Purva sviestbeka un Sviestbekas (ģints)

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Purva sviestbeka un Sviestbekas (ģints)

Purva sviestbeka vs. Sviestbekas (ģints)

Purva sviestbeka (Suillus flavidus) ir Latvijā reta sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, taču aizsargājami retuma dēļ. Sviestbekas (Suillus) ir sviestbeku dzimtas sēņu ģints, Latvijā visas šīs ģints sugas var tikt lietotas pārtikā, taču dažas ir aizsargājamas retuma dēļ.

Bazīdijsporas

Divas bazīdijas hifu galos ar bazīdijsporām. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Bazīdijsporas ir īpašas reproduktīvas šūnas, kuras veidojas bazīdijsēņu himēnija slānī uz īpašiem izaugumiem — bazīdijām.

Bazīdijsporas un Purva sviestbeka · Bazīdijsporas un Sviestbekas (ģints) · Redzēt vairāk »

Cepurīte (mikoloģija)

Sarkanā mušmire Jaunu atmateņu cepurītes Pienaines ''Lactarius indigo'' cepurītes apakšdaļa ar lapiņu veida himenoforu Beku dzimtas cepurītes bieži ir t.s. spilvenveida. Sēnes cepurīte ir sēnes augļķermeņa augšējā daļa ar sporu veidojošo slāni — himēniju, kas bazīdijsēnēm atrodas cepurītes apakšdaļā, bet asku sēnēm somiņās apotēciju iekšpusē pie ārējās malas.

Cepurīte (mikoloģija) un Purva sviestbeka · Cepurīte (mikoloģija) un Sviestbekas (ģints) · Redzēt vairāk »

Graudainā sviestbeka

Graudainā sviestbeka jeb graudainā beka (Suillus granulatus, agrāk boletus granulatus) ir Latvijā bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Graudainā sviestbeka un Purva sviestbeka · Graudainā sviestbeka un Sviestbekas (ģints) · Redzēt vairāk »

Kātiņš (mikoloģija)

Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.

Kātiņš (mikoloģija) un Purva sviestbeka · Kātiņš (mikoloģija) un Sviestbekas (ģints) · Redzēt vairāk »

Mikoriza

micēlija izveidotā ektomikoriza. Mikoriza (— 'sēņu'; rhiza — 'saknes') ir sēņu un augu simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu hifām kolonizējot auga saknes.

Mikoriza un Purva sviestbeka · Mikoriza un Sviestbekas (ģints) · Redzēt vairāk »

Parastā sviestbeka

Parastā sviestbeka jeb sviesta beka (Suillus luteus, agrāk Boletus luteus) ir Latvijā bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Parastā sviestbeka un Purva sviestbeka · Parastā sviestbeka un Sviestbekas (ģints) · Redzēt vairāk »

Priedes

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.

Priedes un Purva sviestbeka · Priedes un Sviestbekas (ģints) · Redzēt vairāk »

Sēņu kulinārija

Sēņu ragū ar rīsiem Cepta lielā dižsardzene ar mērci Sēņu kulinārija (— "virtuves") ir sēņu ēdienu pagatavošanas māksla, kā pavārmākslas sastāvdaļa.

Purva sviestbeka un Sēņu kulinārija · Sviestbekas (ģints) un Sēņu kulinārija · Redzēt vairāk »

Sēnes

Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.

Purva sviestbeka un Sēnes · Sviestbekas (ģints) un Sēnes · Redzēt vairāk »

Stobriņi (mikoloģija)

Parastā bērzubeka griezumā Lāču samtbekas stobriņi iespiedumu viet;as aktīvi zilē Piena grābeklenes himenofors ir sacietējuši stobriņi, kas līdzinās adatiņām Melnās zvīņbekas stobriņu atveres Sēnes stobriņi ir stobriņu sēnes augļķermeņa daļa jeb himenofors, kas sastāv no daudziem sīkiem lejup vērstiem stobriņiem ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tiem.

Purva sviestbeka un Stobriņi (mikoloģija) · Stobriņi (mikoloģija) un Sviestbekas (ģints) · Redzēt vairāk »