Satura rādītājs
34 attiecības: Centrisms, Demokrātija, Deputāts, Eiropa, Eiropas Savienība, Ekonomika, Finanses, Ideoloģija, Industrializācija, Juridiska persona, Kreisa politika, Labēja politika, Lats, Latvija, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Likums, Notariāts, Opozīcija (politika), Organizācija, Otrais pasaules karš, Pašvaldība, Parlaments, Pilsonība, Politiķis, Politika, Pragmatisms, Reklāma, Sabiedrība, Sabiedriskie mediji, Saziņa, Strādnieku šķira, Terors (politika), Valsts, Vēlēšanas.
- Politiskās partijas
- Vēlēšanas
Centrisms
Centrisms jeb centriska politika ir politiska nostāja, ko raksturo piekrišana līdzsvaram starp sociālo vienlīdzību un sociālo hierarhiju, kā arī pretošanās izteikti kreisai un izteikti labējai politikai.
Skatīt Politiskā partija un Centrisms
Demokrātija
Vēlēšanās katrs pilsonis var atdot savu balsi, tādā veidā realizējot demokrātijas principu, ka vara pieder tautai Demokrātija (demokratía;, dẽmos — ‘tauta’,, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija).
Skatīt Politiskā partija un Demokrātija
Deputāts
Deputāts ir amatpersona, kuru pilsoņi ievēl valdības institūcijā (bieži vien likumdošanas vai pārstāvniecības iestādē).
Skatīt Politiskā partija un Deputāts
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Politiskā partija un Eiropa
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Politiskā partija un Eiropas Savienība
Ekonomika
Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.
Skatīt Politiskā partija un Ekonomika
Finanses
Finanses ir naudas līdzekļu kopums jeb naudas apgrozījums.
Skatīt Politiskā partija un Finanses
Ideoloģija
Jēdziens ideoloģija radās Franču revolūcijas apstākļos Ideoloģija (sengrieķu: idea 'jēdziens' + logos 'mācība') ir jebkura politisko, tiesisko, filozofisko, tikumisko, reliģisko un estētisko uzskatu un nostādņu sistēma, kas ir pamatā politiskas vai sabiedriskas darbības programmām un vairāk vai mazāk atspoguļo kādas grupas vai šķiras ideālus un intereses.
Skatīt Politiskā partija un Ideoloģija
Industrializācija
Industrializācija ir sociālo un ekonomisko izmaiņu periods, kas pārveido cilvēku grupu no agrāras sabiedrības uz industriālu, iekļaujot plašu ekonomikas pārorganizāciju ražošanas mērķiem.
Skatīt Politiskā partija un Industrializācija
Juridiska persona
Juridiska persona ir uzņēmums, iestāde vai organizācija, kas, pildot kādas funkcijas (it īpaši slēdzot mantiskus vai finanšu darījumus), rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
Skatīt Politiskā partija un Juridiska persona
Kreisa politika
Kreisa politika ir valsts sociālās politikas forma, kas virzīta uz valsts pilsoņu sociālu vienlīdzību.
Skatīt Politiskā partija un Kreisa politika
Labēja politika
Labēja politika ir valsts sociālās politikas forma, kas veic sociālu daudzslāņošanos.
Skatīt Politiskā partija un Labēja politika
Lats
Lats (ISO 4217 kods: LVL) bija Latvijas Republikas nacionālās naudas vienība no 1922.
Skatīt Politiskā partija un Lats
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Politiskā partija un Latvija
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (UR) ir valsts iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), komersantus, to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības.
Skatīt Politiskā partija un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
Likums
Žana Feučera skulptūra "Likums" ("''La Loi''") Likums ir likumdevēja vai citas valsts varas augstākās iestādes normatīvais akts, kam piemīt vislielākais juridiskais spēks.
Skatīt Politiskā partija un Likums
Notariāts
Zvērināti notāri ir valsts amatpersonas, kas pastāv pie apgabaltiesām un sniedz iedzīvotājiem notariālos pakalpojumus kā neatkarīgi, neitrāli fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātāji.
Skatīt Politiskā partija un Notariāts
Opozīcija (politika)
Politikā termins opozīcija (no — pretstats, iebildums) apzīmē cilvēku grupu, kas nepiekrīt vairākuma viedoklim, uzskatiem vai politikai.
Skatīt Politiskā partija un Opozīcija (politika)
Organizācija
Organizācija ir indivīdu apvienība, kas apvienojusies vai ir apvienota, kādu kopīgu mērķu realizēšanai.
Skatīt Politiskā partija un Organizācija
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Politiskā partija un Otrais pasaules karš
Pašvaldība
Pašvaldība jeb municipalitāte ( — 'pilsēta ar pašpārvaldes tiesībām') ir valsts sastāvā esošas administratīvi teritoriālas vienības (novada vai republikas pilsētas) pārvalde.
Skatīt Politiskā partija un Pašvaldība
Parlaments
Atēnās Parlaments (— ‘pārrunas’) ir pilnīgi vai daļēji ievēlējama augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar parasti konstitūcijā noteiktām (piemēram, likumdošanas varas) funkcijām.
Skatīt Politiskā partija un Parlaments
Pilsonība
"Šeit viens otru uzrunājam 'Pilson', " Franču revolūcijas panākums 1799. gadā Pilsonība (valstīs, kur ir monarhija — pavalstniecība) ir personas piederība pie kādas noteiktas valsts (var būt arī vairāku valstu pilsonis).
Skatīt Politiskā partija un Pilsonība
Politiķis
Pasaules vadošie politiķi G20 apspriedē. Politiķis ir persona, kas profesionāli nodarbojas ar politiku.
Skatīt Politiskā partija un Politiķis
Politika
vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.
Skatīt Politiskā partija un Politika
Pragmatisms
Pragmatisms ir filozofiska tradīcija, kurā uzskata, ka teorija jāapvieno ar praksi.
Skatīt Politiskā partija un Pragmatisms
Reklāma
1913. gada maijā žurnālā ''National Geographic Magazine'' publicēta ''Encyclopædia Britannica'' reklāma Reklāma uz tramvaja Liepājā Reklāma (no — ‘skaļi saukt, izkliegt’) ir materiāls, kura pamatmērķis ir rosināt vai pārliecināt cilvēkus iegādāties noteiktu produktu, pakalpojumu, popularizēt kādu ideju vai indivīdu.
Skatīt Politiskā partija un Reklāma
Sabiedrība
ķīniešu sabiedrība Sabiedrība ir individuāla cilvēku grupa, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites — kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas ekonomiskas intereses (uzņēmējdarbībā).
Skatīt Politiskā partija un Sabiedrība
Sabiedriskie mediji
Sabiedrisko mediju modelis dažādās valstīs pastāv jau vairāk kā 70 gadus.
Skatīt Politiskā partija un Sabiedriskie mediji
Saziņa
ārpuszemes dzīvību Saziņa vai saskarsme, arī sakari un komunikācija ( — 'dalīties'), ir informācijas apmaiņa starp vairākām personām un/vai sabiedrības grupām.
Skatīt Politiskā partija un Saziņa
Strādnieku šķira
Strādnieku šķira šķiru teorijā ir tā iedzīvotāju daļa, kas strādā algotu darbu, īpaši, ja tas ir fizisks roku vai rūpnieciskais darbs.
Skatīt Politiskā partija un Strādnieku šķira
Terors (politika)
Petrogradā ar propagandas plakātu: “Nāvi buržuāzijai un tās līdzskrējējiem. Lai dzīvo Sarkano terors!!” Igaunijā Terors (no — ‘bailes’, ‘šausmas’) ir varas īstenota visaptverošas vardarbības draudu uzturēšana politisku vai reliģisku mērķu sasniegšanai.
Skatīt Politiskā partija un Terors (politika)
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Skatīt Politiskā partija un Valsts
Vēlēšanas
Vēlēšanu kastē tiek iesviesta aploksne, kurā vēlētājs ir atzīmējis savu izvēli par labu kādam no kandidātiem. Vēlēšanas ir valsts vai kādas organizācijas veikts demokrātisks pasākumu un darbību kopums, kurā tās vēlētāji veic politisko izvēli, atdodot balsi par sev tīkamu kandidātu vai par partiju, kas vēlas nonākt pie varas šai valstī vai organizācijā.
Skatīt Politiskā partija un Vēlēšanas
Skatīt arī
Politiskās partijas
- Politiskā partija
Vēlēšanas
- Balsošanas sistēma
- Demokrātija
- Elektroniskā balsošana
- Ostrakisms
- Politiskais spektrs
- Politiskā partija
- Pārstāvnieciskā demokrātija
- Vēlēšanas
Zināms kā Partija, Politiska partija.