Līdzības starp Rīgas vēsture un Zobenbrāļu ordenis
Rīgas vēsture un Zobenbrāļu ordenis ir 19 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aizkraukle, Alberts fon Bukshēvdens, Igaunija, Jersika (valsts), Lībieši, Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Rīga, Rīgas arhibīskapija, Tallina, Vācija, Vācu ordenis, Zemgaļi, 1202. gads, 1234. gads, 1255. gads.
Aizkraukle
Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.
Aizkraukle un Rīgas vēsture · Aizkraukle un Zobenbrāļu ordenis ·
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Alberts fon Bukshēvdens un Rīgas vēsture · Alberts fon Bukshēvdens un Zobenbrāļu ordenis ·
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Igaunija un Rīgas vēsture · Igaunija un Zobenbrāļu ordenis ·
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jersika (valsts) un Rīgas vēsture · Jersika (valsts) un Zobenbrāļu ordenis ·
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Lībieši un Rīgas vēsture · Lībieši un Zobenbrāļu ordenis ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Livonija un Rīgas vēsture · Livonija un Zobenbrāļu ordenis ·
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Livonijas bīskapija un Rīgas vēsture · Livonijas bīskapija un Zobenbrāļu ordenis ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Livonijas Konfederācija un Rīgas vēsture · Livonijas Konfederācija un Zobenbrāļu ordenis ·
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Livonijas krusta kari un Rīgas vēsture · Livonijas krusta kari un Zobenbrāļu ordenis ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Livonijas ordenis un Rīgas vēsture · Livonijas ordenis un Zobenbrāļu ordenis ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Rīga un Rīgas vēsture · Rīga un Zobenbrāļu ordenis ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Rīgas arhibīskapija un Rīgas vēsture · Rīgas arhibīskapija un Zobenbrāļu ordenis ·
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Rīgas vēsture un Tallina · Tallina un Zobenbrāļu ordenis ·
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Rīgas vēsture un Vācija · Vācija un Zobenbrāļu ordenis ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Rīgas vēsture un Vācu ordenis · Vācu ordenis un Zobenbrāļu ordenis ·
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Rīgas vēsture un Zemgaļi · Zemgaļi un Zobenbrāļu ordenis ·
1202. gads
1202.
1202. gads un Rīgas vēsture · 1202. gads un Zobenbrāļu ordenis ·
1234. gads
1234.
1234. gads un Rīgas vēsture · 1234. gads un Zobenbrāļu ordenis ·
1255. gads
1255.
1255. gads un Rīgas vēsture · 1255. gads un Zobenbrāļu ordenis ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Rīgas vēsture un Zobenbrāļu ordenis ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Rīgas vēsture un Zobenbrāļu ordenis
Salīdzinājums starp Rīgas vēsture un Zobenbrāļu ordenis
Rīgas vēsture ir 324 attiecības, bet Zobenbrāļu ordenis ir 56. Tā kā viņi ir kopīgs 19, Jaccard indekss ir 5.00% = 19 / (324 + 56).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Rīgas vēsture un Zobenbrāļu ordenis. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: