Atvērt Google MapsSatura rādītājs
198 attiecības: Aglona, Aizkraukles viduslaiku pils, Aizpūre, Alūksnes viduslaiku pils, Andrusovas pamiers, Augsburgas ticības apliecība, Augstrozes pils, Šadurski, Šķaune, Ļaudonas viduslaiku pils, Ļubļinas ūnija, Ērdmans Tolgsdorfs, Ērgļu viduslaiku pils, Bērzaunes pils, Borhi, Borkholmas pils, Brandenburgas Vilhelms, Brigi, Brodaiža, Bujņicki, Cēsis, Cēsu pils, Cēsu vaivadija, Cesvaines pils, Cesvaines viduslaiku pils, Cibla, Dagda, Daugavgrīvas viduslaiku pils, Daugavpils cietoksnis, Daugavpils trakts, Dāņu Igaunija, Dālderis, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dinaburgas pils, Doles pilis, Dominikāņu ordenis, Drohičinas līgums, Dzērbenes viduslaiku pils, Falkenas klosteris, Frederiks II, Gauja, Gaujienas viduslaiku pils, Georgs Elgers, Georgs Radvils, Gerhards Dēnhofs, Gothards Ketlers, Gregora kalendārs, Grifi, Grobiņas draudzes novads, Grodņa, ... Izvērst indekss (148 vairāk) »
Aglona
Aglona ir apdzīvota vieta Latgalē, Preiļu novadā, Aglonas pagasta centrs.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Aglona
Aizkraukles viduslaiku pils
Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Aizkraukles viduslaiku pils
Aizpūre
Aizpūre var būt.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Aizpūre
Alūksnes viduslaiku pils
Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Alūksnes viduslaiku pils
Andrusovas pamiers
Polijas teritoriālās izmaiņas pēc 1667. gada līguma. Andrusovas pamiers, dažkārt minēts arī kā Andrusovas miera līgums, bija viens no starptautiskajiem līgumiem, kas izbeidza krievu-poļu (1654-1667) karu.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Andrusovas pamiers
Augsburgas ticības apliecība
Kārlim V. Augsburgas ticības apliecība jeb Augsburgas konfesija ir luterisma pamatu izklāsts, kas 28 artikulos formulē galvenās luteriskās teoloģijas vadlīnijas.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Augsburgas ticības apliecība
Augstrozes pils
Augstrozes pilsdrupas mūsdienās. Augstrozes pils, līdz 16.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Augstrozes pils
Šadurski
Šadursku dzimtas ģerbonis Šadurski ir poļu dzimta, kas ieceļojusi Inflantijas vaivadijā 17.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Šadurski
Šķaune
Šķaune (agrāk Landskorona, Poļeščina) ir apdzīvota vieta Krāslavas novada Šķaunes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Šķaune
Ļaudonas viduslaiku pils
Ļaudonas muižas pils (pēc 1920). Ļaudonas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils un Ļaudonas draudzes novada centrs 13.-16.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ļaudonas viduslaiku pils
Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ļubļinas ūnija
Ērdmans Tolgsdorfs
Tolgsdorfa "Rīgas Svētā Benedikta Jaunavu Klostera brīnumaini uzglabātā vēsture..." (1614) Ērdmans Tolgsdorfs (ap 1550-1620) jeb Ertmanis Tolgsdorfs bija Jezuītu ordeņa priesteris un jezuītu kolēģijas loceklis, kas kontrreformācijas laikā 1585.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ērdmans Tolgsdorfs
Ērgļu viduslaiku pils
Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ērgļu viduslaiku pils
Bērzaunes pils
Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Bērzaunes pils
Borhi
Borhu dzimtas ģerbonis Grāfu Borhu dzimtas ģerbonis Varakļānu muižas kungu māja (1789) Preiļu muižas kapela (1817) ar Borhu dzimtas kapenēm zem tās Preiļu muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2007) Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Borhi
Borkholmas pils
Borkholmas pils rekonstrukcija. Pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma). Borkholmas pils jeb Porkuni bīskapa pils bija Rēveles bīskapa pils tagadējā Tapas pagastā Igaunijā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Borkholmas pils
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Brandenburgas Vilhelms
Brigi
Brigi (agrāk Briģi) ir apdzīvota vieta Ludzas novada Brigu pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Brigi
Brodaiža
Brodaiža (arī Brodaiži, Bradaiža) ir ciems Ludzas novada Pildas pagastā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Brodaiža
Bujņicki
Bujņicki (Bujniccy, Bujnicki) jeb Buiņicki ir sena lietuviešu cilmes poļu dzimta, kas 18.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Bujņicki
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cēsis
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cēsu pils
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cēsu vaivadija
Cesvaines pils
Cesvaines pils (2015) Cesvaines pils ir historisma stilā celta muižas pils Cesvainē, kas atrodas blakus Cesvaines viduslaiku pils drupām.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cesvaines pils
Cesvaines viduslaiku pils
Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cesvaines viduslaiku pils
Cibla
Cibla ir apdzīvota vieta Ludzas novada Ciblas pagastā Ludzas upes krastā, pagasta centrs.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cibla
Dagda
Dagda ir pilsēta Krāslavas novadā Latgalē.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dagda
Daugavgrīvas viduslaiku pils
poļu—zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra) Daugavgrīvas viduslaiku pils jeb Daugavgrīvas skansts, arī Skanstnieki ir viduslaiku pils vieta Rīgā, Vecdaugavas apkaimē, Skanstnieku ielā 5 — kādreizējā Daugavgrīvas klostera vietā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Daugavgrīvas viduslaiku pils
Daugavpils cietoksnis
Daugavpils cietoksnis. Daugavpils cietoksnis, atkarībā no laika posma arī Dinaburgas cietoksnis un Dvinskas cietoksnis (Двинская крепость), ir ievērojamākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Daugavpils cietoksnis
Daugavpils trakts
Daugavpils (''Düneburgh'') kā Inflantijas vaivadijas galvaspilsētas karte (1655). Daugavpils trakts jeb Daugavpils stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Daugavpils (tolaik Dineburgas) pilsētā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Daugavpils trakts
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dāņu Igaunija
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dālderis
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dānijas karaļu uzskaitījums
Dinaburgas pils
Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dinaburgas pils
Doles pilis
Vecdoles pilsdrupas mūsdienās. Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Doles pilis jeb Vecdoles un Jaundoles pilis bija Rīgas arhibīskapijas pilis uz Doles salas.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Doles pilis
Dominikāņu ordenis
Sv. Dominiks Sprediķotāju ordenis, arī Brāļu Dominikāņu (Sprediķotāju) ordenis (pēc 15. gadsimta vairāk pazīstami kā Dominikāņu ordenis jeb Dominikāņi, saīsinājums: OP), bija sv. Dominika dibināts garīgais ordenis.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dominikāņu ordenis
Drohičinas līgums
Rīgas birģermeistara, rātes un pilsoņu zvērests Stefanam Batorijam 1581. gada 7. aprīlī (latīniski). Drohičinas līgums bija miera līgums starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Rīgas brīvpilsētu Livonijas kara noslēgumā, kas iekļāva Rīgu Polijas-Lietuvas kopvalstī.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Drohičinas līgums
Dzērbenes viduslaiku pils
Dzērbenes baznīca un tai blakus esošā viduslaiku pils vieta 1786. gadā. Pie Dzērbenes viduslaiku pils uzceltā muižas pils 2000. gadā. Dzērbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dzērbenes viduslaiku pils
Falkenas klosteris
Falkenas klosteris jeb Kerknas klosteris bija ap 1233.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Falkenas klosteris
Frederiks II
Frederiks II (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1559.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Frederiks II
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gauja
Gaujienas viduslaiku pils
Skats uz Gaujienas baznīcu un viduslaiku pilsdrupām (18. gs.). Gaujienas pils rekonstrukcija pēc 1911. gada K. Levisa of Menāra veikto izrakumu datiem. Ar melnu krāsu iezīmēti saglabājušies mūru fragmenti. Gaujienas viduslaiku pilsdrupas ar galveno pili (b) un priekšpils ziemeļrietumu torni (c) no Broces kolekcijas (1790).
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gaujienas viduslaiku pils
Georgs Elgers
Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (dzimis 1585. gadā, miris), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Georgs Elgers
Georgs Radvils
Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Georgs Radvils
Gerhards Dēnhofs
Gerhards Dēnhofs var būt.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gerhards Dēnhofs
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gothards Ketlers
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gregora kalendārs
Grifi
Grifi jeb maitu lijas, grifu apakšdzimta (Aegypiinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Grifi
Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Grobiņas draudzes novads
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Grodņa
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Grodņas ūnija (1566)
Gulbenes viduslaiku pils
Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija. Gulbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gulbenes viduslaiku pils
Helmetas pils
V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Helmetas pils
Hercogiste
Hercogiste ir teritorija, kurā valda hercogs vai hercogiene.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Hercogiste
Hilzeni
Hilzenu dzimtas ģerbonis Smoļenskas katoļu bīskaps Juris Nikolajs Hilzens (1692-1775) Hilzenu dzimtas celtā Dagdas katoļu baznīca (1741) Hilzeni ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči izsekojami līdz 14.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Hilzeni
Hodkeviči
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Hodkeviči jeb Kotkieviči bija Lietuvas lielkņazistes dzimta.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Hodkeviči
Ikšķiles viduslaiku pils
Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no Broces kolekcijas). Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā (Broce, 1792). Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns (Kārlis fon Lēviss of Menārs, 1910). Ikšķiles viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Ikšķilē, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ikšķiles viduslaiku pils
Ilcenes pils
Skats uz pils atrašanās vietu. Ilcenes vasaļa pils, arī Vābinas vasaļa pils, bija Tērbatas bīskapijas vasaļa mūra pils.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ilcenes pils
Impērijas brīvpilsēta
Impērijas brīvpilsētas 18. gadsimtā Impērijas brīvpilsēta (vai Freie Reichsstadt) bija pilsētas juridiskā forma Svētās Romas impērijā, kas parasti norādīja uz to, ka pilsēta pakļaujas tieši imperatoram (nevis vietējiem augstmaņiem).
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Impērijas brīvpilsēta
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Inflantijas vaivadija
Istra (Istras pagasts)
Istra ir ciems Istras pagastā, Ludzas novadā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Istra (Istras pagasts)
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ivans IV
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jamas Zapoļskas miera līgums
Jans Andžejs Plāters
Jans Andžejs Plāters (dzimis 1626. gadā, miris) bija grāfs, Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1695.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jans Andžejs Plāters
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jaunie laiki
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jānis Hodkevičs
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jezuīti
Jirgens fon Fārensbahs
Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jirgens fon Fārensbahs
Kalendāra nemieri Rīgā
Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kalendāra nemieri Rīgā
Katehisms
Katehisms jeb katķisms (no — 'mutiska apmācība') ir kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Katehisms
Kavildas pils
Kavildas pilskalns ar uzrakstu. Kavildas vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kavildas pils
Kirumpejas pils
Kirumpejas pils plāns 17. gadsimtā Kirumpejas pils plāns un apraksts (Broces kolekcija, 1801) Kirumpejas pils, arī Kirumpē bīskapa pils, bija Tērbatas bīskapijas mūra pils pie senā Tērbatas-Pleskavas lielceļa.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kirumpejas pils
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kokneses pils
Konecpole
Konecpole ir ciems Istras pagastā, Ludzas novadā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Konecpole
Kongutas pils
Kongutas vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kongutas pils
Kontrreformācija
Trentas koncils Kontrreformācija bija katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kontrreformācija
Korfi
Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Korfi
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Krievijas Impērija
Krimuldas muiža
Krimuldas pils mūsdienās. No Gaujas senlejas puses. Krimuldas pils pirms Pirmā pasaules kara. Krimuldas muiža atrodas Gaujas senlejas malā, Siguldas pilsētas labā krasta daļā (Krimuldā).
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Krimuldas muiža
Krimuldas viduslaiku pils
Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Krimuldas viduslaiku pils
Krustpils pils
Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Krustpils pils
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kurzemes bīskapija
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kurzemes guberņa
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Laisas pils
Laisas pils Laisas pilsdrupas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gadsimts). Laisas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Laisas pils jeb Lajuzes pils bija viduslaiku pils pie Lajuzes strauta Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Laisas pils
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Latgale
Līveni
Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Līveni
Lielvārdes pils
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lielvārdes pils
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas Republikas Seims
Lietuvas Republikas Seims jeb vienkārši Seims (Seimas) ir Lietuvas Republikas parlaments.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lietuvas Republikas Seims
Lietuvas statūti
1529. gada statūtu titullapa Lietuvas statūti bija trīs 16.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lietuvas statūti
Limbažu pils
Limbažu viduslaiku pils dienvidu korpuss 1920. gados. Limbažu pils drupas (1999). Limbažu viduslaiku pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Limbažu pils
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis
Livonijas hercogistes bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes ģerbonis.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas hercogistes ģerbonis
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas karaliste
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas Konfederācija
Livonijas konstitūcijas
Livonijas Konstitūcijas bija 1582.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas konstitūcijas
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas ordenis
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas vietvalži
Ludzas pils
Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ludzas pils
Ludzas trakts
Ludzas trakta ziemeļu daļa (Ludzas apkārtne, 1798). Ludzas pils drupas pēc sagraušanas 1654. gadā. Ludzas trakts jeb Ludzas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Ludzā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ludzas trakts
Lugažu pils
Lugažu pils plāns no 1692. gada. Lugažu pilsmuižas skats no rietumiem 1801. gadā ar zemes valni agrākās pils vietā (no Broces kolekcijas). Lugažu ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Lugažos pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lugažu pils
Manteifeļi
Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gadsimtā Manteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882) Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī Kazdangas pils 2008. gadā Manteifeļi un Manteifeļi-Cēges ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Manteifeļi
Marienhauzenas pils
Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Marienhauzenas pils
Mālpils viduslaiku pils
Lemburgas pils un baznīcas plāns 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Sānskats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Mālpils viduslaiku pils jeb Lemburgas pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Mergupes labajā krastā Mālpilī pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Mālpils viduslaiku pils
Mārka (naudas vienība)
Vācu markas monēta (Vācijas Impērija, 1875) Mārka jeb marka bija naudas vienības nosaukums Hanzas savienības pilsētās, vēlāk Vācijā un citās valstīs.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Mārka (naudas vienība)
Mihaēls Rots
Mihaēls Rots (arī Miķelis Rots; dzimis, miris) bija latgaliešu rakstnieks, tulkotājs, katoļu garīdznieks, misionārs.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Mihaēls Rots
Mujānu pils
Mujānu pils, muižas un dzirnavu plāns 17. gs. Mujānu pilsdrupas ar Balto torni 20. gs. sākumā Mujānu pils (dēvēta arī par Moyan, Maian, Mojahn) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļa pils 15.-16.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Mujānu pils
Nabes pils
Nabes pils tornis mūsdienās (2000). Nabes muiža ar viduslaiku dzīvojamo torni (pa labi, ap 1920). Nabes pils bija 14.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Nabes pils
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Narva
Nītaures pils
Nītaures pils un baznīca kartē (Stokholmas kara arhīvs, 1701) Nītaures pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums pie Mergupes.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Nītaures pils
Nikolajs Radvils Melnais
Firstu Radvilu dzimtas ģerbonis Nikolajs Radvils, arī Radivils, saukts Melnais, arī Nikolajs Radzivils (1515-1565) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Nikolajs Radvils Melnais
Nirza
Nirza ir apdzīvota vieta Ludzas novada Nirzas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Nirza
Oto Šenkings
Oto Šenkings (dzimis ap 1554. gadu, miris) bija kontrreformācijas laika Cēsu bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Cēsīs (1587-1625) un ar uzdevumu atjaunot katoļu ticību Livonijā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Oto Šenkings
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Otrais Ziemeļu karš
Pasiene
Pasiene (arī Pasīne, Posīne) ir apdzīvota vieta Ludzas novada Pasienes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pasiene
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pērnava
Pērnavas vaivadija
Pērnavas vaivadija (Województwo parnawskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pērnavas vaivadija
Peltsamā
Peltsamā jeb Augstpāle ir pilsēta Igaunijas vidienē.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Peltsamā
Piebalgas pils
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma) Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Piebalgas pils
Pilda
Pilda ir ciems Ludzas novada Pildas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pilda
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Piltenes apgabals
Plāteri
Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Plāteri jeb par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles, pēc 1803.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Plāteri
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Pokumina
Pokumina ir ciems Cirmas pagastā, Ludzas novadā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pokumina
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Prūsijas hercogiste
Raipole
Raipole var būt.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Raipole
Randenes pils
Randenes vasaļa pils jeb Rannu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Randenes pils
Raunas viduslaiku pils
Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Raunas viduslaiku pils
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīga
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas brīvpilsēta
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas pils
Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Rīgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākais Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, kas latviešu draudzei pieder jau kopš 1582.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca
Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca un klosteris ir Romas Katoļu Baznīcas dievnams Klostera ielā 2, Vecrīgā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca
Rēmeri
Rēmeru dzimtas Baltijas atzara ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Rēmeri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 16.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rēmeri
Rēzeknes pilskalns
Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rēzeknes pilskalns
Rēzeknes trakts
Rēzeknes trakta ziemeļdaļa pēc iekļaušanas Polockas guberņas sastāvā (1798). Rēzeknes pils drupas 1797. gadā (no J.K.Broces kolekcijas). Rēzeknes trakts jeb Rēzeknes stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Rēzeknes pilsētā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rēzeknes trakts
Ringes pils
Ringes pilsdrupas un muižas ēkas (no Broces kolekcijas, 18. gs.). Ringes pilsdrupas un muižas ēkas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Ringes pils un pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Ringes vasaļa pils jeb Rengu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ringes pils
Ropažu viduslaiku pils
Ropažu viduslaiku pilsdrupas pilskalnā pie Lielās Juglas upes (18. gs. zīmējums) Ropažu pilsdrupas mūsdienās Ropažu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas no Salaspils veda uz Siguldas pili.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ropažu viduslaiku pils
Rozbeķu pils
Rozbeķu pilsdrupas 18. gs. Rozbeķu pilsdrupas 2014. gada vasarā Rozbeķu pils pamatu uzmērījums 20. gs. sākumā. Rozbeķu pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu pils 14.-16.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rozbeķu pils
Rundēni
Rundēni (arī Rundāni) ir ciems Ludzas novada Rundēnu pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rundēni
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Salaspils
Sapjehas
Kņazu Sapjehu dzimtas ģerbonis. Sapjehas jeb Sapegas bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sapjehas
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sigismunds II Augusts
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sigismunds III Vāsa
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Siguldas viduslaiku pils
Skujenes pils
Skujenes pils un baznīca 17. gadsimta kartē. Mūra atliekas rietumpusē Skujenes pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Skujenē pie Piebalgas-Nītaures ceļa ap puskilometru no vietas, kur tas šķērso Amatas upi.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Skujenes pils
Smiltenes pils
Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Smiltenes pils
Stārastija
Stārastija bija Polijas-Lietuvas kopvalsts administratīvā teritorija, ko pārvaldīja stārasts.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Stārastija
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Stefans Batorijs
Suntažu viduslaiku pils
Suntažu viduslaiku pils 17. gadsimtā. Suntažu muižas kungu māja un baznīca 1796. gadā (no Broces kolekcijas). Suntažu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Mazās Juglas krastā Suntažos pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Suntažu viduslaiku pils
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Svētā Romas impērija
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tartu
Tarvastas pils
Tarvastas pilsdrupas ar kapelu (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Tarvastas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Tarvastas pils bija viduslaiku pils netālu no Tarvastu upes ietekas Vircezerā Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tarvastas pils
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tīzenhauzeni
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tērbatas bīskapija
Tērbatas vaivadija
Tērbatas vaivadija (Województwo dorpackie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tērbatas vaivadija
Teodors Denhofs
Teodors Dēnhofs (pirms 1567—1622) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts armijas pulkvedis no Dēnhofu dzimtas.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Teodors Denhofs
Trikātas viduslaiku pils
V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Trikātas viduslaiku pils
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Turaidas pils
Ungerni-Šternbergi
Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ungerni-Šternbergi
Upsālas Universitāte
Upsālas Universitāte ir 1477.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Upsālas Universitāte
Vainižu pils
Vainižu muižas pils (2000). Vainižu pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.-16.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vainižu pils
Valmieras Livonijas ordeņa pils
Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valmieras Livonijas ordeņa pils
Vanavastselīna
Vanavastselīna, līdz 20.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vanavastselīna
Vīlandes viduslaiku pils
Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vīlandes viduslaiku pils
Vērdiņi
Vērdiņi ir ciems Bauskas novada Kurmenes pagastā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vērdiņi
Veisenšteinas pils
Veisenšteinas pilsdrupas 1799. gadā (no Broces kolekcijas). Pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Atjaunotais pils tornis "Garais Hermanis", kurā iekārtots "Laika centrs ''Wittenstein''". Veisenšteinas pils, video Veisenšteinas pils (lejasvācu Wittenstein — "Baltakmens pils") jeb Paides pils bija Livonijas ordeņa pils Paides pilsētā Igaunijā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Veisenšteinas pils
Viļakas trakts
Viļakas trakts pēc pievienošanas Ludzas traktam un iekļaušanas Polockas guberņas sastāvā (1798). Marienhauzenas pils drupas pēc sagraušanas 18. gs. sākumā. Viļakas trakts jeb Viļakas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Marienhauzenas pilī.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Viļakas trakts
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Viļņas ūnija
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vidzeme
Vidzemes landmaršali
Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmaršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vidzemes landmaršali
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vidzemes landtāgs
Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi
Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi
Zaubes pils
Zaubes pilsdrupas pie lielceļa un tiltiņš pāri Dzirnavupei 18. gadsimtā. Zaubes pils jeb Jirgenburgas pils, līdz 1932.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zaubes pils
Zībergi
Zībergu dzimtas ģerbonis. Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Zībergi (arī Sieberg, Sieberger, Syburg), pēc 1803.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zībergi
Zommerpāles pils
Zommerpāles pils, arī Semerpalu vasaļa pils, bija Tērbatas bīskapijas mūra pils.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zommerpāles pils
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zviedru Vidzeme
1561. gads
1561.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1561. gads
1585. gads
1585.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1585. gads
1598. gads
1598.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1598. gads
1602. gads
1602.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1602. gads
1620. gads
1620.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1620. gads
1622. gads
1622.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1622. gads
1627. gads
1627.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1627. gads
1629. gads
1629.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1629. gads
1641. gads
1641 bija parastais gads, kas sākās otrdienā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1641. gads
1643. gads
1643.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1643. gads
1648. gads
1648 bija garais gads, kas sākās trešdienā.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1648. gads
1659. gads
1659.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1659. gads
1795. gads
1795.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1795. gads
1796. gads
1796.
Skatīt Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1796. gads
Zināms kā Livonijas Pardaugavas hercogiste, Livonijas Pārdaugavas hercogiste, Livonijas Pārdaugavas hercogiste, Livonijas hercogiste, Livonijas hercogiste, Pārdaugavas hercogiste, Vidzemes hercogiste.