Satura rādītājs
374 attiecības: Admirālis, Aizkaukāzs, Akadēmija, Akmens, Aknas, Alūksne, Aleksandrs Menšikovs, Aleksejs I Romanovs, Aleksejs Romanovs, Aleksejs Tolstojs, Alga, Algotnis, Alkoholisms, Amatniecība, Amerikāņi (nācija), Analfabētisms, Anglija, Anglikānisms, Anna Monsa, Apģērbs, Apkopējs, Arhangeļskas apgabals, Arhimandrīts, Aritmētika, Astrahaņa, Aušana, Audums, Augusts II Stiprais, Austrijas erchercogiste, Austrumi, Azerbaidžāna, Azova, Azovas cietoksnis, Šlēsviga (zeme), Čerņihiva, Čerkasu apgabals, Ņeva, Bads, Bajārs, Baku, Baltijas jūra, Baltijas provinces, Baltkrievijas guberņa, Baznīca (celtne), Bārda, Bērns, Belozerska, Birokrātija, Boriss Šeremetjevs, Boriss Godunovs, ... Izvērst indekss (324 vairāk) »
- 1672. gadā dzimušie
- 1725. gadā mirušie
- Krievijas cari
- Krievijas imperatori
- Krievu izgudrotāji
- Romanovu dinastija
Admirālis
Admirālis (— jūras valdnieks, komandieris) ir karaflotes augstāko virsnieku dienesta pakāpe.
Skatīt Pēteris I un Admirālis
Aizkaukāzs
Dienvidkaukāza reģions Reģiona etnogrāfiskā karte, 1880 Kaukāza administratīvais dalījums, 1860 Aizkaukāzs jeb Dienvidkaukāzs ir politiski–ģeogrāfisks apzīmējums teritorijām uz dienvidiem no Lielā Kaukāza kalnu grēdas.
Skatīt Pēteris I un Aizkaukāzs
Akadēmija
Jelgavā. Madridē. Akadēmija ir tradicionāli lietots nosaukums akadēmiski ievirzītām augstākās izglītības iestādēm.
Skatīt Pēteris I un Akadēmija
Akmens
Latvijā lielākais laukakmens — Nīcgales Lielais akmens Pludmales oļi Akmens ir ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
Skatīt Pēteris I un Akmens
Aknas
Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.
Skatīt Pēteris I un Aknas
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Skatīt Pēteris I un Alūksne
Aleksandrs Menšikovs
Aleksandrs Menšikovs (dzimis, miris) bija ietekmīgs Krievijas caristes un Krievijas Impērijas politiķis un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Skatīt Pēteris I un Aleksandrs Menšikovs
Aleksejs I Romanovs
Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.
Skatīt Pēteris I un Aleksejs I Romanovs
Aleksejs Romanovs
Aleksejs Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas cara Pētera I dēls, troņmantnieks.
Skatīt Pēteris I un Aleksejs Romanovs
Aleksejs Tolstojs
Aleksejs Tolstojs var būt.
Skatīt Pēteris I un Aleksejs Tolstojs
Alga
Alga ir samaksa par darbu.
Skatīt Pēteris I un Alga
Algotnis
Algotnis ir persona, kas iesaistās bruņotā konfliktā nevis ideoloģisku, nacionālu vai politisku iemeslu dēļ (un nepieder ideoloģiskai grupai, kas ir ieinteresēta konflikta iznākumā), un nevis saskaņā ar militāro pienākumu, bet gan gūstot personisku labumu.
Skatīt Pēteris I un Algotnis
Alkoholisms
džina lietošanas sekas Alkoholisms ir slimīga tieksme, kurai raksturīga bieža un nekontrolējama alkohola lietošana.
Skatīt Pēteris I un Alkoholisms
Amatniecība
Irānā Amatniecība ir dažādu izstrādājumu sīkražošana, kam pamatā ir roku darbs un vienkārši darbarīki.
Skatīt Pēteris I un Amatniecība
Amerikāņi (nācija)
Amerikāņi (American people) ir nācija, Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu kopums.
Skatīt Pēteris I un Amerikāņi (nācija)
Analfabētisms
Analfabētisms ((analphabetos) — 'nemācīts cilvēks; tāds, kas neprot alfabētu') ir lasīt un rakstīt neprasme.
Skatīt Pēteris I un Analfabētisms
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Skatīt Pēteris I un Anglija
Anglikānisms
Anglikānisms (no latīņu anglicanus) ir reformācijā radies protestantisma novirziens.
Skatīt Pēteris I un Anglikānisms
Anna Monsa
Vācu kvartālā, gleznojis Aleksandrs Benuā. Anna Monsa (Монс, Анна Ивановна (arī Монет, Мунет, Монсиана); dzimusi 1672. vai 1675. gada 26. janvārī, mirusi 1714. gada 15. augustā) bija Krievijas cara un imperatora Pētera Pirmā favorīte un mīļākā, Matrjonas Balkas un Vilima Monsa māsa.
Skatīt Pēteris I un Anna Monsa
Apģērbs
latviešu tautas tērpi Apģērbs, arī drēbes vai tērps, ir izstrādājums vai izstrādājumu kopums, kura mērķis ir apsegt cilvēka ķermeņa daļas.
Skatīt Pēteris I un Apģērbs
Apkopējs
Apkopējs, kurš uzkopj grīdu Apkopējs (arī zināms kā uzkopšanas darbinieks) ir profesija, kurā strādājošie uzkopj netīras vietas un savāc atkritumus.
Skatīt Pēteris I un Apkopējs
Arhangeļskas apgabals
Arhangeļskas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem valsts Eiropas daļas ziemeļos.
Skatīt Pēteris I un Arhangeļskas apgabals
Arhimandrīts
Arhimandrīts (archimandrítēs; no ἀρχή, vadītājs un μάνδρα, klosteris) ir augstas pakāpes pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks, parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors.
Skatīt Pēteris I un Arhimandrīts
Aritmētika
1835. gadā izdotās bērnu aritmētiskās tabulas franču valodā Aritmētika (arithmós — ‘skaitlis’) ir vecākā un viselementārākā matemātikas nozare, kuru izmanto gandrīz jebkurš cilvēks sākot no vienkāršu ikdienas matemātisku darbību veikšanas līdz pat moderniem zinātnes un uzņēmējdarbības aprēķiniem.
Skatīt Pēteris I un Aritmētika
Astrahaņa
Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.
Skatīt Pēteris I un Astrahaņa
Aušana
Audu (''weft'') un šķēru (''warp'') sapīšanas shēma Aušana ir tekstilražošanas process, kurā sapin divas pavedienu sistēmas, veidojot audumu.
Skatīt Pēteris I un Aušana
Audums
atlass, zīds, maisaudekls un polikokvilna Audums, drāna, drēbe jeb audekls ir materiāls, kas galvenokārt tiek izmantots trikotāžas preču un apģērba veidošanā.
Skatīt Pēteris I un Audums
Augusts II Stiprais
Augusts II Stiprais (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I) no 1694.
Skatīt Pēteris I un Augusts II Stiprais
Austrijas erchercogiste
Erchercogiste ap 1477. gadu Austrijas erchercogiste (vācu: Erzherzogtum Österreich) bija viena no Svētās Romas impērijas valstīm, kas pastāvēja no 1453.
Skatīt Pēteris I un Austrijas erchercogiste
Austrumi
Austrumi jeb rīti ir viena no četrām debespusēm.
Skatīt Pēteris I un Austrumi
Azerbaidžāna
Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.
Skatīt Pēteris I un Azerbaidžāna
Azova
Azova ir pilsēta Rostovas apgabalā Krievijas Federācijā.
Skatīt Pēteris I un Azova
Azovas cietoksnis
Azovas cietoksnis ir bijušais nocietināts komplekss Azovā, Rostovas apgabalā, Krievijā, ar skatu uz Donas upi un Azovas ostu uz ziemeļiem.
Skatīt Pēteris I un Azovas cietoksnis
Šlēsviga (zeme)
Šlēsvigas ģerbonis. Starp Dāniju un Vāciju sadalītā Šlēsvigas zeme mūsdienu kartē. Šlēsviga ir vēsturiska zeme, kas mūsdienās atrodas Dānijas (ziemeļdaļa, saukta Dienvidjitlande) un Vācijas (dienviddaļa) teritorijā, veidojot daļu no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes.
Skatīt Pēteris I un Šlēsviga (zeme)
Čerņihiva
Čerņihiva jeb Čerņigova ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabala centrs.
Skatīt Pēteris I un Čerņihiva
Čerkasu apgabals
Čerkasu apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Skatīt Pēteris I un Čerkasu apgabals
Ņeva
Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.
Skatīt Pēteris I un Ņeva
Bads
No bada izkāmējuši Britu Indijas iedzīvotāji Bengalūru apkaimē 1877. gadā Bads ir liels vai pilnīgs pārtikas trūkums ilgstošā laika periodā.
Skatīt Pēteris I un Bads
Bajārs
Krievijas caristes bajāri 16.—17. gadsimtā Bajārs jeb bojārs bija tituls Bulgārijā un Serbijā (бољари), vēlāk Kijevas Krievzemē, Lietuvas dižkunigaitijā (баяры, бояри, bajorai), Maskavijā (боярин), Moldovā un Valahijā (boier).
Skatīt Pēteris I un Bajārs
Baku
Baku ir Azerbaidžānas galvaspilsēta.
Skatīt Pēteris I un Baku
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Pēteris I un Baltijas jūra
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Skatīt Pēteris I un Baltijas provinces
Baltkrievijas guberņa
Baltkrievijas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa Pāvila I Romanova valdīšanas laikā (1796—1802), kurā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Skatīt Pēteris I un Baltkrievijas guberņa
Baznīca (celtne)
Rīgas Svētā Pētera baznīca. Baznīca (no senkrievu: божница — 'dievnīca') ir celtne, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur sanākt kopā kristiešu draudzei.
Skatīt Pēteris I un Baznīca (celtne)
Bārda
Andrejs Pumpurs ar 19. gadsimta bārdu Bārda ir uz vaigiem, zoda, kakla un virs augšlūpas augoši mati.
Skatīt Pēteris I un Bārda
Bērns
sniegavīriem Bērns ir dzīvas būtnes pēcnācējs.
Skatīt Pēteris I un Bērns
Belozerska
Belozerska, agrāk Beloozera (Белоозеро) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vologdas apgabala rietumu daļā pie Belojes ezera.
Skatīt Pēteris I un Belozerska
Birokrātija
Birokrātija (— biro, kanceleja un — kratos, vara) ir visu ierēdņu kopums, kas strādā valsts pārvaldē.
Skatīt Pēteris I un Birokrātija
Boriss Šeremetjevs
Boriss Šeremetjevs (1652—1719), dažkārt zināms kā Roberts Šeremetjevs, bija Krievijas caristes diplomāts un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Skatīt Pēteris I un Boriss Šeremetjevs
Boriss Godunovs
Boriss Godunovs (dzimis ap 1551. gadu miris) bija krievu bajārs, pārvaldīja Krievijas valsti sava māsasvīra Fjodora I vietā no 1585.
Skatīt Pēteris I un Boriss Godunovs
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Skatīt Pēteris I un Brandenburga
Bruņinieks
Bruņinieka figūra Bruņinieks bija valdniekam uzticīgs padotais viduslaiku Eiropā, kuram ikdienā bija atļauts nēsāt ieročus.
Skatīt Pēteris I un Bruņinieks
Bulgārija
Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.
Skatīt Pēteris I un Bulgārija
Cars
Cars (no atvasinātais, senslāvu цьсарь, кесарь, bulgāru un serbu цар) bija caristē (valsts) valdoša monarha tituls Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un Krievijā.
Skatīt Pēteris I un Cars
Ceļš
Kalnu ceļš Alpos, Šveicē Ceļš ir speciāli izveidota zemes josla, kas atvieglo sauszemes transportlīdzekļu, kā arī gājēju kustību.
Skatīt Pēteris I un Ceļš
Celtne
Sidnejas operteātris Stadions ''Allianz Arena'' Celtne ir celtniecībā radīts objekts vai to kopums.
Skatīt Pēteris I un Celtne
Celtniecība
Ēkas celtniecība Bulgārijā Dienvidu tilta celtniecība Rīgā Celtniecība jeb būvniecība ir arhitektūras un inženierijas process, kas ietver būvju vai infrastruktūras projektēšanu, būvēšanu, paplašināšanu un atjaunošanu, lietojot būvizstrādājumus un būviekārtas.
Skatīt Pēteris I un Celtniecība
Cena (ekonomika)
Cenu veidošanās brīvā tirgū Cena ekonomikā ir preces, pakalpojuma vai aktīva vērtības izteiksme naudas vienībā.
Skatīt Pēteris I un Cena (ekonomika)
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Skatīt Pēteris I un Centrālāzija
Cenzūra
Cenzūra (no — 'stingrs spriedums, kritika') ir varas izmantošana, lai kontrolētu vai ierobežotu vārda brīvību.
Skatīt Pēteris I un Cenzūra
Cepure
Dažādas cepures Cepure ir daļa no apģērba, kuru izmanto galvas nosegšanai.
Skatīt Pēteris I un Cepure
Ciems
Ungārijā Beninā Ciems jeb ciemats ir pastāvīgi apdzīvota vieta ar koncentrētu apbūvi, kas lielāka par viensētu, bet mazāka par pilsētu.
Skatīt Pēteris I un Ciems
Cietoksnis
Nauplijā Pilsētcietoksnis Dubrovnika Cietoksnis ir ar dažādiem nocietinājumiem aprīkota pils.
Skatīt Pēteris I un Cietoksnis
Cilvēka krūškurvis
Krūškurvja kauli Krūškurvis (Thorax) apņem un pasargā tajā esošos iekšējos orgānus, kā arī tieši ir iesaistīts elpošanas mehānismā.
Skatīt Pēteris I un Cilvēka krūškurvis
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Skatīt Pēteris I un Cilvēks
Darbinieks
Honkongā Darbinieks ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu darba devēja vārdā veic noteiktu darbu.
Skatīt Pēteris I un Darbinieks
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Pēteris I un Dānija
Dānijas vēsture
Dānija vikingu laikos. Dānijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Dānijas teritorijā.
Skatīt Pēteris I un Dānijas vēsture
De facto
De facto (no latīņu valodas — 'saskaņā ar faktu, faktiski') ir izteiciens tieslietās, kas nozīmē, ka kaut kas notiek praksē, bet ne obligāti saskaņā ar likumu.
Skatīt Pēteris I un De facto
De iure
De iure jeb de jure ir no latīņu valodas cēlies izteiciens, kas juridiskajā terminoloģijā norāda uz situācijas formālo pusi.
Skatīt Pēteris I un De iure
Departaments
Departaments var būt.
Skatīt Pēteris I un Departaments
Derīgie izrakteņi
Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.
Skatīt Pēteris I un Derīgie izrakteņi
Dižciltīgie
Glezna, kurā attēlota Prūsijas, Polijas un Dānijas karaļu satikšanās Dižciltīgie ir sabiedrības šķira, pie kuras pieder no senām un ievērojamām dzimtām cēlušies cilvēki, kas parasti sabiedrībā ieņēma īpašu stāvokli.
Skatīt Pēteris I un Dižciltīgie
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Skatīt Pēteris I un Diena
Dievs
Sikstas kapelā) Dievs ir visaugstākā būtne un vienīgā dievība monoteismā.
Skatīt Pēteris I un Dievs
Diktators
Diktators (- teikt, diktēt, dot priekšrakstus) ir cilvēks, kurš uzspiež savu gribu citiem un nodibina diktatūru.
Skatīt Pēteris I un Diktators
Dionīss
Dionīsa statuja Dionīss ((Dionysos)) sengrieķu mitoloģijā ir zemes auglības spēku un vīnkopības dievs.
Skatīt Pēteris I un Dionīss
Dokuments
Dzimšanas apliecība Dokuments ir jebkurš materiāls objekts kā papīrs, perfokarte, filma, skaņu plate vai magnētiskā lente, kurā fiksēta informācija un kurš paredzēts tās saglabāšanai un tālāknodošanai.
Skatīt Pēteris I un Dokuments
Dona
Dona ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos.
Skatīt Pēteris I un Dona
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Skatīt Pēteris I un Dzīvība
Dzīvoklis
Francijā. Dzīvoklis ir tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums, kas parasti veido daļu no plašākas dzīvojamās mājas.
Skatīt Pēteris I un Dzīvoklis
Dzeltenā krāsa
Dažādi dzeltenās krāsas toņi Dzeltenā krāsa jeb dzeltens ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 565 līdz 590 nanometriem.
Skatīt Pēteris I un Dzeltenā krāsa
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Skatīt Pēteris I un Dzelzs
Dzimtā valoda
Par dzimto valodu sauc valodu, kuru cilvēks mācās kopš dzimšanas.
Skatīt Pēteris I un Dzimtā valoda
Eiharistija
Svētais vakarēdiens" Eiharistija (Eucharistía — ‘pateicība’), Svētais Vakarēdiens jeb Vissvētākais sakraments ir sakraments, kas kristietībā nosaka Vakarēdiena svinēšanas procedūru.
Skatīt Pēteris I un Eiharistija
Eirāzija
Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.
Skatīt Pēteris I un Eirāzija
Ekonomika
Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.
Skatīt Pēteris I un Ekonomika
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Skatīt Pēteris I un Elizabete Petrovna
Eskemena
Eskemena jeb Ustjkamenogorska ir Austrumkazahstānas apgabala galvaspilsēta.
Skatīt Pēteris I un Eskemena
Evaņģēlijs
Jāņa evaņģēlija fragments Evaņģēlijs (euangelion; eu- — ‘labā’, -angelion — ‘vēsts’) ir vēstījums par Jēzus Kristus un viņa apustuļu dzīvi, par cilvēku glābšanas ceļu caur Kristu.
Skatīt Pēteris I un Evaņģēlijs
Fjodors III Romanovs
Fjodors III Romanovs (1661.-1682.) Krievijas cars laikā no 1676.
Skatīt Pēteris I un Fjodors III Romanovs
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Skatīt Pēteris I un Franču valoda
Francis Leforts
Francis Jēkabs Leforts jeb Fransuā Žaks Leforts (1656–1699) bija hugenotu cilmes Krievijas caristes armijas virsnieks un diplomāts, Pētera I līdzgaitnieks.
Skatīt Pēteris I un Francis Leforts
Galvaspilsēta
Rīga, Latvijas Republikas galvaspilsēta. Galvaspilsēta ir tā pilsēta valstī, kas saistās ar valdību.
Skatīt Pēteris I un Galvaspilsēta
Garīdzniecība
Garīdzniecība ir īpaši ordinēta (deleģēta) kalpotāju kārta, kas veido kādas reliģijas garīgo hierarhiju.
Skatīt Pēteris I un Garīdzniecība
Garīgums
Luī Žanmo (''Louis Janmot'') glezna "Dvēseles lidojums" (''Le Vol de l’âme'') Garīgums, arī dvēseliskums, ir garīgā kultūra un garīgā attīstība, tā ir koncentrēšanās lietām un pasaulei, kas saistīta ar cilvēku psihi un intelektu.
Skatīt Pēteris I un Garīgums
Glezna
eļļas krāsām uz audekla gleznotais darbs "Ziema" Glezna ir tēlotāja mākslas darbs, kas atveidots ar glezniecības līdzekļiem.
Skatīt Pēteris I un Glezna
Gorgāna
Gorgāna ir pilsēta Irānas ziemeļos, Golestānas ostāna administratīvais centrs.
Skatīt Pēteris I un Gorgāna
Grāmata
Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.
Skatīt Pēteris I un Grāmata
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Skatīt Pēteris I un Grieķu valoda
Gruzija
Gruzija (Sakartvelo), no 1991.
Skatīt Pēteris I un Gruzija
Gubernators
Gubernators (— ‘valdnieks’) vairums gadījumos ir publiska amatpersona, kuras rokās ir izpildvara nesuverēnā teritorijā, un tas ir pakļauts valsts vadītājam.
Skatīt Pēteris I un Gubernators
Gulags
Gulaga nometnes PSRS kartē (pēc 1945. gada) Gulags ( — 'Labošanas-darba nometņu un koloniju galvenā pārvalde') bija NKVD apakšnodaļa, kura no 1930.
Skatīt Pēteris I un Gulags
Gultas veļa
Gultas veļa mazumtirdzniecības veikalā Gultas veļa ir materiāli vai audumi, kurus liek virs gultas matrača.
Skatīt Pēteris I un Gultas veļa
Gvarde (Krievija)
Preobraženskas gvardes pulka kereivja krūšu nozīme Izmailovskas gvardes pulka kareivja krūšu nozīme Gvarde (no) bija elitāra izlases karaspēka vienība.
Skatīt Pēteris I un Gvarde (Krievija)
Hercogiste
Hercogiste ir teritorija, kurā valda hercogs vai hercogiene.
Skatīt Pēteris I un Hercogiste
Hipotēze
Hipotēze (— 'pamats, pieņēmums') ir pieņēmums, kurā uz vairāku faktu pamata secināta kāda objekta, sakarības vai parādības cēloņa esamība, turklāt šis secinājums nav uzskatāms par neapstrīdamu.
Skatīt Pēteris I un Hipotēze
Hivas haniste
Hivas haniste ap 1700. gadu Hivas haniste (uzbeku: Xorazm, Xiva xonligi) pastāvēja no 1511.
Skatīt Pēteris I un Hivas haniste
Holande
Ziemeļholandes un Dienvidholandes provinces Nīderlandes kartē Holande ir ģeogrāfisks reģions Nīderlandes rietumos.
Skatīt Pēteris I un Holande
Holšteina
Holšteinas ģerbonis. Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes kartē. Holšteina ir vēsturiska zeme mūsdienu Vācijas ziemeļdaļā, daļa no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes uz dienvidiem no Eideres upes.
Skatīt Pēteris I un Holšteina
Ibērija
Ibērija var būt.
Skatīt Pēteris I un Ibērija
Ierocis
Ierocis ir noteikts instruments, kas radīts, vai tiek izmantots, lai ievainotu, nogalinātu, vai padarīt rīkoties nespējīgu kādu cilvēku, vai citu dzīvu būtni.
Skatīt Pēteris I un Ierocis
Ievedmuitas nodoklis
Ievedmuitas nodoklis ir daļa no ārējās tirdzniecības instrumentiem, ar ko tiek aizsargāts kādas valsts vai valstu apvienības, arī Eiropas Savienības, iekšējais tirgus.
Skatīt Pēteris I un Ievedmuitas nodoklis
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Skatīt Pēteris I un Igaunijas guberņa
Ikona (svētbilde)
Vladimiras 12. gadsimta Dievmātes ikona Ikona (no — 'attēls') ir svētbilde kristīgajā (galvenokārt pareizticīgo) baznīcā, kurā attēlotas personas vai notikumi, kas tiek uzskatīti par svētiem baznīcas vēsturē.
Skatīt Pēteris I un Ikona (svētbilde)
Imperators
Oktaviānu imperatora statuss atbilst monarha statusam Imperators ( — 'pavēlnieks'), sieviešu dzimtē imperatore, ir impērijā valdoša monarha tituls.
Skatīt Pēteris I un Imperators
Imports
Ar importu ekonomikā saprot citās valstīs saražotu preču ievešanu savā valstī un to pārdošanu vietējiem patērētājiem (vietējā tirgū).
Skatīt Pēteris I un Imports
Inflācija
Inflācija 2019. gadā dead-url.
Skatīt Pēteris I un Inflācija
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē.
Skatīt Pēteris I un Ingrija
Inkvizīcija
Templiešu ordeņa brāļu sadedzināšana 13. gadsimta sākumā. Svētā inkvizīcija (— 'iztaujāšana, noskaidrošana') ir kopīgs nosaukums Romas Katoļu baznīcas struktūru darbībai ķeceru noskaidrošanā un ķecerības apkarošanā (1231—1908).
Skatīt Pēteris I un Inkvizīcija
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Skatīt Pēteris I un Irāna
Ivans V Romanovs
Ivans V Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Pēteris I un Ivans V Romanovs
Izglītība
Izglītība ir zināšanu apgūšana vai šī procesa rezultāts.
Skatīt Pēteris I un Izglītība
Izkārnījumi
Zirgu ekskrementi. Izkārnījumi ir resnās zarnas apakšējās daļas saturs.
Skatīt Pēteris I un Izkārnījumi
Jaroslavļa
Jaroslavļa ir pilsēta Krievijas Eiropas daļā, 282 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Maskavas pie Kotorosļas upes ietekas Volgā.
Skatīt Pēteris I un Jaroslavļa
Jaunība
Jaunietes atpūšas Jaunība ir cilvēka pārejas vecums gan fiziskā, gan psiholoģiskā ziņā no pusaudzības uz pilngadību.
Skatīt Pēteris I un Jaunība
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Skatīt Pēteris I un Jūra
Jūras slimība
Jūras slimība (kinetoze) ir stāvoklis ko izraisa acu un vestibulārās sistēmas uztvertās kustības nesakritība.
Skatīt Pēteris I un Jūras slimība
Jevdokija Lopuhina
Jevdokija Fjodorovna Lopuhina (Евдокия Фёдоровна Лопухина; 1669-1731) bija Krievijas cara Pētera pirmā sieva, kas gandrīz 30 gadu pavadīja ieslodzījumā klosterī.
Skatīt Pēteris I un Jevdokija Lopuhina
Jugra (zeme)
Krievijas caru ģerbonī. Jugra jeb Jugorija bija ugru valodās runājošo hantu un mansu apdzīvota teritorija Obas un Irtišas upju baseinā.
Skatīt Pēteris I un Jugra (zeme)
Kalnrūpniecība
vara raktuves Čīlē Kalnrūpniecība ir rūpniecības nozare, kurā nodarbojas ar derīgo izrakteņu ieguvi, kā arī ar to izpēti un bagātināšanu.
Skatīt Pēteris I un Kalnrūpniecība
Kanāls
Kanāls Īrijā. Kanāls ir cilvēka veidota ūdenstilpe, kas ir līdzīga upei.
Skatīt Pēteris I un Kanāls
Kapitulācija
Vācijas bezierunu kapitulācijas aktu Kapitulācija (no — 'vienošanās') ir kādas karojošās puses vai pušu pretošanās pārtraukšana visā karadarbības rajonā, noteiktā zonā, cietoksnī, uz jūras vai apdzīvotā vietā un padošanās naidniekam uz tā diktētu vai kopīgi izstrādātu noteikumu pamata.
Skatīt Pēteris I un Kapitulācija
Kapteinis (dienesta pakāpe)
Latvijas NBS Sauszemes spēku kapteiņa dienesta pakāpes zīmotne parādes formas tērpam Bundesvēra kapteiņa uzplecis Kapteinis (vēlā perioda — 'karavadonis', no caput — 'galva', NATO kods — OF-2) ir jaunāko virsnieku dienesta pakāpe bruņotajos spēkos un militarizēta tipa dienestos.
Skatīt Pēteris I un Kapteinis (dienesta pakāpe)
Kara flote
Arābijas jūrā Kara flote jeb jūras spēki ir viens no bruņoto spēku veidiem, kurš paredzēts operatīvo un stratēģisko kaujas uzdevumu veikšanai jūras un okeāna vidē.
Skatīt Pēteris I un Kara flote
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Skatīt Pēteris I un Karaļauči
Karagūsteknis
Vācu karaspēks Otrā pasaules kara laikā saņem gūstā Padomju Savienības karavīru Karagūsteknis ir persona, parasti kaujinieks, kas kara apstākļos ir saņemta gūstā un nonākusi nebrīvē.
Skatīt Pēteris I un Karagūsteknis
Karaspēks
Brīvības pieminekļa Valstis pēc aktīvo karavīru skaita (2009) Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.
Skatīt Pēteris I un Karaspēks
Karš
Karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem.
Skatīt Pēteris I un Karš
Karēlija
Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.
Skatīt Pēteris I un Karēlija
Kareivis
Irākā (2007) Kareivis — līdz 20.
Skatīt Pēteris I un Kareivis
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Pēteris I un Katoļticība
Katrīna I
Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.
Skatīt Pēteris I un Katrīna I
Kazaņa
Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.
Skatīt Pēteris I un Kazaņa
Kazaņas guberņa
Guberņas ģerbonis (1856). Kazaņas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914). Kazaņas guberņa bija Krievijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota 1708.
Skatīt Pēteris I un Kazaņas guberņa
Kazarmas
Bādenē-Virtembergā Kazarmas ir specializētas ēkas, kas domātas karaspēka daļas personālsastāva pastāvīgai izvietošanai.
Skatīt Pēteris I un Kazarmas
Kājnieki
Pirmajā pasaules karā Kājnieki militārajā jomā ir karaspēka veids, kas kaujas darbību veic, karavīriem pārvietojoties ar kājām.
Skatīt Pēteris I un Kājnieki
Kārtu pārstāvniecība
Kārtu pārstāvniecība — etaps sabiedrības attīstībā ceļā uz parlamentārismu lielākajā daļā valstu vēlajos viduslaikos, kad valsts pārvaldē ar padomdevēja tiesībām vai likumdevēja funkcijām darbojās visu sabiedrības brīvo sociālo kārtu pārstāvju delegātu kopsapulce (protoparlaments).
Skatīt Pēteris I un Kārtu pārstāvniecība
Kāzas
Anša Cīruļa glezna „Kāzas” Kāzas jeb vedības ir ceremonija, kuras laikā tiek noslēgta laulība.
Skatīt Pēteris I un Kāzas
Kūrfirsts
Heinriha VII vēlēšanās. Identificēti ar saviem ģerboņiem. Kūrfirsts (— 'vēlējošs firsts', — pārnesums no), dažreiz arī elektors, ir firsts, kuram ir tiesības vēlēt Svētās Romas impērijas imperatoru.
Skatīt Pēteris I un Kūrfirsts
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Skatīt Pēteris I un Kņazs
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Skatīt Pēteris I un Kijiva
Kirova
Kirova, līdz 1934.
Skatīt Pēteris I un Kirova
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Skatīt Pēteris I un Klimats
Klosteris
Itālijā Klosteris ir mūku vai mūķeņu kopienas ēkas komplekss, kuriem ir vienoti statūti.
Skatīt Pēteris I un Klosteris
Koalīcija
bruņotu iebrukumu Irākas teritorijā. Koalīcija ( — 'savienība'), pazīstama arī kā alianse, ir pagaidu militāra vai politiska savienība starp divām vai vairākām personām, politiskajām partijām un valstīm kopīgai rīcībai pret kādu citu valsti vai izveidotu indivīdu un politisko partiju grupu.
Skatīt Pēteris I un Koalīcija
Kokvilna
Kokvilnas pogaļas Kokvilna ir sēklapvalku šķiedras, ko iegūst no kokvilnas augiem.
Skatīt Pēteris I un Kokvilna
Kolomna
Kolomna ir pilsēta pie Maskavas upes ietekas Okas upē Maskavas apgabalā Krievijā.
Skatīt Pēteris I un Kolomna
Konda
Kondas kņazu ģerbonis. Krievijas iekarotās Kondas (''Condora'') un Sibīrijas (''Sibier'') zemes 1589. gada kartē. Konda jeb Kondijas kņaziste () bija mansu apdzīvotās teritorijas nosaukums Kondas upes baseinā 16.
Skatīt Pēteris I un Konda
Kontrabanda
Lielbritānijas muitas darbinieki ar konfiscēto kontrabandas tabaku (2014) Kontrabanda (itāļu: contrabando, contra — "pret" + bando — "valdības rīkojums") ir preču, vērtslietu un citu priekšmetu nelikumīga pārvietošana (pārvadāšana, nešana, piegāde) pāri valsts robežai.
Skatīt Pēteris I un Kontrabanda
Kostroma
Kostroma ir pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Pēteris I un Kostroma
Krasts
Kaltenē Krasts jeb krasta līnija atdala jūras vai iekšzemes ūdenstilpes ūdeņus no sauszemes.
Skatīt Pēteris I un Krasts
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Skatīt Pēteris I un Krāsa
Krēsls
SILQ Tērauda krēsls Krēsls ir mēbele, kurai parasti ir atzveltne, tam parasti ir trīs vai četras kājas un tā mērķis ir kalpot kā sēdeklis cilvēkam.
Skatīt Pēteris I un Krēsls
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Pēteris I un Krievi
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Pēteris I un Krievija
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Skatīt Pēteris I un Krievijas cariste
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Pēteris I un Krievijas Impērija
Krievu—turku karš (1710—1711)
Krievu—turku karš (1710—1711) bija vistālākā Lielā Ziemeļu kara dienvidu karadarbības zona.
Skatīt Pēteris I un Krievu—turku karš (1710—1711)
Kristības
Jēzus Kristus kristīšana Kristības jeb kristīšana kristīgajā ticībā ir sakraments, ar kuru cilvēks tiek uzņemts kristīgajā baznīcā un arī konkrētā konfesijā.
Skatīt Pēteris I un Kristības
Kritika
Kritika ir izteikts vērtējums par cilvēka rīcību, kur uzsvars tiek likts uz kļūdām, neprecizitātēm, ko vajadzētu darīt savādāk.
Skatīt Pēteris I un Kritika
Krusts
Krustu kalns Lietuvā Krusts ir ģeometriska figūra, kas sastāv no divām līnijām (vai citām vienkāršām figūrām, piemēram, taisnstūriem), kas viena otru šķērso (parasti 90° leņķī).
Skatīt Pēteris I un Krusts
Kuģis
ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.
Skatīt Pēteris I un Kuģis
Kukuļošana
Kukuļošana Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret korupciju Kukuļošana (korupcija) ir krimināli sodāms, noziedzīgs nodarījums, par kuru vairums pasaules valstu, tai skaitā arī Latvija, paredz kriminālatbildību.
Skatīt Pēteris I un Kukuļošana
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Pēteris I un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kvalitāte
Kvalitāte (no qualis — 'kāds') jeb kādība ir produkta īpašību kopums, kas nosaka tā spēju apmierināt iepriekš noteiktas prasības.
Skatīt Pēteris I un Kvalitāte
Labība
Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.
Skatīt Pēteris I un Labība
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Pēteris I un Latīņu valoda
Līķis
Cilvēka līķis. Rembrants. Anatomijas mācību stunda. 1632 Līķis (no lejasvācu: līk) jeb mironis, līdz 18.
Skatīt Pēteris I un Līķis
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Pēteris I un Lielais Ziemeļu karš
Lielkrievija
Maskavija jeb Lielkrievija (MOSCOVIE GRANDE RUSSIE) 1677. gada kartē. Lielkrievija ir politisks un ģeogrāfisks termins, kas sākotnēji apzīmēja Zelta Ordai pakļautās Krievzemes vēsturisko teritoriju ar galvaspilsētu Maskavā.
Skatīt Pēteris I un Lielkrievija
Lielvezīrs
Lielvezīra biroja (turku: ''Sadrazamlık'') emblēma. Lielvezīrs (turku valodā sadr-ı azam vai serdar-ı ekrem; Osmaņu turku valodā: صدر اعظمvai وزیر اعظم), cēlies no persiešu vārda vizier (وزير).
Skatīt Pēteris I un Lielvezīrs
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Pēteris I un Liepāja
Liktenis
Liktenis ir pārdabisks spēks, kas uztverts kā nemainīti un noteikti pasākumi; nākotne, ko nosaka šis pārdabiskais spēks indivīdam, grupai vai cilvēku masām kopumā.
Skatīt Pēteris I un Liktenis
Likums
Žana Feučera skulptūra "Likums" ("''La Loi''") Likums ir likumdevēja vai citas valsts varas augstākās iestādes normatīvais akts, kam piemīt vislielākais juridiskais spēks.
Skatīt Pēteris I un Likums
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Pēteris I un Livonija
Logs
Berlīnē Logs ir telpu norobežojošs atvērums sienā (loga aile), jumtā, kurš ļauj telpā ieplūst dabiskajai gaismai un skaņai, kā arī gaisam, ja logs ir atverams.
Skatīt Pēteris I un Logs
Majors
Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku majora parādes formas apkakles zīmotne. Majors ( — 'lielākais, vecākais') ir pirmā vecāko virsnieku dienestu pakāpe, kas ir augstāka par kapteiņa un zemāka par pulkveža dienesta pakāpi.
Skatīt Pēteris I un Majors
Mantošana
Mantošana var būt.
Skatīt Pēteris I un Mantošana
Manufaktūra
Manufaktūra (no manus — 'roka' un facere — 'izgatavošana') ir organizēta standartizētas produkcijas ražotne, kurā ražošanas procesa pamatā ir algotu amatnieku roku darbs un darba dalīšana, kas bija izplatīta pirms mašinizētās rūpniecības.
Skatīt Pēteris I un Manufaktūra
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Pēteris I un Maskava
Mazkrievija
Krievijas caristes iegūtā Polijas-Lietuvas daļa (tumši zaļā krāsā) pēc 1667. gada Andrusovas pamiera līguma. Mazkrievija, jeb Mazā Krievija (kalks no viduslaiku) ir dažādu Ukrainas zemju vēsturisks nosaukums.
Skatīt Pēteris I un Mazkrievija
Mācīšanās
Mācīšanās ir process, kurā cilvēks apgūst jaunas zināšanas un pieredzi.
Skatīt Pēteris I un Mācīšanās
Māja
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Māja jeb nams ir celtne, kas paredzēta dzīvošanai un citai sabiedriskām un saimnieciskām darbībām.
Skatīt Pēteris I un Māja
Mājas zirgs
Zirgs jeb mājas zirgs (Equus caballus) ir liels zīdītājs, piederošs vienai no septiņām Equus ģints mūsdienu sugām.
Skatīt Pēteris I un Mājas zirgs
Mājsaimniecība
Mājsaimniecība ir viens vai vairāki cilvēki, kas dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus.
Skatīt Pēteris I un Mājsaimniecība
Mārtiņš Luters
Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.
Skatīt Pēteris I un Mārtiņš Luters
Māsa
Māsa ir meita ģimenē attiecībā pret citiem bērniem kopīgiem vecākiem.
Skatīt Pēteris I un Māsa
Māte
Lielās depresijas laikā Māte ir sieviete, kura ir devusi dzīvību bērnam.
Skatīt Pēteris I un Māte
Mūks
Antonijs Lielais — mūku dzīves pamatlicējs Mūks (no (monahos) — 'vientuļnieks'), kā arī mūķene ir reliģiskas organizācijas loceklis, kas devis solījumu dzīvot askētisku dzīves veidu mūku biedrībā vai vientulībā, ievērojot attiecīgās organizācijas noteikumus un atsakoties no pasaulīgās dzīves.
Skatīt Pēteris I un Mūks
Mērķis
Mērķis var būt.
Skatīt Pēteris I un Mērķis
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Pēteris I un Metāli
Militārisms
Ziemeļkorejā Militārisms ir valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām valstīm, kā arī ideoloģija, kas attaisno militāra spēka lietošanu attiecībā pret citām valstīm.
Skatīt Pēteris I un Militārisms
Moldāvija
Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.
Skatīt Pēteris I un Moldāvija
Monarhs
Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.
Skatīt Pēteris I un Monarhs
Monopols
Monopols (— “viens pats”; πωλεῖν — "pārdot") ir tirgus stāvoklis, kad ir tikai viens ražotājs, kura precei nav tuvu aizstājēju un tirgū pastāv barjeras jaunu uzņēmumu iesaistīšanai nozarē.
Skatīt Pēteris I un Monopols
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Skatīt Pēteris I un Muiža
Muižniecība
Jaungulbenes muiža Muižniecība bija priviliģētu zemes īpašnieku kārta, kas kopā ar augstāko garīdzniecību bija valdošā šķira feodālismā.
Skatīt Pēteris I un Muižniecība
Muita
Piedrujas muitas punkts 1934. gadā. Muita ir maksājums par preču importu, eksportu vai tranzītu.
Skatīt Pēteris I un Muita
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Skatīt Pēteris I un Muskuļi
Nauda
30 000 eiro skaidrā naudā Nauda ir līdzeklis, ar ko var izteikt preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai.
Skatīt Pēteris I un Nauda
Nazis
Dažādi naži Nazis ir rokas griezējinstruments.
Skatīt Pēteris I un Nazis
Nāve
Amerikas pilsoņu kara laikā Pitersburgā, Virdžīnijā Nāve ir pilnīga dzīvības procesu izbeigšanās organisma šūnās un audos.
Skatīt Pēteris I un Nāve
Nāvessods
Nāvessods pasaulē '''Krāsu atšifrējums:''' '''zila krāsa''': nāvessods atcelts, '''zaļa krāsa''': nāvessods atcelts visiem noziegumiem, kas nav izdarīti īpašos apstākļos (piemēram, kara laikā izdarītiem noziegumiem), '''oranža krāsa''': praksē nāvessods tiek pielietots ļoti reti, '''sarkana krāsa''': nāvessods ir likumīga soda forma.
Skatīt Pēteris I un Nāvessods
Nīderlandieši
Izcilu nīderlandiešu attēli. Nīderlandieši jeb holandieši ir Nīderlandes pamatiedzīvotāji un pilsoņi, kā arī citu valstu (galvenokārt Dienvidāfrikas, ASV, Kanādas) pilsoņi, kas pieder pie nīderlandiešu etniskās grupas.
Skatīt Pēteris I un Nīderlandieši
Netiešie nodokļi
Netiešie nodokļi ir nodokļi, kas netiek tieši atvilkti no ienākumiem.
Skatīt Pēteris I un Netiešie nodokļi
Nikons (patriarhs)
Nikons (senkrievu: Нїконъ), dzimis Ņikita Miņins (Никита Минин; 1605—1681) bija septītais Krievu pareizticīgās baznīcas Maskavas un visas Krievijas patriarhs, oficiāli amatā no 1652.
Skatīt Pēteris I un Nikons (patriarhs)
Nocietinājums
accessdate.
Skatīt Pēteris I un Nocietinājums
Nodoklis
Pītera Brēgela Jaunākā glezna "Nodokļu maksāšana" Nodoklis ir obligāts ar likumu noteikts maksājums, kuru veic juridiskas vai fiziskas personas, lai veidotu daļu no pašvaldības vai valsts budžeta.
Skatīt Pēteris I un Nodoklis
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Skatīt Pēteris I un Okeāns
Omska
Omska ir lielpilsēta Krievijas Federācijā pie Omas ietekas Irtišā.
Skatīt Pēteris I un Omska
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Skatīt Pēteris I un Osmaņu impērija
Osta
Klada Lorēna glezna, 1638. gads Osta ir ar robežām noteikta teritorija, ieskaitot akvatoriju, kas iekārtota ar moliem, piestātnēm, sauszemes infrastruktūru un ūdensceļiem kravu, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai, kuģu un pasažieru apkalpošanai, kā arī dažādu citu ar kuģošanu saistītu palīgoperāciju veikšanai.
Skatīt Pēteris I un Osta
Pašā
Pašā (turku valodā: paşa) bija augstas pakāpes tituls Osmaņu impērijas politiskajā sistēmā.
Skatīt Pēteris I un Pašā
Pašvaldības vadītājs
Pašvaldības vadītājs ir pašvaldības priekšsēdētājs, kura uzdevums gandrīz vienmēr ir vadīt pašvaldības domes sēdes.
Skatīt Pēteris I un Pašvaldības vadītājs
Paklājs
Alžīrā Paklājs jeb grīdsega, arī tepiķis (no), ir no auduma izgatavots grīdas pārklājs.
Skatīt Pēteris I un Paklājs
Papīrs
Papīru kaudze Papīrs ir materiāls plānu lapu veidā, kas ir paredzēts rakstīšanai, grāmatu iespiešanai, banknošu izgatavošanai un citiem mērķiem.
Skatīt Pēteris I un Papīrs
Paraksts
Imanuela Kanta paraksts Paraksts jeb autogrāfs (no (autós) — 'pats' un γράφω (gráphō) — 'rakstu') ir personas pašrocīgi uzrakstīts uzvārds, vārds, pseidonīms, iniciāļi vai kāds simbols, ko lieto cilvēka autentificēšanas vai identificēšanas nolūkiem.
Skatīt Pēteris I un Paraksts
Paralīze
Paralīze ( — 'atslābums') ir pilnīgs vai daļējs maņas, jutības vai kustību zudums, kas radies no inervācijas traucējuma.
Skatīt Pēteris I un Paralīze
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Skatīt Pēteris I un Parīze
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Skatīt Pēteris I un Pareizticība
Parodija
Svētais vakarēdiens" parodija Parodija ir darbs, kas izveidots, lai atdarinātu, izzobotu vai komentētu kādu darbu, tā tematu, autoru, stilu vai kādu citu detaļu, izmantojot satīrisku vai ironisku imitāciju.
Skatīt Pēteris I un Parodija
Pase
Pase ir valsts izdots personu apliecinošs ceļošanas dokuments.
Skatīt Pēteris I un Pase
Patriarhs
Patriarhs ((patriarchēs) — 'ģints galva', kas savukārt no πατριά (patria) — 'ģimene' un ἄρχειν (archein) — 'valdīt') var būt.
Skatīt Pēteris I un Patriarhs
Pāvels Miļukovs
Pāvels Miļukovs Krievijas Valsts domē (1915) Pāvels Miļukovs (krievu: Павел Николаевич Милюков, dzimis 15. janvarī 1859. gadā Maskavā Krievijas Impērijā, miris 31. martā 1943. gadā Francijā) bija krievu liberāls politiķis, vēsturnieks un publicists.
Skatīt Pēteris I un Pāvels Miļukovs
Pēriens
Martins van Mēle ''Nopērtā grāfiene'', 1906. gads Pēriens ir miesas sods, kuru izpilda izdarot vairākus pliķus vai sitienus pa dibenu.
Skatīt Pēteris I un Pēriens
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Skatīt Pēteris I un Pēteris III
Perma
Perma ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas austrumos pie Kamas upes, netālu no Urāliem.
Skatīt Pēteris I un Perma
Petropavla
Petropavla, zināma arī kā Petropavlovska (no), ir pilsēta pie Išimas upes Ziemeļkazahstānas apgabalā, Kazahstānā, netālu no Krievijas robežas, aptuveni 350 km uz rietumiem no Omskas un Transsibīrijas dzelzceļa.
Skatīt Pēteris I un Petropavla
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Skatīt Pēteris I un Pilsēta
Pilsonība
"Šeit viens otru uzrunājam 'Pilson', " Franču revolūcijas panākums 1799. gadā Pilsonība (valstīs, kur ir monarhija — pavalstniecība) ir personas piederība pie kādas noteiktas valsts (var būt arī vairāku valstu pilsonis).
Skatīt Pēteris I un Pilsonība
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Pēteris I un Pleskava
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Skatīt Pēteris I un Poļu valoda
Policija
Policists Vācijā. Policija ir valsts pārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un mieru, cīnīties pret noziedzību (noziegumu novēršana, atklāšana un sodīšana).
Skatīt Pēteris I un Policija
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Pēteris I un Polijas—Lietuvas ūnija
Politika
vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.
Skatīt Pēteris I un Politika
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Skatīt Pēteris I un Polocka
Porcelāns
Zili balti nokrāstots porcelāna šķīvis no Mingu Dinastijas Porcelāns ir balta (parasti) saķepusi masa ar blīvu, gaismcaurlaidīgu (plānā slānī), ūdensnecaurlaidīgu un gāznecaurlaidīgu drumstalu, kas sastāv no augstvērtīga māla, kvarca smiltīm un laukšpata.
Skatīt Pēteris I un Porcelāns
Portrets
Pjēro della Frančeska, "Urbīno hercoga un hercogienes dubultportrets" (1472), dubultportrets, diptihs, tempera, koks, 47 x 33 cm, Florence, Ufici galerija eļļa, koks, 77 x 53 cm, Parīze, Luvra. Portrets (no — "precīzi zīmēt") jeb ģīmetne ir viens no tēlotājas mākslas žanriem vai arī atsevišķs mākslas darbs, kurā tiek atveidota individualizēta konkrēta persona vai personu grupa.
Skatīt Pēteris I un Portrets
Poručiks
Krievijas Impērijas armijas poručika uzplecis (1855—1917) Frīdrihs Briedis Krievijas Impērijas armijas poručika formas tērpā. Poručiks (no — ‘ uzdevumiem’) ir jaunāko virsnieku dienesta pakāpe vairāku slāvvalodīgo valstu bruņotajos spēkos.
Skatīt Pēteris I un Poručiks
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Skatīt Pēteris I un Prūsijas hercogiste
Priekšpilsēta
Sanhosē priekšpilsēta Priekšpilsēta ir pilsētas ārējā daļa, tālākā daļa no pilsētas centra.
Skatīt Pēteris I un Priekšpilsēta
Priesteris
Romiešu statuja, kurā attēlota Izīdas priesteriene Priesteris (no (presbyteros) — 'vecākais') vai priesteriene ir persona, kas izpilda un vada reliģiskos rituālus un dažkārt tiek uzskatīts par starpnieku starp dievu, dievībām un cilvēkiem.
Skatīt Pēteris I un Priesteris
Profesija
Profesija, amats (no vidusholandiešu vai viduslejasvācu ammet) jeb arods ir institucionalizēts noteiktu zināšanu un iemaņu kopums, ko persona iemanto, izejot noteiktu profesionālās izglītības (teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu) ciklu, un, ko tā var izmantot atalgojuma vai peļņas gūšanai attiecīgajā nozarē.
Skatīt Pēteris I un Profesija
Projekts
Projekta tīklveida grafiks Projekts (no, kas savukārt no) ir darbs, pasākums vai darbu un pasākumu kopums, kuram ir noteikts sākums un beigas, kā arī virkne tehnisku un ekonomisku kritēriju un rādītāju.
Skatīt Pēteris I un Projekts
Propaganda
Baltijas valstu okupācijai veltīts padomju propagandas plakāts Propaganda (no — 'izplatīt') ir patiesas vai maldīgas informācijas izplatīšana lielam cilvēku skaitam vēlamā efekta panākšanai.
Skatīt Pēteris I un Propaganda
Prostitūcija
Nav datu Prostitūcija (nodošanās netiklībai) ir seksuālo pakalpojumu sniegšana par samaksu.
Skatīt Pēteris I un Prostitūcija
Protestantisms
Protestantisms ir 16. gadsimta reformācijā radušās kristīgās baznīcas konfesijas.
Skatīt Pēteris I un Protestantisms
Province
Province ir teritoriāla vienība, gandrīz vienmēr kādas valsts administratīva apakšvienība.
Skatīt Pēteris I un Province
Pruta
Pruta ir upe, kuras izteka atrodas Ukrainā un pēc tam galvenokārt plūst pa Rumānijas un Moldovas robežu.
Skatīt Pēteris I un Pruta
Psalmi
Pirmā psalma teksts ivritā. thumb Psalmi (— 'slavas dziesma', — 'dziesmas arfas pavadījumā') ir 150 dziesmu grāmata, kas ir ebreju un kristiešu Bībeles sastāvdaļa.
Skatīt Pēteris I un Psalmi
Psihe
Psihe Psihe ((psychē) — 'dvēsele') ir cilvēka, arī augstāko dzīvnieku, īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informacionāli regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just.
Skatīt Pēteris I un Psihe
Publiskā runa
Čezāres Makari 19. gadsimta freska "Cicerons vēršas pret Katilīnu". Runa pret Katilīnu tiek uzskatīta par labāko romiešu daiļrunas paraugu Publiskā runa ir viena no runas formām.
Skatīt Pēteris I un Publiskā runa
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Skatīt Pēteris I un Purvs
Pusaudzība
Divi jaunieši klausās mūziku Pusaudzība ir cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību.
Skatīt Pēteris I un Pusaudzība
Radniecība
Radniecība ir sociālas, ar likumu vai tradīcijām pamatotas attiecības starp cilvēkiem, par kuriem pastāv uzskats, ka tiem ir kopīga izcelsme.
Skatīt Pēteris I un Radniecība
Raganošana
Hansa Baldunga Grīna glezna: „Raganas”, 1508. gada kokgriezums Raganošana jeb buršana ir prakse, kurai piedēvē maģiskas spējas un kuru veic indivīds vai sociāla grupa, izmantojot ezotēriskas vai okultas zināšanas.
Skatīt Pēteris I un Raganošana
Rakstpratība
Rakstpratība ir prasme gan rakstīt, gan lasīt Rakstpratība ir spēja lasīt, pareizi rakstīt un kritiski izprast rakstītos tekstus; tā ietver gan rakstītprasmi, gan lasītprasmi.
Skatīt Pēteris I un Rakstpratība
Rava-Ruska
Rava-Ruska ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā Žovkvas rajonā.
Skatīt Pēteris I un Rava-Ruska
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Pēteris I un Rīga
Rūpnīca
Volfsburgā Rūpnīca jeb fabrika ( — ‘darbnīca’) ir objekts, kurā notiek produktu ražošana, izmantojot dažādus mehānismus, tehniku un konveijerus.
Skatīt Pēteris I un Rūpnīca
Rešta
Rešta ir pilsēta Irānas ziemeļos, Gīlānas ostāna administratīvais centrs.
Skatīt Pēteris I un Rešta
Reforma
Reforma nozīmē nepareizā un neapmierinošā uzlabošanu vai grozīšanu.
Skatīt Pēteris I un Reforma
Reliģija
380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Skatīt Pēteris I un Reliģija
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Skatīt Pēteris I un Rietumeiropa
Rietumi
Rietumi parasti tiek atzīmēti ar W. Rietumi jeb vakari ir viena no četrām debespusēm.
Skatīt Pēteris I un Rietumi
Rituāls
Venēcijā Rituāls ir kāds cilvēku darbību kopums, kas parasti tiek izpildīts ar simbolisku nozīmi.
Skatīt Pēteris I un Rituāls
Rjazaņa
Rjazaņa ir pilsēta Rjazaņas apgabalā Krievijā, Rjazaņas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Pēteris I un Rjazaņa
Roka
Roka ir cilvēka un dažu dzīvnieku augšējais brīvais loceklis no pleca līdz plaukstai.
Skatīt Pēteris I un Roka
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Skatīt Pēteris I un Romanovu dinastija
Romāns
Migela de Servantesa darbs "Dons Kihots" (attēlā redzama titullapa) bija viens no pirmajiem populārajiem romāniem Romāns ir visplašākais prozas darbs vai sacerējums, kurā parasti raksturīgi izvērsta tēlu sistēma, atklāta atsevišķa cilvēka un sabiedrības attieksme ilgākā laika posmā, daudzpusīgi atsedzot galvenā varoņa dzīvi, personību, izaugsmi, domu un jūtu pasauli.
Skatīt Pēteris I un Romāns
Rostova
Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.
Skatīt Pēteris I un Rostova
Rublis
Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.
Skatīt Pēteris I un Rublis
Rudens
Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.
Skatīt Pēteris I un Rudens
Saaukstēšanās
Saaukstēšanās, arī akūts nazofaringīts, ir akūta augšējo elpceļu (deguna, mutes dobuma, rīkles, balsenes) saslimšana aukstuma iedarbībā, kas reizēm izplatās arī uz apakšējiem elpceļiem un var izraisīt sekundāras infekcijas acīs un vidusausī.
Skatīt Pēteris I un Saaukstēšanās
Sabiedrība
ķīniešu sabiedrība Sabiedrība ir individuāla cilvēku grupa, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites — kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas ekonomiskas intereses (uzņēmējdarbībā).
Skatīt Pēteris I un Sabiedrība
Sabiedrības slānis
Sabiedrības slānis, arī sociālā šķira vai strats, ir socioloģijā izmantots termins, ar kuru apzīmē sociālu grupu ar vienotu sociālo statusu, kas veidojās sabiedrības noslāņošanās rezultātā, tas ir, veidojas ar kādām noteiktām, kopējām pazīmēm un īpašībām.
Skatīt Pēteris I un Sabiedrības slānis
Sakši
Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.
Skatīt Pēteris I un Sakši
Saksijas kūrfirstiste
Saksijas teritorija impērijas sastāvā, 1648 Kūrfirsta ģerbonis Frīdriha Augusta III ģerbonis Saksijas kūrfirstiste bija vācu valsts, kas Svētās Romas impērijas sastāvā pastāvēja no 1356.
Skatīt Pēteris I un Saksijas kūrfirstiste
Saleharda
Saleharda (- ‘zemesraga apmetne’), līdz 1933.
Skatīt Pēteris I un Saleharda
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Pēteris I un Sanktpēterburga
Sūtnis
Sūtnis ir valsts diplomātiskais pārstāvis citā valstī, pakāpi zemāks par vēstnieku.
Skatīt Pēteris I un Sūtnis
Semeja
Semeja, iepriekš zināma kā Semipalatinska (līdz 2007. gadam) un Alaškala (1917.—1920.), ir pilsēta Kazahstānā, Abaja apgabala centrs, netālu no Krievijas Federācijas robežas.
Skatīt Pēteris I un Semeja
Senāts
Senāts bija Senās Romas padome, republikas laikā tas bija padomdevējs orgāns.
Skatīt Pēteris I un Senāts
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Skatīt Pēteris I un Sibīrija
Sieva
Borisa Kustodijeva glezna "Tirgotāja sieva" Sieva, arī dzīvesbiedre, ir precēta sieviete attiecībā pret savu laulāto draugu — vīru.
Skatīt Pēteris I un Sieva
Sieviete
Džovanni no Boloņas skulptūra "Sievietes figūra", 1571—73.gads Sieviete ir cilvēka sievišķais dzimums.
Skatīt Pēteris I un Sieviete
Simbolisms
Simbolisms (no (súmbolon) — 'zīme') bija modernistiskās mākslas virziens 19.
Skatīt Pēteris I un Simbolisms
Sirpis
Sirpis kādā Polijas saimniecībā Sirpis ir vienā rokā turams darbarīks labības vai zāles pļaušanai.
Skatīt Pēteris I un Sirpis
Sistēma
Saules sistēma Sistēma ir metožu un elementu kopums, kas savstarpējā mijiedarbībā pilda noteiktas funkcijas un/vai sasniedz noteiktus mērķus.
Skatīt Pēteris I un Sistēma
Skola
Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados Skola ir mācību un audzināšanas iestāde, kur skolotāji apmāca skolēnus.
Skatīt Pēteris I un Skola
Skolotājs
Skolotājs ir persona, kura palīdz citiem cilvēkiem iegūt zināšanas.
Skatīt Pēteris I un Skolotājs
Slepenpolicija
Slepenpolicija (vai politiskā policija) ir organizācija, kuras primārais uzdevums ir jebkuriem līdzekļiem aizsargāt pastāvošo, lielākoties autoritāro vai totalitāro režīmu no iekšējiem draudiem.
Skatīt Pēteris I un Slepenpolicija
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Skatīt Pēteris I un Slimība
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Pēteris I un Smoļenska
Sofija Romanova
Sofija Romanova Sofija Romanova (1657—1704) bija mazgadīgo Ivana V un Pētera I reģente no 1682.
Skatīt Pēteris I un Sofija Romanova
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Skatīt Pēteris I un Spānija
Spīdzināšana
Dažādi spīdzināšanai paredzēti soda rīki Spīdzināšana ir darbība, kas tiek veikta ar mērķi nodarīt cilvēkam vai citai dzīvai būtnei fiziskas sāpes vai psiholoģiskas ciešanas.
Skatīt Pēteris I un Spīdzināšana
Speciālists
Ādolfa fon Bekera glezna "Mākslas eksperts" Speciālists (no), arī eksperts (no — 'pieredzējis'), ir cilvēks, kura zināšanas, kvalifikācija un pieredze ļauj tam izdarīt pamatotus spriedumus, secinājumus, ieteikumus u.tml.
Skatīt Pēteris I un Speciālists
Spiegošana
Spiegošana ir slepenas informācijas ievākšana, iegūšana, zagšana.
Skatīt Pēteris I un Spiegošana
Stelles
Stelles Aužamās stelles ir mašīna, ar kuru mehāniski auž audumus.
Skatīt Pēteris I un Stelles
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Skatīt Pēteris I un Stikls
Students
Studenti lekcijas laikā (Somija) Students (— tāds, kas cenšas pēc kaut kā) ir cilvēks, kurš studē augstskolā bakalaura vai maģistra līmeņa studiju programmā.
Skatīt Pēteris I un Students
Svētais
Tipisks kristiešu svētais — Benedikts no Nursijas Svētais vai svētā ir mītiska vai vēsturiska persona, kurai tiek piedēvēta īpaša saikne ar svētumu.
Skatīt Pēteris I un Svētais
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Pēteris I un Svētā Romas impērija
Svētki
Svētki ir diena vai dienas, kurās tradīcijas vai likums nosaka, ka dienas parastā gaita tiek mainīta, piemēram, darba dienās samazinot vai pavisam atceļot nostrādājamo stundu apjomu.
Skatīt Pēteris I un Svētki
Svešvaloda
franču valodu Svešvaloda (arī otrā valoda) ir jebkura valoda, ko cilvēks apguvis pēc dzimtās valodas.
Skatīt Pēteris I un Svešvaloda
Taisnīgums
Taisnīgums ir morālās pareizības jēdziens, kas balstās uz ētiku, racionalitāti, likumu, dabas likumiem, reliģiju, taisnības tiesībām un godīgumu.
Skatīt Pēteris I un Taisnīgums
Tautas skaitīšana
Anketa no ceturtās tautas skaitīšanas Latvijā 1935. gadā Tautas skaitīšana jeb tautskaite ir process, kura mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju skaitu konkrētā teritorijā vai pat valstī.
Skatīt Pēteris I un Tautas skaitīšana
Tekstilrūpniecība
Tekstilrūpniecība (no — 'audums') ir vieglās rūpniecības nozare, kurā notiek dažādu materiālu un priekšmetu ražošana no augu valsts šķiedrām, piemēram, no kokvilnas, no dzīvnieku šķiedrām, piemēram, zīds.
Skatīt Pēteris I un Tekstilrūpniecība
Telpa
Triju dimensiju telpa atainota kā Dekarta koordinātu sistēma, lai norādītu pozīciju telpā Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.
Skatīt Pēteris I un Telpa
Templis
Ankorvats — lielākais templis pasaulē Templis jeb svētnīca ir celtne, kas paredzēta reliģiskām vai garīgām aktivitātēm, tas ir, lūgšanas, upurēšanas un cita veida pasākumiem.
Skatīt Pēteris I un Templis
Tetovējums
Tetovējumi uz cilvēka muguras un pleca Tetovējums ir zīmējums, kuru uztetovē uz cilvēka ādas.
Skatīt Pēteris I un Tetovējums
Tiesa
Amerikas Savienoto Valstu Augstākā tiesa Tiesa ir iestāde, kuru vada tiesnesis, tiesneši vai miertiesnesis, un darbojas kā tribunāls civillietās un krimināllietās.
Skatīt Pēteris I un Tiesa
Tieslietas
Sengrieķu taisnības dievietes Temīdas skulptūra Tieslietas, arī tiesību sistēma, ir tiesu iestāžu sistēma, to darbību kopums.
Skatīt Pēteris I un Tieslietas
Tiesnesis
Starptautiskās tiesas tiesneši Tiesnesis ir valsts amatpersona, kas tiesā pieņem lēmumus, atsaucoties uz likumiem.
Skatīt Pēteris I un Tiesnesis
Tilts
Iekārtais trošu tilts pār aizu Austrijā Dzelzsbetona tilts pār ieleju Šveicē Vanšu tilts Latvijā Tilts ir no stingra materiāla veidota pāreja pār upi, strautu, aizu vai citu padziļinājumu zemes virsmā, kuru izmanto šī šķēršļa šķērsošanai ar kājām vai transportu.
Skatīt Pēteris I un Tilts
Tinte
Tintnīca — trauks, kurā glabājas tinte Tinte (— ‘krāsains ’) ir šķidrums vai pasta, kas satur pigmentus un krāsvielas un tiek izmantota rakstīšanai un zīmēšanai.
Skatīt Pēteris I un Tinte
Tirgotājs
Tirgotājs uztaisa kontu - Shiatsus Hokusai zīmējums Tirgotājs ir fiziska vai juridiska persona, kas veic tirdzniecības operācijas.
Skatīt Pēteris I un Tirgotājs
Trauki
Trauku servīze. Trauki biežākajā nozīmē ir vispārināts nosaukums sadzīves priekšmetiem, kuri tiek izmantoti ēdienu gatavošanai, ēšanai un glabāšanai.
Skatīt Pēteris I un Trauki
Trimda
Dante trimdā'' Trimda ir jau no senajiem laikiem pazīstams soda veids, kas paredz aizliegumu apmeklēt vai apmesties uz dzīvi noteiktā teritorijā.
Skatīt Pēteris I un Trimda
Turki
Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.
Skatīt Pēteris I un Turki
Tvera
Tvera ir sena pilsēta Krievijā, Tveras apgabala administratīvais centrs, atrodas Volgas krastos, 167 km no Maskavas un 485 km no Sanktpēterburgas pie Krievijas federālā autoceļa M10.
Skatīt Pēteris I un Tvera
Udora
Udoras ģerbonis. Udora ir udoriešu (komiešu tautas daļa) apdzīvota teritorija Mezeņas upes augštecē.
Skatīt Pēteris I un Udora
Universitāte
Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.
Skatīt Pēteris I un Universitāte
Uzņēmums
BP plc'' (Lielbritānija) valdes sēde Uzņēmums ekonomikā ir organizatoriski saimnieciska vienība, ko dibina indivīdi (fiziskas personas, juridiskas personas, reģistrētas komercsabiedrības) vai citas juridiskas personas (komersanti) uzņēmējdarbības veikšanai un peļņas gūšanai.
Skatīt Pēteris I un Uzņēmums
Uzvedība
Uzvedība jeb izturēšanās ir saistīta ar organisma kustību un reakciju uz apkārtējo vidi.
Skatīt Pēteris I un Uzvedība
Valdība
Valdība ir sistēma vai cilvēku grupa, kas pārvalda organizētu kopienu, parasti valsti.
Skatīt Pēteris I un Valdība
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Skatīt Pēteris I un Valoda
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Skatīt Pēteris I un Valsts
Valsts apvērsums
Valsts apvērsums jeb pučs ir pēkšņa valdības, varas maiņa valstī, kas nav savienojama ar demokrātisku pārvaldes sistēmu.
Skatīt Pēteris I un Valsts apvērsums
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Skatīt Pēteris I un Varš
Vardarbība
Vardarbība ir tīša iedomāta vai reāla fiziska spēka vai varas apzināta lietošana pret sevi, citu personu, grupu vai kopienu, kas izraisa vai spēj izraisīt ievainojumu, nāvi, posttraumatiskā stresa sindromu, attīstības traucējumus vai zaudējumus.
Skatīt Pēteris I un Vardarbība
Vasilijs III
Vasilijs III Ivanovičs (dzimis, miris) bija Vladimiras un Maskavas lielkņazs no 1505.
Skatīt Pēteris I un Vasilijs III
Vēsture
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.
Skatīt Pēteris I un Vēsture
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Pēteris I un Veļikijnovgoroda
Vecāki
Vecāki ar bērnu Vecāki ir cilvēka pirmās pakāpes radinieki, kas veido viņa ģimenes pamatu (tēvs un māte).
Skatīt Pēteris I un Vecāki
Vecticība
Rīgā (2002). Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).
Skatīt Pēteris I un Vecticība
Verdzība
Vergu tirgus. Žana-Leona Žeroma glezna (1884). Verdzība ir sociāli un juridiski beztiesisku cilvēku (vergu) atrašanās cita cilvēka īpašumā (kā kustamais īpašums), kurš tos izmanto darbā kādā tautsaimniecības nozarē vai atsevišķu darbu veikšanai.
Skatīt Pēteris I un Verdzība
Veselība
Dzīvības zvaigzne, kuras centrā redzams Asklēpija spieķis ar čūsku, kas ir ne tikai medicīnas, bet arī veselības simbols Veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība, kā dzīves kvalitātes, personīgās un ģimenes labklājības pamats, kā arī slimības neesamība, kad cilvēks jūtas ne tikai fiziski stiprs un vesels, bet arī ir garīgi tīrs.
Skatīt Pēteris I un Veselība
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Pēteris I un Vidzeme
Viljams III
Viljams III un II (dzimis, miris) bija Orānas princis kopš dzimšanas.
Skatīt Pēteris I un Viljams III
Villa
Itālijā Villa (lauku māja, lauku īpašums) ir komfortabla ārpilsētas māja ar dārzu vai parku.
Skatīt Pēteris I un Villa
Viltusdmitrijs I
Viltusdmitrijs I jeb Dmitrijs Ivanovičs (dzimis ap 1581. gadu, miris) mazāk nekā gadu bija Krievijas cars 1605.
Skatīt Pēteris I un Viltusdmitrijs I
Virsnieks
Austrāliešu 29. bataljona kareivji, kurus 1918. gada augustā uzrunā viņu komandējošais virsnieks Virsnieks ir amatpersona bruņotajos spēkos, kā arī policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
Skatīt Pēteris I un Virsnieks
Vladimira
Vladimira ir pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Pēteris I un Vladimira
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Skatīt Pēteris I un Volga
Volhova
Volhova ir upe Krievijas ziemeļrietumu daļā, kas tek cauri Novgorodas un Ļeņingradas apgabalu.
Skatīt Pēteris I un Volhova
Zādzība
Divi jauni klaidoņi zog zābaku pāri. 1884. gada zīmējums Zādzība ir neatļauta svešas mantas ņemšana un iegūšana savā īpašumā bez tās iepriekšējā īpašnieka atļaujas.
Skatīt Pēteris I un Zādzība
Zāliens
Zāliens Zāliens, zālājs jeb mauriņš ir zemes platība, kur dekoratīvos nolūkos ir iesēti zālaugi.
Skatīt Pēteris I un Zāliens
Zīmogs
Zīmogs ir nospiedums, ko uzspiež, vai pievieno, vai uzdrukā uz kāda dokumenta tā autentifikācijai, kopā ar parakstu vai tā vietā.
Skatīt Pēteris I un Zīmogs
Zeme (teritorija)
Eiropas fizioģeogrāfiskā karte Zeme ir jēdziens ar plašu pielietojumu, kas bieži tiek izmantots kā valsts, pavalsts, teritorijas, novada vai apgabala, arī noteikta reģiona, apzīmējums.
Skatīt Pēteris I un Zeme (teritorija)
Zemnieks
Zemniece no Austrumeiropas. Zemnieks, lauksaimnieks jeb fermeris (no), ir persona, kura nodarbojas ar kultūraugu un mājlopu audzēšanu.
Skatīt Pēteris I un Zemnieks
Zemnieku saimniecība
Kanādā. Zemnieku saimniecība, arī no angļu valodas atvasinātais vārds ferma, ir lauksaimniecības uzņēmums, kas nodarbojas ar dažādu produktu (gaļas, piena, olu, vilnas un tā tālāk) ražošanu un nogādāšanu tālāk uzpircējiem vai arī paši tos pārdod tirgū.
Skatīt Pēteris I un Zemnieku saimniecība
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Skatīt Pēteris I un Ziema
Ziemeļi
Ziemeļi ir viena no četrām debespusēm.
Skatīt Pēteris I un Ziemeļi
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Skatīt Pēteris I un Zinātnieks
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Skatīt Pēteris I un Zobi
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Skatīt Pēteris I un Zviedri
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Pēteris I un Zviedrija
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Pēteris I un Zviedru Vidzeme
1682. gads
1682.
Skatīt Pēteris I un 1682. gads
1721. gads
1721.
Skatīt Pēteris I un 1721. gads
1725. gads
1725.
Skatīt Pēteris I un 1725. gads
Skatīt arī
1672. gadā dzimušie
- Anna Monsa
- Pēteris I
1725. gadā mirušie
- Alesandro Skarlati
- Pēteris I
Krievijas cari
- Aleksejs I Romanovs
- Boriss Godunovs
- Cars
- Fjodors I
- Fjodors II Godunovs
- Fjodors III Romanovs
- Ivans IV
- Ivans V Romanovs
- Mihails Fjodorovičs Romanovs
- Pēteris I
- Vasilijs IV Šuiskis
- Viltusdmitrijs I
- Vladislavs IV Vāsa
Krievijas imperatori
- Aleksandrs I Romanovs
- Aleksandrs II Romanovs
- Aleksandrs III Romanovs
- Ivans VI Romanovs
- Nikolajs I Romanovs
- Nikolajs II Romanovs
- Pāvils I Romanovs
- Pēteris I
- Pēteris II Romanovs
- Pēteris III
Krievu izgudrotāji
- Aleksandrs Skrjabins
- Artemijs Ļebedevs
- Boriss Čertoks
- Bruno Abdank-Abakanovičs
- Georgijs Gamovs
- Igors Sikorskis
- Ivans Ņeumivakins
- Jevgeņijs Patons
- Konstantīns Ciolkovskis
- Konstantīns Novosjolovs
- Mihails Kalašņikovs
- Nikolajs Žukovskis
- Pēteris I
- Sergejs Eizenšteins
- Valerians Abakovskis
- Vitālijs Sevastjanovs
- Žoress Alfjorovs
Romanovu dinastija
- Aleksejs I Romanovs
- Aleksejs Romanovs
- Anna I
- Fjodors III Romanovs
- Ivans V Romanovs
- Jevdokija Lopuhina
- Katrīna I
- Mihails Fjodorovičs Romanovs
- Pēteris I
- Pēteris II Romanovs
- Romanovu dinastija
- Romanovu ģimenes nogalināšana
Zināms kā Pjotrs I, Pēteris I Romanovs, Pēteris Lielais.
, Brandenburga, Bruņinieks, Bulgārija, Cars, Ceļš, Celtne, Celtniecība, Cena (ekonomika), Centrālāzija, Cenzūra, Cepure, Ciems, Cietoksnis, Cilvēka krūškurvis, Cilvēks, Darbinieks, Dānija, Dānijas vēsture, De facto, De iure, Departaments, Derīgie izrakteņi, Dižciltīgie, Diena, Dievs, Diktators, Dionīss, Dokuments, Dona, Dzīvība, Dzīvoklis, Dzeltenā krāsa, Dzelzs, Dzimtā valoda, Eiharistija, Eirāzija, Ekonomika, Elizabete Petrovna, Eskemena, Evaņģēlijs, Fjodors III Romanovs, Franču valoda, Francis Leforts, Galvaspilsēta, Garīdzniecība, Garīgums, Glezna, Gorgāna, Grāmata, Grieķu valoda, Gruzija, Gubernators, Gulags, Gultas veļa, Gvarde (Krievija), Hercogiste, Hipotēze, Hivas haniste, Holande, Holšteina, Ibērija, Ierocis, Ievedmuitas nodoklis, Igaunijas guberņa, Ikona (svētbilde), Imperators, Imports, Inflācija, Ingrija, Inkvizīcija, Irāna, Ivans V Romanovs, Izglītība, Izkārnījumi, Jaroslavļa, Jaunība, Jūra, Jūras slimība, Jevdokija Lopuhina, Jugra (zeme), Kalnrūpniecība, Kanāls, Kapitulācija, Kapteinis (dienesta pakāpe), Kara flote, Karaļauči, Karagūsteknis, Karaspēks, Karš, Karēlija, Kareivis, Katoļticība, Katrīna I, Kazaņa, Kazaņas guberņa, Kazarmas, Kājnieki, Kārtu pārstāvniecība, Kāzas, Kūrfirsts, Kņazs, Kijiva, Kirova, Klimats, Klosteris, Koalīcija, Kokvilna, Kolomna, Konda, Kontrabanda, Kostroma, Krasts, Krāsa, Krēsls, Krievi, Krievija, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Krievu—turku karš (1710—1711), Kristības, Kritika, Krusts, Kuģis, Kukuļošana, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kvalitāte, Labība, Latīņu valoda, Līķis, Lielais Ziemeļu karš, Lielkrievija, Lielvezīrs, Liepāja, Liktenis, Likums, Livonija, Logs, Majors, Mantošana, Manufaktūra, Maskava, Mazkrievija, Mācīšanās, Māja, Mājas zirgs, Mājsaimniecība, Mārtiņš Luters, Māsa, Māte, Mūks, Mērķis, Metāli, Militārisms, Moldāvija, Monarhs, Monopols, Muiža, Muižniecība, Muita, Muskuļi, Nauda, Nazis, Nāve, Nāvessods, Nīderlandieši, Netiešie nodokļi, Nikons (patriarhs), Nocietinājums, Nodoklis, Okeāns, Omska, Osmaņu impērija, Osta, Pašā, Pašvaldības vadītājs, Paklājs, Papīrs, Paraksts, Paralīze, Parīze, Pareizticība, Parodija, Pase, Patriarhs, Pāvels Miļukovs, Pēriens, Pēteris III, Perma, Petropavla, Pilsēta, Pilsonība, Pleskava, Poļu valoda, Policija, Polijas—Lietuvas ūnija, Politika, Polocka, Porcelāns, Portrets, Poručiks, Prūsijas hercogiste, Priekšpilsēta, Priesteris, Profesija, Projekts, Propaganda, Prostitūcija, Protestantisms, Province, Pruta, Psalmi, Psihe, Publiskā runa, Purvs, Pusaudzība, Radniecība, Raganošana, Rakstpratība, Rava-Ruska, Rīga, Rūpnīca, Rešta, Reforma, Reliģija, Rietumeiropa, Rietumi, Rituāls, Rjazaņa, Roka, Romanovu dinastija, Romāns, Rostova, Rublis, Rudens, Saaukstēšanās, Sabiedrība, Sabiedrības slānis, Sakši, Saksijas kūrfirstiste, Saleharda, Sanktpēterburga, Sūtnis, Semeja, Senāts, Sibīrija, Sieva, Sieviete, Simbolisms, Sirpis, Sistēma, Skola, Skolotājs, Slepenpolicija, Slimība, Smoļenska, Sofija Romanova, Spānija, Spīdzināšana, Speciālists, Spiegošana, Stelles, Stikls, Students, Svētais, Svētā Romas impērija, Svētki, Svešvaloda, Taisnīgums, Tautas skaitīšana, Tekstilrūpniecība, Telpa, Templis, Tetovējums, Tiesa, Tieslietas, Tiesnesis, Tilts, Tinte, Tirgotājs, Trauki, Trimda, Turki, Tvera, Udora, Universitāte, Uzņēmums, Uzvedība, Valdība, Valoda, Valsts, Valsts apvērsums, Varš, Vardarbība, Vasilijs III, Vēsture, Veļikijnovgoroda, Vecāki, Vecticība, Verdzība, Veselība, Vidzeme, Viljams III, Villa, Viltusdmitrijs I, Virsnieks, Vladimira, Volga, Volhova, Zādzība, Zāliens, Zīmogs, Zeme (teritorija), Zemnieks, Zemnieku saimniecība, Ziema, Ziemeļi, Zinātnieks, Zobi, Zviedri, Zviedrija, Zviedru Vidzeme, 1682. gads, 1721. gads, 1725. gads.