Atvērt Google MapsSatura rādītājs
123 attiecības: Aleksejs I Romanovs, Angļi, Augusts II Stiprais, Ģedimins, Ķēstutis, Ērgļu viduslaiku pils, Baltavas viduslaiku pils, Bērzaunes pils, Belozerska, Bračislavs Izjaslavičs, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Daugavpils komturi, Gotlande, Igauņi, Ikšķile, Indricas ordeņa nocietinājums, Izborska, Izjaslavs Vladimirovičs, Jersika (valsts), Jersikas miera līgums, Jersikas pilskalns, Kijivas lielkņazi, Konstantinopole, Krievija, Krievijas cariste, Kriviči, Krustpils, Lībieši, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas karš, Lokstenes viduslaiku pils, Magdeburgas tiesības, Mūrmuižas kauja, Meinards, Meri (nozīmju atdalīšana), Mindaugs, Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais), Muromieši, Napoleons Bonaparts, Normaņi, Novgorodas kņazi, Otrais pasaules karš, Pagājušo gadu vēsture, Pēteris I, Piebalgas pils, Pleskava, Pleskavas kņazi, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Polocka, ... Izvērst indekss (73 vairāk) »
Aleksejs I Romanovs
Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.
Skatīt Polockas vēsture un Aleksejs I Romanovs
Angļi
Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Polockas vēsture un Angļi
Augusts II Stiprais
Augusts II Stiprais (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I) no 1694.
Skatīt Polockas vēsture un Augusts II Stiprais
Ģedimins
Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.
Skatīt Polockas vēsture un Ģedimins
Ķēstutis
Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.
Skatīt Polockas vēsture un Ķēstutis
Ērgļu viduslaiku pils
Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Skatīt Polockas vēsture un Ērgļu viduslaiku pils
Baltavas viduslaiku pils
Baltavas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.
Skatīt Polockas vēsture un Baltavas viduslaiku pils
Bērzaunes pils
Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Skatīt Polockas vēsture un Bērzaunes pils
Belozerska
Belozerska, agrāk Beloozera (Белоозеро) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vologdas apgabala rietumu daļā pie Belojes ezera.
Skatīt Polockas vēsture un Belozerska
Bračislavs Izjaslavičs
Bračislava kauja ar Jaroslavu pie Sudomas upes. Abi kņazi attēloti priekšplānā ar apaļām cepurēm. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Bračislavs Izjaslavičs (vikingu: konungr Vartilafr,; ap 997 – 1044) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1003.
Skatīt Polockas vēsture un Bračislavs Izjaslavičs
Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11.
Skatīt Polockas vēsture un Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8.
Skatīt Polockas vēsture un Daugavpils komturi
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Skatīt Polockas vēsture un Gotlande
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Skatīt Polockas vēsture un Igauņi
Ikšķile
Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.
Skatīt Polockas vēsture un Ikšķile
Indricas ordeņa nocietinājums
Indrica (''Indriza'') 1854. gada kartē. Indricas ordeņa nocietinājums bija Livonijas ordeņa Daugavpils komturejas nocietinājums Stirnupes labajā krastā pie Polockas kņazistes, vēlāk Lietuvas dižkunigaitijas robežas.
Skatīt Polockas vēsture un Indricas ordeņa nocietinājums
Izborska
Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.
Skatīt Polockas vēsture un Izborska
Izjaslavs Vladimirovičs
Izjaslavs (pa kreisi) aizsargā savu māti Rognedu (vidū) pret tēva Vladimira dusmām. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Izjaslavs Vladimirovičs (ap 878/79 - 1001) bija Polockas Rurikoviču dinastijas pamatlicējs, kas valdīja no 989.
Skatīt Polockas vēsture un Izjaslavs Vladimirovičs
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Skatīt Polockas vēsture un Jersika (valsts)
Jersikas miera līgums
Jersikas miera līgums bija 1212.
Skatīt Polockas vēsture un Jersikas miera līgums
Jersikas pilskalns
Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.
Skatīt Polockas vēsture un Jersikas pilskalns
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Skatīt Polockas vēsture un Kijivas lielkņazi
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Skatīt Polockas vēsture un Konstantinopole
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Polockas vēsture un Krievija
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Skatīt Polockas vēsture un Krievijas cariste
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Skatīt Polockas vēsture un Kriviči
Krustpils
Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.
Skatīt Polockas vēsture un Krustpils
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Polockas vēsture un Lībieši
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Polockas vēsture un Lietuvas lielkņaziste
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Polockas vēsture un Livonijas karš
Lokstenes viduslaiku pils
Lokstenes pils ziemeļaustrumu mūra paliekas 20. gs. sākumā Lokstenes pilskalns ar Gersikas villu 20. gs. sākumā Oliņkalns (pa kreisi), Lokstenes pilskalns (vidū, tālumā) un Sēlpils pilskalns (pa labi) 1866. gada attēlā Lokstenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Daugavas labajā stāvkrastā pie Pļaviņām, iepretī Livonijas ordeņa Sēlpils cietoksnim.
Skatīt Polockas vēsture un Lokstenes viduslaiku pils
Magdeburgas tiesības
Magdeburgas tiesību privilēģija Polockai. Magdeburgas tiesības ir viena no pazīstamākajām pilsētu tiesību sistēmām.
Skatīt Polockas vēsture un Magdeburgas tiesības
Mūrmuižas kauja
Mūrmuižas kauja notika 1705.
Skatīt Polockas vēsture un Mūrmuižas kauja
Meinards
Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.
Skatīt Polockas vēsture un Meinards
Meri (nozīmju atdalīšana)
Meri var būt vai nu igauņu un somu (igauņu un — 'jūra') vai franču cilmes uzvārds.
Skatīt Polockas vēsture un Meri (nozīmju atdalīšana)
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Skatīt Polockas vēsture un Mindaugs
Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)
Mstislavs Vladimirovičs (vikingu sāgās: Haralds, 1076-1132) jeb Mstislavs Vladimirovičs Lielais bija Kijivas lielkņazs no 1125.
Skatīt Polockas vēsture un Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)
Muromieši
Muromieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Muromieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Okas baseinā mūsdienu Vladimiras apgabala austrumu daļā.
Skatīt Polockas vēsture un Muromieši
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Skatīt Polockas vēsture un Napoleons Bonaparts
Normaņi
Normaņu kontrolētās teritorijas ap 1130. gadu Normaņi (normandiešu: Normaunds;; — 'ziemeļnieki') bija vikingu grupa, kas no 8.
Skatīt Polockas vēsture un Normaņi
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Skatīt Polockas vēsture un Novgorodas kņazi
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Polockas vēsture un Otrais pasaules karš
Pagājušo gadu vēsture
„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.
Skatīt Polockas vēsture un Pagājušo gadu vēsture
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Polockas vēsture un Pēteris I
Piebalgas pils
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma) Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Skatīt Polockas vēsture un Piebalgas pils
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Polockas vēsture un Pleskava
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Skatīt Polockas vēsture un Pleskavas kņazi
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Polockas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Polockas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Skatīt Polockas vēsture un Polocka
Polockas Eifrosīnija
Polockas Eifrosīnijas dibinātā Svētā Pestītāja baznīca (''Царква Сьвятога Спаса'', 1128—1156) Zeltkaļa Lāzara Bogšas 1161. gadā izgatavotais Polockas Eifrosīnijas krusts (1889. gada attēls) left Polockas Eifrosīnija (dzimusi starp 1101.
Skatīt Polockas vēsture un Polockas Eifrosīnija
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Skatīt Polockas vēsture un Polockas kņazi
Polockas kņaziste
Polockas kņaziste bija austrumslāvu viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Polockā, kas izveidojās uz kriviču cilšu savienības bāzes 10. gadsimta otrajā pusē.
Skatīt Polockas vēsture un Polockas kņaziste
Polockas Rurikoviču dinastija
Polockas Rurikoviču dinastija jeb Polockas Rurikīdi, kas reizēm dēvēti arī par Rogvolodovičiem (baltkrievu Рагвалодавічы vai Ізяслававічы) bija teiksmainā Polockas ķēniņa Rogvoloda (Ragnvalda) meitas Rognedas un Kijevas lielkņaza Vladimira (Valdemāra) pēcnācēji.
Skatīt Polockas vēsture un Polockas Rurikoviču dinastija
Polockas vaivadija
Polockas ģerbonisPolockas vaivadija (Palatinatus Polocensis, Województwo połockie) bija viena no Lietuvas dižkunigaitijas vaivadijām (1504—1793) mūsdienu Baltkrievijas teritorijā. .
Skatīt Polockas vēsture un Polockas vaivadija
Ragnvalds
Ragnvalds (Ragnvaldr, senkrievu: Рогъволодъ, Роговолодъ,;; dzimis ap 920. gadu — miris 978. gadā) bija pirmais hronikās minētais Polockas kņazs, kurš valdīja no 945.
Skatīt Polockas vēsture un Ragnvalds
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Polockas vēsture un Rīgas arhibīskapija
Rēzeknes fogti
Daugavpils komtureja un Rēzeknes fogteja (Vgt:Rositten). Rēzeknes fogti bija Livonijas ordeņa Rēzeknes fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.
Skatīt Polockas vēsture un Rēzeknes fogti
Rostova
Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.
Skatīt Polockas vēsture un Rostova
Rurika dinastija
Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.
Skatīt Polockas vēsture un Rurika dinastija
Rusi
"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.
Skatīt Polockas vēsture un Rusi
Rutēnijas bīskapija
Rutēnijas bīskapija jeb Krievzemes bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1253—1307) Romas katoļu baznīcas bīskapijām Rīgas arhibīskapu pakļautībā.
Skatīt Polockas vēsture un Rutēnijas bīskapija
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Polockas vēsture un Smoļenska
Tautvils
Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).
Skatīt Polockas vēsture un Tautvils
Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika
Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika (latīniski: Chronicon Livoniae) bija Livonijas ordeņa oficiālā historiogrāfija.
Skatīt Polockas vēsture un Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Polockas vēsture un Veļikijnovgoroda
Vepsi
Vepsu tautas karogs. Senā vepsu (''Veps'') apdzīvotā teritorija. Vepsi (pašnosaukums: vepslaine, bepslaane), senkrievu hronikās vesi, ir neliela somugru tauta, kas izkaisīti dzīvo senās Ingrijas teritorijā, tagadējā Karēlijas Republikā, Ļeņingradas apgabalā un Vologdas apgabalā.
Skatīt Polockas vēsture un Vepsi
Vetseke
Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.
Skatīt Polockas vēsture un Vetseke
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Skatīt Polockas vēsture un Vikingi
Vitebska
Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.
Skatīt Polockas vēsture un Vitebska
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Skatīt Polockas vēsture un Vitebskas guberņa
Vladimirs (Polockas kņazs)
Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.
Skatīt Polockas vēsture un Vladimirs (Polockas kņazs)
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Skatīt Polockas vēsture un Vladimirs Svjatoslavičs
Vseslavs Bračislavičs
Kņazam Vseslavam veltīta piemiņas monēta (Baltkrievija, 2005) Vseslavs Bračislavičs (ap 1029 – 1101) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1044.
Skatīt Polockas vēsture un Vseslavs Bračislavičs
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Skatīt Polockas vēsture un Zviedri
1001. gads
1001.
Skatīt Polockas vēsture un 1001. gads
1003. gads
1003.
Skatīt Polockas vēsture un 1003. gads
1044. gads
1044.
Skatīt Polockas vēsture un 1044. gads
1066. gads
1066.
Skatīt Polockas vēsture un 1066. gads
1101. gads
1101.
Skatīt Polockas vēsture un 1101. gads
1107. gads
1107.
Skatīt Polockas vēsture un 1107. gads
1130. gads
1130.
Skatīt Polockas vēsture un 1130. gads
1173. gads
1173.
Skatīt Polockas vēsture un 1173. gads
1184. gads
1184.
Skatīt Polockas vēsture un 1184. gads
1203. gads
1203.
Skatīt Polockas vēsture un 1203. gads
1206. gads
1206.
Skatīt Polockas vēsture un 1206. gads
1207. gads
1207.
Skatīt Polockas vēsture un 1207. gads
1209. gads
1209.
Skatīt Polockas vēsture un 1209. gads
1210. gads
1210.
Skatīt Polockas vēsture un 1210. gads
1212. gads
1212.
Skatīt Polockas vēsture un 1212. gads
1216. gads
1216.
Skatīt Polockas vēsture un 1216. gads
1247. gads
1247.
Skatīt Polockas vēsture un 1247. gads
1248. gads
1248.
Skatīt Polockas vēsture un 1248. gads
1264. gads
1264.
Skatīt Polockas vēsture un 1264. gads
1265. gads
1265.
Skatīt Polockas vēsture un 1265. gads
1290. gads
1290.
Skatīt Polockas vēsture un 1290. gads
1307. gads
1307.
Skatīt Polockas vēsture un 1307. gads
1338. gads
1338.
Skatīt Polockas vēsture un 1338. gads
1366. gads
1366.
Skatīt Polockas vēsture un 1366. gads
1374. gads
1374.
Skatīt Polockas vēsture un 1374. gads
1375. gads
1375.
Skatīt Polockas vēsture un 1375. gads
1471. gads
1471.
Skatīt Polockas vēsture un 1471. gads
1498. gads
1498.
Skatīt Polockas vēsture un 1498. gads
1504. gads
1504.
Skatīt Polockas vēsture un 1504. gads
1563. gads
1563.
Skatīt Polockas vēsture un 1563. gads
1579. gads
1579.
Skatīt Polockas vēsture un 1579. gads
1654. gads
1654.
Skatīt Polockas vēsture un 1654. gads
1667. gads
1667.
Skatīt Polockas vēsture un 1667. gads
1705. gads
1705.
Skatīt Polockas vēsture un 1705. gads
1772. gads
1772.
Skatīt Polockas vēsture un 1772. gads
1777. gads
1777.
Skatīt Polockas vēsture un 1777. gads
1796. gads
1796.
Skatīt Polockas vēsture un 1796. gads
1802. gads
1802.
Skatīt Polockas vēsture un 1802. gads
1812. gads
1812.
Skatīt Polockas vēsture un 1812. gads
1917. gads
1917.
Skatīt Polockas vēsture un 1917. gads
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Skatīt Polockas vēsture un 1941. gads
1944. gads
1944.
Skatīt Polockas vēsture un 1944. gads
862. gads
862.
Skatīt Polockas vēsture un 862. gads
945. gads
945.
Skatīt Polockas vēsture un 945. gads
978. gads
978.
Skatīt Polockas vēsture un 978. gads
986. gads
986.
Skatīt Polockas vēsture un 986. gads
988. gads
988.
Skatīt Polockas vēsture un 988. gads
992. gads
992.
Skatīt Polockas vēsture un 992. gads