Ātrāk nekā pārlūku!
24 attiecības: Atomskaitlis, Bēta daļiņa, Blīvums, Elektronu konfigurācija, Gamma stari, Halogēni, Izotops, Krāsas, Kušanas temperatūra, Lantanīdi, Luminiscence, Masas skaitlis, Metāli, Otrais pasaules karš, Prometejs, Pussabrukšanas periods, Radioaktivitāte, Radioizotopiskais termoelektroģenerators, Skābeklis, Torijs, Urāns (elements), Vērtības elektrons, Viršanas temperatūra, Zemes garoza.
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Jaunums!!: Prometijs un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »
Bēta daļiņa
β- sabrukšana Bēta daļiņa (β daļiņa) ir lādēta daļiņa, kas izdalās bēta sabrukšanā.
Jaunums!!: Prometijs un Bēta daļiņa · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Prometijs un Blīvums · Redzēt vairāk »
Elektronu konfigurācija
Elektronu konfigurācija atomfizikā un kvantu ķīmijā ir elektronu stāvokļa aizpildījums daudzelektronu atoma elektronu apvalkā.
Jaunums!!: Prometijs un Elektronu konfigurācija · Redzēt vairāk »
Gamma stari
atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem.
Jaunums!!: Prometijs un Gamma stari · Redzēt vairāk »
Halogēni
agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.
Jaunums!!: Prometijs un Halogēni · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Prometijs un Izotops · Redzēt vairāk »
Krāsas
Guašas krāsas Krāsas ir šķidri vai viegli sašķidrināmi vielu maisījumi, kuras uzklāj uz virsmas vai piesūcina to, lai tā dotu noteiktas krāsas gaismu, kā arī aizsargātu virsmu no apkārtējās vides iedarbības.
Jaunums!!: Prometijs un Krāsas · Redzēt vairāk »
Kušanas temperatūra
Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).
Jaunums!!: Prometijs un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Lantanīdi
Lantanīdu oksīdi Lantanīdi jeb lantanoīdi ir četrpadsmit ķīmisko elementu saime, kuru atomskaitļi ir no 58 līdz 71 (no cērija līdz lutēcijam).
Jaunums!!: Prometijs un Lantanīdi · Redzēt vairāk »
Luminiscence
Luminiscējoši kristāli Luminiscence ir spontāna elektromagnētiskā starojuma emisija, kuru neizsauc melna ķermeņa starojums, bet gan enerģijas atbrīvošanās, elektroniem pārejot no ierosināta stāvokļa uz pamatstāvokli.
Jaunums!!: Prometijs un Luminiscence · Redzēt vairāk »
Masas skaitlis
Atoma masas skaitlis ir kodolā esošo protonu un neitronu kopīgais skaits.
Jaunums!!: Prometijs un Masas skaitlis · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Prometijs un Metāli · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Prometijs un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Prometejs
Prometejs (Rubenss, 1612) Prometejs sengrieķu mitoloģijā bija viens no titāniem, kas pazīstams ar to, ka dāvājis cilvēkiem uguni, par ko vēlāk sodīts.
Jaunums!!: Prometijs un Prometejs · Redzēt vairāk »
Pussabrukšanas periods
Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.
Jaunums!!: Prometijs un Pussabrukšanas periods · Redzēt vairāk »
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Jaunums!!: Prometijs un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »
Radioizotopiskais termoelektroģenerators
Kosmiskajās zondēs izmantojamā RITEG šķērsgriezums Kolas pussalā Radioizotopiskais termoelektroģenerators (saīsinājumā RTG vai RITEG) ir ierīce, kas paredzēta radioaktīvo izotopu sabrukšanas izdalītā siltuma pārvēršanai elektriskajā enerģijā ar termoelektroģeneratora palīdzību.
Jaunums!!: Prometijs un Radioizotopiskais termoelektroģenerators · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Prometijs un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Torijs
Torijs ir vāji radioaktīvs ķīmiskais elements ar simbolu Th un atomskaitli 90.
Jaunums!!: Prometijs un Torijs · Redzēt vairāk »
Urāns (elements)
Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.
Jaunums!!: Prometijs un Urāns (elements) · Redzēt vairāk »
Vērtības elektrons
Vērtības jeb valences elektrons ir atoma elektronapvalka ārējā vai ārējā un priekšpēdējā (pārejas metāliem) enerģijas līmenī esošs elektrons, kas piedalās ķīmisko saišu veidošanā ar citiem atomiem.
Jaunums!!: Prometijs un Vērtības elektrons · Redzēt vairāk »
Viršanas temperatūra
Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).
Jaunums!!: Prometijs un Viršanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Prometijs un Zemes garoza · Redzēt vairāk »
