Satura rādītājs
181 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Aleksandrs IV, Antonijs Springovičs, Asotes pilskalns, Augustīns Pētersons, Aviņona, Bandava, Bīskapija, Bernds fon der Borhs, Bertolds, Bonifācijs IX, Brandenburgas Vilhelms, Brēmenes arhibīskapi, Bukultu pils, Burtnieks, Daugavgrīvas klosteris, Daugavpils komturi, Dānija, Dobene, Dole, Doles pilis, Doles sala, Dundaga, Dundagas pils, Eduards O'Rurke, Frīdrihs III Hābsburgs, Gaujas koridors, Gothards Ketlers, Grunvaldes kauja, Hanzas savienība, Helmno, Ikšķile, Ikšķiles viduslaiku pils, Inflantijas vaivadija, Inocents IV, Inocents VI, Jaspers Linde, Jānis Pāvils II, Jānis Pommers, Jānis Pujats, Jānis XXII, Jersika (valsts), Jersikas pilskalns, Johans fon Mengede, Johans IV fon Zintens, Johans V fon Vallenrods, Johans VI Ambundi, Jugla (Ķīšezera pieteka), Kalmāras ūnija, ... Izvērst indekss (131 vairāk) »
- Rīgas līcis
- Rīgas vēsture
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Alberts fon Bukshēvdens
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Alberts II (Rīga)
Aleksandrs IV
Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Aleksandrs IV
Antonijs Springovičs
Antonijs Springovičs (dzimis Ozolmuižas pagasta Spriņģu ciemā, miris Rīgā) bija Romas katoļu baznīcas atjaunotās Rīgas metropolijas pirmais arhibīskaps metropolīts, ordinēts 24.06.1901., nominēts 22.04.1920., konsekrēts 22.08.1920.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Antonijs Springovičs
Asotes pilskalns
Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Asotes pilskalns
Augustīns Pētersons
Augustīns Pētersons (1873—1955) bija pirmais Latvijas pareizticīgo baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts no 1936.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Augustīns Pētersons
Aviņona
Aviņona ir pilsēta Francijā, Provansas-Alpu-Azūras Krasta reģionā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Aviņona
Bandava
Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Bandava
Bīskapija
Bīskapija ir reliģiski administratīvi teritoriāla vienība kristietībā, bīskapa pārvaldes apgabals.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Bīskapija
Bernds fon der Borhs
šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Bernds fon der Borhs
Bertolds
Bertolds var būt.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Bertolds
Bonifācijs IX
Bonifācijs IX (dzimis ap 1350. gadu; pilsoniskais vārds — Pjero Tomačelli (Piero Tomacelli), miris) bija Romas pāvests no 1389.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Bonifācijs IX
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Brandenburgas Vilhelms
Brēmenes arhibīskapi
Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Brēmenes arhibīskapi
Bukultu pils
Bukultu viduslaiku pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.) Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs. Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Bukultu pils
Burtnieks
Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Burtnieks
Daugavgrīvas klosteris
Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Daugavgrīvas klosteris
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Daugavpils komturi
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Dānija
Dobene
E. Brastiņa uzmērītais pilskalns pie Koku muižas (1923). Dobenes pilsnovads jeb Dubene bija zemgaļu pilsnovads Zemgales rietumu daļā starp zemgaļu un kuršu apdzīvotajām zemēm tagadējā Dobeles novada rietumu daļā (Vītiņu pagasts, Lielauces pagasts, Zebrenes pagasts, Bikstu pagasts).
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Dobene
Dole
Dole var būt.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Dole
Doles pilis
Vecdoles pilsdrupas mūsdienās. Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Doles pilis jeb Vecdoles un Jaundoles pilis bija Rīgas arhibīskapijas pilis uz Doles salas.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Doles pilis
Doles sala
Doles sala ir bijusī lielākā sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Doles sala
Dundaga
Dundaga ir lielciems Kurzemē, Dundagas pagastā, Talsu novadā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Dundaga
Dundagas pils
Dundagas pils 1827. gadā. Dundagas pils mūsdienās. Dundagas pils iekšpagalms. Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Dundagas pils
Eduards O'Rurke
Grāfs Eduards O'Rurke (dzimis miris) bija īru izcelsmes Romas Katoļu Tinistas atjaunotās Romas katoļu Rīgas bīskapijas pirmais bīskaps, Gdaņskas bīskaps emeritus un Sofēnas titulārbīskaps.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Eduards O'Rurke
Frīdrihs III Hābsburgs
Frīdrihs III (dzimis, miris) bija Romiešu karalis no 1440.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Frīdrihs III Hābsburgs
Gaujas koridors
Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Gaujas koridors
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Gothards Ketlers
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Grunvaldes kauja
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Hanzas savienība
Helmno
Helmno, vēsturiski arī Kulma ir Polijas pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidrietumiem no Grudzjondzas pie Vislas upes.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Helmno
Ikšķile
Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Ikšķile
Ikšķiles viduslaiku pils
Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no Broces kolekcijas). Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā (Broce, 1792). Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns (Kārlis fon Lēviss of Menārs, 1910). Ikšķiles viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Ikšķilē, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Ikšķiles viduslaiku pils
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Inflantijas vaivadija
Inocents IV
Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Inocents IV
Inocents VI
Inocents VI (dzimis ap 1282. gadu, miris), īstajā vārdā Etjēns Oberts, bija Romas pāvests no līdz savai nāvei.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Inocents VI
Jaspers Linde
Jaspers Linde, arī Kaspars Linde (miris 1524. gadā) bija Rīgas arhibīskaps no līdz.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Jaspers Linde
Jānis Pāvils II
Pāvests Jānis Pāvils II (īstajā vārdā Karols Juzefs Vojtila,; dzimis, miris) bija Romas pāvests, Romas bīskaps un Romas Katoļu baznīcas galva.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Jānis Pāvils II
Jānis Pommers
Jānis Pommers arī Svētais svētmoceklis Rīgas Jānis (dzimis, miris) bija Latvijas pareizticīgo baznīcas arhibīskaps.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Jānis Pommers
Jānis Pujats
Jānis Pujats (dzimis Pujatos) ir Romas katoļu baznīcas kardināls (in pectore kopš 1998. gada, izsludināts 2001. gadā).
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Jānis Pujats
Jānis XXII
Pāvests Jānis XXII (dzimis Žaks Diēzs (Jacques Duèze, d'Euse) 1249. gadā, miris), pāvests no 1316.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Jānis XXII
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Jersika (valsts)
Jersikas pilskalns
Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Jersikas pilskalns
Johans fon Mengede
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Johans fon Mengede, saukts Osthofs (Johann von Mengede, genannt Osthof, latīņu: Johannes Osthof a Mengden) jeb Jānis Mengdens bija Livonijas ordeņa mestrs 1450.IX-1469.15.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Johans fon Mengede
Johans IV fon Zintens
Johans IV fon Zintens (vai Johannes von Sinten jeb Zinten,; miris 1397. gadā), literatūrā arī Jānis no Cintenes vai Jānis Sintenis, bija astotais Rīgas virsbīskaps no 1374.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Johans IV fon Zintens
Johans V fon Vallenrods
Johans V fon Vallenrods vai Jānis Valenrods (ap 1370. — 28.05.1419.) bija Rīgas virsbīskaps (27.08.1393.—30.05.1418).
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Johans V fon Vallenrods
Johans VI Ambundi
Johans VI Ambundi (saukts arī par Abundi, Ambundij, Habundi, Habindi, Habendi, miris 1424. gada 16. jūnijā) vai Jānis Habunds bija Rīgas desmitais virsbīskaps.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Johans VI Ambundi
Jugla (Ķīšezera pieteka)
Jugla, saukta arī Meldrupe, Berģupe, ir Lielās Juglas un Mazās Juglas sateces upe (šajā posmā saukta arī Berģupe, 2,5 km gara, ietek Juglas ezerā pie Sudrabsaliņas) un Juglas ezera notece uz Ķīšezeru (3 km gara).
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Jugla (Ķīšezera pieteka)
Kalmāras ūnija
Kalmāras ūnijas teritorija ap 1500. gadu Kalmāras ūnija (dāņu, norvēģu un zviedru: Kalmarunionen) bija vairākas personālūnijas (1397-1524), kas apvienoja Dānijas (ar Holšteinu), Norvēģijas (ar Īslandi un Grenlandi) un Zviedrijas (ieskaitot daļu Somijas) karalistes zem viena monarha.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Kalmāras ūnija
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Katoļticība
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Katrīna II Lielā
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Kaupo
Klements VI
Pāvests Klements VI, īstajā vārdā Pjērs Rožē de Bofors-Tirenns (dzimis 1291. gadā, miris), bija Romas pāvests no 1342.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Klements VI
Koadjutoru karš
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856—1879) zīmējums Koadjutoru karš jeb Koadjutoru ķildasEdgars Dunsdorfs un Arnolds Spekke.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Koadjutoru karš
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Koknese
Koknese (valsts)
Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Koknese (valsts)
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Kokneses pils
Konrāds no Meiendorpas
Konrāds no Meiendorpas bija krusta karotājs Livonijā laikā no 1185.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Konrāds no Meiendorpas
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Konstantinopole
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Krievijas cariste
Krimulda
Krimuldas viduslaiku pils drupas Krimuldas muiža Krimulda ir Siguldas pilsētas daļa Gaujas labajā krastā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Krimulda
Krimuldas pagasts
Krimuldas pagasts ir viens no Siguldas novada pagastiem Gaujas labajā krastā ziemeļos no Siguldas.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Krimuldas pagasts
Krimuldas viduslaiku pils
Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Krimuldas viduslaiku pils
Krustpils pils
Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Krustpils pils
Kulma (zeme)
Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija. Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Kulmas (Helmno) zeme mūsdienu Polijas robežās Kulma bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Kulma (zeme)
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Kurzeme
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Kurzemes bīskapija
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Kurzemes guberņa
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents
Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendenti bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji jeb superintendenti un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas draudzes mācītāji.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents
Landtāgs
Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Landtāgs
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Latīņu valoda
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Latgaļi
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Rīgas Doms, LELB arhibīskapa katedrāle. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) ir publiski tiesiska rakstura luterāņu draudžu organizācija, kas savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi un likumus un savā iekšējā dzīvē ir patstāvīga.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Latvijas neatkarības atjaunošana
Latvijas Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un 10. Saeimas deputāti (2011. gada 4. maija foto). Latvijas neatkarības atjaunošana bija vairāku politisku notikumu secība, kas sākās ar Atmodas laika sabiedrisko kustību dibināšanu un Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu un beidzās ar neatkarības atjaunošanas starptautisku atzīšanu pēc Augusta puča sagrāves.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Latvijas neatkarības atjaunošana
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Latvijas Pagaidu valdība
Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Latvijas valsts pasludināšana
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Lībieši
Līvu gals
Līvu gals kā Rīgas arhibīskapijas rietumu daļa 1534. gada kartē. Galvenā pilsēta Limbaži (''Lemsal''). Līvu gals jeb Līvu zeme bija pārsvarā līvu apdzīvotā Rīgas arhibīskapijas daļa starp Rīgas līci, Salacas un Gaujas upēm, ko no arhibīskapijas "Letu gala" (Lettland) atdalīja ordenim piederošais Gaujas koridors.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Līvu gals
Līvzemes dalīšanas līgums
Līvzemes dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Līvzemes dalīšanas līgums (Indriķa hronikā: donatio tercie partis Lyvonie fratribus milicie) ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Līvzemes dalīšanas līgums
Lepene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Lepene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Lepene
Letijas dalīšanas līgums
Letijas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Letijas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Letijas dalīšanas līgums
Letu gals
Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.—16.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Letu gals
Lielvārde
Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Lielvārde
Lielvārdes pils
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Lielvārdes pils
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Lietuva
Limbaži
Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Limbaži
Limbažu pils
Limbažu viduslaiku pils dienvidu korpuss 1920. gados. Limbažu pils drupas (1999). Limbažu viduslaiku pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Limbažu pils
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Livonija
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Livonijas bīskapija
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Livonijas karš
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Livonijas Konfederācija
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Livonijas ordenis
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Livonijas pilsoņu karš
Lundas arhibīskapi
Lundas katedrāle, dibināta 1103. gadā. Lundas arhibīskapa Absalona kapakmens. Lundas bīskapu un arhibīskapu uzskaitījums.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Lundas arhibīskapi
Magnuss IV
Magnuss IV jeb Magnuss Eriksons ((); dzimis 1316. gada aprīlī/maijā, miris visticamāk) bija Zviedrijas karalis no 1319.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Magnuss IV
Mēklenburgas Kristofs
Mēklenburgas Kristofa kaps Šverīnes katedrālē. Mēklenburgas Kristofs (1537—1592) bija Rīgas arhibīskapa koadjuktors (1555–1569) un Raceburgas bīskapijas administrators (1554–1592).
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Mēklenburgas Kristofs
Meinards
Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Meinards
Metsepole
Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Metsepole
Miķeļi
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens gadskārtu svētki un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Miķeļi
Mihaels Hildebrands
Mihaels Hildebrands vai Miķelis Hildebrands (1433.-1509.) bija Rīgas arhibīskaps.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Mihaels Hildebrands
Mogiļevas metropolija
Mogiļevas metropolija jeb Mogiļevas arhidiecēze (Могилёвский архидиоцез) bija Romas katoļu baznīcas province Krievijas Impērijā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Mogiļevas metropolija
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Nikolajs fon Nauens
Pamede (zeme)
Pamede (''Pomesanien'') un pārējās prūšu zemes Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pamede jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Pamede (zeme)
Pasvale
Pasvale ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļu daļā pie Svaļas upes, netālu no Latvijas robežas.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Pasvale
Pasvales līgums
Pasvales līguma memoriāls Fragments no Livonijas ordeņa komturu un fogtu sapulcinātā karaspēka (''Militares Livoniensum'') uzskaitījuma 1557. gadā (rokraksts latīniski ''Biblioteka Jagiellońska, Oddział Rękopisów, BJ 58, Fol. 72.''). Pasvales līgums jeb Miera līgums starp Polijas karali un Livonijas mestru par godājamā Rīgas arhibīskapa atjaunošanu ir kopīgs nosaukums trim miera līgumiem, kurus 1557.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Pasvales līgums
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Piemare
Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Piemare
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Piltenes apgabals
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Polija
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Prūsija
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Prūsijas hercogiste
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Rauna
Raunas viduslaiku pils
Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Raunas viduslaiku pils
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Rīga
Rīgas arhibīskapi
Rīgas arhibīskapi var būt.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Rīgas arhibīskapi
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)
arhibīskapa — metropolīta Zbigņeva Stankeviča ģerbonis. Rīgas arhidiecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas — Rīgas metropolijas galvenā jeb arhidiecēze ar tai piederošo Baznīcas teritoriju, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais un administratīvais galva veic Rīgas arhibīskaps — metropolīts, kuram pakļaujas pārējo Rīgas metropolijā ietilpstošo teritoriju jeb sufraganiju — Liepājas diecēzes, Jelgavas diecēzes un Rēzeknes-Aglonas diecēzes garīgie un administratīvie vadītāji bīskapi — sufragani.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)
Rīgas domkapituls
Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Rīgas domkapituls
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Rīgas Doms
Rīgas metropolija
Kulmas (1245-1566, resp. 1577) diecēzes. Rīgas metropolija (latīņu: metropolis - "mātes pilsēta") bija Romas katoļu baznīcas province Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais galva veica Rīgas arhibīskaps.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Rīgas metropolija
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Rīgas pils
Reformācija
Protestantu kustības atzaru izplatība Eiropā Polijas—Lietuvas kopvalstī 1573. gadā Protestantu reformācija bija 16.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Reformācija
Remines pils
Remines pils bija Vidzemes līvu pils, kas atradās pie sena kara lielceļa starp Sidgundas un Aizkraukles pilskalniem.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Remines pils
Romas pāvestu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Romas pāvesti kopš 33.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Romas pāvestu uzskaitījums
Rutēnijas bīskapija
Rutēnijas bīskapija jeb Krievzemes bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1253—1307) Romas katoļu baznīcas bīskapijām Rīgas arhibīskapu pakļautībā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Rutēnijas bīskapija
Salacas pils
Skats uz Salacgrīvas ostu, pārceltuvi, baznīcu un pilsdrupām 1780. gadā (no Broces kolekcijas). Salacas pils bastioni mūsdienās. Salacas pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Salacas upes labajā krastā Salacgrīvā, apmēram puskilometru no upes grīvas.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Salacas pils
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Salaspils
Salaspils līgums
Salaspils līgums (Kerckholmssche vordracht) bija 1452.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Salaspils līgums
Salaspils viduslaiku pils
Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas pirms Pirmā pasaules kara. Salaspils viduslaiku pils bija Daugavas līvu, vēlāk Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa nocietinājums uz senā Daugavas tirdzniecības ceļa.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Salaspils viduslaiku pils
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Sāmsala
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Sēlija (zeme)
Semba
Semba (Sambia) starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Sembas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Semba jeb Sambija bija viena no prūšu zemēm, kas atradās Sembas pussalā, kas atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Baltijskas, Zeļenogradskas, Svetlogorskas, daļēji Gurjevskas un Poļeskas rajona teritorijā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Semba
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Sigismunds II Augusts
Silvestrs Stodevešers
Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Silvestrs Stodevešers
Spārnene
Spārnene (latīņu: castrum Sparnene) bija zemgaļu pilsnovads starp Dobeni, Dobeli, Tērveti un Žagari tagadējā Dobeles novada centrālajā daļā (Bēnes pagasts, Īles pagasts, Lielauces pagasts), kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Spārnene
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Stefans Batorijs
Straupe
Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Straupe
Suntaži
Suntaži ir ciems Ogres novadā, Suntažu pagasta centrs.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Suntaži
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Svētā Romas impērija
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Tallina
Tallinas bīskapi
Tallinas bīskapu katedrāle — Doma baznīca Tallinas Domkalnā Rīgas baznīcas provinces (Rīgas metropolijas) aptuvenās robežas 14. un 15. gadsimtā. Rīgas metropolijā ietilpa arī Rēveles diecēze (''Esthland''). Tallinas bīskapi bija Dāņu Igaunijas teritorijā jeb Rēveles bīskapijā rezidējošie Romas katoļu baznīcas bīskapi, kurus kopš 1240.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Tallinas bīskapi
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Tartu
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Tālava
Tālavas dalīšanas līgums
Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940) Tālavas dalīšanas līgums ir 1224.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Tālavas dalīšanas līgums
Tārgale
Tārgale ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Tārgale
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Tīzenhauzeni
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Tērbatas bīskapija
Teodors Grīnbergs
Teodors Grīnbergs (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas otrais bīskaps, pirmais arhibīskaps, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps un trimdas darbinieks.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Teodors Grīnbergs
Tirzas kauja
Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Tirzas kauja
Titurga
Titurga, saukta arī Tīturga, ir Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novadā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Titurga
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Turaida (zeme)
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Turaidas pils
Upmale (zeme)
Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Upmale (zeme)
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Vanema
Vasarsvētki
psalmu grāmatā, kur attēloti Vasarsvētki. Vasarsvētki (Pentecostē — "piecdesmitā diena") ir trešie nozīmīgākie svētki kristiešu liturģiskajā gadā pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Vasarsvētki
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Vācu ordenis
Vārme (zeme)
Vārme (''Ermland'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Vārmes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Vārme jeb Varmija bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Kaļiņingradas apgabala Bagrationovskas rajona teritorijā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Vārme (zeme)
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Ventava
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Vidzemes guberņa
Vidzemes superintendents
Pirmais Vidzemes superintendents Hermanis Samsons. Vidzemes superintendenti bija Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji un konsistorijas viceprezidenti.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Vidzemes superintendents
Viruzeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Viruzeme
Zīgfrīds fon Blombergs
Zīgfrīds fon Blombergs vai Zigfrīds no Blombergas (vācu: Siegfried von Blomberg vai Bromberch, latīņu: Suihardus a Blomberg) bija Rīgas virsbīskaps 11.02.1370.-30.06.1374.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Zīgfrīds fon Blombergs
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Zemgale (valsts)
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Zemgales bīskapija
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Zobenbrāļu ordenis
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Zviedrija
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un Zviedru Vidzeme
1234. gads
1234.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un 1234. gads
1237. gads
1237.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un 1237. gads
1255. gads
1255.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un 1255. gads
1561. gads
1561.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un 1561. gads
1562. gads
1562.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un 1562. gads
1585. gads
1585.
Skatīt Rīgas arhibīskapija un 1585. gads
Skatīt arī
Rīgas līcis
- Ainaži
- Daugava
- Gauja
- Irbes šaurums
- Jūrmala
- Karuzes kauja
- Kauja par Rīgas jūras līci (1915)
- Kolka
- Kurši
- Kuresāre
- Lielupe
- Lībiešu krasts
- Monzunda arhipelāgs
- Muhu
- Pernu
- Pērnava
- Pērnavas līcis
- Ragaciems
- Rīga
- Rīgas arhibīskapija
- Rīgas līcis
- Salaca
- Salacgrīva
- Saulkrasti
- Sāmsala
- Veinameri
- Zemgaļi
Rīgas vēsture
- Daugavgrīvas cietoksnis
- Daugavgrīvas klosteris
- Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)
- Lielā ģilde (Rīga)
- Melngalvji
- Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
- Pokrova kapi
- Rīgas 1. pilsētas teātris
- Rīgas Centrāltirgus
- Rīgas Melnais balzams
- Rīgas aplenkums (1621)
- Rīgas aplenkums (1656)
- Rīgas aplenkums (1700)
- Rīgas aplenkums (1812)
- Rīgas arhibīskapija
- Rīgas brīvpilsēta
- Rīgas karogs
- Rīgas vēsture
- Rīgas vēstures hronoloģija
- Rīgas ģerbonis
Zināms kā Rīgas biskapija, Rīgas bīskapija, Rīgas virsbīskapija.