Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi

Poļu—zviedru karš (1600—1629) vs. Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā. Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana". Cēsu, Livonijas un Piltenes bīskapi bija 1583.

Līksnas muiža

Līksnas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Sagruvusī Līksnas muiža 1927. gadā left Līksnas muižas kungu mājas paliekas atrodas Augšdaugavas novada Līksnas pagasta Līksnā.

Līksnas muiža un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Līksnas muiža un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Livonija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Livonija un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Livonijas karš un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Livonijas karš un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Piltenes apgabals un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Piltenes apgabals un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Polijas—Lietuvas ūnija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Polijas—Lietuvas ūnija un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Sēlija · Sēlija un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »

Valmieras Livonijas ordeņa pils

Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.

Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Valmieras Livonijas ordeņa pils un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »