25 attiecības: Daugavpils, Friga, Indoeiropieši, Indra, Irbes šaurums, Jāņi, Jātvingu valoda, Jezuīti, Jupiters (mitoloģija), Latviešu mitoloģija, Latvijas—Lietuvas robeža, Lietuva, Lietuviešu mitoloģija, Odins, Sāmsala, Sēlija (zeme), Senā Grieķija, Senā Roma, Senprūšu valoda, Skandināvu mitoloģija, Tors (mitoloģija), Vecākā atskaņu hronika, Zevs, Zibens, Zobens.
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Friga
"Friga vērpjot mākoņus", Dž. Č. Dolmena glezna. Friga senskandināvu mitoloģijā ir debesu, laulības, auglības, mīlestības un pavarda dieviete, dieva Odina galvenā sieva.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Friga · Redzēt vairāk »
Indoeiropieši
sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »
Indra
Indra ir ciems Krāslavas novada Indras pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Indra · Redzēt vairāk »
Irbes šaurums
Irbes šaurums jeb Irbes jūras šaurums ( — "Dižjūra", — "Kuršu šaurums"), arī Irves šaurums, ir jūras šaurums starp Latviju un Igauniju, kas atdala Kurzemes pussalu dienvidos no Sāmsalas Serves pussalas ziemeļos.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Irbes šaurums · Redzēt vairāk »
Jāņi
Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Jāņi · Redzēt vairāk »
Jātvingu valoda
Jātvingu valodas areāls 13. gadsimta sākumā. Jātvingu jeb sudāvu valoda ir izmirusi, pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara piederoša valoda.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Jātvingu valoda · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Jupiters (mitoloģija)
Jupitera statuja, kas gatavota no marmora 1. gadsimta beigās. Jupiters romiešu mitoloģijā ir varenākais no dieviem, dievu valdnieks.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Jupiters (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Latviešu mitoloģija
Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Latvijas—Lietuvas robeža
Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Latvijas—Lietuvas robeža · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuviešu mitoloģija
Lietuviešu mitoloģija ir lietuviešu mītu un leģendu kopība.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Lietuviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Odins
Odins uz Sleipnira, iejājot Valhallā Odins (rūnās: ᚢᚦᛁᚾ) jeb Vodans (Wōdan, Wōden, Uuoden, Godan), arī Votans (senvācu: Wuotan, Wûtan), ir augstākais dievs seno ģermāņu mitoloģijā.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Odins · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Senprūšu valoda
Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »
Skandināvu mitoloģija
Igdrasila koku. Skandināvu mitoloģija ir Skandināvijas tautu ticība, ticējumi, mīti un leģendas pirms kristietības izplatīšanās.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Skandināvu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Tors (mitoloģija)
"Tora kauja pret milžiem", Mortena Eskila Vinges glezna (1872). Tors (senangļu: Þunor, senaugšvācu: Punra) senskandināvu mitoloģijā ir pērkona un auglības dievs, Odina un Jerdas dēls.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Tors (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Zevs
Zeva statuja (Olimpija) Zevs (grieķu Ζεύς; radniecīgi vārdi ir sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter - no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Zevs · Redzēt vairāk »
Zibens
Zibens Arlingtonā (ASV) Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Zibens · Redzēt vairāk »
Zobens
karogā Zobens ir tuvcīņas aukstais ierocis, kurš veidots no garenas metāla plāksnes ar asām malām un paredzēts ciršanai un parasti arī duršanai.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Zobens · Redzēt vairāk »