Satura rādītājs
81 attiecības: Aleksandrs Jegorovs, Augusts Korks, Ļevs Trockis, Žitomiras apgabals, Ādolfs Joffe, Baltkrievija, Baltkrievijas PSR, Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika, Baltkrievijas Tautas Republika, Bjalistoka, Boļševiki, Brestļitovskas miera līgums, Daugavpils, Edvards Ridzs-Smiglijs, Felikss Dzeržinskis, Francijas Trešā republika, Galīcija, Grīva (Daugavpils), Grodņa, Harkiva, Ietekmes zona, Jānis Puriņš (pulkvedis), Jūlijs Daniševskis, Josifs Staļins, Juzefs Pilsudskis, Kamjaneca-Podiļska, Kauņa, Kaujas pie Daugavpils (1920), Kerzona līnija, Kijiva, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas SFPR, Krievu-poļu kari, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latviešu strēlnieki, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Lietuva, Lietuvas brīvības cīņas, Lietuvas karaliste (1918), Lietuvas Padomju Republika, Lietuvas—Baltkrievijas PSR, Mazira, Melngalvju nams, Mihails Tuhačevskis, Minska, Mogiļeva, ... Izvērst indekss (31 vairāk) »
Aleksandrs Jegorovs
Aleksandrs Jegorovs (dzimis, miris) bija padomju karavadonis, PSRS maršals.
Skatīt Poļu—padomju karš un Aleksandrs Jegorovs
Augusts Korks
Augusts Korks (1887—1937) bija igauņu tautības Krievijas Impērijas armijas virsnieks Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk Padomju Krievijas 15. armijas komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā.
Skatīt Poļu—padomju karš un Augusts Korks
Ļevs Trockis
Ļevs Trockis (īstajā vārdā Leiba Bronšteins; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes revolucionārs un marksisma teorētiķis.
Skatīt Poļu—padomju karš un Ļevs Trockis
Žitomiras apgabals
Žitomiras apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās ziemeļrietumos.
Skatīt Poļu—padomju karš un Žitomiras apgabals
Ādolfs Joffe
Ādolfs Joffe (1883-1927) bija karaīmu izcelsmes Krievijas revolucionārs un padomju diplomāts.
Skatīt Poļu—padomju karš un Ādolfs Joffe
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Poļu—padomju karš un Baltkrievija
Baltkrievijas PSR
Baltkrievijas PSR bija 1919.
Skatīt Poļu—padomju karš un Baltkrievijas PSR
Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika
Padomju rietumu ofensīva, 1918-1919 Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika (baltkrievu: Сацыялістычная Савецкая Рэспубліка Беларусь) bija pirmā boļševiku radītā padomju republika Baltkrievijā, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Poļu—padomju karš un Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika
Baltkrievijas Tautas Republika
Baltkrievijas Tautas Republika (baltkrievu: Белару́ская Наро́дная Рэспу́бліка, Biełaruskaja Narodnaja Respublika) bija pirmā baltkrievu neatkarīgā valsts, kas pastāvēja no 1918.
Skatīt Poļu—padomju karš un Baltkrievijas Tautas Republika
Bjalistoka
Bjalistoka jeb Belostoka, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistes centrs Bjalas krastos.
Skatīt Poļu—padomju karš un Bjalistoka
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Skatīt Poļu—padomju karš un Boļševiki
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Poļu—padomju karš un Brestļitovskas miera līgums
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Skatīt Poļu—padomju karš un Daugavpils
Edvards Ridzs-Smiglijs
Edvards Ridzs-Smiglijs (dzimis, miris) bija Polijas maršals, politiķis, kā arī gleznotājs un dzejnieks.
Skatīt Poļu—padomju karš un Edvards Ridzs-Smiglijs
Felikss Dzeržinskis
Felikss Dzeržinskis (saukts arī par Dzelzs Feliksu (Желе́зный Фе́ликс); dzimis, miris) bija poļu muižnieku izcelsmes komunistu revolucionārs.
Skatīt Poļu—padomju karš un Felikss Dzeržinskis
Francijas Trešā republika
Francijas Trešā republika attiecas uz Francijas vēstures posmu starp 1870.
Skatīt Poļu—padomju karš un Francijas Trešā republika
Galīcija
Galīcija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Ivanofrankivskas apgabals, Ļvivas apgabals, Ternopiļas apgabals un Polijas Piekarpatu vojevodiste, kā arī lielākā daļa Mazpolijas vojevodistes.
Skatīt Poļu—padomju karš un Galīcija
Grīva (Daugavpils)
Grīva ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā pie Laucesas ietekas.
Skatīt Poļu—padomju karš un Grīva (Daugavpils)
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Skatīt Poļu—padomju karš un Grodņa
Harkiva
Harkiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala un rajona centrs.
Skatīt Poļu—padomju karš un Harkiva
Ietekmes zona
Britu un Krievijas ietekmes Irānā norobežošana Ietekmes zona jeb ietekmes sfēra ir teritorija ārpus valsts robežām, kurā valsts īsteno kultūras, ekonomiskā, militārā vai politiskā ietekmi.
Skatīt Poļu—padomju karš un Ietekmes zona
Jānis Puriņš (pulkvedis)
Jānis Puriņš (1889—1944) bija latviešu strēlnieks, Latvijas armijas 1. Kurzemes divīzijas komandieris un Austrumu frontes pavēlnieks Latgales atbrīvošanas operācijas laikā, pulkvedis (1925).
Skatīt Poļu—padomju karš un Jānis Puriņš (pulkvedis)
Jūlijs Daniševskis
Jūlijs Kārlis Daniševskis (1884—1938), segvārds Hermanis, bija latviešu marksists, publicists un profesionāls revolucionārs.
Skatīt Poļu—padomju karš un Jūlijs Daniševskis
Josifs Staļins
Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.
Skatīt Poļu—padomju karš un Josifs Staļins
Juzefs Pilsudskis
Juzefs Klemenss Pilsudskis (dzimis, miris) bija pirmais neatkarīgās Polijas valsts vadītājs (1918 - 1922, kā Naczelnik Państwa, tulkojumā "valsts priekšnieks"), "Pirmais maršals" (no 1920) un vēlāk (1926 - 1935) Otrās Polijas republikas autoritārais vadītājs.
Skatīt Poļu—padomju karš un Juzefs Pilsudskis
Kamjaneca-Podiļska
Kamjaneca-Podiļska ir pilsēta Ukrainas rietumos, Hmeļnickas apgabalā.
Skatīt Poļu—padomju karš un Kamjaneca-Podiļska
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Skatīt Poļu—padomju karš un Kauņa
Kaujas pie Daugavpils (1920)
Kaujas pie Daugavpils, militārajā vēsturē pazīstama arī kā operācija Ziema bija Latvijas un Polijas Otrās republikas armiju kopīga uzbrukuma operācija Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Poļu—padomju karš un Kaujas pie Daugavpils (1920)
Kerzona līnija
Kerzona līnija (zilā krāsā) aptuveni atbilst mūsdienu Polijas un Baltkrievijas, kā arī Polijas un Lietuvas robežai Kerzona līnija ir demarkācijas līnja starp Polijas Otro republiku un Krievijas Padomju Sociālistisko Republiku, ko 1919. gada Parīzes miera konferencē ierosināja Apvienotās Karalistes ārlietu ministra Džordža Kerzona vadīta darba grupa.
Skatīt Poļu—padomju karš un Kerzona līnija
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Skatīt Poļu—padomju karš un Kijiva
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Poļu—padomju karš un Krievijas Impērija
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Skatīt Poļu—padomju karš un Krievijas PFSR
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Skatīt Poļu—padomju karš un Krievijas pilsoņu karš
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Skatīt Poļu—padomju karš un Krievijas SFPR
Krievu-poļu kari
Krievu-poļu kari var atteikties uz šādiem kariem un kaujām.
Skatīt Poļu—padomju karš un Krievu-poļu kari
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Poļu—padomju karš un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.
Skatīt Poļu—padomju karš un Latviešu strēlnieki
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Poļu—padomju karš un Latvija
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Poļu—padomju karš un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Poļu—padomju karš un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Poļu—padomju karš un Lietuva
Lietuvas brīvības cīņas
Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas. Lietuvas brīvības cīņas jeb Lietuvas neatkarības cīņas bija cīņas par neatkarīgu Lietuvas valsti no 1918.
Skatīt Poļu—padomju karš un Lietuvas brīvības cīņas
Lietuvas karaliste (1918)
Vytis'' un sarkanzaļais (vēlāk augšā pievienoja dzelteno joslu) karogs. Oberosta dienvidu daļā. 1918.
Skatīt Poļu—padomju karš un Lietuvas karaliste (1918)
Lietuvas Padomju Republika
Brestļitovskas miera līguma anulēšanas brīdī 1918. gada novembrī. Lietuvas Padomju Republika, vēlāk Lietuvas Sociālistiskā Padomju Republika, bija īslaicīga Padomju Krievijas satelītvalsts 1919.
Skatīt Poļu—padomju karš un Lietuvas Padomju Republika
Lietuvas—Baltkrievijas PSR
Sarkanās armijas ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā, zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā. Lietuvas—Baltkrievijas PSR, arī Litbels bija Poļu—padomju kara laikā Viļņas un Minskas, daļēji Kauņas un Grodņas guberņās izveidota Padomju Krievijas satelītvalsts tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas teritorijā.
Skatīt Poļu—padomju karš un Lietuvas—Baltkrievijas PSR
Mazira
Mazira jeb Mozira ir pilsēta Baltkrievijas dienvidos, Gomeļas apgabalā, Maziras rajona administratīvais centrs.
Skatīt Poļu—padomju karš un Mazira
Melngalvju nams
krēslā Melngalvju nams (pa kreisi) krievu sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā Rīgas Melngalvju nams ir atjaunots 14.—19.
Skatīt Poļu—padomju karš un Melngalvju nams
Mihails Tuhačevskis
Mihails Tuhačevskis (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes padomju karavīrs.
Skatīt Poļu—padomju karš un Mihails Tuhačevskis
Minska
Minska (agrāk Менск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī.
Skatīt Poļu—padomju karš un Minska
Mogiļeva
Mogiļeva jeb Mahiļova ir pilsēta Baltkrievijas austrumos pie Dņepras upes, apgabala centrs.
Skatīt Poļu—padomju karš un Mogiļeva
Novembra revolūcija
Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.
Skatīt Poļu—padomju karš un Novembra revolūcija
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Poļu—padomju karš un Padomju Savienība
Pavlo Skoropadskis
Pavlo Skoropadskis (1873—1945) bija ukraiņu ģenerālleitnants un politiķis, Ukrainas Valsts hetmanis (1918).
Skatīt Poļu—padomju karš un Pavlo Skoropadskis
Podolija
Podolijas ģerbonis. Podolija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Vinnicas apgabals, daļēji Hmeļnickas apgabals, Ternopiļas apgabals, Čerkasu apgabals un Odesas apgabals.
Skatīt Poļu—padomju karš un Podolija
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Poļu—padomju karš un Polija
Polijas Karaliste (1916—1918)
Karalistes teritoriju veidojošās vācu (ziemeļos) un austroungāru (dienvidos) okupācijas zonas Ģenerālis Bezelers vizītē pie ģenerāļa Kuka Vācijas un Austroungārijas imperatoru 1916. gada 5. novembra deklarācija Reģentūras padome Polijas Karaliste (1916—1918), saukta arī par Polijas reģentūras karalisti, bija marionešu valsts, kuru ar poļu partiju atbalstu vācu un austroungāru okupācijas vara izveidoja 1916.
Skatīt Poļu—padomju karš un Polijas Karaliste (1916—1918)
Polijas Otrā republika
Polijas Otrā republika (pēc 1919. gada 13. marta oficiāli Rzeczpospolita Polska) bija 1918.
Skatīt Poļu—padomju karš un Polijas Otrā republika
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Poļu—padomju karš un Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Poļu—padomju karš un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Poļu—padomju karš un Rīga
Rīgas miera līgums
Rīgas miera sarunu dalībnieki Melngalvju nama lielajā zālē (1920. gada rudenī) Rīgas miera līguma parakstīšana, pa kreisi padomju, pa labi poļu delegācija (1921. gada 18. martā) Rīgas miera līgums bija starptautisks līgums, ko 1921.
Skatīt Poļu—padomju karš un Rīgas miera līgums
Rumānijas Karaliste
Rumānijas Karaliste (rumāņu: Regatul României) bija monarhija tagadējās Rumānijas teritorijā, kas pastāvēja no 1881.
Skatīt Poļu—padomju karš un Rumānijas Karaliste
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Poļu—padomju karš un Sarkanā armija
Semjons Budjonnijs
Semjons Budjonnijs (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes padomju maršals un politiskais darbinieks.
Skatīt Poļu—padomju karš un Semjons Budjonnijs
Simons Petļura
Simons Petļura ( —) bija ukraiņu politiskais un militārais darbinieks.
Skatīt Poļu—padomju karš un Simons Petļura
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Poļu—padomju karš un Smoļenska
Staņislavs Bulaks-Balahovičs
Staņislavs Bulaks-Balahovičs (1883-1940) bija baltkrievu izcelsmes Krievijas impērijas, Krievijas Ziemeļrietumu armijas, vēlāk Polijas armijas virsnieks.
Skatīt Poļu—padomju karš un Staņislavs Bulaks-Balahovičs
Starpjūru konfederācija
Pilsudska pēc Pirmā pasaules kara izstrādātā ''Intermarium'' koncepcija stiepjas no Baltijas jūras ziemeļos līdz Vidusjūrai un Melnajai jūrai dienvidos. Pilsudska sākotnējais ''Intermarium'' plāns: atjaunota Polijas—Lietuvas ūnija. Starpjūru konfederācija (poļu: Międzymorze, latīņu: Intermarium) bija Juzefa Pilsudska pēc Pirmā pasaules kara iecerēts ģeopolitisks plāns, kura mērķis bija apvienot bijušās Polijas—Lietuvas kopvalsts zemes vienotā federatīvā valstī.
Skatīt Poļu—padomju karš un Starpjūru konfederācija
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Skatīt Poļu—padomju karš un Ukraina
Ukrainas hetmanis
Ukrainas hetmanis (ukraiņu: Гетьман України) vai Visas Ukrainas hetmanis (ukraiņu: Гетьман Всієї України, latīņu: Eius Illustrissimus Dominus Dux Totius Ucrainae) ir bijušais vēsturiskais Ukrainas Valsts valdnieka amats, kas ir līdzvērtīgs valsts vadītājam vai monarham.
Skatīt Poļu—padomju karš un Ukrainas hetmanis
Ukrainas neatkarības karš
Ukrainas neatkarības karš vai Ukrainas revolūcija bija militāru konfliktu virkne, kuros iesaistījās daudzas valstis un kas ilga no 1917.
Skatīt Poļu—padomju karš un Ukrainas neatkarības karš
Ukrainas PSR
Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.
Skatīt Poļu—padomju karš un Ukrainas PSR
Ukrainas Tautas Republika
Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.
Skatīt Poļu—padomju karš un Ukrainas Tautas Republika
Ukrainas Valsts
Ukrainas Valsts bija īslaicīgi pastāvoša valsts Vācijas okupētās Ukrainas teritorijā no 1918.
Skatīt Poļu—padomju karš un Ukrainas Valsts
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Skatīt Poļu—padomju karš un Ungārija
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Skatīt Poļu—padomju karš un Varšava
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Poļu—padomju karš un Viļņa
Viļņas apgabals
Viļņas apgabals (dažādos brūnganos toņos) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940) Viļņas apgabals bija vēsturiska Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Viļņas guberņas daļa, kas starp abiem pasaules kariem bija Lietuvas un Polijas Otrās republikas strīdus teritorija.
Skatīt Poļu—padomju karš un Viļņas apgabals
Vinnicas apgabals
Vinnicas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās centrālajā daļā.
Skatīt Poļu—padomju karš un Vinnicas apgabals
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Skatīt Poļu—padomju karš un Vitebskas guberņa
Vladislavs Sikorskis
Vladislavs Sikorskis (dzimis, miris) bija Polijas militārais un politiskais darbinieks.
Skatīt Poļu—padomju karš un Vladislavs Sikorskis
Zināms kā Padomju - poļu karš, Padomju-poļu karš, Padomju—poļu karš, Poļu-Padomju karš, Poļu-boļševiku karš.