Ātrāk nekā pārlūku!
80 attiecības: Anniņmuiža, Atgāzene, Šampēteris, Šķērsiela, Šulca muiža, Švarcmuiža, Ēbeļmuiža, Āgenskalna līcis, Āgenskalna priedes, Āgenskalns, Baltā muiža, Baltijas provinces, Bišumuiža, Bišumuižas grāvis, Bieriņi, Bieriņu muiža, Bloka muiža, Bolderāja, Bolderājas muiža, Borherta muiža, Buļļu muiža, Buļļupe, Cukerbekera muižiņa, Dammes muižas, Daugava, Daugavas kauja, Daugavgrīva, Dzimtbūšana, Dzirciems (Rīga), Esena muiža, Guberņas muiža, Hartmaņa muiža, Hāmaņa muižiņa, Heija muižiņa, Iļģuciems, Imanta (Rīga), Jānis Šteinhauers, Jūrmalas gatve, Katlakalns (Ķekavas pagasts), Katlakalns (Rīga), Katrīna II Lielā, Kārļa Ulmaņa gatve, Kārlis Dāvids Justs Muiželis, Kleistu muiža, Krievijas Impērija, Kurzemes rajons, Latvijas okupācija (1940), Lāčupe (Rīga), Lielais Ziemeļu karš, Lofelta muiža, ..., Māras dīķis, Mārupīte, Mūkusala, Muižeļa nams, Napoleons Bonaparts, Nordeķu muiža, Ojārs Vācietis, Padomju Savienība, Pleskodāle, Podrags, Rīga, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas rāte, Romas pāvests, Sarkanā armija, Spilve (Rīga), Torņakalns, Trešais reihs, Viļņas Universitāte, Vilhelms no Modenas, Zasulauks, Zasumuiža, Zemgales priekšpilsēta, Ziepniekkalns, Zolitūde, Zolitūdes muiža, 17. gadsimts, 1794. gads, 1812. gads, 19. gadsimts. Izvērst indekss (30 vairāk) »
Anniņmuiža
Anniņmuižas ēka 2015. gada rudenī Anniņmuiža, agrāk arī Meijera vai Meinerta muiža (Meiershof, Meinertshof, Meinhartshof) bija muižiņa tagadējā Jūrmalas gatvē 76 Imantas apkaimē Pārdaugavā, Rīgā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Anniņmuiža · Redzēt vairāk »
Atgāzene
Atgāzene ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Atgāzene · Redzēt vairāk »
Šampēteris
Šampēteris, agrāk Šampetris (no — "lauciniecisks") ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Šampēteris · Redzēt vairāk »
Šķērsiela
Šķērsiela var būt.
Jaunums!!: Pārdaugava un Šķērsiela · Redzēt vairāk »
Šulca muiža
Šulcmuiža 1930. gada Rīgas kartē Šulca muiža jeb Šulcmuiža bija 18.
Jaunums!!: Pārdaugava un Šulca muiža · Redzēt vairāk »
Švarcmuiža
Švarcmuiža, agrāk Hāgena muiža (Hagenshof) ir arhitekta M. Holsta celta muižas īpašnieka ēka Daugavgrīvas ielā 19/21 Āgenskalnā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Švarcmuiža · Redzēt vairāk »
Ēbeļmuiža
Ēbelmuiža 2012. gadā Ēbelmuižas ozols Ēbeļmuiža jeb Ēbelmuiža, arī Klatco muiža ir baroka stilā celta Rīgas piepilsētas muižiņa Zaļenieku ielā 21, Ziepniekkalnā, Rīgā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Ēbeļmuiža · Redzēt vairāk »
Āgenskalna līcis
Āgenskalna līcis ir līcis Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu.
Jaunums!!: Pārdaugava un Āgenskalna līcis · Redzēt vairāk »
Āgenskalna priedes
Āgenskalna priedes ir Rīgas mikrorajons, kas atrodas Āgenskalna apkaimē, Rīgā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Āgenskalna priedes · Redzēt vairāk »
Āgenskalns
Āgenskalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā un Kurzemes rajonā, kurā iekļauj arī Rīgas pilsētas daļas Āgenskalna priedes un Klīversalu.
Jaunums!!: Pārdaugava un Āgenskalns · Redzēt vairāk »
Baltā muiža
Mellera muiža 18. gadsimtā (Broce, 1794). Baltās muižas kungu māja 20 gadsimta sākumā Baltā muiža, arī Dāla muiža, Mellera muiža, bija muiža tagadējā Iļģuciema apkaimē, kas izveidota 17.
Jaunums!!: Pārdaugava un Baltā muiža · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Pārdaugava un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Bišumuiža
Bišumuiža ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Bišumuiža · Redzēt vairāk »
Bišumuižas grāvis
Bišumuižas grāvis jeb Dzirnupīte ir 12 kilometrus gara Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Bišumuižas grāvis · Redzēt vairāk »
Bieriņi
Bieriņi ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Mārupe, Ozolciems un Petriņciems.
Jaunums!!: Pārdaugava un Bieriņi · Redzēt vairāk »
Bieriņu muiža
Bieriņu muižas ēka pēc pārbūves par īres namu (1928) Bieriņu muiža jeb Bieriņmuiža bija muižiņas ēka Rīgas Bieriņu apkaimē Pārdaugavā, starp Petriņciemu, Ozolciemu un Lindes ciemu, tagad Kantora iela 10, Mārupītes krastā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Bieriņu muiža · Redzēt vairāk »
Bloka muiža
Blokmuižiņa 20. gadsimta sākumā Bloka muiža, arī Blokmuižiņa ir vienstāva klasicisma stila koka muižiņas ēka Vienības gatvē 27 Torņakalna apkaimē Pārdaugavā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Bloka muiža · Redzēt vairāk »
Bolderāja
Bolderāja ir Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaime Pārdaugavā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Bolderāja · Redzēt vairāk »
Bolderājas muiža
Bolderājas ciems (''sloboda'') Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Bolderājas muiža bija muiža tagadējā Bolderājas apkaimē Buļļupes dienvidu krastā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Bolderājas muiža · Redzēt vairāk »
Borherta muiža
Borherta muiža 2004. gadā. Līvena, vēlāk Borherta muiža (Broce, 1782.). Borherta muiža pēc Pirmā pasaules kara. Borherta muiža atradās tagadējā Rīgas pilsētas Bieriņu un Torņakalna apkaimēs.
Jaunums!!: Pārdaugava un Borherta muiža · Redzēt vairāk »
Buļļu muiža
Ziemeļupi un tagadējo Lielupes ieteku jūrā, no kuras pa kreisi ar punktētu līniju iezīmēta Kurzemes robeža. Buļļu muiža (Bullenhof, Bullenfahr) bija muiža zemes šaurumā starp Buļļupi un Baltijas jūru.
Jaunums!!: Pārdaugava un Buļļu muiža · Redzēt vairāk »
Buļļupe
Buļļupe ir upe Latvijā, Rīgas un Jūrmalas pilsētu teritorijā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Buļļupe · Redzēt vairāk »
Cukerbekera muižiņa
Cukerbekera muižiņa 1791. gadā (Broce). Cukerbekera muižiņas ēka pirms Pirmā pasaules kara. Cukerbekera muižiņa bija 18.
Jaunums!!: Pārdaugava un Cukerbekera muižiņa · Redzēt vairāk »
Dammes muižas
Dammes muižiņas (''Tamenhof'', ''Kl., Gr.'') 1791. gada kartē Bijušo Dammes muižu atrašanās vietas (Lieldamme un Mazdamme) 1941. gada kartē Dammes muiža bija Rīgas patrimonālā apgabala muižiņa tagadējā Imantas apkaimē Pārdaugavā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Dammes muižas · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Pārdaugava un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavas kauja
Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.
Jaunums!!: Pārdaugava un Daugavas kauja · Redzēt vairāk »
Daugavgrīva
Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.
Jaunums!!: Pārdaugava un Daugavgrīva · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Pārdaugava un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Dzirciems (Rīga)
Dzirciems ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Dzirciems (Rīga) · Redzēt vairāk »
Esena muiža
Skats uz Gotāna muižiņas ēku pie Spilves pļavām 1785. gadā (no Broces kolekcijas). Esena muižas ēkas vieta 2016. gadā Esena muiža, saukta arī par Lielo muižu, Spilves muižu un Gotāna muižu, ir vieta Dzirciema ielas ziemeļu galā Spilves apkaimē Pārdaugavā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Esena muiža · Redzēt vairāk »
Guberņas muiža
''Gouvernementshof'' muižas ēku atrašanās vieta pie Hapaka grāvja Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900) Guberņas muiža jeb Gubernementes muiža bija kroņa muiža tagadējās Bolderājas un Spilves apkaimēs Hapaka grāvja kreisajā krastā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Guberņas muiža · Redzēt vairāk »
Hartmaņa muiža
Hartmaņa muižas ēka mūsdienās. Hartmaņa muiža ir ēku kopums Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, no kura divas tiek sauktas par muižām.
Jaunums!!: Pārdaugava un Hartmaņa muiža · Redzēt vairāk »
Hāmaņa muižiņa
Skats uz Hāmaņa muižiņas ēku no Kuldīgas ielas (2015) Hāmaņa muižiņa ir 1886.
Jaunums!!: Pārdaugava un Hāmaņa muižiņa · Redzēt vairāk »
Heija muižiņa
Heija muižiņa 1807. gadā (Broce). Heija muižiņas ēka pirms Pirmā pasaules kara. Heija muižiņa bija 18.
Jaunums!!: Pārdaugava un Heija muižiņa · Redzēt vairāk »
Iļģuciems
Iļģuciems ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajona, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Nordeķi.
Jaunums!!: Pārdaugava un Iļģuciems · Redzēt vairāk »
Imanta (Rīga)
Imanta ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Anniņmuiža un Lāčupe.
Jaunums!!: Pārdaugava un Imanta (Rīga) · Redzēt vairāk »
Jānis Šteinhauers
Jānis Šteinhauers, arī Johans Šteinhauers (1705. gada 19. janvāris — 1779. gada 21. februāris) bija Rīgas latviešu amatnieks, uzņēmējs, zemes īpašnieks un cīnītājs pret nacionālo diskrimināciju.
Jaunums!!: Pārdaugava un Jānis Šteinhauers · Redzēt vairāk »
Jūrmalas gatve
Jūrmalas gatve ir Rīgas iela, Pārdaugavā, Imantas, Dzirciema un Zasulauka apkaimēs.
Jaunums!!: Pārdaugava un Jūrmalas gatve · Redzēt vairāk »
Katlakalns (Ķekavas pagasts)
Katlakalns ir ciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Katlakalns (Ķekavas pagasts) · Redzēt vairāk »
Katlakalns (Rīga)
Katlakalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Katlakalns (Rīga) · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Pārdaugava un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kārļa Ulmaņa gatve
Kārļa Ulmaņa gatve ir maģistrālas nozīmes iela Rīgā un Mārupes novadā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Kārļa Ulmaņa gatve · Redzēt vairāk »
Kārlis Dāvids Justs Muiželis
Kārlis Dāvids Justs Muiželis (1799—1843) bija latviešu izcelsmes veterinārārsts, Viļņas Universitātes, vēlāk Viļņas Medicīnas un ķirurģijas akadēmijas profesors.
Jaunums!!: Pārdaugava un Kārlis Dāvids Justs Muiželis · Redzēt vairāk »
Kleistu muiža
Skats uz Kleistu muiža 1793. gadā (Broce). Kleistu muiža mūsdienās. Kleistu muiža (sānskats). Kleistu muižiņa, agrāk Kleistes muiža ir 18.
Jaunums!!: Pārdaugava un Kleistu muiža · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Pārdaugava un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes rajons
Kurzemes rajons ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālajām vienībām, kas izveidota 1969.
Jaunums!!: Pārdaugava un Kurzemes rajons · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Pārdaugava un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Lāčupe (Rīga)
Hapaka grāvī Rīgas kartē ar vāciskajiem vietvārdiem (1913). Lačupes kreisajā krastā iezīmēta Jaunā muiža (''Neuhof'') Eduarda Šmita iela Lāčupe ir Rīgas pilsētas daļa Kurzemes rajonā Pārdaugavā, kas ietilpst Imantas un Kleistu apkaimēs, pa Bolderājas dzelzceļa līniju robežojoties ar Iļģuciema apkaimi.
Jaunums!!: Pārdaugava un Lāčupe (Rīga) · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lofelta muiža
Lofelta muiža 1701. gada kartē. Lofelta muiža, arī Lofelda muiža bija muiža tagadējās rūpnīcas "Lignums" teritorijā Bolderājas apkaimē.
Jaunums!!: Pārdaugava un Lofelta muiža · Redzēt vairāk »
Māras dīķis
Māras dzirnavu dīķis ir mākslīga ūdenskrātuve Rīgā uz Mārupītes starp Torņakalnu un Āgenskalnu.
Jaunums!!: Pārdaugava un Māras dīķis · Redzēt vairāk »
Mārupīte
Mārupīte ir neliela upīte, Daugavas kreisā pieteka Rīgā un Mārupes novadā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Mārupīte · Redzēt vairāk »
Mūkusala
Mūkusala jeb Mūksala ir bijusī sala Daugavas lejteces paplašinājumā pie upes kreisā pamatkrasta tagadējā Torņakalna apkaimē.
Jaunums!!: Pārdaugava un Mūkusala · Redzēt vairāk »
Muižeļa nams
Muižeļa nams bija baroka stilā celta Muižeļu dzimtas Pārdaugavas muižiņa 18.
Jaunums!!: Pārdaugava un Muižeļa nams · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: Pārdaugava un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Nordeķu muiža
Nordeķu muiža (arī Grāves muiža, Fridriha muiža, Fogela muiža, Reima muiža) ir viena no Rīgas apkārtnes muižiņām, kas mūsdienās atrodas Buļļu ielā 16, Iļģuciemā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Nordeķu muiža · Redzēt vairāk »
Ojārs Vācietis
Ojārs Vācietis (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks.
Jaunums!!: Pārdaugava un Ojārs Vācietis · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Pārdaugava un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pleskodāle
Pleskodāle ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Pleskodāle · Redzēt vairāk »
Podrags
Podrags ir Rīgas Kurzemes priekšpilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā Spilves apkaimē.
Jaunums!!: Pārdaugava un Podrags · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Pārdaugava un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.
Jaunums!!: Pārdaugava un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Jaunums!!: Pārdaugava un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Pārdaugava un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Pārdaugava un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Spilve (Rīga)
Spilve ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe.
Jaunums!!: Pārdaugava un Spilve (Rīga) · Redzēt vairāk »
Torņakalns
Torņakalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Torņakalns · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Pārdaugava un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.
Jaunums!!: Pārdaugava un Viļņas Universitāte · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Pārdaugava un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Zasulauks
Zasulauks ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Zasulauks · Redzēt vairāk »
Zasumuiža
Broces kolekcijas). Zasumuiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās tagadējā Zasulauka apkaimē Pārdaugavā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Zasumuiža · Redzēt vairāk »
Zemgales priekšpilsēta
Zemgales priekšpilsēta, agrāk Jelgavas priekšpilsēta, ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālajām vienībām.
Jaunums!!: Pārdaugava un Zemgales priekšpilsēta · Redzēt vairāk »
Ziepniekkalns
Ziepniekkalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kurā ietilpst arī Rīgas pilsētas daļas Šosciems un Ozolciems.
Jaunums!!: Pārdaugava un Ziepniekkalns · Redzēt vairāk »
Zolitūde
Aleksandra Bieziņa iela Zolitūdē. 2007. gads. Zolitūde ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kas atrodas tās R daļā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Zolitūde · Redzēt vairāk »
Zolitūdes muiža
Zolitūdes muižas kungu māja 1785. gadā (Broce) Zolitūdes muižas vieta 1930. gada Rīgas kartē Zolitūdes muiža, agrāk arī Švānenbergas muiža (Swanenbergshof) vai Bērzu muiža (Birkenhof, Birkenruhe), bija Rīgas patrimonālā apgabala muižiņa Mazās Zolitūdes ielas apvidū mūsdienu Imantas apkaimē Pārdaugavā.
Jaunums!!: Pārdaugava un Zolitūdes muiža · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: Pārdaugava un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
1794. gads
1794.
Jaunums!!: Pārdaugava un 1794. gads · Redzēt vairāk »
1812. gads
1812.
Jaunums!!: Pārdaugava un 1812. gads · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Pārdaugava un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
