Komunikācija

1200 attiecības: Aņikita Repņins, Abavas iela (Rīga), Abrenes iela (Rīga), Akmeņu iela (Rīga), Akmens tilts (Rīga), Ako, Akropolis Group, Alberta iela (Rīga), Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Albrehts Hoencollerns, Aleksandra Grīna bulvāris, Aleksandra tirgus, Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs Menšikovs, Alfrēds Andersons, Alfrēds Rubiks, Altāris, Alus, Amatu iela (Rīga), Andreass Knopke, Andrejs Inkulis, Andrejs Upīts, Andris Ārgalis, Andris Bērziņš (politiķis, 1951), Andris Teikmanis, Anglija, Anniņmuiža, Aprīlis, Aptieka, Arēna Rīga, Arhitektūra, Arkādijas parks, Arnolds Deglavs, Arsenāls (kinofestivāls), Artilērija, Aspazijas bulvāris, Augusts, Augusts Dombrovskis, Austrumu partnerība, Autobuss, Automašīna, Aviācija, Šampēteris, Šķirotava (stacija), Švābijas Filips, Ūmeo, Ķengarags, Ļeņina rajons, Žūpu Bērtulis, ..., Četri balti krekli (mūzikas klubs), Čiekurkalna tirgus, Čiekurkalns, Ēriks Baumanis, Ēriks Dālbergs, Ābolu iela (Rīga), Ādams Krieviņš, Ādolfs Ermsons, Āgenskalna priedes, Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība, Āgenskalna tirgus, Bads, Baltezers (Ādažu pagasts), Baltijas jūra, Baltijas pērle, Baltijas skolotāju seminārs, Baptisti, Barikāžu laiks, Barklaja de Tolli piemineklis, Bāzele, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Beberbeķi, Beberbeķi (dabas parks), Berga bazārs, Bertolds (Livonijas bīskaps), Biķernieku mežs, Biķernieku memoriāls, Biķernieku trase, Bibliotēka, Bieķensala, Blieķu muiža, Bolderāja, Bolderājas—Priedaines kāpu grēda, Bonifācijs IX, Bonifācijs VIII, Boriss Šeremetjevs, Brandenburgas Vilhelms, Brīvības bulvāris (Rīga), Brīvības iela (Rīga), Brīvības piemineklis, Brīvmūrniecība, Bruņinieku iela (Rīga), Buļļi (apkaime), Bukulti (Rīga), Cēsu iela (Rīga), Centra rajons (Rīga), Centrs (Rīga), Cisterciešu ordenis, COVID-19 pandēmija, COVID-19 pandēmija Latvijā, Cunfte, Daile (kinoteātris), Dailes teātris, Dammes muižas, Dannenšterna nams, Daugava, Daugavas kauja, Daugavas līvi, Daugavas stadions (Rīga), Daugavgrīva, Daugavgrīvas cietoksnis, Daugavgrīvas iela (Rīga), Daugavgrīvas klosteris, Dālderis, Dānija, Džordžs Brauns, Decembris, Delfi (portāls), Depo (stacija), Dienvidu tilts, Dole (tirdzniecības centrs), Dreiliņi (Rīga), Dubulti (Jūrmala), Duntes iela (Rīga), Dzegužkalns, Dzejas dienas, Dzejnieks, Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži, Dzelzceļa līnija Rīga—Orla, Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II, Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja, Dzirnavu iela (Rīga), Ebreji, Edgars Apinis, Egons Slēde, Eiropa, Eiropas kultūras galvaspilsēta, Eiropas Savienība, Elizabete Petrovna, Elizabetes iela (Rīga), Engelberts fon Dolens, Esplanāde (Rīga), Februāra revolūcija, Februāris, Feniņš, Forum Cinemas, Franciskāņi, Frankfurte pie Mainas, Frīdrihs fon Pernšteins, Frīdrihs II Hoenštaufens, Fromholds fon Fifhūzens, Gaļa, Gaiļezers, Gaiļezers (slimnīca), Gaisa balons, Gaisa tilts (Rīga), Gaisma (stacija), Gaujas iela (Rīga), Georgs Armitsteds, Georgs Kūfalts, Gerhards Šrēders, Gods kalpot Rīgai!, Godvil, Gogoļa iela, Gothards Ketlers, Gotika (arhitektūra), Grīva, Grīziņkalns, Grīziņkalns (parks), Gregora kalendārs, Gregors XI, Grostonas iela, Gunārs Ziemelis, Gundars Bojārs, Gustavs Zemgals, Hanzas savienība, Helsinki-86, Hennings Šarpenbergs, Hermanis Samsons, Hipodroms, Hugo Celmiņš, Hugo Vitroks, I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Iepirkšanās centrs "Olimpia", II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Imauts, Indriķa hronika, Inocents III, Irbes šaurums, IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Izarnus Takons, Izkapts, Jakobs Delagardijs, Janvāris, Jaspers Linde, Jaunais Rīgas teātris, Jaunciems (Rīga), Jānis Birks, Jānis Hodkevičs, Jānis Misiņš, Jānis Pakalns (1912—2002), Jānis Pupurs, Jānis Stradiņš, Jūlijs, Jūlijs II, Jūnijs, Jūrmala, Jenss Grands, Jersika (valsts), Jezuīti, Joahims Frīdrihs fon Mansfelds, Johans Daniels Felsko, Johans Gotfrīds Herders, Johans I fon Lūne, Johans II fon Fehte, Johans III fon Šverīns, Johans IV fon Zintens, Johans V fon Vallenrods, Johans VI Ambundi, Johans VII Blankenfelds, Juris Pūce, Kaļķu iela (Rīga), Kalēju iela (Rīga), Kalendāra nemieri Rīgā, Kanādas hokeja izlase, Kara flote, Karaļauči, Karaspēks, Karš, Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca, Katoļticība, Katrīna I, Katrīna II Lielā, Kauja pie Rumbulas (1200), Kāpa, Kārlis IX, Kārlis Ulmanis, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Kino, Kleisti (Rīga), Klements V, Kobrona skansts, Komēta, Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Torņakalnā, Krišjāņa Barona iela (Rīga), Krišjānis Berķis, Krievi, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca, Kristības, Kristietība, Kronvalda bulvāris, Kronvalda parks, Krusta kari, Kuģis, Kursa (valsts), Kurzemes bīskapija, Kurzemes rajons, Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika, Kvadrāts (uzņēmums), Laikraksts, Latgales priekšpilsēta, Latviešu Avīzes, Latviešu strēlnieki, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Kara muzejs, Latvijas karogs, Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Nacionālais dabas muzejs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālā opera un balets, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, Latvijas PSR, Latvijas PSR Augstākā Padome, Latvijas PSR Ministru padome, Latvijas Republikas Saeimas nams, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas Tautas fronte, Latvijas Televīzijas augstceltne, Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, Latvijas Universitātes Dabas māja, Latvijas Universitātes Zinātņu māja, Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Latvijas vēsture, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas—Krievijas miera līgums, Lauvas aptieka, Lāčplēša iela (Rīga), Lībeka, Lībekas tilts, Lībieši, Līvu zemes, Lēne, Leitnera velosipēdu fabrika, Lielā ģilde (Rīga), Lielgabals, Lielie kapi, Lielvārde, Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, Liepājas iela (Rīga), Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Livonija, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Londona, Lsm.lv, Lucavsala, Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss, Lunda, Luterisms, Magdeburga, Maijs, Mangaļi (stacija), Manierisms, Manufaktūra, Marijas iela (Rīga), Marts, Maskava, Maskavas forštate, Masu slepkavības Rumbulā, Matīsa iela (Rīga), Matīsa kapi, Maxima Grupė, Mazā ģilde (Rīga), Mazā Nometņu iela (Rīga), Mājas zirgs, Māris Purgailis, Mārstaļu iela (Rīga), Mārtiņš Staķis, Mārupīte, Mīlgrāvis, Mūris, Mūzika, Mēris, Mečislavs Dubra, Mežaparka Lielā estrāde, Mežaparks (Rīga), Meinards, Melngalvji, Melngalvju nams, Merķeļa iela (Rīga), Miera dārzs, Mihaels Hildebrands, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Mistērija (teātra forma), Mogiļeva, Monēta, Muita, Nacionālais botāniskais dārzs, Nameisis, Nauda, Neatkarība, Neatkarības laukums (Rīga), Niedras valdība, Nikolajs fon Nauens, Nikolajs Mollīns, Nils Ušakovs, Nocietinājums, Nometņu iela (Rīga), Novembris, Oļegs Burovs, Oktobris, Omskas apgabals, Osta, Otrais Ziemeļu karš, Padomju Savienība, Palladium Rīga, Panorama Plaza, Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Pauls Hopfs, Pauls Kundziņš, Pavasaris, Pārdaugava, Pļavnieki, Pērkonkrusts, Pēteris I, Pēteris Lasī, Pētersala-Andrejsala, Peldošais tilts (Rīga), Pieminekļu valde, Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, Pils, Pilsēta, Pirmais pasaules karš, Plūdi, Poļi, Policija, Polija, Polocka, Polockas kņazi, Pomerānija, Prūsijas hercogiste, Preses nams, Princis, Provodņiks, Pulkstenis, Pulkveža Brieža iela (Rīga), Pulvertornis, Purvciems (Rīga), Radisson Blu Hotel Latvija, Raiņa bulvāris (Rīga), Raiņa kapi, Raiņa piemineklis, Rail Baltica, Raimonds Pauls, Rainis, Rātslaukums (Rīga), Rāves cukurfabrika, Rīdigers fon der Golcs, Rūdolfs I Hābsburgs, Rīga, Rīga 2014, Rīgas 1. pilsētas teātris, Rīgas 1. slimnīca, Rīgas 13. vidusskola, Rīgas 25. vidusskola, Rīgas 49. vidusskola, Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija, Rīgas aplenkums (1656), Rīgas aplenkums (1709—1710), Rīgas arhibīskapija, Rīgas ģerbonis, Rīgas Balss, Rīgas bērnu dzelzceļš, Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs, Rīgas birža (mākslas muzejs), Rīgas Brāļu kapi, Rīgas brīvpilsēta, Rīgas Centrālcietums, Rīgas Centrāltirgus, Rīgas Doma kora skola, Rīgas Doma skola, Rīgas dome, Rīgas domkapituls, Rīgas Doms, Rīgas Dzemdību nams, Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca, Rīgas Franču licejs, Rīgas geto, Rīgas guberņa, Rīgas Herdera institūts, Rīgas HES, Rīgas Horālā sinagoga, Rīgas Jūrmala, Rīgas Jēzus baznīca, Rīgas karogs, Rīgas Kino muzejs, Rīgas Kongresu nams, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas Latviešu teātris, Rīgas licejs, Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne", Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija, Rīgas Lutera baznīca, Rīgas maratons, Rīgas Meža kapi, Rīgas metropolitēns, Rīgas miera līgums ar kuršiem, Rīgas Motormuzejs, Rīgas Nacionālā sporta manēža, Rīgas OMON, Rīgas osta, Rīgas pašvaldības vadītājs, Rīgas pasažieru osta, Rīgas Pasažieru stacija, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas Pāvila baznīca, Rīgas pils, Rīgas pils ugunsgrēks, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Rīgas Politehniskā augstskola, Rīgas Porcelāna muzejs, Rīgas rāte, Rīgas rātsnams, Rīgas Sporta pils, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Svētā Franciska baznīca, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rīgas Svētā Miķeļa kapi, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca, Rīgas Teikas vidusskola, Rīgas vagonbūves rūpnīca, Rīgas Valsts 3. ģimnāzija, Rīgas Valsts tehnikums, Rīgas Valsts vācu ģimnāzija, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Rīgas vēsturiskais centrs, Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca, Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca, Rīgas Visu Svēto baznīca, Rīgas Zooloģiskais dārzs, Rūpnīca, Rūpniecība, Reformācija, Reiterna nams, Riharda Vāgnera iela (Rīga), Rihards Tomsons, Rihards Vāgners, Rimi Baltic, Rimi Olimpiskais centrs, Roberts Garselis, Roberts Liepiņš, Roma, Romas pāvests, Rubonia, Rudens, Sakši, Saksija, Salaspils, Salaspils vēsture, Salu tilts, Sarkanā armija, Sarkandaugava, Saskaņas Centrs, Saules akmens, Saules aptumsums, Sērkociņš, Septembris, Sergejs Goļicins, Sibīrija, Sigismunds II Augusts, Sigismunds III Vāsa, Silvestrs Stodevešers, Skaņuplate, Skolas iela (Rīga), Slāvu iela, Smoļenskas kņazi, Spilve (Rīga), Sports, Stabu iela (Rīga), Stacijas laukums (Rīga), Staro Rīga, Starptautiskā lidosta "Rīga", Stūra māja, Stefans Batorijs, Stefans Grūbe, Stikls, Strazdumuiža, Strēlnieku iela (Rīga), Suži (Rīga), Svētais Maurīcijs, Svētā Romas impērija, Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums, Svētbilžu grautiņi (Livonija), Swedbank, Tabaka, Taksometrs, Talejas iela, Tallina, Tallinas iela (Rīga), Tartu, Tautas padome, Tērbatas iela (Rīga), Teātris, Telefons, Telegrāfs, Templiešu ordenis, Tiesa, Tilts, Tipogrāfija, Tirdzniecība, Tomass Šēnings, Tomskas apgabals, Torņakalns, Torņakalns (stacija), Traķi, Tramvajs, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Trīs brāļi, Trolejbuss, Ugunsgrēks, UNESCO, Unions, Universālveikala "Centrs" spridzināšana, Upīša pasāža, Uzbrukums Rīgas Centrālcietumam, V Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Valsts drošības komiteja, Valsts ieņēmumu dienests, Valters fon Pletenbergs, Vanšu tilts (Rīga), Vasalis, Vasara, Vītauts Dižais, Vītenis, Vērmanes dārzs, Vēsture, Vētra, Veļikijnovgoroda, Vecāķi, Vecmīlgrāvis, Vecpilsētas iela (Rīga), Vecrīga, VEF, Velosipēds, VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Vidzeme, Vidzemes priekšpilsēta, Vidzemes tirgus, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Viestura dārzs, VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Vilhelms Lecis, Vilhelms no Modenas, Vilhelms Roberts fon Bulmerinks, Visbija, Visvaldis, Vladimirs (Polockas kņazs), X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, XVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki, XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki, XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki, XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki, XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, Zasulauks (stacija), Zīgfrīds fon Blombergs, Zelts, Zemgaļi, Zemgales bīskapija, Zemgales priekšpilsēta, Zibens, Ziemeļlatvijas brigāde, Ziemeļu krusta kari, Ziemeļu rajons (Rīga), Zinātņu akadēmijas augstceltne, Zobenbrāļu ordenis, Zolitūde, Zviedrija, 1. aprīlis, 1. augusts, 1. decembris, 1. februāris, 1. janvāris, 1. jūlijs, 1. maijs, 1. novembris, 1. oktobris, 1. septembris, 10. decembris, 10. februāris, 10. jūlijs, 10. maijs, 10. novembris, 11. aprīlis, 11. augusts, 11. februāris, 11. jūlijs, 11. jūnijs, 11. maijs, 11. novembra krastmala, 11. novembris, 11. septembris, 1161. gads, 1170. gads, 1184. gads, 1185. gads, 1199. gads, 12. augusts, 12. decembris, 12. februāris, 12. gadsimts, 12. janvāris, 12. jūlijs, 12. jūnijs, 12. marts, 12. novembris, 12. oktobris, 12. septembris, 1200. gads, 1201. gads, 1202. gads, 1203. gads, 1205. gads, 1206. gada kauja pie Salaspils, 1206. gads, 1207. gads, 1209. gads, 1210. gads, 1211. gads, 1215. gads, 1220. gads, 1221. gads, 1225. gads, 1226. gads, 1229. gads, 1230. gads, 1232. gads, 1253. gads, 1273. gads, 1285. gads, 1292. gads, 1293. gads, 1294. gads, 1297. gads, 1298. gads, 13. aprīlis, 13. janvāra iela, 13. janvāra Vecrīgas nemieri, 13. janvāris, 13. jūlijs, 13. oktobris, 13. septembris, 1301. gads, 1302. gads, 1304. gads, 1312. gads, 1313. gads, 1315. gads, 1329. gads, 1335. gads, 1338. gads, 1350. gads, 1352. gads, 1353. gads, 1354. gads, 1357. gads, 1360. gads, 1366. gads, 1367. gads, 1378. gads, 1386. gads, 1393. gads, 14. februāris, 14. janvāris, 14. jūnijs, 14. marts, 14. novembris, 14. oktobris, 14. septembris, 1400. gads, 1405. gads, 1412. gads, 1416. gads, 1421. gads, 1434. gads, 1445. gads, 1448. gads, 1450. gads, 1452. gads, 1469. gads, 1476. gads, 1481. gads, 1484. gads, 1485. gads, 1491. gads, 15. aprīlis, 15. jūlijs, 15. marts, 15. oktobris, 15. septembris, 1509. gads, 1521. gads, 1523. gads, 1524. gads, 1530. gads, 1536. gads, 1537. gads, 1539. gads, 1549. gads, 1562. gads, 1567. gads, 1571. gads, 1582. gads, 1584. gads, 1586. gads, 1588. gads, 1589. gads, 1590. gads, 1591. gads, 1594. gads, 1595. gads, 1598. gads, 16. aprīlis, 16. februāris, 16. jūnijs, 16. maijs, 16. marts, 16. novembris, 16. oktobris, 16. septembris, 1601. gads, 1604. gads, 1605. gads, 1608. gads, 1609. gads, 1615. gads, 1617. gads, 1620. gads, 1621. gads, 1626. gads, 1628. gads, 1631. gads, 1632. gads, 1633. gads, 1634. gads, 1636. gads, 1640. gads, 1642. gads, 1645. gads, 1646. gads, 1649. gads, 1650. gads, 1652. gads, 1654. gads, 1656. gads, 1663. gads, 1665. gads, 1667. gads, 1675. gads, 1680. gads, 1684. gads, 1688. gads, 1691. gads, 1695. gads, 1696. gads, 17. aprīlis, 17. augusts, 17. janvāris, 17. jūlijs, 17. jūnijs, 17. novembris, 17. trolejbusu maršruts (Rīga), 1700. gads, 1701. gads, 1709. gads, 1710. gads, 1711. gads, 1713. gads, 1714. gads, 1719. gads, 1727. gads, 1730. gads, 1750. gads, 1756. gads, 1762. gads, 1773. gads, 1782. gads, 1784. gads, 1785. gads, 1786. gads, 1787. gads, 1788. gads, 1789. gads, 1794. gads, 18. aprīlis, 18. februāris, 18. jūlijs, 18. jūnijs, 18. maijs, 18. novembris, 18. oktobris, 18. septembris, 1809. gads, 1822. gads, 1828. gads, 1829. gads, 1832. gads, 1834. gads, 1837. gads, 1839. gads, 1841. gads, 1845. gads, 1848. gads, 1851. gads, 1852. gads, 1855. gads, 1862. gads, 1863. gads, 1866. gads, 1868. gads, 1869. gads, 1870. gads, 1871. gads, 1872. gads, 1873. gads, 1874. gads, 1876. gads, 1877. gads, 1878. gads, 1879. gads, 1880. gads, 1882. gads, 1883. gads, 1884. gads, 1885. gads, 1887. gads, 1888. gads, 1889. gads, 1890. gads, 1891. gads, 1892. gads, 1893. gads, 1895. gads, 1896. gads, 1897. gads, 1898. gads, 19. aprīlis, 19. augusts, 19. decembris, 19. janvāris, 19. jūlijs, 19. jūnijs, 19. novembris, 19. septembris, 1900. gads, 1901. gads, 1902. gads, 1903. gads, 1904. gads, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1905. gads, 1906. gads, 1907. gads, 1908. gads, 1909. gads, 1910. gads, 1912. gads, 1913. gads, 1914. gads, 1915. gads, 1916. gads, 1917. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1920. gads, 1921. gads, 1922. gads, 1923. gads, 1924. gads, 1925. gads, 1926. gads, 1927. gads, 1928. gads, 1929. gads, 1930. gads, 1931. gads, 1932. gads, 1933. gads, 1935. gads, 1936. gads, 1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā, 1937. gads, 1938. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1943. gads, 1944. gads, 1945. gads, 1946. gads, 1947. gads, 1948. gads, 1949. gads, 1950. gads, 1951. gads, 1952. gads, 1953. gads, 1954. gads, 1955. gads, 1956. gads, 1957. gads, 1958. gads, 1959. gads, 1960. gads, 1961. gads, 1962. gads, 1963. gads, 1964. gads, 1965. gads, 1967. gads, 1968. gads, 1969. gads, 1970. gads, 1972. gads, 1973. gads, 1974. gads, 1975. gads, 1976. gads, 1977. gads, 1978. gads, 1979. gads, 1980. gads, 1981. gads, 1982. gads, 1983. gads, 1984. gads, 1985. gads, 1986. gads, 1987. gads, 1988. gads, 1989. gads, 1990. gads, 1991. gads, 1992. gads, 1993. gads, 1994. gads, 1995. gads, 1996. gads, 1997. gads, 1998. gads, 1999. gads, 2. augusts, 2. decembris, 2. februāris, 2. jūlijs, 2. jūnijs, 2. marts, 2. novembris, 2. oktobris, 20. augusts, 20. decembris, 20. februāris, 20. jūlijs, 20. jūnijs, 20. marts, 20. novembris, 20. oktobris, 20. septembris, 2001. gads, 2002. gads, 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2003. gads, 2004. gads, 2005. gads, 2006. gada NATO samits, 2006. gada Pasaules čempionāts hokejā, 2006. gads, 2007. gads, 2008. gads, 2009. gads, 2011. gads, 2013. gads Latvijā, 2014. gads Latvijā, 2015. gads Latvijā, 2016. gads Latvijā, 2017. gada Rīgas domes vēlēšanas, 2017. gads Latvijā, 2018. gads Latvijā, 2019. gads Latvijā, 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas, 2020. gads Latvijā, 2021. gada Pasaules čempionāts hokejā, 2021. gads Latvijā, 2022. gads Latvijā, 21. augusts, 21. janvāris, 21. jūlijs, 21. jūnijs, 21. maijs, 21. marts, 21. novembris, 21. septembris, 22. augusts, 22. decembris, 22. jūlijs, 22. jūnijs, 22. maijs, 22. oktobris, 23. aprīlis, 23. augusts, 23. janvāris, 23. jūlijs, 23. jūnijs, 23. septembris, 24. decembris, 24. februāris, 24. janvāris, 24. jūlijs, 24. maijs, 24. marts, 24. oktobris, 24. septembris, 25. augusts, 25. februāris, 25. jūlijs, 25. jūnijs, 25. marts, 25. novembris, 26. aprīlis, 26. februāris, 26. jūlijs, 26. jūnijs, 26. novembris, 26. oktobris, 26. septembris, 27. aprīlis, 27. augusts, 27. februāris, 27. jūlijs, 27. jūnijs, 27. marts, 27. septembris, 28. aprīlis, 28. augusts, 28. decembris, 28. februāris, 28. jūlijs, 28. jūnijs, 28. maijs, 28. marts, 28. novembris, 28. oktobris, 28. septembris, 29. augusts, 29. decembris, 29. jūlijs, 29. jūnijs, 29. novembris, 3. augusts, 3. decembris, 3. janvāris, 3. jūlijs, 3. jūnijs, 3. maijs, 3. marts, 3. novembris, 3. septembris, 30. aprīlis, 30. decembris, 30. jūnijs, 30. maijs, 30. novembris, 30. septembris, 31. decembris, 31. maijs, 31. marts, 31. oktobris, 4. aprīlis, 4. augusts, 4. decembris, 4. janvāris, 4. jūlijs, 4. jūnijs, 4. maijs, 4. marts, 4. novembris, 4. septembris, 4. tramvaju maršruts (Rīga), 5. augusts, 5. jūlijs, 5. jūnijs, 5. maijs, 5. novembris, 5. oktobris, 6. jūlijs, 6. jūnijs, 6. novembris, 6. oktobris, 6. septembris, 7. aprīlis, 7. augusts, 7. februāris, 7. jūlijs, 7. jūnijs, 7. maijs, 7. marts, 7. novembris, 7. oktobris, 7. septembris, 8. augusts, 8. decembris, 8. janvāris, 8. jūlijs, 8. jūnijs, 8. novembris, 8. oktobris, 9. februāris, 9. janvāris, 9. jūlijs, 9. jūnijs, 9. maijs, 9. marts. Izvērst indekss (1150 vairāk) » « Shrink indekss

Aņikita Repņins

Aņikita Repņins (1668—1726) bija Krievijas armijas feldmaršals, viens no tuvākajiem cara Pētera Lielā līdzgaitniekiem.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Aņikita Repņins · Redzēt vairāk »

Abavas iela (Rīga)

Abavas iela Abavas iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Bieriņu apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Abavas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Abrenes iela (Rīga)

Abrenes iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Maskavas forštatē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Abrenes iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Akmeņu iela (Rīga)

Akmeņu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Torņakalna apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Akmeņu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Akmens tilts (Rīga)

Akmens tilts ir vairāk nekā puskilometru garš ielas satiksmes tilts pār Daugavu Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Akmens tilts (Rīga) · Redzēt vairāk »

Ako

Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Ako · Redzēt vairāk »

Akropolis Group

Viļņas Akropolis (2022) Akropolis Group ir Lietuvas pārvaldītājsabiedrības Vilniaus prekyba meitas uzņēmums, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu — tirdzniecības un izklaides centru, biroju ēku — attīstīšanu, apsaimniekošanu un nomu Lietuvā un Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Akropolis Group · Redzēt vairāk »

Alberta iela (Rīga)

Alberta iela ir iela Rīgas Centrā (Klusajā centrā).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Alberta iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Alberts II (Rīga)

Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »

Albrehts Hoencollerns

Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Albrehts Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Aleksandra Grīna bulvāris

Aleksandra Grīna bulvāris ir iela Rīgā, Kurzemes rajona un Zemgales priekšpilsētā, Āgenskalna apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Aleksandra Grīna bulvāris · Redzēt vairāk »

Aleksandra tirgus

Vecais Rīgas Aleksandra tirgus ar zirgu tramvaja galapunktu (1899). Aleksandra tirgus bija tirgus vieta Rīgā, laukumā pirms tagadējā Brīvības un Tallinas ielas krustojuma, kur tagad atrodas Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Aleksandra tirgus · Redzēt vairāk »

Aleksandrs I Romanovs

Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Menšikovs

Aleksandrs Menšikovs (dzimis, miris) bija ietekmīgs Krievijas caristes un Krievijas Impērijas politiķis un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Aleksandrs Menšikovs · Redzēt vairāk »

Alfrēds Andersons

Alfrēds Andersons (dzimis, miris) bija Rīgas pilsētas galva (no 1921. līdz 1928. gadam), būvinženieris, literāts, pedagogs, izglītības darbinieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Alfrēds Andersons · Redzēt vairāk »

Alfrēds Rubiks

Alfrēds Rubiks (dzimis Daugavpilī) ir PSRS un Latvijas politiķis, Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs no 1999.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Alfrēds Rubiks · Redzēt vairāk »

Altāris

Altāris. Altāri. Altāris (no  — 'augsts') jeb ziedoklis ir kulta vieta rituālām norisēm.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Altāris · Redzēt vairāk »

Alus

Dažāda šķirņu un veidu alus pudelēs Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārraudzējot apiņotu miežu vai kviešu iesala misu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Alus · Redzēt vairāk »

Amatu iela (Rīga)

Amatu iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Amatu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Andreass Knopke

Andreasa Knopkes kapakmens attēls (no Broces kolekcijas). Andreass Knopke, citviet arī Knopkens, mūsdienu transkripcijā Knepkens (arī Knopke, Knopius; dzimis ap 1468. gadu, miris 1539. gada 18. februārī), bija viens no reformācijas kustības aizsācējiem Rīgā, Livonijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Andreass Knopke · Redzēt vairāk »

Andrejs Inkulis

Andrejs Inkulis (dzimis 1941. gadā, miris 2023. gada 17. jūnijā) bija Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs laikā no 1990.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Andrejs Inkulis · Redzēt vairāk »

Andrejs Upīts

Andrejs Upīts ( —) bija latviešu rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks, literatūrvēsturnieks, sociālistiskā reālisma mākslas teorētiķis, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis,"Miris Andrejs Upīts", Dzirkstele, Nr.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Andrejs Upīts · Redzēt vairāk »

Andris Ārgalis

Andris Ārgalis (dzimis) ir Latvijas politiķis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Andris Ārgalis · Redzēt vairāk »

Andris Bērziņš (politiķis, 1951)

Andris Bērziņš (dzimis, Rīgā) ir latviešu pedagogs un politiķis, bijušais Latvijas Ministru prezidents (2000-2002), kā arī Rīgas domes priekšsēdētājs (1997-2000), ministrs un Saeimas deputāts.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Andris Bērziņš (politiķis, 1951) · Redzēt vairāk »

Andris Teikmanis

Andris Teikmanis (dzimis Rīgā) ir Latvijas jurists, diplomāts un politiķis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Andris Teikmanis · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Anglija · Redzēt vairāk »

Anniņmuiža

Anniņmuižas ēka 2015. gada rudenī Anniņmuiža, agrāk arī Meijera vai Meinerta muiža (Meiershof, Meinertshof, Meinhartshof) bija muižiņa tagadējā Jūrmalas gatvē 76 Imantas apkaimē Pārdaugavā, Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Anniņmuiža · Redzēt vairāk »

Aprīlis

Aprīlis pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Aprīlis · Redzēt vairāk »

Aptieka

Aptieka Vācijā, 1505. gada zīmējums Aptieka (no (apotḗkē) — 'noliktava, glabātava') ir īpaši specializēta iestāde veselības aizsardzības sistēmā, kur tiek gatavoti, iepakoti, pētīti un pārdoti medikamenti.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Aptieka · Redzēt vairāk »

Arēna Rīga

"Arēna Rīga" ir daudzfunkcionāla halle Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Arēna Rīga · Redzēt vairāk »

Arhitektūra

Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Arhitektūra · Redzēt vairāk »

Arkādijas parks

Tiltiņš un ūdenskritums Arkādijas dārzā Arkādijas parks ir viens no tipiskākajiem ainavu parkiem Rīgā, Torņakalnā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Arkādijas parks · Redzēt vairāk »

Arnolds Deglavs

Arnolds Deglavs ( —) bija latviešu sabiedrisks darbinieks, Rīgas pašvaldības vadītājs (1940—1941; 1944—1951).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Arnolds Deglavs · Redzēt vairāk »

Arsenāls (kinofestivāls)

Festivāla logo Rīgas Starptautiskais kino forums "Arsenāls" bija Latvijā rīkots starptautisks kinofestivāls, kas norisinājās no 1988.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Arsenāls (kinofestivāls) · Redzēt vairāk »

Artilērija

Artilērija (no) ir šaujamieroči, kas šauj lielus lādiņus.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Artilērija · Redzēt vairāk »

Aspazijas bulvāris

Informācijas plāksne Aspazijas bulvāris ir bulvāris Rīgas Bulvāru lokā Centra apkaimē Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Aspazijas bulvāris · Redzēt vairāk »

Augusts

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Rudzu jeb suņu mēnesis” Augusts ir gada astotais mēnesis, un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Augusts · Redzēt vairāk »

Augusts Dombrovskis

Augusts Nikolajs Dombrovskis (dzimis, miris) bija latviešu rūpnieks, sabiedriskais darbinieks mecenāts.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Augusts Dombrovskis · Redzēt vairāk »

Austrumu partnerība

Eiropas Savienības un Austrumu partnerības valstis Austrumu partnerība ir Eiropas Savienības sadarbības programma ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju (līdz 2021), Gruziju, Moldovu un Ukrainu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Austrumu partnerība · Redzēt vairāk »

Autobuss

Autobuss (saīsinājums no automobilis omnibuss) ir liels mehāniskais transportlīdzeklis, kas paredzēts liela daudzuma (vairāk nekā 8) cilvēku pārvadāšanai.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Autobuss · Redzēt vairāk »

Automašīna

Automašīna Automašīna jeb automobilis ((auto) — 'pats' un — 'kustīgs') ir ar riteņiem aprīkots bezsliežu transportlīdzeklis, ko uz priekšu dzen tajā iemontēts dzinējs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Automašīna · Redzēt vairāk »

Aviācija

Aviācija ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots lidaparāts, cilvēks, organizācijas un lidsabiedrības.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Aviācija · Redzēt vairāk »

Šampēteris

Šampēteris, agrāk Šampetris (no — "lauciniecisks") ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Šampēteris · Redzēt vairāk »

Šķirotava (stacija)

Šķirotava ir šķirošanas stacija Rīgā, līnijā Rīga—Krustpils.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Šķirotava (stacija) · Redzēt vairāk »

Švābijas Filips

Švābijas Filips (dzimis 1177. gada februārī/martā, miris) bija Hoenštaufenu dinastijas Vācijas karalis no 1198.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Švābijas Filips · Redzēt vairāk »

Ūmeo

Ūmeo ir universitātes pilsēta Zviedrijas ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Ūmeo · Redzēt vairāk »

Ķengarags

Ķengarags ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Ķengarags · Redzēt vairāk »

Ļeņina rajons

Ļeņina rajons var būt.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Ļeņina rajons · Redzēt vairāk »

Žūpu Bērtulis

Teātra izrādei veltīts piemiņas akmens Žūpu Bērtulis (sākotnēji — Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts) ir Aleksandra Johana Stendera lokalizēta luga.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Žūpu Bērtulis · Redzēt vairāk »

Četri balti krekli (mūzikas klubs)

Literāri muzikālais klubs "Četri balti krekli" ir latviešu mūzikas klubs Rīgā, Vecpilsētas ielā 12.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Četri balti krekli (mūzikas klubs) · Redzēt vairāk »

Čiekurkalna tirgus

Ropažu iela pie Čiekurkalna tirgus. Čiekurkalna tirgus ir viens no Rīgas tirgiem, kas atrodas Ropažu ielā Vidzemes priekšpilsētas Teikas apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Čiekurkalna tirgus · Redzēt vairāk »

Čiekurkalns

Čiekurkalns ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kas ietver lielāko daļu no vēsturiskās Čiekurkalna teritorijas (teritorija otrpus dzelzceļam iekļauta Teikas apkaimē) un rūpniecisko apbūvi līdz Ķīšezera dienvidrietumu galam.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Čiekurkalns · Redzēt vairāk »

Ēriks Baumanis

Ēriks Baumanis (dzimis Talsos, miris) bija Latvijas sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Ēriks Baumanis · Redzēt vairāk »

Ēriks Dālbergs

Ēriks Dālbergs (arī Dahlbergh; 1625—1703) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Ēriks Dālbergs · Redzēt vairāk »

Ābolu iela (Rīga)

Ābolu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Atgāzenes apkaimē, un Mārupē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Ābolu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Ādams Krieviņš

Ādams Krieviņš (—) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Ādams Krieviņš · Redzēt vairāk »

Ādolfs Ermsons

Jēkabs Ādolfs Ermsons (dzimis, miris) bija Rīgas lielvecākais 1940.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Ādolfs Ermsons · Redzēt vairāk »

Āgenskalna priedes

Āgenskalna priedes ir Rīgas mikrorajons, kas atrodas Āgenskalna apkaimē, Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Āgenskalna priedes · Redzēt vairāk »

Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība

Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība bija 1903.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība · Redzēt vairāk »

Āgenskalna tirgus

Āgenskalna tirgus ir tirdzniecības vieta Āgenskalnā, kas atrodas Nometņu ielā 64 Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Āgenskalna tirgus · Redzēt vairāk »

Bads

No bada izkāmējuši Britu Indijas iedzīvotāji Bengalūru apkaimē 1877. gadā Bads ir liels vai pilnīgs pārtikas trūkums ilgstošā laika periodā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Bads · Redzēt vairāk »

Baltezers (Ādažu pagasts)

Baltezers ir apdzīvota vieta Ādažu novada Ādažu pagastā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Baltezers (Ādažu pagasts) · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas pērle

Festivāla logo Baltijas pērle ir starptautisks kinofestivāls, kas aizsākās 20.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Baltijas pērle · Redzēt vairāk »

Baltijas skolotāju seminārs

Baltijas skolotāju semināra ēka Kuldīgā, kurā tagad ir Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums. Baltijas skolotāju seminārs bija pirmā valsts pedagoģiskā mācību iestāde Latvijā, kas darbojās Rīgā (1870—1886), pēc tam Kuldīgā (1886—1915).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Baltijas skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »

Baptisti

Baptisti (no, baptismós — 'kristīšana, iegremdēšana') ir viens no protestantisma novirzieniem.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Baptisti · Redzēt vairāk »

Barikāžu laiks

Barikāžu betona bluķi Vecrīgā Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Barikāžu laiks · Redzēt vairāk »

Barklaja de Tolli piemineklis

Barklaja de Tolli piemineklis ir piemineklis Krievijas karavadonim Mihaelam Andreasam Barklajam de Tolli.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Barklaja de Tolli piemineklis · Redzēt vairāk »

Bāzele

Bāzele ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodigajā daļā, pie Reinas upes.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Bāzele · Redzēt vairāk »

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) jeb Bērnu slimnīca ir viena no Latvijas universitātes slimnīcām.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca · Redzēt vairāk »

Beberbeķi

Beberbeķi ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Beberbeķi · Redzēt vairāk »

Beberbeķi (dabas parks)

Beberbeķu dabas parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija Mārupes novada Babītes pagastā, Rīgas pilsētas rietumu pierobežā, teritorijā starp Rīgas—Ventspils dzelzceļu, Babītes ciemu un Rīgas apvedceļu A5.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Beberbeķi (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Berga bazārs

Berga bazārs ir ēku ansamblis Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Berga bazārs · Redzēt vairāk »

Bertolds (Livonijas bīskaps)

Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196—1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Bertolds (Livonijas bīskaps) · Redzēt vairāk »

Biķernieku mežs

Biķernieku mežs jeb Biķernieki ir priežu mežs Rīgā starp Mežciemu, Teiku, Purvciemu un Šmerli.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Biķernieku mežs · Redzēt vairāk »

Biķernieku memoriāls

Biķernieku memoriāls ir memoriāls, kas veltīts Otrā pasaules kara holokausta upuriem.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Biķernieku memoriāls · Redzēt vairāk »

Biķernieku trase

Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Rīgā, Biķernieku mežā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Biķernieku trase · Redzēt vairāk »

Bibliotēka

Bibliotēka ((biblīos) — 'grāmata' un θήκη (tēke) — 'krātuve') ir rakstīto avotu, resursu krājums un struktūra, kura izvietota vienā konkrētā ēkā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Bibliotēka · Redzēt vairāk »

Bieķensala

Bieķensala jeb Benkena sala ir bijusī sala Daugavas lejteces paplašinājumā pie upes kreisā pamatkrasta tagadējā Torņakalna apkaimē, kur mūsdienās atrodas industriālā apbūve.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Bieķensala · Redzēt vairāk »

Blieķu muiža

Blieķu muižiņa (pēc 1900). Blieķu muižiņas ieeja (ap 1910). Blieķu muiža, saukta arī par Šrēdera muižiņu (Schrödershof), bija Rīgas patrimoniālā apgabala muižiņa tagadējās Maskavas ielas 322 apkārtnē pie Ķengaraga promenādes.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Blieķu muiža · Redzēt vairāk »

Bolderāja

Bolderāja ir Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaime Pārdaugavā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Bolderāja · Redzēt vairāk »

Bolderājas—Priedaines kāpu grēda

Bolderājas—Priedaines kāpu grēda (arī Buļļu kāpas vai Bolderājas kāpa) ir kāpu grēda, kas stiepjas no Bolderājas līdz Vārnukrogam starp Buļļupi un Babītes lagūnas līdzenumu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Bolderājas—Priedaines kāpu grēda · Redzēt vairāk »

Bonifācijs IX

Bonifācijs IX (dzimis ap 1350. gadu; pilsoniskais vārds — Pjero Tomačelli (Piero Tomacelli), miris) bija Romas pāvests no 1389.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Bonifācijs IX · Redzēt vairāk »

Bonifācijs VIII

Bonifācijs VIII (dzimis ap 1235. gadu; pilsoniskais vārds — Benedeto Kaetāni (Benedetto Caetani), miris) bija Romas pāvests no 1294.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Bonifācijs VIII · Redzēt vairāk »

Boriss Šeremetjevs

Boriss Šeremetjevs (1652—1719), dažkārt zināms kā Roberts Šeremetjevs, bija Krievijas caristes diplomāts un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Boriss Šeremetjevs · Redzēt vairāk »

Brandenburgas Vilhelms

dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Brandenburgas Vilhelms · Redzēt vairāk »

Brīvības bulvāris (Rīga)

Brīvības bulvāris ir Rīgas Centra bulvāris, kas ved no Raiņa bulvāra krustojuma ar Brīvības laukumu Brīvības pieminekļa pakājē līdz Elizabetes ielai un turpinās kā Brīvības iela.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Brīvības bulvāris (Rīga) · Redzēt vairāk »

Brīvības iela (Rīga)

Brīvības iela ir Rīgas galvenā iela, kas ved cauri Centra rajonam.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Brīvības iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Brīvības piemineklis

Brīvības piemineklis ir Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņai celts piemineklis Brīvības laukumā Rīgas centrā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Brīvības piemineklis · Redzēt vairāk »

Brīvmūrniecība

Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no  — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Brīvmūrniecība · Redzēt vairāk »

Bruņinieku iela (Rīga)

Bruņinieku iela ir vietējas nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimēs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Bruņinieku iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Buļļi (apkaime)

Buļļi, arī Rītabuļļi, agrāk Buļļu muiža, (rietumu daļa pie Lielupes tiek dēvēta arī par Vakarbuļļiem) ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Buļļi (apkaime) · Redzēt vairāk »

Bukulti (Rīga)

Bukulti ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Bukulti (Rīga) · Redzēt vairāk »

Cēsu iela (Rīga)

Cēsu iela ir iela Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, Centra un Brasas apkaimēs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Cēsu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Centra rajons (Rīga)

Centra rajons ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Centra rajons (Rīga) · Redzēt vairāk »

Centrs (Rīga)

Centrs ir Rīgas pilsētas apkaime.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Centrs (Rīga) · Redzēt vairāk »

Cisterciešu ordenis

Cisterciešu ordeņa ģerbonis. Cisterciešu ordenis (saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Cisterciešu ordenis · Redzēt vairāk »

COVID-19 pandēmija

COVID-19 epidemioloģiskā situācija pasaulē (jaunākie dati). COVID-19 prevalence (inficēto skaits uz miljonu iedzīvotāju) pasaules valstīs (jaunākie dati). 2019.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un COVID-19 pandēmija · Redzēt vairāk »

COVID-19 pandēmija Latvijā

logaritmiskā skala, jaunākie dati). COVID-19 izplatīšanās Latvijā sākās ar pirmās COVID-19 pacientes diagnosticēšanu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un COVID-19 pandēmija Latvijā · Redzēt vairāk »

Cunfte

Cunftes (senaugšvācu: zumft, vidusaugšvācu: zunft — 'apvienība', no zusammenkunft) bija amatnieku biedrības, kas radās viduslaiku Eiropā kā aroda biedrības ar reliģisku brālību raksturu un vēlāk pārtapa amatnieku korporācijās.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Cunfte · Redzēt vairāk »

Daile (kinoteātris)

Kinoteātra logo Kinoteātris "Daile" bija platekrāna kinoteātris, kas tika atklāts 1936.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Daile (kinoteātris) · Redzēt vairāk »

Dailes teātris

Dailes teātris ir dibināts profesionāls latviešu teātris.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Dailes teātris · Redzēt vairāk »

Dammes muižas

Dammes muižiņas (''Tamenhof'', ''Kl., Gr.'') 1791. gada kartē Bijušo Dammes muižu atrašanās vietas (Lieldamme un Mazdamme) 1941. gada kartē Dammes muiža bija Rīgas patrimonālā apgabala muižiņa tagadējā Imantas apkaimē Pārdaugavā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Dammes muižas · Redzēt vairāk »

Dannenšterna nams

Dannenšterna nams ir viens no ievērojamākajiem baroka arhitektūras paraugiem Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Dannenšterna nams · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Daugava · Redzēt vairāk »

Daugavas kauja

Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavas kauja · Redzēt vairāk »

Daugavas līvi

Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »

Daugavas stadions (Rīga)

Virslīgas spēle Daugavas stadionā. Daugavas stadions ir daudzfunkcionāls stadions Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavas stadions (Rīga) · Redzēt vairāk »

Daugavgrīva

Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavgrīva · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas cietoksnis

Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā uzbūvēts cietoksnis, kas atrodas Daugavgrīvā pie Buļļupes ietekas Daugavā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavgrīvas cietoksnis · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas iela (Rīga)

Daugavgrīvas iela ir Rīgas iela, Pārdaugavā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavgrīvas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas klosteris

Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavgrīvas klosteris · Redzēt vairāk »

Dālderis

Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Dālderis · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Dānija · Redzēt vairāk »

Džordžs Brauns

Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas Impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Džordžs Brauns · Redzēt vairāk »

Decembris

Decembris pēc Gregora kalendāra ir gada divpadsmitais mēnesis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Decembris · Redzēt vairāk »

Delfi (portāls)

DELFI ir viens no lielākajiem ziņu portāliem un viena no apmeklētākajām tīmekļa vietnēm Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Delfi (portāls) · Redzēt vairāk »

Depo (stacija)

Depo ir pieturas punkts Rīgā, Kurzemes rajonā, Zasulauka apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Depo (stacija) · Redzēt vairāk »

Dienvidu tilts

Dienvidu tilts ir tilts Rīgā, kura būvniecību veica no 2004.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Dienvidu tilts · Redzēt vairāk »

Dole (tirdzniecības centrs)

Dole ir tirdzniecības centrs Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Dole (tirdzniecības centrs) · Redzēt vairāk »

Dreiliņi (Rīga)

Dreiliņi ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Dreiliņi (Rīga) · Redzēt vairāk »

Dubulti (Jūrmala)

Dubulti ir Jūrmalas pilsētas daļa.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Dubulti (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Duntes iela (Rīga)

Duntes iela ir iela Sarkandaugavas apkaimē Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Duntes iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Dzegužkalns

Dzegužkalns (senāk arī Jēru kalns) ir 1 km gara un 0,3 km plata vaļņveida kāpa Rīgā, Iļģuciemā (Dzirciema apkaimē), Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Dzegužkalns · Redzēt vairāk »

Dzejas dienas

Dzejas dienu logo Dzejas dienas ir publisku dzejas lasījumu tradīcija, kas ik gadu notiek septembra pirmajā pusē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Dzejas dienas · Redzēt vairāk »

Dzejnieks

Kaligramma, kurā ar dzejas palīdzību ir izveidots cilvēka tēls Dzejnieks, arī poēts, ir rakstnieks, kas raksta dzeju.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Dzejnieks · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži

Dīzeļvilciens DR1A posmā Čiekurkalns—Jugla Maršruta Rīga—Cēsis dīzeļvilciens DR1A—267 posmā Jugla—Baltezers Dīzeļvilciens DR1 posmā Melturi—Āraiši Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži—valsts robeža jeb Rīga—Valga ir dzelzceļa līnija Latvijā un Igaunijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Rīga—Orla

Rīgas-Orlas dzelzceļa karte (pēc 1904). Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910). Daugavpils dzelzceļa stacija (ap 1900). Vitebskas dzelzceļa stacija. Smoļenskas dzelzceļa stacija. Orlas dzelzceļa stacija. Dzelzceļa līnija Rīga—Orla bija 1858.-1868.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Dzelzceļa līnija Rīga—Orla · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II

Torņakalns—Tukums II (neoficiāls nosaukums Rīga—Tukums) ir viena no senākajām dzelzceļa līnijām Latvijā un tā savieno Rīgu ar Tukumu caur kūrortpilsētu Jūrmalu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja

Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja posmā Lāčupe—Bolderāja Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja ir 9 km gara (no Rīgas līdz Bolderājas stacijai — 16 km) platsliežu (1524 mm) dzelzceļa līnija, kas savieno Zasulauka staciju ar Bolderāju un Daugavgrīvu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja · Redzēt vairāk »

Dzirnavu iela (Rīga)

Dzirnavu ielas dzelzceļa tunelis (skats no Gogoļa ielas) Aleksandra ielu pirms Pirmā pasaules kara Dzirnavu iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra un Avotu, kā arī Latgales priekšpilsētas Maskavas forštates apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Dzirnavu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Ebreji

Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Ebreji · Redzēt vairāk »

Edgars Apinis

Edgars Apinis (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas Komunistiskās (lielinieku) partijas un Latvijas PSR valsts darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Edgars Apinis · Redzēt vairāk »

Egons Slēde

Egons Slēde (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas padomju valsts darbinieks, transporta un ceļu būves darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Egons Slēde · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiropas kultūras galvaspilsēta

Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienība ir devusi tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Eiropas kultūras galvaspilsēta · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »

Elizabete Petrovna

Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »

Elizabetes iela (Rīga)

Elizabetes iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Elizabetes iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Engelberts fon Dolens

Engelberts fon Dolens vai Engelberts no Doles (vācu: Engenbert von Dolen vai von Doehlen, latīņu: Engelbertus a Dalen) bija Tērbatas bīskaps (1323-1341), vēlāk Rīgas arhibīskaps 1341.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Engelberts fon Dolens · Redzēt vairāk »

Esplanāde (Rīga)

Esplanādes karte Esplanādes laukuma aerofotogrāfija (1917./1918. gada ziema). Kalpaka bulvāru pusi. Esplanāde (no  — nolīdzināt) ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, kuru ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Esplanāde (Rīga) · Redzēt vairāk »

Februāra revolūcija

Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »

Februāris

Februāris (no — tīrīt, par godu seno romiešu attīrīšanās rituālam Februa) ir gada otrais mēnesis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Februāris · Redzēt vairāk »

Feniņš

VFR feniņš 1571. gada Rīgas brīvpilsētas feniņš ar ģerboni (sudrabs 94, svars 0,26 g, diametrs 12,0 mm) Feniņš bija viduslaiku monēta, no 1873.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Feniņš · Redzēt vairāk »

Forum Cinemas

''Forum Cinemas'' logo Forum Cinemas ir Latvijas daudzzāļu kinoteātris Rīgā, tirdzniecības kompleksā Stockmann 13. janvāra ielā 8.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Forum Cinemas · Redzēt vairāk »

Franciskāņi

Franciskāņi ir apzīmējums vairākiem vēsturiski saistītiem Romas Katoļu baznīcas mūku ordeņiem, kurus esot 1209.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Franciskāņi · Redzēt vairāk »

Frankfurte pie Mainas

Frankfurte pie Mainas (izrunā) ir pilsēta Vācijā, Mainas upes krastos, Hesenes federālajā zemē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Frankfurte pie Mainas · Redzēt vairāk »

Frīdrihs fon Pernšteins

Frīdrihs fon Pernšteins (ap 1270—1341) bija franciskāņu ordeņa brālis, Rīgas arhibīskaps 21.03.1304.—1341.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Frīdrihs fon Pernšteins · Redzēt vairāk »

Frīdrihs II Hoenštaufens

Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Frīdrihs II Hoenštaufens · Redzēt vairāk »

Fromholds fon Fifhūzens

Fromholds fon Fifhūzens (latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Fromholds fon Fifhūzens · Redzēt vairāk »

Gaļa

Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Gaļa · Redzēt vairāk »

Gaiļezers

Gaiļezers ir ezers Rīgā, pilsētas austrumu daļā, Mežciema ziemeļu daļā, pie Hipokrāta un Gaiļezera ielām.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Gaiļezers · Redzēt vairāk »

Gaiļezers (slimnīca)

Gaiļezera slimnīca ir viens no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāriem Hipokrāta ielā 2, Rīgā, kas darbojas kā V līmeņa daudzprofilu ārstniecības un neatliekamās medicīnas slimnīca, kas nodrošina diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, veic zinātniski pētniecisko darbu un nodrošina jauno speciālistu apmācību.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Gaiļezers (slimnīca) · Redzēt vairāk »

Gaisa balons

Gaisa balons Gaisa balons ir par gaisu vieglāks lidaparāts (aerostats).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Gaisa balons · Redzēt vairāk »

Gaisa tilts (Rīga)

Gaisa tilts (sarunvalodā bieži saukts par VEF tiltu) ir satiksmes pārvads Rīgā pār dzelzceļa līnijām Zemitāni—Skulte un Rīga—Lugaži, kas savieno Rīgas centru ar Teiku un Čiekurkalnu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Gaisa tilts (Rīga) · Redzēt vairāk »

Gaisma (stacija)

Gaisma ir dzelzceļa pieturas punkts Rīgā, līnijā Rīga—Krustpils.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Gaisma (stacija) · Redzēt vairāk »

Gaujas iela (Rīga)

Gaujas iela ir iela Čiekurkalnā, Rīgas Ziemeļu rajonā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Gaujas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Georgs Armitsteds

Georgs Armitsteds Georgs Armitsteds jeb Džordžs Armitsteds (—) bija vācbaltu inženieris, uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks, Rīgas pilsētas galva (1901—1912).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Georgs Armitsteds · Redzēt vairāk »

Georgs Kūfalts

Georgs Frīdrihs Ferdinands Kūfalts (dzimis, miris) bija vācu daiļdārznieks, ainavu arhitekts, Rīgas galvenais dārzu arhitekts un veidotājs 1880.—1914.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Georgs Kūfalts · Redzēt vairāk »

Gerhards Šrēders

Gerhards Frics Kurts Šrēders (dzimis) ir vācu politiķis un no 1998.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Gerhards Šrēders · Redzēt vairāk »

Gods kalpot Rīgai!

"Gods kalpot Rīgai!" (GKR) ir 2012.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Gods kalpot Rīgai! · Redzēt vairāk »

Godvil

Godvil ir koncertu klubs Rīgā, Brīvības ielā 214b.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Godvil · Redzēt vairāk »

Gogoļa iela

Gogoļa iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Maskavas forštates apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Gogoļa iela · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Gotika (arhitektūra)

Reimsas katedrāle Francijā Gotika ir arhitektūras stils Eiropā, kas pastāvēja no 12.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Gotika (arhitektūra) · Redzēt vairāk »

Grīva

Laplatas grīva Grīva ir upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, upē, ūdenskrātuvē, citā ūdenstecē, vai arī vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst (iztvaiko, iesūcas zemē, tiek izmantots apūdeņošanai), nesasniedzis ieteku.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Grīva · Redzēt vairāk »

Grīziņkalns

Grīziņkalns ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā un Centra rajonā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Grīziņkalns · Redzēt vairāk »

Grīziņkalns (parks)

200px Grīziņkalna parks ir parks Rīgā, Latgales priekšpilsētā, 10,45 hektāru platībā, kuru ierobežo Pērnavas, Ata un Jāņa Asara iela.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Grīziņkalns (parks) · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Gregors XI

Pāvests Gregors XI, īstajā vārdā Pjērs Rožērs de Bofors (dzimis ap 1329. gadu, miris), bija Romas pāvests no 1370.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Gregors XI · Redzēt vairāk »

Grostonas iela

Grostonas iela ir Rīgas iela Vidzemes priekšpilsētas Skanstes apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Grostonas iela · Redzēt vairāk »

Gunārs Ziemelis

Gunārs Ziemelis (dzimis, miris) bija Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs laikā no 1969.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Gunārs Ziemelis · Redzēt vairāk »

Gundars Bojārs

Gundars Bojārs (dzimis) ir Latvijas politiķis un uzņēmējs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Gundars Bojārs · Redzēt vairāk »

Gustavs Zemgals

Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »

Helsinki-86

Brīvības pieminekli. Gājiena priekšgalā "helsinkieši" Eva Biteniece un Rolands Silaraups Helsinki-86 bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Helsinki-86 · Redzēt vairāk »

Hennings Šarpenbergs

Hennings Šarpenbergs (vācu: Henning Scharpenberg, latīņu: Henningus Scarpfenbergius) bija 12.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Hennings Šarpenbergs · Redzēt vairāk »

Hermanis Samsons

Hermanis Samsons (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, Vidzemes superintendents, Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas profesors un daudzu grāmatu autors.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Hermanis Samsons · Redzēt vairāk »

Hipodroms

Turcijā Hipodromi ((ippódromos), no ἵππος (íppos) — 'zirgs' un δρόμος (dromos) — 'sacīkstes', 'trase') bija stadioni Senajā Grieķijā zirgu un kaujas ratu sacensībām.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Hipodroms · Redzēt vairāk »

Hugo Celmiņš

Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Hugo Celmiņš · Redzēt vairāk »

Hugo Vitroks

Hugo Vitroks Otrā pasaules kara laikā Hugo Vitroks (dzimis, miris) bija baltvācu politiķis, Rīgas lielvecākais (oberbirģermeistars), vienlaikus arī Rīgas pilsētas apgabala komisārs (Gebietskommissar Riga–Stadt) no 1941.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Hugo Vitroks · Redzēt vairāk »

I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

Iepirkšanās centrs "Olimpia"

Iepirkšanās centrs "Olimpia" (agrāk Tirdzniecības centrs "Olympia") ir tirdzniecības centrs Rīgā, Ķīpsalā, Āzenes ielā 5.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Iepirkšanās centrs "Olimpia" · Redzēt vairāk »

II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Otro dziesmu svētku plakāts. Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1880.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Trešajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1888). Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1888. gada 18. līdz Rīgas esplanādē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

Imauts

Imauts, arī Imants, Imanta, bija Daugavas līvu kareivis, kurš 1198.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Imauts · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Inocents III

Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Inocents III · Redzēt vairāk »

Irbes šaurums

Irbes šaurums jeb Irbes jūras šaurums ( — "Dižjūra",  — "Kuršu šaurums"), arī Irves šaurums, ir jūras šaurums starp Latviju un Igauniju, kas atdala Kurzemes pussalu dienvidos no Sāmsalas Serves pussalas ziemeļos.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Irbes šaurums · Redzēt vairāk »

IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Devīto latviešu dziesmu svētku plakāts (Raimonds Šiško, 1938). Devītie latviešu dziesmu svētki notika Rīgā no 1938. gada 16.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Izarnus Takons

Izarnus Takons jeb Izarns no Takonas (Vācu: Isarnus von Takkon, Isarnus von Fontiano, latīņu: Isarno Morlane Isarnus Morlane, Isarnus Tacconi, Isarnus Italus; miris 1310. gadā) bija itāļu cilmes Rīgas arhibīskaps 19.12.1300.—11.04.1302.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Izarnus Takons · Redzēt vairāk »

Izkapts

Izkapts. Izkapts ir darbarīks augu zaļās masas, labības u.c. lauksaimniecības kultūraugu pļaušanai.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Izkapts · Redzēt vairāk »

Jakobs Delagardijs

Grāfs Jakobs Delagardijs vai Jakobs Delagardi (vai arī Jakobs de la Gardijs,,, Rēvele —, Stokholma) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks, feldmaršals (1620).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Jakobs Delagardijs · Redzēt vairāk »

Janvāris

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Janvāris · Redzēt vairāk »

Jaspers Linde

Jaspers Linde, arī Kaspars Linde (miris 1524. gadā) bija Rīgas arhibīskaps no līdz.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Jaspers Linde · Redzēt vairāk »

Jaunais Rīgas teātris

Jaunais Rīgas teātris (JRT) ir profesionāls latviešu teātris, dibināts 1992.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Jaunais Rīgas teātris · Redzēt vairāk »

Jaunciems (Rīga)

Jaunciems ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Jaunciems (Rīga) · Redzēt vairāk »

Jānis Birks

Jānis Birks (dzimis Rīgā) ir latviešu ārsts un politiķis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Jānis Birks · Redzēt vairāk »

Jānis Hodkevičs

Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »

Jānis Misiņš

Jānis Misiņš (dzimis Tirzas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu bibliofils, bibliogrāfs un Latvijas zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Jānis Misiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Pakalns (1912—2002)

Jānis Pakalns (dzimis, miris) bija padomju sabiedrisks darbinieks, Daugavpils pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs (1950—1952, 1953—1962), vēlāk Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs laikā no 1962.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Jānis Pakalns (1912—2002) · Redzēt vairāk »

Jānis Pupurs

Jānis Pupurs (dzimis, miris) bija Rīgas lielvecākais Kirhenšteina valdības laikā 1940.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Jānis Pupurs · Redzēt vairāk »

Jānis Stradiņš

Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »

Jūlijs

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Jūlijs · Redzēt vairāk »

Jūlijs II

Pāvests Jūlijs II (dzimis Džuliāno della Rovere (miris) no līdz savai nāvei bija 216. Romas pāvests. Viņš bija liels mākslas patrons, viens no sava laika spēcīgākajiem valdniekiem. Jūlijam II bija cieša draudzība ar mākslinieku Mikelandželo. 1506. gadā dibinājis Vatikāna gvardi. Tajā pat gadā ar bullu viņš apstiprināja Tordesiljasas līgumu, novelkot demarkācijas līniju starp Portugāles un Spānijas valdījumiem jaunatklātajās zemēs pa 49°32’56" r.g. meridiānu, kas tika nosaukts par "pāvesta meridiānu".

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Jūlijs II · Redzēt vairāk »

Jūnijs

Jūnijs ir gada sestais mēnesis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Jūnijs · Redzēt vairāk »

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Jūrmala · Redzēt vairāk »

Jenss Grands

Jenss Grands arī Johans Grands (vācu: Jens Grand, Jonas Fursat (Feuersaat) Grand; ap 1260. - 1327. gada 30. maijs) bija dāņu viduslaiku klerikālais politiķis, Roskildes prāvests, Lundas arhibīskaps (1289-1303), Rīgas arhibīskaps (1303—1304), Brēmenes arhibīskaps (1310-1327).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Jenss Grands · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Jezuīti · Redzēt vairāk »

Joahims Frīdrihs fon Mansfelds

Grāfs Joahims Frīdrihs fon Mansfelds cu Forderorts (dzimis, miris) bija vācu grāfs un Zviedrijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Joahims Frīdrihs fon Mansfelds · Redzēt vairāk »

Johans Daniels Felsko

Johans Daniels Felsko (1813—1902) bija vācbaltu arhitekts un pilsētplānotājs, kurš darbojās Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Johans Daniels Felsko · Redzēt vairāk »

Johans Gotfrīds Herders

Johans Gotfrīds fon Herders (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Johans Gotfrīds Herders · Redzēt vairāk »

Johans I fon Lūne

Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Johans I fon Lūne · Redzēt vairāk »

Johans II fon Fehte

Johans II fon Fehte jeb Jānis no Fehtes bija Rīgas arhibīskaps 1285.-1294.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Johans II fon Fehte · Redzēt vairāk »

Johans III fon Šverīns

Johans III fon Šverīns vai Jānis III no Šverīnas vai Šverinas grāfs Jānis bija Rīgas arhibīskapijas oficiālā protektora Šverīnas grāfa Guncelīna III dēls, Rīgas arhibīskaps 1294.-1300.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Johans III fon Šverīns · Redzēt vairāk »

Johans IV fon Zintens

Johans IV fon Zintens (vai Johannes von Sinten jeb Zinten,; miris 1397. gadā), literatūrā arī Jānis no Cintenes vai Jānis Sintenis, bija astotais Rīgas virsbīskaps no 1374.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Johans IV fon Zintens · Redzēt vairāk »

Johans V fon Vallenrods

Johans V fon Vallenrods vai Jānis Valenrods (ap 1370. — 28.05.1419.) bija Rīgas virsbīskaps (27.08.1393.—30.05.1418).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Johans V fon Vallenrods · Redzēt vairāk »

Johans VI Ambundi

Johans VI Ambundi (saukts arī par Abundi, Ambundij, Habundi, Habindi, Habendi, miris 1424. gada 16. jūnijā) vai Jānis Habunds bija Rīgas desmitais virsbīskaps.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Johans VI Ambundi · Redzēt vairāk »

Johans VII Blankenfelds

Blankenfeldu dzimtas ģerbonis. Rīgas arhibīskapa un Tērbatas bīskapa Blankenfelda zīmogs (1526) Johans VII Blankenfelds vai Jānis Blankfelds (ap 1471. -9.09.1527.) bija Rīgas arhibīskaps 29.06.1524.-09.09.1527.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Johans VII Blankenfelds · Redzēt vairāk »

Juris Pūce

Juris Pūce (dzimis Rīgā) ir latviešu ekonomists, jurists, pasniedzējs un politiķis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Juris Pūce · Redzēt vairāk »

Kaļķu iela (Rīga)

Kaļķu iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kaļķu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Kalēju iela (Rīga)

Kalēju iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kalēju iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Kalendāra nemieri Rīgā

Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kalendāra nemieri Rīgā · Redzēt vairāk »

Kanādas hokeja izlase

Kanādas uzbrukums Latvijas vārtiem pasaules meistarsacīkstēs Davosā (1935). Kanādas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Kanādu starptautiskajās hokeja spēlēs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kanādas hokeja izlase · Redzēt vairāk »

Kara flote

Arābijas jūrā Kara flote jeb jūras spēki ir viens no bruņoto spēku veidiem, kurš paredzēts operatīvo un stratēģisko kaujas uzdevumu veikšanai jūras un okeāna vidē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kara flote · Redzēt vairāk »

Karaļauči

Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Karaļauči · Redzēt vairāk »

Karaspēks

Brīvības pieminekļa Valstis pēc aktīvo karavīru skaita (2009) Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Karaspēks · Redzēt vairāk »

Karš

Karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Karš · Redzēt vairāk »

Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca

Katlakalna baznīca 2000. gadā Katlakalna baznīca pirms Pirmā pasaules kara Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams Katlakalnā, Ķekavas novadā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Katrīna I

Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Katrīna I · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »

Kauja pie Rumbulas (1200)

1200.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kauja pie Rumbulas (1200) · Redzēt vairāk »

Kāpa

Marokā, Āfrikas ziemeļos Kāpa ir vēja veidota reljefa forma, kas sastāv no smiltīm.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kāpa · Redzēt vairāk »

Kārlis IX

Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kārlis IX · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens

Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »

Kino

Kadrs no Roundhejas dārza ainas, (''Roundhay Garden scene'') Luijs Le Prinss (''Louis Le Prince'') 1888. gads, 2 sek. īsfilma, vecākie līdz mūsdienām saglabājušies kustīgie kadri. Kino jeb kinematogrāfija (no sengrieķu κίνημα, kìnema 'kustība' un γράφειν, gràphein 'rakstīt') ir kustīgu attēlu fotografēšanas un filmēšanas māksla vai process, veicot to elektroniski, izmantojot attēla sensoru, vai ķīmiski, izmantojot gaismas jutīgu materiālu, piemēram, kinolenti.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kino · Redzēt vairāk »

Kleisti (Rīga)

Kleisti, agrāk Kleistes muiža, ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Kleistu kronmaņi un Sūbri.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kleisti (Rīga) · Redzēt vairāk »

Klements V

Pāvests Klements V, īstajā vārdā Reimons Bertrāns de Go (dzimis ap 1264. gadu Gaskoņā, miris Langedokā), bija Romas pāvests no 1305.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Klements V · Redzēt vairāk »

Kobrona skansts

Kobronskansts (''Kobrons Schanz'') atliekas 1905. gada kartē Kobrona skansts jeb Kobronskansts bija Poļu—zviedru kara laikā būvēta skansts Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes ietekas Kīleveina grāvī tagadējā Torņakalna apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kobrona skansts · Redzēt vairāk »

Komēta

Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Komēta · Redzēt vairāk »

Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Torņakalnā

Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Torņakalnā atrodas pie Torņakalna dzelzceļa stacijas, Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Torņakalnā · Redzēt vairāk »

Krišjāņa Barona iela (Rīga)

Krišjāņa Barona iela ir Rīgas iela Centra rajona Centra un Grīziņkalna apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Krišjāņa Barona iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Krišjānis Berķis

Krišjānis Berķis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Krišjānis Berķis · Redzēt vairāk »

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Krievi · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca

Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca (Russo-Balt) bija vagonbūves akciju sabiedrība, kuras galvenā fabrika atradās pie Rīgas-Orlas dzelzceļa Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca · Redzēt vairāk »

Kristības

Jēzus Kristus kristīšana Kristības jeb kristīšana kristīgajā ticībā ir sakraments, ar kuru cilvēks tiek uzņemts kristīgajā baznīcā un arī konkrētā konfesijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kristības · Redzēt vairāk »

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kristietība · Redzēt vairāk »

Kronvalda bulvāris

Kronvalda bulvāris ir Rīgas iela, kas atrodas Ziemeļu rajonā, Centra apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kronvalda bulvāris · Redzēt vairāk »

Kronvalda parks

Kronvalda parka karte Kronvalda parks (sākotnēji Strēlnieku dārzs) ir Rīgas kanālmalas apstādījumu sastāvdaļa 11,92 ha platībā, kas norobežo Elizabetes un Kr.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kronvalda parks · Redzēt vairāk »

Krusta kari

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Krusta kari · Redzēt vairāk »

Kuģis

ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kuģis · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes rajons

Kurzemes rajons ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālajām vienībām, kas izveidota 1969.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kurzemes rajons · Redzēt vairāk »

Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika

Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika bija porcelāna un fajansa trauku fabrika, kas atradās Maskavas ielā 257 Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika · Redzēt vairāk »

Kvadrāts (uzņēmums)

Skats no Katlakalna uz rūpnīcas "Kvadrāts" ēku (2006). Gumijas rūpniecības AS "Kvadrāts" bija Rīgas gumijas izstrādājumu rūpnīca Maskavas ielā 322/324, Ķengaragā, kas pārsvarā eksportam ražoja gumijas apavus, velosipēdu riepas, kameras, rotaļlietas, transmisiju siksnas, kā arī pretgāzu uzvalkus Quadrat, uzpūšamos pontonus, glābšanas laivas un sporta laivas.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Kvadrāts (uzņēmums) · Redzēt vairāk »

Laikraksts

Tan impērijas valsts avīze (VII gs.) Pirmā avīze latviešu valodā - "Latviešu avīzes", - sāk iznākt 1822. g. Jelgavā Laikraksts jeb avīze (no — "paziņojums") ir periodisks izdevums, uz papīra (vai cita piemērota materiāla) drukāts jaunāko ziņu, notikumu un komentāru apkopojums ar vienu nosaukumu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Laikraksts · Redzēt vairāk »

Latgales priekšpilsēta

Latgales priekšpilsēta (iepriekš Maskavas priekšpilsēta, Maskavas Ārrīga jeb Aprīga, Maskavas rajons) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, kas atrodas Rīgas dienvidaustrumu daļā Daugavas labajā krastā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latgales priekšpilsēta · Redzēt vairāk »

Latviešu Avīzes

"Latviešu Avīzes" (1868). "Latviešu Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Latweeschu Awises) bija visilgāk izdotais preses izdevums (1822—1915) latviešu valodā, ko iespieda Jelgavā reizi nedēļā, no 1901.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latviešu Avīzes · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Bruņotie spēki

Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir 1924.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs · Redzēt vairāk »

Latvijas Kara muzejs

Latvijas Kara muzejs ir muzejs Rīgā, kura ekspozīcija veltīta Latvijas karaspēku izveidei un kara tematikai.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Kara muzejs · Redzēt vairāk »

Latvijas karogs

Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »

Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas Komunistiskā partija bija marksistiska partija Latvijā 20. gadsimtā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »

Latvijas Kultūras akadēmija

Latvijas Kultūras akadēmija (saīsināti LKA vai LKuA) ir Latvijas augstskola, kur var iegūt akadēmisku un profesionālu izglītību kultūras jomā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Kultūras akadēmija · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālais dabas muzejs

Latvijas Nacionālais dabas muzejs, līdz 2020.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Nacionālais dabas muzejs · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ir lielākais mākslas muzejs Latvijā, kurā glabājas vairāk nekā 52 000 Latvijas, Baltijas un Krievijas gleznotāju un tēlnieku mākslas darbu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas dibināta.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Nacionālā bibliotēka · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālā opera un balets

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) ir repertuāra operteātris Aspazijas bulvārī 3, Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Nacionālā opera un balets · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācija (1940)

PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »

Latvijas Okupācijas muzejs

Latvijas Okupācijas muzejs ir Latvijas Okupācijas muzeja biedrības uzturēts privāts muzejs Rīgā, kas iepazīstina ar Latvijas piecdesmit gadu okupācijas vēsturi no 1940.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Okupācijas muzejs · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē

Latvijas prezidentūras logo Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē norisinājās 2015.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR Augstākā Padome

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome, saīsināti LPSR AP, bija augstākais varas orgāns Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (Latvijas PSR), laika posmā no 1940.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas PSR Augstākā Padome · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR Ministru padome

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Ministru padome, saīsināti LPSR MP, bija augstākais varas orgāns Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (Latvijas PSR) no 1940.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas PSR Ministru padome · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Saeimas nams

Latvijas Republikas Saeimas nams, agrāk Vidzemes bruņniecības nams, ir nams Jēkaba ielā 11, Vecrīgā, kas sākotnēji kalpoja Vidzemes bruņniecības pašpārvaldes orgāna — Vidzemes landtāga vajadzībām.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Republikas Saeimas nams · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Latvijas Tautas fronte

Latvijas Tautas fronte (LTF) bija Latvijas Atmodas laika sabiedriski politiska kustība un organizācija (1988—1999), kurai bija izšķirīga nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Tautas fronte · Redzēt vairāk »

Latvijas Televīzijas augstceltne

Latvijas Televīzijas augstceltne ir 22 stāvus augsta biroju ēka Rīgā, Zaķusalā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Televīzijas augstceltne · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka

Bibliotēkas augstceltne Lielvārdes ielā 24 Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka ir publiski pieejama zinātniska bibliotēka Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitātes Dabas māja

LU Dabas māja Latvijas Universitātes Dabas māja jeb Dabaszinātņu akadēmiskais centrs (LU DAC) ir Latvijas Universitātes piecu dabaszinātņu fakultāšu (Bioloģijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Ķīmijas, Medicīnas, kā arī Fizikas un matemātikas fakultātes Optometrijas un redzes zinātņu nodaļas) kopīga ēka Jelgavas ielā 1, Torņakalnā Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Universitātes Dabas māja · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitātes Zinātņu māja

LU Zinātņu māja Jelgavas ielā 3 (pa labi). Latvijas Universitātes Zinātņu māja jeb LU Zinātņu centrs ir Latvijas Universitātes divu fakultāšu — Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes un Medicīnas fakultātes, kā arī sešu zinātnisko institūtu (Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts) kopīgs akadēmiskais centrs Jelgavas ielā 3, Torņakalnā Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Universitātes Zinātņu māja · Redzēt vairāk »

Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums

Latvijas Valsts prezidenta standarts Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījumā apkopoti Latvijas valsts vadītāji no 1918.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas vācu okupācija (1941—1945)

Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas vācu okupācija (1941—1945) · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »

Latvijas—Krievijas miera līgums

Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »

Lauvas aptieka

Lauvas aptieka bija septītā vecākā aptieka Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Lauvas aptieka · Redzēt vairāk »

Lāčplēša iela (Rīga)

Lāčplēša iela ir pilsētas un maģistrālas (no Aleksandra Čaka ielas līdz Salu tiltam) nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu un Maskavas forštates apkaimēs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Lāčplēša iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Lībeka

Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Lībeka · Redzēt vairāk »

Lībekas tilts

Lībekas tilts bija 1917.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Lībekas tilts · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Lībieši · Redzēt vairāk »

Līvu zemes

Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Līvu zemes · Redzēt vairāk »

Lēne

Lēne ir administratīvā iedalījuma vienības nosaukums Zviedrijā un līdz 2009.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Lēne · Redzēt vairāk »

Leitnera velosipēdu fabrika

A. Leitnera fabrikas reklāmas plakāts Leitnera velosipēdu fabrika (1. Baltische Velociped-Fabrik, A.Leutner & Co, Фабрика велосипедов А. Лейтнера, Fahrrad-werke „Russia”) bija velosipēdu ražotne Rīgā, ko dibinājis un vadījis vācbaltiešu uzņēmējs Aleksandrs Leitners.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Leitnera velosipēdu fabrika · Redzēt vairāk »

Lielā ģilde (Rīga)

Lielās ģildes baroka fasāde pirms pārbūves (pirms 1854). Lielās ģildes brāļu grāmatas vāks. Rīgas Lielā ģilde jeb '''Svētās Marijas''' ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Lielā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »

Lielgabals

ASV armijas lielgabals Irākā Lielgabals ir artilērijas ieroča tips, kas no citiem artilērijas ieročiem atšķiras ar lielu stobra garumu (30 līdz 80 kalibru garumā; ieročus ar īsākiem stobriem sauc par haubicēm), šāviņa sākumātrumu (virs 700 m/s) un maksimālo šaušanas tālumu (vidēji 13—15 km; tālšāvēja lielgabals virs 40 km), kā arī ierobežotu pacēluma leņķi.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Lielgabals · Redzēt vairāk »

Lielie kapi

Lielo kapu karte Centrālā Lielo kapu aleja Reinholdu ģimenes kapliča Nikolaja Pihlava ģimenes kapliča. Rīgas Lielie kapi, oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Lielie kapi · Redzēt vairāk »

Lielvārde

Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Lielvārde · Redzēt vairāk »

Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā

Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, plašsaziņas līdzekļos saukta par Zolitūdes traģēdiju, bija traģisks negadījums, kas notika apmēram plkst.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā · Redzēt vairāk »

Liepājas iela (Rīga)

Liepājas iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Āgenskalna un Bieriņu apkaimēs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Liepājas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas pilsoņu karš

Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Londona

Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Londona · Redzēt vairāk »

Lsm.lv

LSM.lv ir Latvijas Sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — veidots ziņu portāls.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Lsm.lv · Redzēt vairāk »

Lucavsala

Lucavsala ir liela sala, kas atrodas Rīgas centrālajā Daugavas daļā, Zemgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Lucavsala · Redzēt vairāk »

Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss

Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (dzimis, miris) bija vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks un Rīgas pārvaldes darbinieks, tirgotājs, Rīgas Lielās ģildes vecākais.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss · Redzēt vairāk »

Lunda

Lunda ir pilsēta Zviedrijas galējos dienvidos — Skonē, Ēresunda šauruma krastā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Lunda · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Luterisms · Redzēt vairāk »

Magdeburga

Magdeburga ir pilsēta Vācijas centrālajā daļā pie Elbas upes, Saksija-Anhaltes federālās zemes galvaspilsēta.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Magdeburga · Redzēt vairāk »

Maijs

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis” Maijs (par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Maijs · Redzēt vairāk »

Mangaļi (stacija)

Mangaļi ir dzelzceļa stacija Rīgas Ziemeļu rajonā, līnijā Zemitāni—Skulte.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Mangaļi (stacija) · Redzēt vairāk »

Manierisms

Pontormo glezna "Noņemšana no krusta" Manierisms bija mākslas virziens, kas izveidojās Eiropā vēlīnās renesanses periodā no 1515.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Manierisms · Redzēt vairāk »

Manufaktūra

Manufaktūra (no manus — 'roka' un facere — 'izgatavošana') ir organizēta standartizētas produkcijas ražotne, kurā ražošanas procesa pamatā ir algotu amatnieku roku darbs un darba dalīšana, kas bija izplatīta pirms mašinizētās rūpniecības.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Manufaktūra · Redzēt vairāk »

Marijas iela (Rīga)

Marijas iela ir Rīgas iela Centra rajonā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Marijas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Marts

Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Marts · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Maskava · Redzēt vairāk »

Maskavas forštate

Maskavas forštate (arī Maskavas priekšpilsēta, sarunvalodā Maskačka) ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Maskavas forštate · Redzēt vairāk »

Masu slepkavības Rumbulā

Memoriāls Rumbulā 1964. gadā ebreju aktīvistu uzstādītais piemiņas akmens Rumbulā Skulptūra pie pagrieziena uz Rumbulas slaktiņa vietu Masu slepkavības Rumbulā (arī Rumbulas slaktiņš) bija Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu organizētas un īstenotas ebreju masu slepkavības, kurās 1941.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Masu slepkavības Rumbulā · Redzēt vairāk »

Matīsa iela (Rīga)

Matīsa iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Matīsa iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Matīsa kapi

Matīsa kapi ir kapsēta, kas atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētas Dārzciema apkaimē (adrese Mazā Matīsa iela 1).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Matīsa kapi · Redzēt vairāk »

Maxima Grupė

Maxima Grupė UAB jeb Maxima Grupe ir Lietuvas mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Maxima Grupė · Redzēt vairāk »

Mazā ģilde (Rīga)

Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Mazā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »

Mazā Nometņu iela (Rīga)

Mazā Nometņu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, galvenokārt Āgenskalnā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Mazā Nometņu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Mājas zirgs

Zirgs jeb mājas zirgs (Equus caballus) ir liels zīdītājs, piederošs vienai no septiņām Equus ģints mūsdienu sugām.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Mājas zirgs · Redzēt vairāk »

Māris Purgailis

Māris Purgailis (dzimis, Rīgā, miris) bija latviešu ekonomists un politiķis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Māris Purgailis · Redzēt vairāk »

Mārstaļu iela (Rīga)

Mārstaļu iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Mārstaļu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Staķis

Mārtiņš Staķis (dzimis Tukumā) ir latviešu uzņēmējs un politiķis, šobrīd ir Rīgas domes deputāts.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Mārtiņš Staķis · Redzēt vairāk »

Mārupīte

Mārupīte ir neliela upīte, Daugavas kreisā pieteka Rīgā un Mārupes novadā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Mārupīte · Redzēt vairāk »

Mīlgrāvis

Mīlgrāvis ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Jaunmīlgrāvis un Aplokciems.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Mīlgrāvis · Redzēt vairāk »

Mūris

Lielais Ķīnas mūris Mūris ir vertikāla, stabila struktūra, kas norobežo kādu teritoriju vai zemi, kā arī atsevišķos gadījumos veic noteiktu teritoriju aizsardzības funkcijas.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Mūris · Redzēt vairāk »

Mūzika

La nots Mūzika (mousikḗ — ‘mūzu māksla’) ir mākslas veids, kurā ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotas vai nejauši radušās priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapeitisks vai sakrāls līdzeklis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Mūzika · Redzēt vairāk »

Mēris

Mēra jersīnijas (''Yersinia pestis'') attēls fluorescences mikroskopā. Mēra epidēmija Marseļā (1720). Mēris ir infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija Yersinia pestis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Mēris · Redzēt vairāk »

Mečislavs Dubra

Mečislavs Dubra (dzimis Ķepovas pagastā, miris) bija Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs (faktiski — Rīgas pašvaldības vadītājs) no 1976.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Mečislavs Dubra · Redzēt vairāk »

Mežaparka Lielā estrāde

Mežaparka Lielā estrāde 2022. gadā XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku koncerts Mežaparka Lielā estrāde (arī Dziesmu svētku estrāde) ir kultūrvēsturiska būve Rīgas Mežaparkā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Mežaparka Lielā estrāde · Redzēt vairāk »

Mežaparks (Rīga)

Mežaparks ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst arī Saules dārzs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Mežaparks (Rīga) · Redzēt vairāk »

Meinards

Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Meinards · Redzēt vairāk »

Melngalvji

Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Melngalvji · Redzēt vairāk »

Melngalvju nams

krēslā Melngalvju nams (pa kreisi) krievu sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā Rīgas Melngalvju nams ir atjaunots 14.—19.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Melngalvju nams · Redzēt vairāk »

Merķeļa iela (Rīga)

Merķeļa iela ir Rīgas maģistrālā iela, Centra rajonā, Centra apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Merķeļa iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Miera dārzs

Miera dārzs Miera dārzs ir parks Rīgā, Maskavas priekšpilsētā, kuru ierobežo Katoļu, Kalupes, Daugavpils un Jēkabpils iela.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Miera dārzs · Redzēt vairāk »

Mihaels Hildebrands

Mihaels Hildebrands vai Miķelis Hildebrands (1433.-1509.) bija Rīgas arhibīskaps.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Mihaels Hildebrands · Redzēt vairāk »

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ir viens no vecākajiem Rīgas teātriem, kas dibināts 1883.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris · Redzēt vairāk »

Mistērija (teātra forma)

Gravīra, kurā attēlota agrīna Česteras mistēriju drāma Mistērija ir teātra un dramaturģijas forma, kas izveidojās Eiropā viduslaikos un tika uzvesta tautas valodā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Mistērija (teātra forma) · Redzēt vairāk »

Mogiļeva

Mogiļeva jeb Mahiļova ir pilsēta Baltkrievijas austrumos pie Dņepras upes, apgabala centrs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Mogiļeva · Redzēt vairāk »

Monēta

Romas impērijas Sīrijas provincē kalta monēta (64.-34. g. p.m.ē.) Monēta ir no metāla (zelta, sudraba, vara vai to sakausējumiem, dzelzs, mūsdienās - vara, niķeļa, alumīnija u.c. sakausējumiem) izgatavota (kalta, štancēta vai lieta) apaļa, ovāla, kvadrātveida vai daudzšķautņaina metāla plāksnīte, kas ir naudas vienība.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Monēta · Redzēt vairāk »

Muita

Piedrujas muitas punkts 1934. gadā. Muita ir maksājums par preču importu, eksportu vai tranzītu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Muita · Redzēt vairāk »

Nacionālais botāniskais dārzs

Nacionālais botāniskais dārzs dibināts 1956.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Nacionālais botāniskais dārzs · Redzēt vairāk »

Nameisis

Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Nameisis · Redzēt vairāk »

Nauda

30 000 eiro skaidrā naudā Nauda ir līdzeklis, ar ko var izteikt preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Nauda · Redzēt vairāk »

Neatkarība

Neatkarība ir stāvoklis, kad valstij, tautai vai organizācijai ir pašnoteikšanās, pašpārvalde, tā nav citas, augstākas varas pakļautībā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Neatkarība · Redzēt vairāk »

Neatkarības laukums (Rīga)

Laukums mūsdienās. Neatkarības laukums, agrāk Jēkaba laukums, ir laukums Vecrīgā starp Valdemāra, Torņa, Jēkaba un Noliktavas ielu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Neatkarības laukums (Rīga) · Redzēt vairāk »

Niedras valdība

Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Niedras valdība · Redzēt vairāk »

Nikolajs fon Nauens

Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »

Nikolajs Mollīns

Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Nikolajs Mollīns · Redzēt vairāk »

Nils Ušakovs

Nils Ušakovs (dzimis Rīgā) ir Latvijas krievu izcelsmes politiķis un bijušais žurnālists, pārstāv partiju "Saskaņa" un apvienību "Saskaņas Centrs" (bijis to abu priekšsēdētājs, šobrīd partijas "Saskaņa" līdzpriekšsēdētājs).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Nils Ušakovs · Redzēt vairāk »

Nocietinājums

accessdate.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Nocietinājums · Redzēt vairāk »

Nometņu iela (Rīga)

Nometņu iela ir iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Āgenskalnā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Nometņu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Novembris

Novembris (no  — 'deviņi') ir gada vienpadsmitais mēnesis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Novembris · Redzēt vairāk »

Oļegs Burovs

Oļegs Burovs (dzimis Rīgā) ir Latvijas politiķis un pašvaldību darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Oļegs Burovs · Redzēt vairāk »

Oktobris

Oktobris ir gada desmitais mēnesis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Oktobris · Redzēt vairāk »

Omskas apgabals

Omskas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem Sibīrijas federālajā apgabalā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Omskas apgabals · Redzēt vairāk »

Osta

Klada Lorēna glezna, 1638. gads Osta ir ar robežām noteikta teritorija, ieskaitot akvatoriju, kas iekārtota ar moliem, piestātnēm, sauszemes infrastruktūru un ūdensceļiem kravu, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai, kuģu un pasažieru apkalpošanai, kā arī dažādu citu ar kuģošanu saistītu palīgoperāciju veikšanai.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Osta · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Palladium Rīga

Koncertzāle "Palladium Rīga" (arī "Palladium") ir viena no pirmajām tāda tipa (vidēja mēroga grupu uzstāšanās) koncertzālēm Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Palladium Rīga · Redzēt vairāk »

Panorama Plaza

Panorama Plaza ir dzīvojamo augstceltņu komplekss Rīgā, Pārdaugavā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Panorama Plaza · Redzēt vairāk »

Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu · Redzēt vairāk »

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca

Reinholda Šmēlinga projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010). Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS), sarunvalodā saukta arī par "Stradiņiem", kopš 1999.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca · Redzēt vairāk »

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs ir muzejs Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs · Redzēt vairāk »

Pauls Hopfs

Pauls Hopfs (—) bija Rīgas pilsētas priekšnieks laikā no 1917.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Pauls Hopfs · Redzēt vairāk »

Pauls Kundziņš

Pauls Kundziņš (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, etnogrāfs un Latvijas Universitātes profesors.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Pauls Kundziņš · Redzēt vairāk »

Pavasaris

dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Pavasaris · Redzēt vairāk »

Pārdaugava

Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Pārdaugava · Redzēt vairāk »

Pļavnieki

Pļavnieki ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, A daļā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Pļavnieki · Redzēt vairāk »

Pērkonkrusts

Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts" bija latviešu nacionālistiska, antisemītiska un šovinistiska organizācija un politiska partija, kas darbojās no 1933.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Pērkonkrusts · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Pēteris Lasī

Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Pēteris Lasī · Redzēt vairāk »

Pētersala-Andrejsala

Pētersala-Andrejsala ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Pētersala-Andrejsala · Redzēt vairāk »

Peldošais tilts (Rīga)

Peldošais tilts bija pats pirmais tilts Rīgā pār Daugavu, ko uzcēla Ziemeļu kara laikā 1700.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Peldošais tilts (Rīga) · Redzēt vairāk »

Pieminekļu valde

Pieminekļu valde bija kultūras pieminekļu aizsardzības institūcija Latvijā no 1923.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Pieminekļu valde · Redzēt vairāk »

Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem

Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem bija piemineklis Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem · Redzēt vairāk »

Pils

Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidence no 1578. līdz 1795. gadam Pils ir grezna, monumentāla celtne, kas parasti bijusi monarhu vai valsts vadītāja rezidence.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Pils · Redzēt vairāk »

Pilsēta

Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Pilsēta · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Plūdi

viesuļvētras "Katrīna" 2005. gadā Plūdi ir sauszemes applūšana ar ūdeni.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Plūdi · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Poļi · Redzēt vairāk »

Policija

Policists Vācijā. Policija ir valsts pārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un mieru, cīnīties pret noziedzību (noziegumu novēršana, atklāšana un sodīšana).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Policija · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Polija · Redzēt vairāk »

Polocka

Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Polocka · Redzēt vairāk »

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »

Pomerānija

Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Pomerānija · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Preses nams

Preses nama komplekss 2016. gada oktobrī, attēlā redzamā zemākā ēka ir nojaukta Preses nams pārbūves procesā 2022. gada 4. augustā Preses nams ir 1978.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Preses nams · Redzēt vairāk »

Princis

Karaliskā prinča heraldiskais kronis Prinča heraldiskais kronis Princis, arī firsts (cēlies no, cēlies no  — ‘pirmais’) ir principāta (valsts) monarhs; arī viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Princis · Redzēt vairāk »

Provodņiks

Rūpnīca "Provodņiks" (1908) Rūpnīcas "Provodņiks" 100 rubļu akcija (1913) Provodņiks (latviski — "Pavadonis") bija Krievijas—Francijas gumijas ražošanas kopuzņēmums Ganību dambī 31 Sarkandaugavā Rīgā, kas darbojās no 1888.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Provodņiks · Redzēt vairāk »

Pulkstenis

Sienas pulkstenis. Pulkstenis ir viena no laika mērīšanas ierīcēm.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Pulkstenis · Redzēt vairāk »

Pulkveža Brieža iela (Rīga)

Pulkveža Brieža iela ir Rīgas iela, Ziemeļu rajonā, Centra, Pētersalas-Andrejsalas, Skanstes apkaimēs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Pulkveža Brieža iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Pulvertornis

Pulvertornis Rīgā Pulvertornis bija šaujampulvera un munīcijas noliktava, ko šādiem mērķiem izmantoja līdz pat 20. gadsimtam.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Pulvertornis · Redzēt vairāk »

Purvciems (Rīga)

2005. gads. Purvciems ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži posma Rīga—Zemitāni.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Purvciems (Rīga) · Redzēt vairāk »

Radisson Blu Hotel Latvija

Radisson Blu Hotel Latvija (agrāk Viesnīca "Latvija", Reval Hotel Latvija) ir 27 stāvus augsta viesnīcu augstceltne Rīgas Centra apkaimē, Vidzemes priekšpilsētā, kas pieder vienīcu ķēdei Radisson Blu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Radisson Blu Hotel Latvija · Redzēt vairāk »

Raiņa bulvāris (Rīga)

Raiņa bulvāris ir bulvāris Rīgas Bulvāru lokā Centra apkaimē Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Raiņa bulvāris (Rīga) · Redzēt vairāk »

Raiņa kapi

Raiņa kapa piemineklis Raiņa kapi (sākotnēji Rīgas Jaunie kapi) ir kapsēta Aizsaules ielā 1, Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Raiņa kapi · Redzēt vairāk »

Raiņa piemineklis

Raiņa piemineklis ir piemineklis latviešu dzejniekam Rainim, kas atrodas Esplanādē, Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Raiņa piemineklis · Redzēt vairāk »

Rail Baltica

''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora. Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020). Rail Baltica ir dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstu integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rail Baltica · Redzēt vairāk »

Raimonds Pauls

Ojārs Raimonds Pauls (dzimis Rīgā) ir latviešu komponists, pianists, politiķis, bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Raimonds Pauls · Redzēt vairāk »

Rainis

Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rainis · Redzēt vairāk »

Rātslaukums (Rīga)

Skats uz Strēlnieku laukumu un Rātslaukumu no Pēterbaznīcas torņa (2010). Vizualizācija ar jaunbūvējamo Rīgas pilsētas biroju namu, kura torņa augstumam bija jāpārsniedz Vecrīgas baznīcu torņu augstums (arhitekti Nikolajs Voits un Sergejs Antonovs, 1939). Rātslaukums ir Vecrīgas laukums, pie kura atrodas Rīgas rātsnams, Melngalvju nams, Latvijas Okupācijas muzejs un citas ēkas.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rātslaukums (Rīga) · Redzēt vairāk »

Rāves cukurfabrika

Rāves cukurfabrika (no Broces kolekcijas, 1786). Rāves cukurfabrika bija vecākā Sarkandaugavas fabrika, ko 1784.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rāves cukurfabrika · Redzēt vairāk »

Rīdigers fon der Golcs

Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīdigers fon der Golcs · Redzēt vairāk »

Rūdolfs I Hābsburgs

Rūdolfs I; dzimis, miris) bija Romiešu karalis un Svētās Romas impērijas valdnieks no 1273.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rūdolfs I Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīga 2014

Rīga 2014 ir Rīgas kā vienas no 2014.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīga 2014 · Redzēt vairāk »

Rīgas 1. pilsētas teātris

Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gadsimta vidū. Pilsētas Vācu teātra ēka Pirmā pasaules kara laikā Rīgas 1.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas 1. pilsētas teātris · Redzēt vairāk »

Rīgas 1. slimnīca

Rīgas 1.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas 1. slimnīca · Redzēt vairāk »

Rīgas 13. vidusskola

Rīgas 13.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas 13. vidusskola · Redzēt vairāk »

Rīgas 25. vidusskola

Rīgas 25.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas 25. vidusskola · Redzēt vairāk »

Rīgas 49. vidusskola

Rīgas 49.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas 49. vidusskola · Redzēt vairāk »

Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija

Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijas attēls uz pastkartes. Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija bija pirmā Rīgas ģimnāzija ar krievu mācību valodu un krievu ortodoksās baznīcas lūgšanu telpu (1894).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Rīgas aplenkums (1656)

1656.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas aplenkums (1656) · Redzēt vairāk »

Rīgas aplenkums (1709—1710)

Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas ģerbonis

Rīgas pilsētas ģerbonis tagadējā izskatā apstiprināts 1925.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Rīgas Balss

1989-06-14 numura fragments "Rīgas Balss" ir Rīgā publicēta vakara avīze, kas iznāca latviešu un krievu valodā no 1957.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Balss · Redzēt vairāk »

Rīgas bērnu dzelzceļš

Jauniešu stacija 2009. gada jūlijā Rīgas bērnu dzelzceļš, arī Latvijas bērnu dzelzceļš, bija viens no 52 PSRS strādājošiem bērnu dzelzceļiem, kurus pilnībā apkalpoja bērni, lai apgūtu dzelzceļnieku profesijas.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas bērnu dzelzceļš · Redzēt vairāk »

Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs

Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs (saīsināti - RBIAC) ir Latvijā lielākais un modernākais biomateriālu pētniecības centrs, atrodas Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs · Redzēt vairāk »

Rīgas birža (mākslas muzejs)

Rīgas Birža ir mākslas muzejs Doma laukumā 6 Rīgā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sastāvdaļa.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas birža (mākslas muzejs) · Redzēt vairāk »

Rīgas Brāļu kapi

Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Brāļu kapi · Redzēt vairāk »

Rīgas brīvpilsēta

Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »

Rīgas Centrālcietums

Rīgas Centrālcietums ir lielākais cietums Latvijā, tajā sodu izcieš ap 1225 ieslodzīto.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Centrālcietums · Redzēt vairāk »

Rīgas Centrāltirgus

Rīgas Centrāltirgus Centrāltirgus ir centrālais un lielākais Rīgas tirgus, kas atrodas pilsētas centrā, Maskavas forštatē, uz dienvidiem no pilsētas kanāla (Kārļa baseina), pretim Rīgas Starptautiskajai autoostai.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Centrāltirgus · Redzēt vairāk »

Rīgas Doma kora skola

Rīgas Doma kora skola (RDKS) ir Nacionālās Mākslu vidusskolas (NVM) struktūrvienība.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Doma kora skola · Redzēt vairāk »

Rīgas Doma skola

Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »

Rīgas dome

Rīgas dome ir Rīgas pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas dome · Redzēt vairāk »

Rīgas domkapituls

Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas domkapituls · Redzēt vairāk »

Rīgas Doms

Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »

Rīgas Dzemdību nams

Rīgas pilsētas Dzemdību nams ir medicīnas iestāde, sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Dzemdību nams · Redzēt vairāk »

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) ir Latvijā reģistrēts uzņēmums, kas nodarbojas ar elektroiekārtu ražošanu transportlīdzekļiem.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca · Redzēt vairāk »

Rīgas Franču licejs

Rīgas Franču licejs ir Rīgas skola, kurā mācības notiek no 1.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Franču licejs · Redzēt vairāk »

Rīgas geto

Rīgas geto. 1942. gads Rīgas geto bija vācu okupācijas valdības izveidots ebreju geto Rīgā, kas pastāvēja no 1941.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas geto · Redzēt vairāk »

Rīgas guberņa

Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas (sākotnēji Krievijas caristes) sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu daļa).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas guberņa · Redzēt vairāk »

Rīgas Herdera institūts

Herdera institūta ēka ap 1930. gadu. Rīgas Herdera institūts bija privāta augstskola Rīgā (1921—1939), kas gatavoja vācbaltiešu teologus, skolotājus un sabiedriskos darbiniekus.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Herdera institūts · Redzēt vairāk »

Rīgas HES

Rīgas HES ir jaunākā Daugavas hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas HES · Redzēt vairāk »

Rīgas Horālā sinagoga

Rīgas Horālā sinagoga pirms 1906. gada Rīgas Horālās sinagogas iekšskats (Latvijas neatkarības dienas svinības 1937. gada novembrī). Rīgas Horālā sinagoga dibināta 1871.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Horālā sinagoga · Redzēt vairāk »

Rīgas Jūrmala

Rīgas Jūrmala bija pilsēta, kas izveidota 1920.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Jūrmala · Redzēt vairāk »

Rīgas Jēzus baznīca

Rīgas Jēzus Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Elijas un Jēzusbaznīcas ielas krustojumā, Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Jēzus baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas karogs

Rīgas karogs ir viens no Rīgas oficiālajiem simboliem kopā ar Rīgas pilsētas ģerboni.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas karogs · Redzēt vairāk »

Rīgas Kino muzejs

Kinomuzeja pagalms Dibināts 1988.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Kino muzejs · Redzēt vairāk »

Rīgas Kongresu nams

Rīgas Kongresu nams ir momumentāla trīs stāvus augsta mūra ēka.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Kongresu nams · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu teātris

Rīgas Latviešu teātris bija pirmais profesionālais latviešu teātris, kas darbojās no 1868.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Latviešu teātris · Redzēt vairāk »

Rīgas licejs

J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »

Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"

Ložas dibinātājs Johans Lotariuss fon Malcāns. Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" („Zum Nordstern”) bija pirmā brīvmūrnieku loža Rīgā, ko 1750.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" · Redzēt vairāk »

Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija

Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzijas attēls uz pastkartes Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija bija pirmā Rīgas sieviešu ģimnāzija ar krievu mācību valodu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Rīgas Lutera baznīca

Rīgas Lutera Evaņģēliski luteriskā baznīca, arī Torņakalna baznīca, ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Torņakalna ielā 3/5, Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Lutera baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas maratons

Rīgas maratons jeb Rimi Rīgas maratons ir ikgadējs maratons, kas notiek Rīgā kopš 1991.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas maratons · Redzēt vairāk »

Rīgas Meža kapi

Meža kapu kompleksa karte Jāņa Čakstes piemineklis Rīgas Meža kapi ir 1913.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Meža kapi · Redzēt vairāk »

Rīgas metropolitēns

Rīgas metropolitēns jeb Rīgas metro ir nerealizēta 1970. un 1980. gados plānotā pazemes sabiedriskā transporta sistēma Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas metropolitēns · Redzēt vairāk »

Rīgas miera līgums ar kuršiem

1230. gadā Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem oriģināls. Rīgas miera līguma ar kuršiem teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937—1940). Rīgas miera līgums ar kuršiem ir Rīgā 1230.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas miera līgums ar kuršiem · Redzēt vairāk »

Rīgas Motormuzejs

Rīgas Motormuzejs ir muzejs Rīgā un ir lielākais seno spēkratu muzejs Baltijas valstīs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Motormuzejs · Redzēt vairāk »

Rīgas Nacionālā sporta manēža

Rīgas Nacionālā sporta manēža ir sporta manēža Rīgā, Kojusalas ielā 9 (līdz 2018. gadam Maskavas ielā 160).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Nacionālā sporta manēža · Redzēt vairāk »

Rīgas OMON

Rīgas OMON, pilnā nosaukumā Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes speciālo uzdevumu milicijas vienība (SUMV), jeb tā sauktās „melnās beretes” bija īpaša milicijas vienība, kas no 1988.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas OMON · Redzēt vairāk »

Rīgas osta

Rīgas brīvosta ir lielākā osta Latvijā, Daugavas grīvā, Rīgas pilsētā, kuru pārvalda Rīgas Brīvostas pārvalde.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas osta · Redzēt vairāk »

Rīgas pašvaldības vadītājs

Rīgas pašvaldības vadītājs, arī Rīgas domes vadītājs un Rīgas mērs, ir Rīgas pilsētas vadītājs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas pašvaldības vadītājs · Redzēt vairāk »

Rīgas pasažieru osta

Rīgas Pasažieru termināla piestātne Rīgas Pasažieru osta (oficiālais nosaukums Rīgas Pasažieru termināls) ir pasažieru osta Latvijas galvaspilsētā Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas pasažieru osta · Redzēt vairāk »

Rīgas Pasažieru stacija

Rīgas Pasažieru stacija (agrāk Rīga I, Rīgas Centrālā stacija, Rīga-Pasažieru) ir lielākā pasažieru dzelzceļa stacija Rīgā un Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Pasažieru stacija · Redzēt vairāk »

Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »

Rīgas Pāvila baznīca

Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīcas tornis Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1887.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Pāvila baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas pils

Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas pils · Redzēt vairāk »

Rīgas pils ugunsgrēks

Rīgas pils ugunsgrēks notika 2013.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas pils ugunsgrēks · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)

Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskā augstskola

Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Politehniskā augstskola · Redzēt vairāk »

Rīgas Porcelāna muzejs

Rīgas Porcelāna muzejs ir keramikas muzejs Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Porcelāna muzejs · Redzēt vairāk »

Rīgas rāte

Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »

Rīgas rātsnams

Rīgas rātsnams bija ēka, kas kalpoja kā Rīgas pilsētas valdes (Rīgas rātes) mītne.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas rātsnams · Redzēt vairāk »

Rīgas Sporta pils

Rīgas Sporta pils bija sporta halle, kas atradās Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Sporta pils · Redzēt vairāk »

Rīgas Stradiņa universitāte

Rīgas Stradiņa universitāte (Dzirciema iela 16) Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir viena no sešām Latvijas universitātēm, kas ir izveidota 2002.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Stradiņa universitāte · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētā Franciska baznīca

Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes baznīca, kas atrodas Katoļu ielā 16, Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Svētā Franciska baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle

Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētā Miķeļa kapi

Rīgas Svētā Miķeļa kapsēta ierīkota 1874.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Svētā Miķeļa kapi · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētā Pētera baznīca

Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Svētā Pētera baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca

Rīgas Sv. Trīsvienības Pārdaugavas pareizticīgo baznīca mūsdienās Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca pirms Pirmā pasaules kara Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca jeb Svētās Trejādības Pārdaugavas pareizticīgo baznīca ir 1895.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas Teikas vidusskola

Rīgas Teikas vidusskola ir vispārizglītojošā Rīgas mācību iestāde, kas atrodas Aizkraukles ielā 14, Teikas apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Teikas vidusskola · Redzēt vairāk »

Rīgas vagonbūves rūpnīca

Rīgas vagonbūves rūpnīcas ēka 2009. gadā AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) ir maksātnespējīga Latvijas akciju sabiedrība, kas nodarbojās ar sliežu transporta ritošā sastāva ražošanu, modernizāciju un remontu, kā arī komplektējošo daļu ražošanu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas vagonbūves rūpnīca · Redzēt vairāk »

Rīgas Valsts 3. ģimnāzija

Rīgas Valsts 3.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Valsts 3. ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Rīgas Valsts tehnikums

Skats uz Rīgas Valsts tehnikumu (bijušo ķeizara Nikolaja I ģimnāziju) no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi) Rīgas Valsts tehnikums, saīsinājumā RVT, ir mācību iestāde Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Valsts tehnikums · Redzēt vairāk »

Rīgas Valsts vācu ģimnāzija

Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (RVVĢ) ir vidējās izglītības iestāde Āgenskalnā, Rīgā, kurā mācās skolēni no 7.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Valsts vācu ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir muzejs Rīgā, kurā izstādītas ekspozīcijas par Rīgas vēsturi, sākot ar pilsētas dibināšanu 1201.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsturiskais centrs

Rīgas vēsturiskais centrs ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauts objekts.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas vēsturiskais centrs · Redzēt vairāk »

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, Ģertrūdes un Baznīcas ielas krustojumā, celts pēc arhitekta Johana Daniela Felsko projekta 1864.—1869.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca

Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas pareizticīgo baznīca ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas Visu Svēto baznīca

Rīgas Visu Svēto pareizticīgo baznīca ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Visu Svēto baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas Zooloģiskais dārzs

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs jeb Rīgas zoodārzs (RZD) ir zooloģiskais dārzs Rīgā, Mežaparkā (Meža prospekts 1), Latvijas Republikā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »

Rūpnīca

Volfsburgā Rūpnīca jeb fabrika ( — ‘darbnīca’) ir objekts, kurā notiek produktu ražošana, izmantojot dažādus mehānismus, tehniku un konveijerus.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rūpnīca · Redzēt vairāk »

Rūpniecība

Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rūpniecība · Redzēt vairāk »

Reformācija

Protestantu kustības atzaru izplatība Eiropā Polijas—Lietuvas kopvalstī 1573. gadā Protestantu reformācija bija 16.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Reformācija · Redzēt vairāk »

Reiterna nams

Reiterna nams ir ēka Mārstaļu ielā 2/4, Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Reiterna nams · Redzēt vairāk »

Riharda Vāgnera iela (Rīga)

Riharda Vāgnera iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā. Riharda Vāgnera iela sākas krustojumā ar Kaļķu ielu un beidzas krustojumā ar Teātra ielu. Ielas garums ir 195 metri.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Riharda Vāgnera iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Rihards Tomsons

Rihards Kārlis Tomsons (1834—1893) bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rihards Tomsons · Redzēt vairāk »

Rihards Vāgners

Vilhelms Rihards Vāgners (dzimis Leipcigā, miris Venēcijā) bija vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists, galvenokārt pazīstams ar savām operām.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rihards Vāgners · Redzēt vairāk »

Rimi Baltic

Rimi Baltic ir pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības ķēde Baltijas valstīs, kura bāzējas Latvijas galvaspilsētā Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rimi Baltic · Redzēt vairāk »

Rimi Olimpiskais centrs

Rimi Olimpiskais centrs (sākotnēji Olimpiskais sporta centrs, iepriekš Elektrum olimpiskais centrs) ir daudzfunkcionāla iekštelpu sporta būve Grostonas ielā 6b, Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rimi Olimpiskais centrs · Redzēt vairāk »

Roberts Garselis

Jānis Roberts Garselis (—) bija Latvijas inženieris, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Roberts Garselis · Redzēt vairāk »

Roberts Liepiņš

Roberts Liepiņš (—) bija Latvijas diplomāts un politiķis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Roberts Liepiņš · Redzēt vairāk »

Roma

Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Roma · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Rubonia

Rubonia bija Rīgā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rubonia · Redzēt vairāk »

Rudens

Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Rudens · Redzēt vairāk »

Sakši

Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Sakši · Redzēt vairāk »

Saksija

Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Saksija · Redzēt vairāk »

Salaspils

Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Salaspils · Redzēt vairāk »

Salaspils vēsture

Salaspils (vācu: Holmburg, Kirchholm) ir viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kas rakstītajos avotos pieminēta kopš 1186.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Salaspils vēsture · Redzēt vairāk »

Salu tilts

Salu tilts ir garākais tilts pār Daugavu Rīgā, kas būvēts kā Maskavas tilts no 1968.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Salu tilts · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Sarkandaugava

Sarkandaugava ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Eksportosta, Vējzaķsala un Mazā Vējzaķu sala.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Sarkandaugava · Redzēt vairāk »

Saskaņas Centrs

Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" (SC) bija centriski kreisa politiskā apvienība Latvijā, kas aktīvi darbojās no 2005.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Saskaņas Centrs · Redzēt vairāk »

Saules akmens

Saules akmens (oficiāli Swedbank Centrālā ēka) ir biroju augstceltne Pārdaugavā, Ķīpsalas apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Saules akmens · Redzēt vairāk »

Saules aptumsums

Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Saules aptumsums · Redzēt vairāk »

Sērkociņš

Sērkociņi, no kuriem viens jau ir izdedzis Sērkociņš ir stienītis, kas izgatavots no viegli degoša materiāla (parasti koka) un kura vienā galā ir īpaši viegli uzliesmojoša galviņa, kas kalpo uguns iegūšanai.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Sērkociņš · Redzēt vairāk »

Septembris

Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Septembris · Redzēt vairāk »

Sergejs Goļicins

Sergejs Goļicins (dzimis, miris) bija Katrīnas II laika Krievijas infantērijas ģenerālis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Sergejs Goļicins · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Sibīrija · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Sigismunds III Vāsa

Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »

Silvestrs Stodevešers

Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Silvestrs Stodevešers · Redzēt vairāk »

Skaņuplate

Skaņuplate (saukta arī vinila plate jeb vienkārši plate) ir analogais skaņas nesējs, divpusējs, retāk vienpusējs disks, kas izveidots no sintētiskiem materiāliem (sākotnēji no šellakas), uz kura virsmas vai virsmām iespiesta nepārtraukta viļņaina iedobe jeb celiņš kā skaņas viļņu atveids.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Skaņuplate · Redzēt vairāk »

Skolas iela (Rīga)

Skolas iela ir iela Rīgas Centra rajonā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Skolas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Slāvu iela

Slāvu iela var būt šādās Latvijas pilsētās.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Slāvu iela · Redzēt vairāk »

Smoļenskas kņazi

Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Smoļenskas kņazi · Redzēt vairāk »

Spilve (Rīga)

Spilve ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Spilve (Rīga) · Redzēt vairāk »

Sports

Sports Sports (cēlies no disport — ‘spēle, izklaidēšanās’) ir fiziskas aktivitātes un spēles, kas tiek veiktas, lai tiktu saglabāta un uzlabota cilvēka fiziskā un garīgā veselība.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Sports · Redzēt vairāk »

Stabu iela (Rīga)

Stabu iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē un Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Stabu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Stacijas laukums (Rīga)

Stacijas laukums ir laukums Rīgā, Centra rajonā, Rīgas Centrā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Stacijas laukums (Rīga) · Redzēt vairāk »

Staro Rīga

"Staro Rīga" logo Staro Rīga ir ikgadējs gaismas festivāls Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Staro Rīga · Redzēt vairāk »

Starptautiskā lidosta "Rīga"

Starptautiskā lidosta "Rīga" (IATA: RIX, ICAO: EVRA) ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Starptautiskā lidosta "Rīga" · Redzēt vairāk »

Stūra māja

Stūra māja ir apzīmējums ēkai, kas atrodas Brīvības ielā 61, Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Stūra māja · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Stefans Grūbe

Stefans Grūbe (latīņu: Stephanus Gruben) bija Rīgas virsbīskaps 12.03.1480.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Stefans Grūbe · Redzēt vairāk »

Stikls

meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Stikls · Redzēt vairāk »

Strazdumuiža

Strazdumuižas dzīvojamā ēka (Pihlava villa) Strazdumuižas kokvilnas manufaktūra (M.A. Mihelsona zīmējums). Strazdumuiža bija muiža Biķernieku draudzes novadā, tagad Juglas apkaimē Rīgā, no kuras saglabājušās vairākas koka ēkas un Strazdumuižas parks.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Strazdumuiža · Redzēt vairāk »

Strēlnieku iela (Rīga)

Strēlnieku iela ir iela Rīgas Centra apkaimē ("Klusajā centrā"), kas sākas no krustojuma ar Kalpaka bulvāri, Elizabetes un Pulkveža Brieža ielām, bet beidzas krustojumā ar Hanzas ielu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Strēlnieku iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Suži (Rīga)

Suži ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Suži (Rīga) · Redzēt vairāk »

Svētais Maurīcijs

Svētais Maurīcijs Magdeburgas katedrālē. Svētais Maurīcijs saskaņā ar leģendu bija Ēģiptē ap 250.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Svētais Maurīcijs · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas ķeizari (no vārda "cēzars") jeb imperatori.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Svētbilžu grautiņi (Livonija)

Svētbilžu grautiņi Livonijā bija svētbilžu un grezno baznīcas iekārtu iznīcināšana, ko izraisīja greznības un svētbilžu kulta noliegums reformācijas laikā, 1524.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Svētbilžu grautiņi (Livonija) · Redzēt vairāk »

Swedbank

Swedbank ir Zviedrijā reģistrēta banku grupa, kas darbojas Zviedrijā un Baltijas valstīs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Swedbank · Redzēt vairāk »

Tabaka

200px Tabaka ir lauksaimniecības produkts, ko iegūst no tabaku ģints (Nicotiana) augu lapām.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Tabaka · Redzēt vairāk »

Taksometrs

Londonas taksometrs ''Austin FX4'' (''kebs'') Taksometrs (no  — 'cenas skaitītājs') jeb sarunvalodā vienkārši taksis ir sabiedriskais transportlīdzeklis, ierasti automobilis, kas tiek izmantots pasažieru un kravu pārvadāšanai, apmaksājot braucienu pēc skaitītāja — taksometra — rādījuma.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Taksometrs · Redzēt vairāk »

Talejas iela

Talejas iela ir iela Rīgā, Ziemeļu rajonā, Čiekurkalna apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Talejas iela · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Tallina · Redzēt vairāk »

Tallinas iela (Rīga)

Tallinas iela ir Rīgas iela, Centra rajona, Centra, kā arī Vidzemes priekšpilsētas Brasas un Grīziņkalna apkaimēs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Tallinas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Tartu · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Tērbatas iela (Rīga)

Tērbatas iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Tērbatas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Teātris

Ņujorkas štata teātris. Teātris ((théatron) — 'skatītāju vietas') ir mākslas veids, kas nodarbojas ar dramaturģijas darbu (lugu) vai māksliniecisku ieceru dramatisku realizāciju, tas ir, dramatisko izrāžu radīšanu un publisku izrādīšanu (parasti uz skatuves), izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku un tā tālāk.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Teātris · Redzēt vairāk »

Telefons

Apm. 1910.g. pastkarte - vīrietis un sieviete runā pa telefonu Telefons (no (tele) — 'tālu' un φωνή (fōne) — 'balss') jeb tālrunis ir sakaru ierīce, kas pārraida cilvēka runu elektrisku signālu veidā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Telefons · Redzēt vairāk »

Telegrāfs

Telegrāfs (— 'tālu' un γραφειν — 'rakstīt') ir sistēma ziņojumu (telegrammu) pārraidei attālumā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Telegrāfs · Redzēt vairāk »

Templiešu ordenis

Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Templiešu ordenis · Redzēt vairāk »

Tiesa

Amerikas Savienoto Valstu Augstākā tiesa Tiesa ir iestāde, kuru vada tiesnesis, tiesneši vai miertiesnesis, un darbojas kā tribunāls civillietās un krimināllietās.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Tiesa · Redzēt vairāk »

Tilts

Iekārtais trošu tilts pār aizu Austrijā Dzelzsbetona tilts pār ieleju Šveicē Vanšu tilts Latvijā Tilts ir no stingra materiāla veidota pāreja pār upi, strautu, aizu vai citu padziļinājumu zemes virsmā, kuru izmanto šī šķēršļa šķērsošanai ar kājām vai transportu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Tilts · Redzēt vairāk »

Tipogrāfija

Metāla burtu ligatūras iespieddarbu gatavošanai Tipogrāfija (túpos — ‘druka’;, graphía — ‘attēls’), arī poligrāfija, ir mākslas forma, kā arī rūpniecības, tehnikas un amatniecības nozare, kurā notiek iespieddarbu gatavošana.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Tipogrāfija · Redzēt vairāk »

Tirdzniecība

Rīgas Centrāltirgus paviljoni Tirdzniecība ir preču vai pakalpojumu apmaiņa.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Tirdzniecība · Redzēt vairāk »

Tomass Šēnings

Tomasa Šēninga rezidence - Kokneses pils no trim pusēm (16. gadsimtā -17. gadsimta sākumā). Tomass Šēnings, arī Toms Šēnings (vācu: Thomas Schöning, latīņu: Thomas Schoningus) bija Rīgas virsbīskaps (1528-1539), kura rezidence atradās Kokneses pilī.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Tomass Šēnings · Redzēt vairāk »

Tomskas apgabals

Tomskas apgabals ir viena no Krievijas Federācijas pirmā līmeņa administratīvajām vienībām, kas atrodas Sibīrijas rietumos Obas upes baseina teritorijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Tomskas apgabals · Redzēt vairāk »

Torņakalns

Torņakalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Torņakalns · Redzēt vairāk »

Torņakalns (stacija)

Torņakalns, agrāk Rīgas Jelgavas stacija jeb Rīga III, ir dzelzceļa stacija Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Torņakalna apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Torņakalns (stacija) · Redzēt vairāk »

Traķi

Traķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidos, 28 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Traķi · Redzēt vairāk »

Tramvajs

Tramvajs (no — 'vagons, rati' un way — 'ceļš'Pēc vienas no versijām nosaukums tramvajs radies no ratu nosaukuma, kuri paredzēti ogļu transportēšanai Lielbritānijas šahtās) ir pilsētas sliežu sabiedriskā transporta veids, parasti ar elektrodzinēju, tiek lietots pilsētās pasažieru pārvadāšanai noteiktos maršrutos.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Tramvajs · Redzēt vairāk »

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca ir ārstniecības iestāde, kas atrodas Duntes ielā 22, Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca · Redzēt vairāk »

Trīs brāļi

"Trīs brāļi" ir trīs dzīvojamo ēku grupa Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Trīs brāļi · Redzēt vairāk »

Trolejbuss

Trolejbuss ir pilsētas sabiedriskā transporta veids, parasti ar elektrodzinēju, kas tiek lietots pilsētās pasažieru pārvadāšanai noteiktajos maršrutos.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Trolejbuss · Redzēt vairāk »

Ugunsgrēks

Ugunsgrēks kādā mājā Kanādas pilsētā Masevilā Ugunsgrēks ir nevēlama un nekontrolējama uguns izplatīšanās, kurā var būt cilvēku un dzīvnieku upuri, kā arī sadeg un iet bojā materiālās vērtības.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Ugunsgrēks · Redzēt vairāk »

UNESCO

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir specializēta ANO aģentūra.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un UNESCO · Redzēt vairāk »

Unions

Elektrotehniskās biedrības "Unions" korpusi (arhitekts Heinrihs Šēls, 1899.) Unions bija elektromehāniskā rūpnīca Rīgā 19.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Unions · Redzēt vairāk »

Universālveikala "Centrs" spridzināšana

Universālveikala «Centrs» spridzināšana bija terorakts, kas notika.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Universālveikala "Centrs" spridzināšana · Redzēt vairāk »

Upīša pasāža

Upīša pasāža (celta 1913. gadā, arhitekts A. Vanags) ir funkcionāli un vizuāli saistītu iekšējo pagalmu virkne Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Upīša pasāža · Redzēt vairāk »

Uzbrukums Rīgas Centrālcietumam

Uzbrukums Rīgas centrālcietumam bija LSDSP kaujinieku veikta kaujas operācija 1905. gada revolūcijas laikā, kas notika naktī uz 1905.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Uzbrukums Rīgas Centrālcietumam · Redzēt vairāk »

V Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

V Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki bija Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas norisinājās Rīgā 1984.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un V Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki · Redzēt vairāk »

V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku plakāts (J. Rozentāls). V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1910. gada 19.—21.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Valsts drošības komiteja

Valsts drošības komiteja, saīsinājumā VDK (КГБ), bija PSRS valsts drošības aģentūra.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Valsts drošības komiteja · Redzēt vairāk »

Valsts ieņēmumu dienests

Rīgā Rīgā Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir Finanšu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Valsts ieņēmumu dienests · Redzēt vairāk »

Valters fon Pletenbergs

Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »

Vanšu tilts (Rīga)

Vanšu tilta celtniecība Vanšu tilts ir slīpsaišu tilts pār Daugavu Rīgā, tā garums ir 312 metri.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vanšu tilts (Rīga) · Redzēt vairāk »

Vasalis

Vasalis un senjors viduslaiku gleznojumā Vasalis viduslaiku Eiropā bija feodālis, kas bija atkarīgs no otra, lielāka feodāļa — senjora.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vasalis · Redzēt vairāk »

Vasara

Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vasara · Redzēt vairāk »

Vītauts Dižais

Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »

Vītenis

Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vītenis · Redzēt vairāk »

Vērmanes dārzs

Vērmanes dārzs ir parks, kas atrodas Rīgas centrā starp Tērbatas, Elizabetes, Krišjāņa Barona un Merķeļa ielu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vērmanes dārzs · Redzēt vairāk »

Vēsture

Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vēsture · Redzēt vairāk »

Vētra

Vētra ir ļoti stiprs vējš, kura summārais ātrums 10 minūšu laikā parasti sasniedz vismaz 24 m/s, bet vēja ātrums brāzmās var sasniegt 50 un pat 100 m/s lielu ātrumu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vētra · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Vecāķi

Vecāķi ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Zvejniekciems.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vecāķi · Redzēt vairāk »

Vecmīlgrāvis

Vecmīlgrāvis ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Rīnūži un Ziemeļblāzma.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vecmīlgrāvis · Redzēt vairāk »

Vecpilsētas iela (Rīga)

Vecpilsētas iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vecpilsētas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Vecrīga

Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido K. Valdemāra viela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela un 11. novembra krastmala.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vecrīga · Redzēt vairāk »

VEF

VEF (Valsts elektrotehniskā fabrika) bija viena no lielākajām Latvijas rūpnīcām, kas ražoja telefona centrāles, telefona aparātus, radioaparātus, fotoaparātus, gludekļus un citas elektroiekārtas, kā arī lidmašīnas.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un VEF · Redzēt vairāk »

Velosipēds

1887. gadā zīmēts attēls no vācu enciklopēdijas, kur attēloti dažāda veida velosipēdi Velosipēds (no, no — 'ātrs' un pes — 'kāja, pēda') ir ar pedāļiem darbināms transportlīdzeklis.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Velosipēds · Redzēt vairāk »

VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

VI latvju vispārējo Dziesmu un mūzikas svētku plakāts. Sestie latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki bija pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki piecus gadus pēc Latvijas brīvības cīņu beigām, kad tautsaimniecība bija atguvusies no kara postījumiem.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes priekšpilsēta

Vidzemes priekšpilsēta (iepriekš Proletāriešu rajons, Pēterburgas priekšpilsēta, Pēterburgas forštate) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vidzemes priekšpilsēta · Redzēt vairāk »

Vidzemes tirgus

Vidzemes tirgus ieeja no Matīsa ielas (2013). Vidzemes tirgus, neoficiāli dēvēts arī par Matīsa tirgu, ir viens no Rīgas tirgiem, kas izveidots 1902.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vidzemes tirgus · Redzēt vairāk »

Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)

Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »

Viestura dārzs

Viestura dārza karte. Viesturdārzs ar triumfa arku. Viestura dārzs jeb Dziesmu svētku parks ir vecākais Rīgas parks, kas aizņem 7,60 ha platības starp Eksporta ielu, Hanzas ielu un Rūpniecības ielu.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Viestura dārzs · Redzēt vairāk »

VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

VII latvju vispārējo dziesmu svētku plakāts (Rihards Zariņš). Septītie latvju vispārējie dziesmu svētki bija vispārējie latviešu dziesmu svētki, kas notika no 1931. gada 20.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Atceres dziesmu svētku plakāts (Niklāvs Strunke, 1933). Astotie latvju vispārējie dziesmu svētki, sākotnēji Atceres dziesmu dienas notika no 1933. gada 17.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Vilhelms Lecis

Vilhelms Lecis (dzimis, miris) bija Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs laikā no 1952.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vilhelms Lecis · Redzēt vairāk »

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »

Vilhelms Roberts fon Bulmerinks

Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (1862-1953) bija Rīgas vācbaltiešu namnieks, Rīgas pilsētas galva laikā no 1913.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vilhelms Roberts fon Bulmerinks · Redzēt vairāk »

Visbija

Visbija ir pilsēta Zviedrijā, Gotlandes lēnes centrs.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Visbija · Redzēt vairāk »

Visvaldis

Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Visvaldis · Redzēt vairāk »

Vladimirs (Polockas kņazs)

Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Vladimirs (Polockas kņazs) · Redzēt vairāk »

X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Padomju Latvijas I Dziesmu svētku kopkoncerts. Latviešu Dziesmu Svētku septiņdesmitpiecgadei veltītie Padomju Latvijas I Dziesmu svētki jeb X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā 1948.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Padomju Latvijas Otrie Dziesmu svētki jeb XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā 1950.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (Padomju Latvijas Trešie Dziesmu svētki) Mežaparka Lielajā estrādē (1955). Padomju Latvijas Trešie Dziesmu svētki jeb XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā 1955.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Padomju Latvijas Ceturtie Dziesmu svētki jeb XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā 1960.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Padomju Latvijas 25.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »

XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Padomju Latvijas (X) Dziesmu un (IX) Deju svētki, veltīti 40.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »

XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

V.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »

XVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

PSRS nodibināšanas 50.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un XVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Padomju Latvijas (IX) Dziesmu un (VIII) Deju svētki, veltīti 40.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »

XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki

Divdesmitie Vispārējie latviešu Dziesmu un Desmitie latviešu Deju svētki notika no 1990.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki · Redzēt vairāk »

XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki

Divdesmit pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Vienpadsmitie latviešu Deju svētki notika no 1993.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki · Redzēt vairāk »

XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki

Svētku logotips Divdesmit otrie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Divpadsmitie latviešu Deju svētki notika no 1998.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki · Redzēt vairāk »

XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki

Divdesmit trešie Vispārējie latviešu Dziesmu un trīspadsmitie Deju svētki notika no 2003.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki · Redzēt vairāk »

XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki

XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki notika no 2008.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki · Redzēt vairāk »

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notika no līdz.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki · Redzēt vairāk »

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notika Rīgā, Latvijā no līdz.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki · Redzēt vairāk »

Zasulauks (stacija)

Zasulauks ir dzelzceļa stacija Rīgā, Kurzemes rajonā, Zasulauka apkaimē, līnijā Torņakalns—Tukums II.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Zasulauks (stacija) · Redzēt vairāk »

Zīgfrīds fon Blombergs

Zīgfrīds fon Blombergs vai Zigfrīds no Blombergas (vācu: Siegfried von Blomberg vai Bromberch, latīņu: Suihardus a Blomberg) bija Rīgas virsbīskaps 11.02.1370.-30.06.1374.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Zīgfrīds fon Blombergs · Redzēt vairāk »

Zelts

Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Zelts · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgales bīskapija

Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »

Zemgales priekšpilsēta

Zemgales priekšpilsēta, agrāk Jelgavas priekšpilsēta, ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālajām vienībām.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Zemgales priekšpilsēta · Redzēt vairāk »

Zibens

Zibens Arlingtonā (ASV) Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Zibens · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »

Ziemeļu rajons (Rīga)

Ziemeļu rajons (iepriekš Staļina rajons, tad Oktobra rajons) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Ziemeļu rajons (Rīga) · Redzēt vairāk »

Zinātņu akadēmijas augstceltne

Zinātņu akadēmijas augstceltne ir 21 stāvu augsta biroju ēka Rīgā, kas tiek uzskatīta par pirmo augstceltni Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Zinātņu akadēmijas augstceltne · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

Zolitūde

Aleksandra Bieziņa iela Zolitūdē. 2007. gads. Zolitūde ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kas atrodas tās R daļā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Zolitūde · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1. aprīlis

1.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1. aprīlis · Redzēt vairāk »

1. augusts

1.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1. augusts · Redzēt vairāk »

1. decembris

1.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1. decembris · Redzēt vairāk »

1. februāris

1.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1. februāris · Redzēt vairāk »

1. janvāris

1.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1. janvāris · Redzēt vairāk »

1. jūlijs

1.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1. jūlijs · Redzēt vairāk »

1. maijs

1.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1. maijs · Redzēt vairāk »

1. novembris

1.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1. novembris · Redzēt vairāk »

1. oktobris

1.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1. oktobris · Redzēt vairāk »

1. septembris

1.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1. septembris · Redzēt vairāk »

10. decembris

10.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 10. decembris · Redzēt vairāk »

10. februāris

10.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 10. februāris · Redzēt vairāk »

10. jūlijs

10.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 10. jūlijs · Redzēt vairāk »

10. maijs

10.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 10. maijs · Redzēt vairāk »

10. novembris

10.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 10. novembris · Redzēt vairāk »

11. aprīlis

11.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 11. aprīlis · Redzēt vairāk »

11. augusts

11.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 11. augusts · Redzēt vairāk »

11. februāris

11.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 11. februāris · Redzēt vairāk »

11. jūlijs

11.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 11. jūlijs · Redzēt vairāk »

11. jūnijs

11.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 11. jūnijs · Redzēt vairāk »

11. maijs

11.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 11. maijs · Redzēt vairāk »

11. novembra krastmala

11.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 11. novembra krastmala · Redzēt vairāk »

11. novembris

11.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 11. novembris · Redzēt vairāk »

11. septembris

11.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 11. septembris · Redzēt vairāk »

1161. gads

1161.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1161. gads · Redzēt vairāk »

1170. gads

1170.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1170. gads · Redzēt vairāk »

1184. gads

1184.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1184. gads · Redzēt vairāk »

1185. gads

1185.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1185. gads · Redzēt vairāk »

1199. gads

1199.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1199. gads · Redzēt vairāk »

12. augusts

12.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 12. augusts · Redzēt vairāk »

12. decembris

12.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 12. decembris · Redzēt vairāk »

12. februāris

12.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 12. februāris · Redzēt vairāk »

12. gadsimts

12.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 12. gadsimts · Redzēt vairāk »

12. janvāris

12.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 12. janvāris · Redzēt vairāk »

12. jūlijs

12.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 12. jūlijs · Redzēt vairāk »

12. jūnijs

12.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 12. jūnijs · Redzēt vairāk »

12. marts

12.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 12. marts · Redzēt vairāk »

12. novembris

12.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 12. novembris · Redzēt vairāk »

12. oktobris

12.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 12. oktobris · Redzēt vairāk »

12. septembris

12.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 12. septembris · Redzēt vairāk »

1200. gads

1200.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1200. gads · Redzēt vairāk »

1201. gads

1201.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1201. gads · Redzēt vairāk »

1202. gads

1202.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1202. gads · Redzēt vairāk »

1203. gads

1203.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1203. gads · Redzēt vairāk »

1205. gads

1205.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1205. gads · Redzēt vairāk »

1206. gada kauja pie Salaspils

1206.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1206. gada kauja pie Salaspils · Redzēt vairāk »

1206. gads

1206.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1206. gads · Redzēt vairāk »

1207. gads

1207.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1207. gads · Redzēt vairāk »

1209. gads

1209.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1209. gads · Redzēt vairāk »

1210. gads

1210.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1210. gads · Redzēt vairāk »

1211. gads

1211.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1211. gads · Redzēt vairāk »

1215. gads

1215.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1215. gads · Redzēt vairāk »

1220. gads

1220.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1220. gads · Redzēt vairāk »

1221. gads

1221.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1221. gads · Redzēt vairāk »

1225. gads

1225.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1225. gads · Redzēt vairāk »

1226. gads

1226.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1226. gads · Redzēt vairāk »

1229. gads

1229.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1229. gads · Redzēt vairāk »

1230. gads

1230.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1230. gads · Redzēt vairāk »

1232. gads

1232.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1232. gads · Redzēt vairāk »

1253. gads

1253.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1253. gads · Redzēt vairāk »

1273. gads

1273.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1273. gads · Redzēt vairāk »

1285. gads

Nav apraksta.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1285. gads · Redzēt vairāk »

1292. gads

1288.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1292. gads · Redzēt vairāk »

1293. gads

1293.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1293. gads · Redzēt vairāk »

1294. gads

1294.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1294. gads · Redzēt vairāk »

1297. gads

1297.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1297. gads · Redzēt vairāk »

1298. gads

1298.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1298. gads · Redzēt vairāk »

13. aprīlis

13.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 13. aprīlis · Redzēt vairāk »

13. janvāra iela

13.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 13. janvāra iela · Redzēt vairāk »

13. janvāra Vecrīgas nemieri

13.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 13. janvāra Vecrīgas nemieri · Redzēt vairāk »

13. janvāris

13.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 13. janvāris · Redzēt vairāk »

13. jūlijs

13.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 13. jūlijs · Redzēt vairāk »

13. oktobris

13.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 13. oktobris · Redzēt vairāk »

13. septembris

13.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 13. septembris · Redzēt vairāk »

1301. gads

1301.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1301. gads · Redzēt vairāk »

1302. gads

1302.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1302. gads · Redzēt vairāk »

1304. gads

1304.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1304. gads · Redzēt vairāk »

1312. gads

1312.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1312. gads · Redzēt vairāk »

1313. gads

1313.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1313. gads · Redzēt vairāk »

1315. gads

1315.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1315. gads · Redzēt vairāk »

1329. gads

1329.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1329. gads · Redzēt vairāk »

1335. gads

1335.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1335. gads · Redzēt vairāk »

1338. gads

1338.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1338. gads · Redzēt vairāk »

1350. gads

1350.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1350. gads · Redzēt vairāk »

1352. gads

1352.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1352. gads · Redzēt vairāk »

1353. gads

1353.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1353. gads · Redzēt vairāk »

1354. gads

1354.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1354. gads · Redzēt vairāk »

1357. gads

1357.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1357. gads · Redzēt vairāk »

1360. gads

1360.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1360. gads · Redzēt vairāk »

1366. gads

1366.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1366. gads · Redzēt vairāk »

1367. gads

1367 bija parastais gads, kas sākās piektdienā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1367. gads · Redzēt vairāk »

1378. gads

1378.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1378. gads · Redzēt vairāk »

1386. gads

1386.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1386. gads · Redzēt vairāk »

1393. gads

1393.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1393. gads · Redzēt vairāk »

14. februāris

14.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 14. februāris · Redzēt vairāk »

14. janvāris

14.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 14. janvāris · Redzēt vairāk »

14. jūnijs

14.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 14. jūnijs · Redzēt vairāk »

14. marts

14.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 14. marts · Redzēt vairāk »

14. novembris

14.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 14. novembris · Redzēt vairāk »

14. oktobris

14.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 14. oktobris · Redzēt vairāk »

14. septembris

14.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 14. septembris · Redzēt vairāk »

1400. gads

1400.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1400. gads · Redzēt vairāk »

1405. gads

1405.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1405. gads · Redzēt vairāk »

1412. gads

1412.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1412. gads · Redzēt vairāk »

1416. gads

1416.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1416. gads · Redzēt vairāk »

1421. gads

1421.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1421. gads · Redzēt vairāk »

1434. gads

1434.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1434. gads · Redzēt vairāk »

1445. gads

1445.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1445. gads · Redzēt vairāk »

1448. gads

1448.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1448. gads · Redzēt vairāk »

1450. gads

1450.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1450. gads · Redzēt vairāk »

1452. gads

1452.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1452. gads · Redzēt vairāk »

1469. gads

1469.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1469. gads · Redzēt vairāk »

1476. gads

1476.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1476. gads · Redzēt vairāk »

1481. gads

1481.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1481. gads · Redzēt vairāk »

1484. gads

1484.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1484. gads · Redzēt vairāk »

1485. gads

1485.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1485. gads · Redzēt vairāk »

1491. gads

1491.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1491. gads · Redzēt vairāk »

15. aprīlis

15.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 15. aprīlis · Redzēt vairāk »

15. jūlijs

15.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 15. jūlijs · Redzēt vairāk »

15. marts

15.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 15. marts · Redzēt vairāk »

15. oktobris

15.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 15. oktobris · Redzēt vairāk »

15. septembris

15.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 15. septembris · Redzēt vairāk »

1509. gads

1509.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1509. gads · Redzēt vairāk »

1521. gads

1521.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1521. gads · Redzēt vairāk »

1523. gads

1523.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1523. gads · Redzēt vairāk »

1524. gads

1524.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1524. gads · Redzēt vairāk »

1530. gads

1530.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1530. gads · Redzēt vairāk »

1536. gads

1536.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1536. gads · Redzēt vairāk »

1537. gads

1537.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1537. gads · Redzēt vairāk »

1539. gads

1539.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1539. gads · Redzēt vairāk »

1549. gads

1549.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1549. gads · Redzēt vairāk »

1562. gads

1562.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1562. gads · Redzēt vairāk »

1567. gads

1567.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1567. gads · Redzēt vairāk »

1571. gads

1571.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1571. gads · Redzēt vairāk »

1582. gads

1582.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1582. gads · Redzēt vairāk »

1584. gads

1584.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1584. gads · Redzēt vairāk »

1586. gads

1586.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1586. gads · Redzēt vairāk »

1588. gads

1588.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1588. gads · Redzēt vairāk »

1589. gads

1589.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1589. gads · Redzēt vairāk »

1590. gads

1590.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1590. gads · Redzēt vairāk »

1591. gads

1591.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1591. gads · Redzēt vairāk »

1594. gads

1594 bija parastais gads, kas sākās sestdienā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1594. gads · Redzēt vairāk »

1595. gads

1595 bija parastais gads, kas sākās svētdienā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1595. gads · Redzēt vairāk »

1598. gads

1598.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1598. gads · Redzēt vairāk »

16. aprīlis

16.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 16. aprīlis · Redzēt vairāk »

16. februāris

16.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 16. februāris · Redzēt vairāk »

16. jūnijs

16.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 16. jūnijs · Redzēt vairāk »

16. maijs

16.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 16. maijs · Redzēt vairāk »

16. marts

16.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 16. marts · Redzēt vairāk »

16. novembris

16.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 16. novembris · Redzēt vairāk »

16. oktobris

16.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 16. oktobris · Redzēt vairāk »

16. septembris

16.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 16. septembris · Redzēt vairāk »

1601. gads

1601.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1601. gads · Redzēt vairāk »

1604. gads

1604.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1604. gads · Redzēt vairāk »

1605. gads

1605.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1605. gads · Redzēt vairāk »

1608. gads

1608.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1608. gads · Redzēt vairāk »

1609. gads

1609.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1609. gads · Redzēt vairāk »

1615. gads

1615.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1615. gads · Redzēt vairāk »

1617. gads

1617.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1617. gads · Redzēt vairāk »

1620. gads

1620.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1620. gads · Redzēt vairāk »

1621. gads

1621.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1621. gads · Redzēt vairāk »

1626. gads

1626.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1626. gads · Redzēt vairāk »

1628. gads

1628.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1628. gads · Redzēt vairāk »

1631. gads

1631.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1631. gads · Redzēt vairāk »

1632. gads

1632.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1632. gads · Redzēt vairāk »

1633. gads

1633.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1633. gads · Redzēt vairāk »

1634. gads

1634.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1634. gads · Redzēt vairāk »

1636. gads

1636.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1636. gads · Redzēt vairāk »

1640. gads

1640.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1640. gads · Redzēt vairāk »

1642. gads

1642.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1642. gads · Redzēt vairāk »

1645. gads

1645.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1645. gads · Redzēt vairāk »

1646. gads

1646.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1646. gads · Redzēt vairāk »

1649. gads

1649.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1649. gads · Redzēt vairāk »

1650. gads

1650.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1650. gads · Redzēt vairāk »

1652. gads

1652.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1652. gads · Redzēt vairāk »

1654. gads

1654.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1654. gads · Redzēt vairāk »

1656. gads

1656.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1656. gads · Redzēt vairāk »

1663. gads

1663.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1663. gads · Redzēt vairāk »

1665. gads

1665.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1665. gads · Redzēt vairāk »

1667. gads

1667.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1667. gads · Redzēt vairāk »

1675. gads

1675.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1675. gads · Redzēt vairāk »

1680. gads

1680.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1680. gads · Redzēt vairāk »

1684. gads

1684.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1684. gads · Redzēt vairāk »

1688. gads

1688.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1688. gads · Redzēt vairāk »

1691. gads

1691.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1691. gads · Redzēt vairāk »

1695. gads

1695.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1695. gads · Redzēt vairāk »

1696. gads

1696.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1696. gads · Redzēt vairāk »

17. aprīlis

17.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 17. aprīlis · Redzēt vairāk »

17. augusts

17.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 17. augusts · Redzēt vairāk »

17. janvāris

17.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 17. janvāris · Redzēt vairāk »

17. jūlijs

17.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 17. jūlijs · Redzēt vairāk »

17. jūnijs

17.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 17. jūnijs · Redzēt vairāk »

17. novembris

17.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 17. novembris · Redzēt vairāk »

17. trolejbusu maršruts (Rīga)

Mainīts maršruts Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 2022. gada 23. augusta. 17.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 17. trolejbusu maršruts (Rīga) · Redzēt vairāk »

1700. gads

1700.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1700. gads · Redzēt vairāk »

1701. gads

1701.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1701. gads · Redzēt vairāk »

1709. gads

1709.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1709. gads · Redzēt vairāk »

1710. gads

1710.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1710. gads · Redzēt vairāk »

1711. gads

1711.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1711. gads · Redzēt vairāk »

1713. gads

1713.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1713. gads · Redzēt vairāk »

1714. gads

1714.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1714. gads · Redzēt vairāk »

1719. gads

1719.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1719. gads · Redzēt vairāk »

1727. gads

1727.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1727. gads · Redzēt vairāk »

1730. gads

1730.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1730. gads · Redzēt vairāk »

1750. gads

1750.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1750. gads · Redzēt vairāk »

1756. gads

1756.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1756. gads · Redzēt vairāk »

1762. gads

1762.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1762. gads · Redzēt vairāk »

1773. gads

1773.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1773. gads · Redzēt vairāk »

1782. gads

1782.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1782. gads · Redzēt vairāk »

1784. gads

1784.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1784. gads · Redzēt vairāk »

1785. gads

1785.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1785. gads · Redzēt vairāk »

1786. gads

1786.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1786. gads · Redzēt vairāk »

1787. gads

1787.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1787. gads · Redzēt vairāk »

1788. gads

1788.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1788. gads · Redzēt vairāk »

1789. gads

1789.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1789. gads · Redzēt vairāk »

1794. gads

1794.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1794. gads · Redzēt vairāk »

18. aprīlis

18.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 18. aprīlis · Redzēt vairāk »

18. februāris

18.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 18. februāris · Redzēt vairāk »

18. jūlijs

18.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 18. jūlijs · Redzēt vairāk »

18. jūnijs

18.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 18. jūnijs · Redzēt vairāk »

18. maijs

18.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 18. maijs · Redzēt vairāk »

18. novembris

18.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 18. novembris · Redzēt vairāk »

18. oktobris

18.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 18. oktobris · Redzēt vairāk »

18. septembris

18.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 18. septembris · Redzēt vairāk »

1809. gads

1809.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1809. gads · Redzēt vairāk »

1822. gads

1822.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1822. gads · Redzēt vairāk »

1828. gads

1828.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1828. gads · Redzēt vairāk »

1829. gads

1829.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1829. gads · Redzēt vairāk »

1832. gads

1832.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1832. gads · Redzēt vairāk »

1834. gads

1834.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1834. gads · Redzēt vairāk »

1837. gads

1837.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1837. gads · Redzēt vairāk »

1839. gads

1839.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1839. gads · Redzēt vairāk »

1841. gads

1841.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1841. gads · Redzēt vairāk »

1845. gads

1845.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1845. gads · Redzēt vairāk »

1848. gads

1848.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1848. gads · Redzēt vairāk »

1851. gads

1851.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1851. gads · Redzēt vairāk »

1852. gads

1852.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1852. gads · Redzēt vairāk »

1855. gads

1855.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1855. gads · Redzēt vairāk »

1862. gads

1862.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1862. gads · Redzēt vairāk »

1863. gads

1863.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1863. gads · Redzēt vairāk »

1866. gads

1866.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1866. gads · Redzēt vairāk »

1868. gads

1868.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1868. gads · Redzēt vairāk »

1869. gads

1869.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1869. gads · Redzēt vairāk »

1870. gads

1870.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1870. gads · Redzēt vairāk »

1871. gads

1871.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1871. gads · Redzēt vairāk »

1872. gads

1872.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1872. gads · Redzēt vairāk »

1873. gads

1873.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1873. gads · Redzēt vairāk »

1874. gads

1874.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1874. gads · Redzēt vairāk »

1876. gads

1876.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1876. gads · Redzēt vairāk »

1877. gads

1877.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1877. gads · Redzēt vairāk »

1878. gads

1878.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1878. gads · Redzēt vairāk »

1879. gads

1879.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1879. gads · Redzēt vairāk »

1880. gads

1880.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1880. gads · Redzēt vairāk »

1882. gads

1882.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1882. gads · Redzēt vairāk »

1883. gads

1883.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1883. gads · Redzēt vairāk »

1884. gads

1884.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1884. gads · Redzēt vairāk »

1885. gads

1885.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1885. gads · Redzēt vairāk »

1887. gads

1887.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1887. gads · Redzēt vairāk »

1888. gads

1888.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1888. gads · Redzēt vairāk »

1889. gads

1889.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1889. gads · Redzēt vairāk »

1890. gads

1890.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1890. gads · Redzēt vairāk »

1891. gads

1891.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1891. gads · Redzēt vairāk »

1892. gads

1892.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1892. gads · Redzēt vairāk »

1893. gads

1893.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1893. gads · Redzēt vairāk »

1895. gads

1895.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1895. gads · Redzēt vairāk »

1896. gads

1896.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1896. gads · Redzēt vairāk »

1897. gads

1897.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1897. gads · Redzēt vairāk »

1898. gads

1898.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1898. gads · Redzēt vairāk »

19. aprīlis

19.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 19. aprīlis · Redzēt vairāk »

19. augusts

19.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 19. augusts · Redzēt vairāk »

19. decembris

19.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 19. decembris · Redzēt vairāk »

19. janvāris

19.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 19. janvāris · Redzēt vairāk »

19. jūlijs

19.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 19. jūlijs · Redzēt vairāk »

19. jūnijs

19.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 19. jūnijs · Redzēt vairāk »

19. novembris

19.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 19. novembris · Redzēt vairāk »

19. septembris

19.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 19. septembris · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1901. gads

1901.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1901. gads · Redzēt vairāk »

1902. gads

1902.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1902. gads · Redzēt vairāk »

1903. gads

1903.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1903. gads · Redzēt vairāk »

1904. gads

1904.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1904. gads · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija Latvijā

Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

1905. gads

1905.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1905. gads · Redzēt vairāk »

1906. gads

1906.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1906. gads · Redzēt vairāk »

1907. gads

1907.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1907. gads · Redzēt vairāk »

1908. gads

1908.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1908. gads · Redzēt vairāk »

1909. gads

1909.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1909. gads · Redzēt vairāk »

1910. gads

1910.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1910. gads · Redzēt vairāk »

1912. gads

1912.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1912. gads · Redzēt vairāk »

1913. gads

1913.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1913. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1915. gads

1915.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1915. gads · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1921. gads · Redzēt vairāk »

1922. gads

1922.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1922. gads · Redzēt vairāk »

1923. gads

1923.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1923. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1925. gads

1925.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1925. gads · Redzēt vairāk »

1926. gads

1926.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1926. gads · Redzēt vairāk »

1927. gads

1927.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1927. gads · Redzēt vairāk »

1928. gads

1928.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1928. gads · Redzēt vairāk »

1929. gads

1929.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1929. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1931. gads

1931.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1931. gads · Redzēt vairāk »

1932. gads

1932.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1932. gads · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1933. gads · Redzēt vairāk »

1935. gads

1935.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1935. gads · Redzēt vairāk »

1936. gads

1936.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1936. gads · Redzēt vairāk »

1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā

1937.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā · Redzēt vairāk »

1937. gads

1937.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1937. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1944. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1946. gads

1946.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1946. gads · Redzēt vairāk »

1947. gads

1947.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1947. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1948. gads · Redzēt vairāk »

1949. gads

1949.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1949. gads · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1950. gads · Redzēt vairāk »

1951. gads

1951.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1951. gads · Redzēt vairāk »

1952. gads

1952.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1952. gads · Redzēt vairāk »

1953. gads

1953.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1953. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1954. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1956. gads

1956.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1956. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1958. gads

1958.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1958. gads · Redzēt vairāk »

1959. gads

1959.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1959. gads · Redzēt vairāk »

1960. gads

1960.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1960. gads · Redzēt vairāk »

1961. gads

1961.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1961. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1963. gads

1963.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1963. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1965. gads

1965.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1965. gads · Redzēt vairāk »

1967. gads

1967.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1967. gads · Redzēt vairāk »

1968. gads

1968.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1968. gads · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1970. gads

1970.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1970. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1974. gads · Redzēt vairāk »

1975. gads

1975.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1975. gads · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1976. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1979. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1981. gads

1981.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1981. gads · Redzēt vairāk »

1982. gads

1982.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1982. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1983. gads · Redzēt vairāk »

1984. gads

1984.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1984. gads · Redzēt vairāk »

1985. gads

1985.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1985. gads · Redzēt vairāk »

1986. gads

1986.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1986. gads · Redzēt vairāk »

1987. gads

1987.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1987. gads · Redzēt vairāk »

1988. gads

1988.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1988. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1989. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1991. gads · Redzēt vairāk »

1992. gads

1992.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1992. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1993. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1994. gads · Redzēt vairāk »

1995. gads

1995.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1995. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1996. gads · Redzēt vairāk »

1997. gads

1997.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1997. gads · Redzēt vairāk »

1998. gads

1998.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1998. gads · Redzēt vairāk »

1999. gads

1999.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 1999. gads · Redzēt vairāk »

2. augusts

2.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2. augusts · Redzēt vairāk »

2. decembris

2.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2. decembris · Redzēt vairāk »

2. februāris

2.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2. februāris · Redzēt vairāk »

2. jūlijs

2.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2. jūlijs · Redzēt vairāk »

2. jūnijs

2.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2. jūnijs · Redzēt vairāk »

2. marts

2.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2. marts · Redzēt vairāk »

2. novembris

2.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2. novembris · Redzēt vairāk »

2. oktobris

2.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2. oktobris · Redzēt vairāk »

20. augusts

20.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 20. augusts · Redzēt vairāk »

20. decembris

20.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 20. decembris · Redzēt vairāk »

20. februāris

20.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 20. februāris · Redzēt vairāk »

20. jūlijs

20.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 20. jūlijs · Redzēt vairāk »

20. jūnijs

20.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 20. jūnijs · Redzēt vairāk »

20. marts

20.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 20. marts · Redzēt vairāk »

20. novembris

20.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 20. novembris · Redzēt vairāk »

20. oktobris

20.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 20. oktobris · Redzēt vairāk »

20. septembris

20.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 20. septembris · Redzēt vairāk »

2001. gads

2001.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2001. gads · Redzēt vairāk »

2002. gads

2002.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2002. gads · Redzēt vairāk »

2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

2003.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2003. gads

2003.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2003. gads · Redzēt vairāk »

2004. gads

2004.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2004. gads · Redzēt vairāk »

2005. gads

2005.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2005. gads · Redzēt vairāk »

2006. gada NATO samits

Logo. NATO valstu vadītāji Rīgā. 2006.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2006. gada NATO samits · Redzēt vairāk »

2006. gada Pasaules čempionāts hokejā

sudraba monēta 2006.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2006. gada Pasaules čempionāts hokejā · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2006. gads · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2007. gads · Redzēt vairāk »

2008. gads

2008.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2008. gads · Redzēt vairāk »

2009. gads

2009.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2009. gads · Redzēt vairāk »

2011. gads

2011.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2011. gads · Redzēt vairāk »

2013. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2013. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2013. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2014. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2014. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2014. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2015. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2015. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2015. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2016. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2016. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2016. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2017. gada Rīgas domes vēlēšanas

2017.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2017. gada Rīgas domes vēlēšanas · Redzēt vairāk »

2017. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2017. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2017. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2018. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2018. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2018. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2019. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2019. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2019. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2020. gada Rīgas domes vēlēšanas

2020.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas · Redzēt vairāk »

2020. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2020. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2021. gada Pasaules čempionāts hokejā

2021.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2021. gada Pasaules čempionāts hokejā · Redzēt vairāk »

2021. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2021. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2022. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2022. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 2022. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

21. augusts

21.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 21. augusts · Redzēt vairāk »

21. janvāris

21.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 21. janvāris · Redzēt vairāk »

21. jūlijs

21.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 21. jūlijs · Redzēt vairāk »

21. jūnijs

21.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 21. jūnijs · Redzēt vairāk »

21. maijs

21.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 21. maijs · Redzēt vairāk »

21. marts

21.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 21. marts · Redzēt vairāk »

21. novembris

21.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 21. novembris · Redzēt vairāk »

21. septembris

21.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 21. septembris · Redzēt vairāk »

22. augusts

22.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 22. augusts · Redzēt vairāk »

22. decembris

22.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 22. decembris · Redzēt vairāk »

22. jūlijs

22.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 22. jūlijs · Redzēt vairāk »

22. jūnijs

22.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 22. jūnijs · Redzēt vairāk »

22. maijs

22.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 22. maijs · Redzēt vairāk »

22. oktobris

22.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 22. oktobris · Redzēt vairāk »

23. aprīlis

23.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 23. aprīlis · Redzēt vairāk »

23. augusts

23.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 23. augusts · Redzēt vairāk »

23. janvāris

23.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 23. janvāris · Redzēt vairāk »

23. jūlijs

23.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 23. jūlijs · Redzēt vairāk »

23. jūnijs

23.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 23. jūnijs · Redzēt vairāk »

23. septembris

23.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 23. septembris · Redzēt vairāk »

24. decembris

24.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 24. decembris · Redzēt vairāk »

24. februāris

24.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 24. februāris · Redzēt vairāk »

24. janvāris

24.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 24. janvāris · Redzēt vairāk »

24. jūlijs

24.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 24. jūlijs · Redzēt vairāk »

24. maijs

24.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 24. maijs · Redzēt vairāk »

24. marts

24.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 24. marts · Redzēt vairāk »

24. oktobris

24.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 24. oktobris · Redzēt vairāk »

24. septembris

24.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 24. septembris · Redzēt vairāk »

25. augusts

25.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 25. augusts · Redzēt vairāk »

25. februāris

25.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 25. februāris · Redzēt vairāk »

25. jūlijs

25.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 25. jūlijs · Redzēt vairāk »

25. jūnijs

25.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 25. jūnijs · Redzēt vairāk »

25. marts

25.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 25. marts · Redzēt vairāk »

25. novembris

25.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 25. novembris · Redzēt vairāk »

26. aprīlis

26.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 26. aprīlis · Redzēt vairāk »

26. februāris

26.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 26. februāris · Redzēt vairāk »

26. jūlijs

26.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 26. jūlijs · Redzēt vairāk »

26. jūnijs

26.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 26. jūnijs · Redzēt vairāk »

26. novembris

26.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 26. novembris · Redzēt vairāk »

26. oktobris

26.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 26. oktobris · Redzēt vairāk »

26. septembris

26.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 26. septembris · Redzēt vairāk »

27. aprīlis

27.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 27. aprīlis · Redzēt vairāk »

27. augusts

27.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 27. augusts · Redzēt vairāk »

27. februāris

27.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 27. februāris · Redzēt vairāk »

27. jūlijs

27.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 27. jūlijs · Redzēt vairāk »

27. jūnijs

27.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 27. jūnijs · Redzēt vairāk »

27. marts

27.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 27. marts · Redzēt vairāk »

27. septembris

27.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 27. septembris · Redzēt vairāk »

28. aprīlis

28.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 28. aprīlis · Redzēt vairāk »

28. augusts

28.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 28. augusts · Redzēt vairāk »

28. decembris

28.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 28. decembris · Redzēt vairāk »

28. februāris

28.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 28. februāris · Redzēt vairāk »

28. jūlijs

28.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 28. jūlijs · Redzēt vairāk »

28. jūnijs

28.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 28. jūnijs · Redzēt vairāk »

28. maijs

28.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 28. maijs · Redzēt vairāk »

28. marts

28.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 28. marts · Redzēt vairāk »

28. novembris

28.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 28. novembris · Redzēt vairāk »

28. oktobris

28.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 28. oktobris · Redzēt vairāk »

28. septembris

28.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 28. septembris · Redzēt vairāk »

29. augusts

29.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 29. augusts · Redzēt vairāk »

29. decembris

29.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 29. decembris · Redzēt vairāk »

29. jūlijs

29.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 29. jūlijs · Redzēt vairāk »

29. jūnijs

29.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 29. jūnijs · Redzēt vairāk »

29. novembris

29.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 29. novembris · Redzēt vairāk »

3. augusts

3.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 3. augusts · Redzēt vairāk »

3. decembris

3.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 3. decembris · Redzēt vairāk »

3. janvāris

3.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 3. janvāris · Redzēt vairāk »

3. jūlijs

3.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 3. jūlijs · Redzēt vairāk »

3. jūnijs

3.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 3. jūnijs · Redzēt vairāk »

3. maijs

3.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 3. maijs · Redzēt vairāk »

3. marts

3.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 3. marts · Redzēt vairāk »

3. novembris

3.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 3. novembris · Redzēt vairāk »

3. septembris

3.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 3. septembris · Redzēt vairāk »

30. aprīlis

30.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 30. aprīlis · Redzēt vairāk »

30. decembris

30.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 30. decembris · Redzēt vairāk »

30. jūnijs

30.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 30. jūnijs · Redzēt vairāk »

30. maijs

30.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 30. maijs · Redzēt vairāk »

30. novembris

30.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 30. novembris · Redzēt vairāk »

30. septembris

30.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 30. septembris · Redzēt vairāk »

31. decembris

31.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 31. decembris · Redzēt vairāk »

31. maijs

31.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 31. maijs · Redzēt vairāk »

31. marts

31.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 31. marts · Redzēt vairāk »

31. oktobris

31.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 31. oktobris · Redzēt vairāk »

4. aprīlis

4.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 4. aprīlis · Redzēt vairāk »

4. augusts

4.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 4. augusts · Redzēt vairāk »

4. decembris

4.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 4. decembris · Redzēt vairāk »

4. janvāris

4.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 4. janvāris · Redzēt vairāk »

4. jūlijs

4.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 4. jūlijs · Redzēt vairāk »

4. jūnijs

4.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 4. jūnijs · Redzēt vairāk »

4. maijs

4.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 4. maijs · Redzēt vairāk »

4. marts

4.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 4. marts · Redzēt vairāk »

4. novembris

4.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 4. novembris · Redzēt vairāk »

4. septembris

4.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 4. septembris · Redzēt vairāk »

4. tramvaju maršruts (Rīga)

4.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 4. tramvaju maršruts (Rīga) · Redzēt vairāk »

5. augusts

5.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 5. augusts · Redzēt vairāk »

5. jūlijs

5.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 5. jūlijs · Redzēt vairāk »

5. jūnijs

5.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 5. jūnijs · Redzēt vairāk »

5. maijs

5.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 5. maijs · Redzēt vairāk »

5. novembris

5.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 5. novembris · Redzēt vairāk »

5. oktobris

5.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 5. oktobris · Redzēt vairāk »

6. jūlijs

6.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 6. jūlijs · Redzēt vairāk »

6. jūnijs

6.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 6. jūnijs · Redzēt vairāk »

6. novembris

6.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 6. novembris · Redzēt vairāk »

6. oktobris

6.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 6. oktobris · Redzēt vairāk »

6. septembris

6.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 6. septembris · Redzēt vairāk »

7. aprīlis

7.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 7. aprīlis · Redzēt vairāk »

7. augusts

7.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 7. augusts · Redzēt vairāk »

7. februāris

7.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 7. februāris · Redzēt vairāk »

7. jūlijs

7.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 7. jūlijs · Redzēt vairāk »

7. jūnijs

7.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 7. jūnijs · Redzēt vairāk »

7. maijs

7.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 7. maijs · Redzēt vairāk »

7. marts

7.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 7. marts · Redzēt vairāk »

7. novembris

7.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 7. novembris · Redzēt vairāk »

7. oktobris

7.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 7. oktobris · Redzēt vairāk »

7. septembris

7.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 7. septembris · Redzēt vairāk »

8. augusts

8.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 8. augusts · Redzēt vairāk »

8. decembris

8.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 8. decembris · Redzēt vairāk »

8. janvāris

8.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 8. janvāris · Redzēt vairāk »

8. jūlijs

8.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 8. jūlijs · Redzēt vairāk »

8. jūnijs

8.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 8. jūnijs · Redzēt vairāk »

8. novembris

8.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 8. novembris · Redzēt vairāk »

8. oktobris

8.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 8. oktobris · Redzēt vairāk »

9. februāris

9.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 9. februāris · Redzēt vairāk »

9. janvāris

9.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 9. janvāris · Redzēt vairāk »

9. jūlijs

9.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 9. jūlijs · Redzēt vairāk »

9. jūnijs

9.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 9. jūnijs · Redzēt vairāk »

9. maijs

9.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 9. maijs · Redzēt vairāk »

9. marts

9.

Jaunums!!: Rīgas vēstures hronoloģija un 9. marts · Redzēt vairāk »