Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Livonijas bīskapija un Rīgas arhibīskapija
Livonijas bīskapija un Rīgas arhibīskapija ir 53 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Asotes pilskalns, Bandava, Brēmenes arhibīskapi, Doles sala, Gaujas koridors, Ikšķile, Inflantijas vaivadija, Jersika (valsts), Katoļticība, Katrīna II Lielā, Koknese, Kokneses pils, Kurzemes bīskapija, Lībieši, Līvzemes dalīšanas līgums, Lepene, Letijas dalīšanas līgums, Lielvārde, Limbaži, Livonijas bīskapi, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Meinards, Metsepole, Mogiļevas metropolija, Nikolajs fon Nauens, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, ..., Piemare, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Prūsija, Rīga, Rīgas domkapituls, Salaspils, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Svētā Romas impērija, Tālava, Tālavas dalīšanas līgums, Tērbatas bīskapija, Turaidas pils, Vanema, Vācu ordenis, Ventava, Zemgales bīskapija, Zobenbrāļu ordenis, 1234. gads, 1237. gads, 1255. gads, 1585. gads. Izvērst indekss (23 vairāk) »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Alberts fon Bukshēvdens un Livonijas bīskapija · Alberts fon Bukshēvdens un Rīgas arhibīskapija ·
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Alberts II (Rīga) un Livonijas bīskapija · Alberts II (Rīga) un Rīgas arhibīskapija ·
Asotes pilskalns
Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.
Asotes pilskalns un Livonijas bīskapija · Asotes pilskalns un Rīgas arhibīskapija ·
Bandava
Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.
Bandava un Livonijas bīskapija · Bandava un Rīgas arhibīskapija ·
Brēmenes arhibīskapi
Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Brēmenes arhibīskapi un Livonijas bīskapija · Brēmenes arhibīskapi un Rīgas arhibīskapija ·
Doles sala
Doles sala ir bijusī lielākā sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā.
Doles sala un Livonijas bīskapija · Doles sala un Rīgas arhibīskapija ·
Gaujas koridors
Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.
Gaujas koridors un Livonijas bīskapija · Gaujas koridors un Rīgas arhibīskapija ·
Ikšķile
Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.
Ikšķile un Livonijas bīskapija · Ikšķile un Rīgas arhibīskapija ·
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Inflantijas vaivadija un Livonijas bīskapija · Inflantijas vaivadija un Rīgas arhibīskapija ·
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jersika (valsts) un Livonijas bīskapija · Jersika (valsts) un Rīgas arhibīskapija ·
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Katoļticība un Livonijas bīskapija · Katoļticība un Rīgas arhibīskapija ·
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Katrīna II Lielā un Livonijas bīskapija · Katrīna II Lielā un Rīgas arhibīskapija ·
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Koknese un Livonijas bīskapija · Koknese un Rīgas arhibīskapija ·
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Kokneses pils un Livonijas bīskapija · Kokneses pils un Rīgas arhibīskapija ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Livonijas bīskapija · Kurzemes bīskapija un Rīgas arhibīskapija ·
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Livonijas bīskapija un Lībieši · Lībieši un Rīgas arhibīskapija ·
Līvzemes dalīšanas līgums
Līvzemes dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Līvzemes dalīšanas līgums (Indriķa hronikā: donatio tercie partis Lyvonie fratribus milicie) ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Livonijas bīskapija un Līvzemes dalīšanas līgums · Līvzemes dalīšanas līgums un Rīgas arhibīskapija ·
Lepene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Lepene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.
Lepene un Livonijas bīskapija · Lepene un Rīgas arhibīskapija ·
Letijas dalīšanas līgums
Letijas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Letijas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Letijas dalīšanas līgums un Livonijas bīskapija · Letijas dalīšanas līgums un Rīgas arhibīskapija ·
Lielvārde
Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.
Lielvārde un Livonijas bīskapija · Lielvārde un Rīgas arhibīskapija ·
Limbaži
Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.
Limbaži un Livonijas bīskapija · Limbaži un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Livonijas bīskapi un Livonijas bīskapija · Livonijas bīskapi un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Livonijas bīskapija un Livonijas karš · Livonijas karš un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Livonijas Konfederācija un Livonijas bīskapija · Livonijas Konfederācija un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Livonijas bīskapija un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija ·
Meinards
Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.
Livonijas bīskapija un Meinards · Meinards un Rīgas arhibīskapija ·
Metsepole
Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.
Livonijas bīskapija un Metsepole · Metsepole un Rīgas arhibīskapija ·
Mogiļevas metropolija
Mogiļevas metropolija jeb Mogiļevas arhidiecēze (Могилёвский архидиоцез) bija Romas katoļu baznīcas province Krievijas Impērijā.
Livonijas bīskapija un Mogiļevas metropolija · Mogiļevas metropolija un Rīgas arhibīskapija ·
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Livonijas bīskapija un Nikolajs fon Nauens · Nikolajs fon Nauens un Rīgas arhibīskapija ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Livonijas bīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija ·
Piemare
Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.
Livonijas bīskapija un Piemare · Piemare un Rīgas arhibīskapija ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Livonijas bīskapija un Piltenes apgabals · Piltenes apgabals un Rīgas arhibīskapija ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Livonijas bīskapija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rīgas arhibīskapija ·
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Livonijas bīskapija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Rīgas arhibīskapija ·
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Livonijas bīskapija un Prūsija · Prūsija un Rīgas arhibīskapija ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Livonijas bīskapija un Rīga · Rīga un Rīgas arhibīskapija ·
Rīgas domkapituls
Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).
Livonijas bīskapija un Rīgas domkapituls · Rīgas arhibīskapija un Rīgas domkapituls ·
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Livonijas bīskapija un Salaspils · Rīgas arhibīskapija un Salaspils ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Livonijas bīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Rīgas arhibīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Livonijas bīskapija un Svētā Romas impērija · Rīgas arhibīskapija un Svētā Romas impērija ·
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Livonijas bīskapija un Tālava · Rīgas arhibīskapija un Tālava ·
Tālavas dalīšanas līgums
Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940) Tālavas dalīšanas līgums ir 1224.
Livonijas bīskapija un Tālavas dalīšanas līgums · Rīgas arhibīskapija un Tālavas dalīšanas līgums ·
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Livonijas bīskapija un Tērbatas bīskapija · Rīgas arhibīskapija un Tērbatas bīskapija ·
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Livonijas bīskapija un Turaidas pils · Rīgas arhibīskapija un Turaidas pils ·
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Livonijas bīskapija un Vanema · Rīgas arhibīskapija un Vanema ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Livonijas bīskapija un Vācu ordenis · Rīgas arhibīskapija un Vācu ordenis ·
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Livonijas bīskapija un Ventava · Rīgas arhibīskapija un Ventava ·
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Livonijas bīskapija un Zemgales bīskapija · Rīgas arhibīskapija un Zemgales bīskapija ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Livonijas bīskapija un Zobenbrāļu ordenis · Rīgas arhibīskapija un Zobenbrāļu ordenis ·
1234. gads
1234.
1234. gads un Livonijas bīskapija · 1234. gads un Rīgas arhibīskapija ·
1237. gads
1237.
1237. gads un Livonijas bīskapija · 1237. gads un Rīgas arhibīskapija ·
1255. gads
1255.
1255. gads un Livonijas bīskapija · 1255. gads un Rīgas arhibīskapija ·
1585. gads
1585.
1585. gads un Livonijas bīskapija · 1585. gads un Rīgas arhibīskapija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas bīskapija un Rīgas arhibīskapija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas bīskapija un Rīgas arhibīskapija
Salīdzinājums starp Livonijas bīskapija un Rīgas arhibīskapija
Livonijas bīskapija ir 88 attiecības, bet Rīgas arhibīskapija ir 181. Tā kā viņi ir kopīgs 53, Jaccard indekss ir 19.70% = 53 / (88 + 181).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas bīskapija un Rīgas arhibīskapija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
