Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valmieras Livonijas ordeņa pils

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valmieras Livonijas ordeņa pils

Pārdaugavas Livonijas hercogiste vs. Valmieras Livonijas ordeņa pils

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562. Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.

Līdzības starp Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valmieras Livonijas ordeņa pils

Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valmieras Livonijas ordeņa pils ir 10 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Cēsu vaivadija, Gauja, Ivans IV, Jamas Zapoļskas miera līgums, Livonijas karaliste, Livonijas ordenis, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Siguldas viduslaiku pils, Trikātas viduslaiku pils.

Cēsu vaivadija

Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Cēsu vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Cēsu vaivadija un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Gauja un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Gauja un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Ivans IV un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Ivans IV un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jamas Zapoļskas miera līgums un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Jamas Zapoļskas miera līgums un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Livonijas karaliste

Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.

Livonijas karaliste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Livonijas karaliste un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Livonijas ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Livonijas ordenis un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Siguldas viduslaiku pils

Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.

Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Siguldas viduslaiku pils · Siguldas viduslaiku pils un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Trikātas viduslaiku pils

V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.

Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Trikātas viduslaiku pils · Trikātas viduslaiku pils un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valmieras Livonijas ordeņa pils

Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir 198 attiecības, bet Valmieras Livonijas ordeņa pils ir 29. Tā kā viņi ir kopīgs 10, Jaccard indekss ir 4.41% = 10 / (198 + 29).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valmieras Livonijas ordeņa pils. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »