Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Poļu—padomju karš un Starpjūru konfederācija

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Poļu—padomju karš un Starpjūru konfederācija

Poļu—padomju karš vs. Starpjūru konfederācija

Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ. Trocka aicinājumu "Esiet sardzē!" (1920). Poļu—padomju karš bija atjaunotās Polijas karš (1918–1921) pret Padomju Krieviju un tās sabiedrotajiem Padomju Ukrainu un Padomju Lietuvu—Baltkrieviju. Pilsudska pēc Pirmā pasaules kara izstrādātā ''Intermarium'' koncepcija stiepjas no Baltijas jūras ziemeļos līdz Vidusjūrai un Melnajai jūrai dienvidos. Pilsudska sākotnējais ''Intermarium'' plāns: atjaunota Polijas—Lietuvas ūnija. Starpjūru konfederācija (poļu: Międzymorze, latīņu: Intermarium) bija Juzefa Pilsudska pēc Pirmā pasaules kara iecerēts ģeopolitisks plāns, kura mērķis bija apvienot bijušās Polijas—Lietuvas kopvalsts zemes vienotā federatīvā valstī.

Līdzības starp Poļu—padomju karš un Starpjūru konfederācija

Poļu—padomju karš un Starpjūru konfederācija ir 8 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Baltkrievija, Juzefs Pilsudskis, Krievijas Impērija, Latvija, Lietuva, Polijas—Lietuvas ūnija, Rumānijas Karaliste, Ukraina.

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Baltkrievija un Poļu—padomju karš · Baltkrievija un Starpjūru konfederācija · Redzēt vairāk »

Juzefs Pilsudskis

Juzefs Klemenss Pilsudskis (dzimis, miris) bija pirmais neatkarīgās Polijas valsts vadītājs (1918 - 1922, kā Naczelnik Państwa, tulkojumā "valsts priekšnieks"), "Pirmais maršals" (no 1920) un vēlāk (1926 - 1935) Otrās Polijas republikas autoritārais vadītājs.

Juzefs Pilsudskis un Poļu—padomju karš · Juzefs Pilsudskis un Starpjūru konfederācija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Krievijas Impērija un Poļu—padomju karš · Krievijas Impērija un Starpjūru konfederācija · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Latvija un Poļu—padomju karš · Latvija un Starpjūru konfederācija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Lietuva un Poļu—padomju karš · Lietuva un Starpjūru konfederācija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Polijas—Lietuvas ūnija un Poļu—padomju karš · Polijas—Lietuvas ūnija un Starpjūru konfederācija · Redzēt vairāk »

Rumānijas Karaliste

Rumānijas Karaliste (rumāņu: Regatul României) bija monarhija tagadējās Rumānijas teritorijā, kas pastāvēja no 1881.

Poļu—padomju karš un Rumānijas Karaliste · Rumānijas Karaliste un Starpjūru konfederācija · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Poļu—padomju karš un Ukraina · Starpjūru konfederācija un Ukraina · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Poļu—padomju karš un Starpjūru konfederācija

Poļu—padomju karš ir 81 attiecības, bet Starpjūru konfederācija ir 22. Tā kā viņi ir kopīgs 8, Jaccard indekss ir 7.77% = 8 / (81 + 22).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Poļu—padomju karš un Starpjūru konfederācija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »