Ātrāk nekā pārlūku!
45 attiecības: Aļaska, Abinieki, Ala, Arktika, Auss, Bioloģisks ķermenis, Bioma, Centimetrs, Dzirde, Grenlande, Islande, Kažokāda, Kanāda, Kāja, Kārlis Linnejs, Kilograms, Kontinents, Krievija, Lapsas, Ledus laikmets, Leduslācis, Maita, Norvēģija, Okeāns, Ola, Pelēkais vilks, Plēsēji, Polārzaķis, Putni, Rāpuļi, Roņi, Rudā lapsa, Sala, Skandināvija, Sniegs, Somija, Suņu dzimta, Svalbāra, Tauki, Tundra, Vasara, Zīdītāji, Ziema, Zivis, Zviedrija.
Aļaska
Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.
Jaunums!!: Polārlapsa un Aļaska · Redzēt vairāk »
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Polārlapsa un Abinieki · Redzēt vairāk »
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Jaunums!!: Polārlapsa un Ala · Redzēt vairāk »
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Jaunums!!: Polārlapsa un Arktika · Redzēt vairāk »
Auss
Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.
Jaunums!!: Polārlapsa un Auss · Redzēt vairāk »
Bioloģisks ķermenis
Ķermenis ir organisma ārējās formas un izpausmes, piemēram, izskats, uzbūve, izmēri.
Jaunums!!: Polārlapsa un Bioloģisks ķermenis · Redzēt vairāk »
Bioma
Planēta Zeme Bioma jeb bioms (no — 'dzīve, dzīvība') ir ģeogrāfiskās joslas daļa (saukta arī par dabas zonu) ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī šajā reģionā sastopamo dzīvo organismu kopums.
Jaunums!!: Polārlapsa un Bioma · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Polārlapsa un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Dzirde
250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.
Jaunums!!: Polārlapsa un Dzirde · Redzēt vairāk »
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Jaunums!!: Polārlapsa un Grenlande · Redzēt vairāk »
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Jaunums!!: Polārlapsa un Islande · Redzēt vairāk »
Kažokāda
Lapsu kažoki Kažokāda ir nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka (parasti zīdītāja) āda, kurai ir biezs apmatojums un kuru pēc īpašas apstrādes izmanto apģērba, piemēram, kažoku, apkakļu un cepuru izgatavošanai.
Jaunums!!: Polārlapsa un Kažokāda · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Polārlapsa un Kanāda · Redzēt vairāk »
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Jaunums!!: Polārlapsa un Kāja · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Polārlapsa un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Polārlapsa un Kilograms · Redzēt vairāk »
Kontinents
Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.
Jaunums!!: Polārlapsa un Kontinents · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Polārlapsa un Krievija · Redzēt vairāk »
Lapsas
Lapsas, lapsu ģints jeb īstās lapsas (Vulpes) ir viena no suņu dzimtas (Canidae) ģintīm, kas apvieno 12 sugas. To tuvākie radinieki ir vilki, koijoti un šakāļi. Lapsas ir vismazākās suņu dzimtā, tām ir arī atšķirīga galvas forma — neliela un plakana. Starp acīm raksturīgs tumšāku spalvu trīsstūris. Ļoti bieži astes gals ir citā krāsā, nekā pārējais ķermeņa apmatojums. Visām lapsām ir apmēram vienādas ķermeņa formas; pagarināts ķermenis un galva, purns smails un smalks. Visām lapsām ir biezs, mīksts kažoks un gara aste, kas pieaugušiem dzīvniekiem sasniedz zemi. Krāsa pārsvarā ir ruda, dzeltenbrūna un tumši brūna.
Jaunums!!: Polārlapsa un Lapsas · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Jaunums!!: Polārlapsa un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Polārlapsa un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Maita
Ērglis barojas ar ķengura maitu Maita ir miruša dzīvnieka atliekas.
Jaunums!!: Polārlapsa un Maita · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Polārlapsa un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Polārlapsa un Okeāns · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Polārlapsa un Ola · Redzēt vairāk »
Pelēkais vilks
Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Polārlapsa un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Polārlapsa un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Polārzaķis
Polārzaķis (Lepus arcticus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kas ir pielāgojusies polāriem un kalnu apgabaliem.
Jaunums!!: Polārlapsa un Polārzaķis · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Polārlapsa un Putni · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Polārlapsa un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Jaunums!!: Polārlapsa un Roņi · Redzēt vairāk »
Rudā lapsa
Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju.
Jaunums!!: Polārlapsa un Rudā lapsa · Redzēt vairāk »
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Jaunums!!: Polārlapsa un Sala · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Polārlapsa un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Sniegs
Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.
Jaunums!!: Polārlapsa un Sniegs · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Polārlapsa un Somija · Redzēt vairāk »
Suņu dzimta
Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.
Jaunums!!: Polārlapsa un Suņu dzimta · Redzēt vairāk »
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Jaunums!!: Polārlapsa un Svalbāra · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Polārlapsa un Tauki · Redzēt vairāk »
Tundra
Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.
Jaunums!!: Polārlapsa un Tundra · Redzēt vairāk »
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Jaunums!!: Polārlapsa un Vasara · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Polārlapsa un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Jaunums!!: Polārlapsa un Ziema · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Polārlapsa un Zivis · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Polārlapsa un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Alopex lagopus, Sudrablapsa, Vulpes lagopus.
