Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Psammolepis alata un Psammolepis undulata
Psammolepis alata un Psammolepis undulata ir 10 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Augšdevons, Baltijas valstis, Bezžokļaiņi, Devons, Gauja, Gaujas svīta, Igaunija, Lietuva, Piuza, Psammolepis heteraster.
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Augšdevons un Psammolepis alata · Augšdevons un Psammolepis undulata ·
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Baltijas valstis un Psammolepis alata · Baltijas valstis un Psammolepis undulata ·
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Bezžokļaiņi un Psammolepis alata · Bezžokļaiņi un Psammolepis undulata ·
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Devons un Psammolepis alata · Devons un Psammolepis undulata ·
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Gauja un Psammolepis alata · Gauja un Psammolepis undulata ·
Gaujas svīta
Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Gaujas svīta un Psammolepis alata · Gaujas svīta un Psammolepis undulata ·
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Igaunija un Psammolepis alata · Igaunija un Psammolepis undulata ·
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Lietuva un Psammolepis alata · Lietuva un Psammolepis undulata ·
Piuza
Piuza ir upe Igaunijas dienvidaustrumos, Veru apriņķī un Krievijā, Pleskavas apgabalā.
Piuza un Psammolepis alata · Piuza un Psammolepis undulata ·
Psammolepis heteraster
Psammolepis heteraster ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Psammolepis alata un Psammolepis heteraster · Psammolepis heteraster un Psammolepis undulata ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Psammolepis alata un Psammolepis undulata ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Psammolepis alata un Psammolepis undulata
Salīdzinājums starp Psammolepis alata un Psammolepis undulata
Psammolepis alata ir 18 attiecības, bet Psammolepis undulata ir 29. Tā kā viņi ir kopīgs 10, Jaccard indekss ir 21.28% = 10 / (18 + 29).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Psammolepis alata un Psammolepis undulata. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
