Satura rādītājs
881 attiecības: Abavas iela (Rīga), Abrenes iela (Rīga), Akmeņu iela (Rīga), Akmens tilts (Rīga), Ako, Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Albrehts Hoencollerns, Aleksandrs I Romanovs, Alfrēds Andersons, Alfrēds Rubiks, Alus, Andreass Knopke, Andrejs Upīts, Andris Ārgalis, Andris Bērziņš (politiķis, 1951), Andris Teikmanis, Anglija, Aprīlis, Arēna Rīga, Arhitektūra, Arkādijas parks, Arsenāls (kinofestivāls), Artilērija, Aspazijas bulvāris, Augusts, Autobuss, Automašīna, Aviācija, Šampēteris, Ķengarags, Četri balti krekli (mūzikas klubs), Čiekurkalns, Ēriks Dālbergs, Ābolu iela (Rīga), Baltijas jūra, Baltijas pērle, Baptisti, Bāzele, Beberbeķi, Bertolds (Livonijas bīskaps), Biķernieku mežs, Biķernieku trase, Bibliotēka, Bolderāja, Bolderājas—Priedaines kāpu grēda, Brandenburgas Vilhelms, Brīvības bulvāris (Rīga), Brīvības iela (Rīga), Brīvības piemineklis, ... Izvērst indekss (831 vairāk) »
- Notikumi Latvijā pēc gada
- Rīgas vēsture
Abavas iela (Rīga)
Abavas iela Abavas iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Bieriņu apkaimē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Abavas iela (Rīga)
Abrenes iela (Rīga)
Abrenes iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Maskavas forštatē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Abrenes iela (Rīga)
Akmeņu iela (Rīga)
Akmeņu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Torņakalna apkaimē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Akmeņu iela (Rīga)
Akmens tilts (Rīga)
Akmens tilts ir vairāk nekā puskilometru garš ielas satiksmes tilts pār Daugavu Rīgā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Akmens tilts (Rīga)
Ako
Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Ako
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Alberts fon Bukshēvdens
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Alberts II (Rīga)
Albrehts Hoencollerns
Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Albrehts Hoencollerns
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Aleksandrs I Romanovs
Alfrēds Andersons
Alfrēds Andersons (dzimis, miris) bija Rīgas pilsētas galva (no 1921. līdz 1928. gadam), būvinženieris, literāts, pedagogs, izglītības darbinieks un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Alfrēds Andersons
Alfrēds Rubiks
Alfrēds Rubiks (dzimis Daugavpilī) ir PSRS un Latvijas politiķis, Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs no 1999.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Alfrēds Rubiks
Alus
Dažāda šķirņu un veidu alus pudelēs Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārraudzējot apiņotu miežu vai kviešu iesala misu.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Alus
Andreass Knopke
Andreasa Knopkes kapakmens attēls (no Broces kolekcijas). Andreass Knopke, citviet arī Knopkens, mūsdienu transkripcijā Knepkens (arī Knopke, Knopius; dzimis ap 1468. gadu, miris 1539. gada 18. februārī), bija viens no reformācijas kustības aizsācējiem Rīgā, Livonijā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Andreass Knopke
Andrejs Upīts
Andrejs Upīts ( —) bija latviešu rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks, literatūrvēsturnieks, sociālistiskā reālisma mākslas teorētiķis, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis,"Miris Andrejs Upīts", Dzirkstele, Nr.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Andrejs Upīts
Andris Ārgalis
Andris Ārgalis (dzimis) ir Latvijas politiķis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Andris Ārgalis
Andris Bērziņš (politiķis, 1951)
Andris Bērziņš (dzimis, Rīgā) ir latviešu pedagogs un politiķis, bijušais Latvijas Ministru prezidents (2000-2002), kā arī Rīgas domes priekšsēdētājs (1997-2000), ministrs un Saeimas deputāts.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Andris Bērziņš (politiķis, 1951)
Andris Teikmanis
Andris Teikmanis (dzimis Rīgā) ir Latvijas jurists, diplomāts un politiķis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Andris Teikmanis
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Anglija
Aprīlis
Aprīlis pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Aprīlis
Arēna Rīga
"Arēna Rīga" ir daudzfunkcionāla halle Rīgā, Latvijā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Arēna Rīga
Arhitektūra
Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Arhitektūra
Arkādijas parks
Tiltiņš un ūdenskritums Arkādijas dārzā Arkādijas parks ir viens no tipiskākajiem ainavu parkiem Rīgā, Torņakalnā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Arkādijas parks
Arsenāls (kinofestivāls)
Festivāla logo Rīgas Starptautiskais kino forums "Arsenāls" bija Latvijā rīkots starptautisks kinofestivāls, kas norisinājās no 1988.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Arsenāls (kinofestivāls)
Artilērija
Artilērija (no) ir šaujamieroči, kas šauj lielus lādiņus.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Artilērija
Aspazijas bulvāris
Informācijas plāksne Aspazijas bulvāris ir bulvāris Rīgas Bulvāru lokā Centra apkaimē Rīgā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Aspazijas bulvāris
Augusts
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Rudzu jeb suņu mēnesis” Augusts ir gada astotais mēnesis, un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Augusts
Autobuss
Autobuss (saīsinājums no automobilis omnibuss) ir liels mehāniskais transportlīdzeklis, kas paredzēts liela daudzuma (vairāk nekā 8) cilvēku pārvadāšanai.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Autobuss
Automašīna
Automašīna Automašīna jeb automobilis ((auto) — 'pats' un — 'kustīgs') ir ar riteņiem aprīkots bezsliežu transportlīdzeklis, ko uz priekšu dzen tajā iemontēts dzinējs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Automašīna
Aviācija
Aviācija ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots lidaparāts, cilvēks, organizācijas un lidsabiedrības.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Aviācija
Šampēteris
Šampēteris, agrāk Šampetris (no — "lauciniecisks") ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Šampēteris
Ķengarags
Ķengarags ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Ķengarags
Četri balti krekli (mūzikas klubs)
Literāri muzikālais klubs "Četri balti krekli" ir latviešu mūzikas klubs Rīgā, Vecpilsētas ielā 12.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Četri balti krekli (mūzikas klubs)
Čiekurkalns
Čiekurkalns ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kas ietver lielāko daļu no vēsturiskās Čiekurkalna teritorijas (teritorija otrpus dzelzceļam iekļauta Teikas apkaimē) un rūpniecisko apbūvi līdz Ķīšezera dienvidrietumu galam.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Čiekurkalns
Ēriks Dālbergs
Ēriks Dālbergs (arī Dahlbergh; 1625—1703) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Ēriks Dālbergs
Ābolu iela (Rīga)
Ābolu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Atgāzenes apkaimē, un Mārupē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Ābolu iela (Rīga)
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Baltijas jūra
Baltijas pērle
Festivāla logo Baltijas pērle ir starptautisks kinofestivāls, kas aizsākās 20.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Baltijas pērle
Baptisti
Baptisti (no, baptismós — 'kristīšana, iegremdēšana') ir viens no protestantisma novirzieniem.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Baptisti
Bāzele
Bāzele ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodigajā daļā, pie Reinas upes.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Bāzele
Beberbeķi
Beberbeķi ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Beberbeķi
Bertolds (Livonijas bīskaps)
Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196—1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Bertolds (Livonijas bīskaps)
Biķernieku mežs
Biķernieku mežs jeb Biķernieki ir priežu mežs Rīgā starp Mežciemu, Teiku, Purvciemu un Šmerli.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Biķernieku mežs
Biķernieku trase
Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Rīgā, Biķernieku mežā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Biķernieku trase
Bibliotēka
Bibliotēka ((biblīos) — 'grāmata' un θήκη (tēke) — 'krātuve') ir rakstīto avotu, resursu krājums un struktūra, kura izvietota vienā konkrētā ēkā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Bibliotēka
Bolderāja
Bolderāja ir Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaime Pārdaugavā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Bolderāja
Bolderājas—Priedaines kāpu grēda
Bolderājas—Priedaines kāpu grēda (arī Buļļu kāpas vai Bolderājas kāpa) ir kāpu grēda, kas stiepjas no Bolderājas līdz Vārnukrogam starp Buļļupi un Babītes lagūnas līdzenumu.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Bolderājas—Priedaines kāpu grēda
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Brandenburgas Vilhelms
Brīvības bulvāris (Rīga)
Brīvības bulvāris ir Rīgas Centra bulvāris, kas ved no Raiņa bulvāra krustojuma ar Brīvības laukumu Brīvības pieminekļa pakājē līdz Elizabetes ielai un turpinās kā Brīvības iela.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Brīvības bulvāris (Rīga)
Brīvības iela (Rīga)
Brīvības iela ir Rīgas galvenā iela, kas ved cauri Centra rajonam.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Brīvības iela (Rīga)
Brīvības piemineklis
Brīvības piemineklis ir Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņai celts piemineklis Brīvības laukumā Rīgas centrā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Brīvības piemineklis
Brīvmūrniecība
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Brīvmūrniecība
Buļļi (apkaime)
Buļļi, arī Rītabuļļi, agrāk Buļļu muiža, (rietumu daļa pie Lielupes tiek dēvēta arī par Vakarbuļļiem) ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Buļļi (apkaime)
Bukulti (Rīga)
Bukulti ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Bukulti (Rīga)
Cēsu iela (Rīga)
Cēsu iela ir iela Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, Centra un Brasas apkaimēs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Cēsu iela (Rīga)
Centra rajons (Rīga)
Centra rajons ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Centra rajons (Rīga)
Centrs (Rīga)
Centrs ir Rīgas pilsētas apkaime.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Centrs (Rīga)
Cisterciešu ordenis
Cisterciešu ordeņa ģerbonis. Cisterciešu ordenis (saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Cisterciešu ordenis
Daile (kinoteātris)
Kinoteātra logo Kinoteātris "Daile" bija platekrāna kinoteātris, kas tika atklāts 1936.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Daile (kinoteātris)
Dailes teātris
Dailes teātris ir dibināts profesionāls latviešu teātris.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dailes teātris
Dannenšterna nams
Dannenšterna nams ir viens no ievērojamākajiem baroka arhitektūras paraugiem Latvijā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dannenšterna nams
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Daugava
Daugavas kauja
Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavas kauja
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavas līvi
Daugavas stadions (Rīga)
Virslīgas spēle Daugavas stadionā. Daugavas stadions ir daudzfunkcionāls stadions Rīgā, Latvijā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavas stadions (Rīga)
Daugavgrīva
Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavgrīva
Daugavgrīvas cietoksnis
Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavgrīvas cietoksnis
Daugavgrīvas iela (Rīga)
Daugavgrīvas iela ir Rīgas iela, Pārdaugavā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavgrīvas iela (Rīga)
Daugavgrīvas klosteris
Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavgrīvas klosteris
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dālderis
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dānija
Decembris
Decembris pēc Gregora kalendāra ir gada divpadsmitais mēnesis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Decembris
Delfi (portāls)
DELFI ir viens no lielākajiem ziņu portāliem un viena no apmeklētākajām tīmekļa vietnēm Latvijā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Delfi (portāls)
Depo (stacija)
Depo ir pieturas punkts Rīgā, Kurzemes rajonā, Zasulauka apkaimē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Depo (stacija)
Dienvidu tilts
Dienvidu tilts ir tilts Rīgā, kura būvniecību veica no 2004.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dienvidu tilts
Dole (tirdzniecības centrs)
Dole ir tirdzniecības centrs Rīgā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dole (tirdzniecības centrs)
Dreiliņi (Rīga)
Dreiliņi ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dreiliņi (Rīga)
Dubulti (Jūrmala)
Dubulti ir Jūrmalas pilsētas daļa.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dubulti (Jūrmala)
Dzejnieks
Kaligramma, kurā ar dzejas palīdzību ir izveidots cilvēka tēls Dzejnieks, arī poēts, ir rakstnieks, kas raksta dzeju.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dzejnieks
Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži
Dīzeļvilciens DR1A posmā Čiekurkalns—Jugla Maršruta Rīga—Cēsis dīzeļvilciens DR1A—267 posmā Jugla—Baltezers Dīzeļvilciens DR1 posmā Melturi—Āraiši Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži—valsts robeža jeb Rīga—Valga ir dzelzceļa līnija Latvijā un Igaunijā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži
Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II
Torņakalns—Tukums II (neoficiāls nosaukums Rīga—Tukums) ir viena no senākajām dzelzceļa līnijām Latvijā un tā savieno Rīgu ar Tukumu caur kūrortpilsētu Jūrmalu.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II
Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja
Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja posmā Lāčupe—Bolderāja Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja ir 9 km gara (no Rīgas līdz Bolderājas stacijai — 16 km) platsliežu (1524 mm) dzelzceļa līnija, kas savieno Zasulauka staciju ar Bolderāju un Daugavgrīvu.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja
Dzirnavu iela (Rīga)
Dzirnavu ielas dzelzceļa tunelis (skats no Gogoļa ielas) Aleksandra ielu pirms Pirmā pasaules kara Dzirnavu iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra un Avotu, kā arī Latgales priekšpilsētas Maskavas forštates apkaimē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dzirnavu iela (Rīga)
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Ebreji
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Eiropa
Eiropas kultūras galvaspilsēta
Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienība ir devusi tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Eiropas kultūras galvaspilsēta
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Eiropas Savienība
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Elizabete Petrovna
Elizabetes iela (Rīga)
Elizabetes iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Elizabetes iela (Rīga)
Engelberts fon Dolens
Engelberts fon Dolens vai Engelberts no Doles (vācu: Engenbert von Dolen vai von Doehlen, latīņu: Engelbertus a Dalen) bija Tērbatas bīskaps (1323-1341), vēlāk Rīgas arhibīskaps 1341.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Engelberts fon Dolens
Esplanāde (Rīga)
Esplanādes karte Esplanādes laukuma aerofotogrāfija (1917./1918. gada ziema). Kalpaka bulvāru pusi. Esplanāde (no — nolīdzināt) ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, kuru ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Esplanāde (Rīga)
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Februāra revolūcija
Februāris
Februāris (no — tīrīt, par godu seno romiešu attīrīšanās rituālam Februa) ir gada otrais mēnesis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Februāris
Frankfurte pie Mainas
Frankfurte pie Mainas (izrunā) ir pilsēta Vācijā, Mainas upes krastos, Hesenes federālajā zemē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Frankfurte pie Mainas
Frīdrihs fon Pernšteins
Frīdrihs fon Pernšteins (ap 1270—1341) bija franciskāņu ordeņa brālis, Rīgas arhibīskaps 21.03.1304.—1341.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Frīdrihs fon Pernšteins
Frīdrihs II Hoenštaufens
Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Frīdrihs II Hoenštaufens
Fromholds fon Fifhūzens
Fromholds fon Fifhūzens (latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Fromholds fon Fifhūzens
Gaļa
Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Gaļa
Gaiļezers
Gaiļezers ir ezers Rīgā, pilsētas austrumu daļā, Mežciema ziemeļu daļā, pie Hipokrāta un Gaiļezera ielām.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Gaiļezers
Georgs Armitsteds
Georgs Armitsteds Georgs Armitsteds jeb Džordžs Armitsteds (—) bija vācbaltu inženieris, uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks, Rīgas pilsētas galva (1901—1912).
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Georgs Armitsteds
Gerhards Šrēders
Gerhards Frics Kurts Šrēders (dzimis) ir vācu politiķis un no 1998.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Gerhards Šrēders
Gogoļa iela
Gogoļa iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Maskavas forštates apkaimē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Gogoļa iela
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Gothards Ketlers
Grīva
Laplatas grīva Grīva ir upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, upē, ūdenskrātuvē, citā ūdenstecē, vai arī vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst (iztvaiko, iesūcas zemē, tiek izmantots apūdeņošanai), nesasniedzis ieteku.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Grīva
Grīziņkalns
Grīziņkalns ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā un Centra rajonā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Grīziņkalns
Grīziņkalns (parks)
200px Grīziņkalna parks ir parks Rīgā, Latgales priekšpilsētā, 10,45 hektāru platībā, kuru ierobežo Pērnavas, Ata un Jāņa Asara iela.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Grīziņkalns (parks)
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Gregora kalendārs
Gundars Bojārs
Gundars Bojārs (dzimis) ir Latvijas politiķis un uzņēmējs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Gundars Bojārs
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Gustavs Zemgals
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Hanzas savienība
Helsinki-86
Brīvības pieminekli. Gājiena priekšgalā "helsinkieši" Eva Biteniece un Rolands Silaraups Helsinki-86 bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Helsinki-86
Hennings Šarpenbergs
Hennings Šarpenbergs (vācu: Henning Scharpenberg, latīņu: Henningus Scarpfenbergius) bija 12.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Hennings Šarpenbergs
Hugo Celmiņš
Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Hugo Celmiņš
Hugo Vitroks
Hugo Vitroks Otrā pasaules kara laikā Hugo Vitroks (dzimis, miris) bija baltvācu politiķis, Rīgas lielvecākais (oberbirģermeistars), vienlaikus arī Rīgas pilsētas apgabala komisārs (Gebietskommissar Riga–Stadt) no 1941.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Hugo Vitroks
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Iepirkšanās centrs "Olimpia"
Iepirkšanās centrs "Olimpia" (agrāk Tirdzniecības centrs "Olympia") ir tirdzniecības centrs Rīgā, Ķīpsalā, Āzenes ielā 5.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Iepirkšanās centrs "Olimpia"
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Indriķa hronika
Inocents III
Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Inocents III
Izarnus Takons
Izarnus Takons jeb Izarns no Takonas (Vācu: Isarnus von Takkon, Isarnus von Fontiano, latīņu: Isarno Morlane Isarnus Morlane, Isarnus Tacconi, Isarnus Italus; miris 1310. gadā) bija itāļu cilmes Rīgas arhibīskaps 19.12.1300.—11.04.1302.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Izarnus Takons
Izkapts
Izkapts. Izkapts ir darbarīks augu zaļās masas, labības u.c. lauksaimniecības kultūraugu pļaušanai.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Izkapts
Jakobs Delagardijs
Grāfs Jakobs Delagardijs vai Jakobs Delagardi (vai arī Jakobs de la Gardijs,,, Rēvele —, Stokholma) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks, feldmaršals (1620).
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jakobs Delagardijs
Janvāris
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Janvāris
Jaspers Linde
Jaspers Linde, arī Kaspars Linde (miris 1524. gadā) bija Rīgas arhibīskaps no līdz.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jaspers Linde
Jaunais Rīgas teātris
Jaunais Rīgas teātris (JRT) ir profesionāls latviešu teātris, dibināts 1992.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jaunais Rīgas teātris
Jaunciems (Rīga)
Jaunciems ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jaunciems (Rīga)
Jānis Birks
Jānis Birks (dzimis Rīgā) ir latviešu ārsts un politiķis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jānis Birks
Jānis Misiņš
Jānis Misiņš (dzimis Tirzas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu bibliofils, bibliogrāfs un Latvijas zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jānis Misiņš
Jūlijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jūlijs
Jūnijs
Jūnijs ir gada sestais mēnesis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jūnijs
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jūrmala
Jenss Grands
Jenss Grands arī Johans Grands (vācu: Jens Grand, Jonas Fursat (Feuersaat) Grand; ap 1260. - 1327. gada 30. maijs) bija dāņu viduslaiku klerikālais politiķis, Roskildes prāvests, Lundas arhibīskaps (1289-1303), Rīgas arhibīskaps (1303—1304), Brēmenes arhibīskaps (1310-1327).
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jenss Grands
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jersika (valsts)
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jezuīti
Johans Daniels Felsko
Johans Daniels Felsko (1813—1902) bija vācbaltu arhitekts un pilsētplānotājs, kurš darbojās Latvijas teritorijā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Johans Daniels Felsko
Johans Gotfrīds Herders
Johans Gotfrīds fon Herders (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Johans Gotfrīds Herders
Johans I fon Lūne
Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Johans I fon Lūne
Johans II fon Fehte
Johans II fon Fehte jeb Jānis no Fehtes bija Rīgas arhibīskaps 1285.-1294.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Johans II fon Fehte
Johans III fon Šverīns
Johans III fon Šverīns vai Jānis III no Šverīnas vai Šverinas grāfs Jānis bija Rīgas arhibīskapijas oficiālā protektora Šverīnas grāfa Guncelīna III dēls, Rīgas arhibīskaps 1294.-1300.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Johans III fon Šverīns
Johans IV fon Zintens
Johans IV fon Zintens (vai Johannes von Sinten jeb Zinten,; miris 1397. gadā), literatūrā arī Jānis no Cintenes vai Jānis Sintenis, bija astotais Rīgas virsbīskaps no 1374.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Johans IV fon Zintens
Johans V fon Vallenrods
Johans V fon Vallenrods vai Jānis Valenrods (ap 1370. — 28.05.1419.) bija Rīgas virsbīskaps (27.08.1393.—30.05.1418).
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Johans V fon Vallenrods
Johans VI Ambundi
Johans VI Ambundi (saukts arī par Abundi, Ambundij, Habundi, Habindi, Habendi, miris 1424. gada 16. jūnijā) vai Jānis Habunds bija Rīgas desmitais virsbīskaps.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Johans VI Ambundi
Johans VII Blankenfelds
Blankenfeldu dzimtas ģerbonis. Rīgas arhibīskapa un Tērbatas bīskapa Blankenfelda zīmogs (1526) Johans VII Blankenfelds vai Jānis Blankfelds (ap 1471. -9.09.1527.) bija Rīgas arhibīskaps 29.06.1524.-09.09.1527.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Johans VII Blankenfelds
Kalendāra nemieri Rīgā
Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kalendāra nemieri Rīgā
Kanādas hokeja izlase
Kanādas uzbrukums Latvijas vārtiem pasaules meistarsacīkstēs Davosā (1935). Kanādas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Kanādu starptautiskajās hokeja spēlēs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kanādas hokeja izlase
Kara flote
Arābijas jūrā Kara flote jeb jūras spēki ir viens no bruņoto spēku veidiem, kurš paredzēts operatīvo un stratēģisko kaujas uzdevumu veikšanai jūras un okeāna vidē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kara flote
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Karaļauči
Karaspēks
Brīvības pieminekļa Valstis pēc aktīvo karavīru skaita (2009) Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Karaspēks
Karš
Karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Karš
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Katoļticība
Katrīna I
Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Katrīna I
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Katrīna II Lielā
Kauja pie Rumbulas (1200)
1200.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kauja pie Rumbulas (1200)
Kāpa
Marokā, Āfrikas ziemeļos Kāpa ir vēja veidota reljefa forma, kas sastāv no smiltīm.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kāpa
Kārlis IX
Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kārlis IX
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kārlis Ulmanis
Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kino
Kadrs no Roundhejas dārza ainas, (''Roundhay Garden scene'') Luijs Le Prinss (''Louis Le Prince'') 1888. gads, 2 sek. īsfilma, vecākie līdz mūsdienām saglabājušies kustīgie kadri. Kino jeb kinematogrāfija (no sengrieķu κίνημα, kìnema 'kustība' un γράφειν, gràphein 'rakstīt') ir kustīgu attēlu fotografēšanas un filmēšanas māksla vai process, veicot to elektroniski, izmantojot attēla sensoru, vai ķīmiski, izmantojot gaismas jutīgu materiālu, piemēram, kinolenti.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kino
Kleisti (Rīga)
Kleisti, agrāk Kleistes muiža, ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Kleistu kronmaņi un Sūbri.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kleisti (Rīga)
Komēta
Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Komēta
Krišjāņa Barona iela (Rīga)
Krišjāņa Barona iela ir Rīgas iela Centra rajona Centra un Grīziņkalna apkaimē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Krišjāņa Barona iela (Rīga)
Krišjānis Berķis
Krišjānis Berķis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Krišjānis Berķis
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Krievi
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Krievijas cariste
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Krievijas Impērija
Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca
Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca (Russo-Balt) bija vagonbūves akciju sabiedrība, kuras galvenā fabrika atradās pie Rīgas-Orlas dzelzceļa Rīgā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca
Kristības
Jēzus Kristus kristīšana Kristības jeb kristīšana kristīgajā ticībā ir sakraments, ar kuru cilvēks tiek uzņemts kristīgajā baznīcā un arī konkrētā konfesijā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kristības
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kristietība
Kronvalda bulvāris
Kronvalda bulvāris ir Rīgas iela, kas atrodas Ziemeļu rajonā, Centra apkaimē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kronvalda bulvāris
Kronvalda parks
Kronvalda parka karte Kronvalda parks (sākotnēji Strēlnieku dārzs) ir Rīgas kanālmalas apstādījumu sastāvdaļa 11,92 ha platībā, kas norobežo Elizabetes un Kr.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kronvalda parks
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Krusta kari
Kuģis
ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kuģis
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kurzemes bīskapija
Kurzemes rajons
Kurzemes rajons ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālajām vienībām, kas izveidota 1969.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kurzemes rajons
Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika
Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika bija porcelāna un fajansa trauku fabrika, kas atradās Maskavas ielā 257 Rīgā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika
Laikraksts
Tan impērijas valsts avīze (VII gs.) Pirmā avīze latviešu valodā - "Latviešu avīzes", - sāk iznākt 1822. g. Jelgavā Laikraksts jeb avīze (no — "paziņojums") ir periodisks izdevums, uz papīra (vai cita piemērota materiāla) drukāts jaunāko ziņu, notikumu un komentāru apkopojums ar vienu nosaukumu.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Laikraksts
Latgales priekšpilsēta
Latgales priekšpilsēta (iepriekš Maskavas priekšpilsēta, Maskavas Ārrīga jeb Aprīga, Maskavas rajons) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, kas atrodas Rīgas dienvidaustrumu daļā Daugavas labajā krastā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latgales priekšpilsēta
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latviešu strēlnieki
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latviešu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvija
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Bruņotie spēki
Latvijas karogs
Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas karogs
Latvijas Komunistiskā partija
Latvijas Komunistiskā partija bija marksistiska partija Latvijā 20. gadsimtā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Komunistiskā partija
Latvijas Kultūras akadēmija
Latvijas Kultūras akadēmija (saīsināti LKA vai LKuA) ir Latvijas augstskola, kur var iegūt akadēmisku un profesionālu izglītību kultūras jomā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Kultūras akadēmija
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ir lielākais mākslas muzejs Latvijā, kurā glabājas vairāk nekā 52 000 Latvijas, Baltijas un Krievijas gleznotāju un tēlnieku mākslas darbu.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas dibināta.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Nacionālā bibliotēka
Latvijas Nacionālā opera un balets
Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) ir repertuāra operteātris Aspazijas bulvārī 3, Rīgā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Nacionālā opera un balets
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas okupācija (1940)
Latvijas Okupācijas muzejs
Latvijas Okupācijas muzejs ir Latvijas Okupācijas muzeja biedrības uzturēts privāts muzejs Rīgā, kas iepazīstina ar Latvijas piecdesmit gadu okupācijas vēsturi no 1940.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Okupācijas muzejs
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Pagaidu valdība
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas PSR
Latvijas Republikas Saeimas nams
Latvijas Republikas Saeimas nams, agrāk Vidzemes bruņniecības nams, ir nams Jēkaba ielā 11, Vecrīgā, kas sākotnēji kalpoja Vidzemes bruņniecības pašpārvaldes orgāna — Vidzemes landtāga vajadzībām.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Republikas Saeimas nams
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Tautas fronte
Latvijas Tautas fronte (LTF) bija Latvijas Atmodas laika sabiedriski politiska kustība un organizācija (1988—1999), kurai bija izšķirīga nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Tautas fronte
Latvijas Televīzijas augstceltne
Latvijas Televīzijas augstceltne ir 22 stāvus augsta biroju ēka Rīgā, Zaķusalā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Televīzijas augstceltne
Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka
Bibliotēkas augstceltne Lielvārdes ielā 24 Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka ir publiski pieejama zinātniska bibliotēka Rīgā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas vēsture
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas—Krievijas miera līgums
Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas—Krievijas miera līgums
Lāčplēša iela (Rīga)
Lāčplēša iela ir pilsētas un maģistrālas (no Aleksandra Čaka ielas līdz Salu tiltam) nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu un Maskavas forštates apkaimēs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lāčplēša iela (Rīga)
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lībeka
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lībieši
Lēne
Lēne ir administratīvā iedalījuma vienības nosaukums Zviedrijā un līdz 2009.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lēne
Lielgabals
ASV armijas lielgabals Irākā Lielgabals ir artilērijas ieroča tips, kas no citiem artilērijas ieročiem atšķiras ar lielu stobra garumu (30 līdz 80 kalibru garumā; ieročus ar īsākiem stobriem sauc par haubicēm), šāviņa sākumātrumu (virs 700 m/s) un maksimālo šaušanas tālumu (vidēji 13—15 km; tālšāvēja lielgabals virs 40 km), kā arī ierobežotu pacēluma leņķi.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lielgabals
Lielie kapi
Lielo kapu karte Centrālā Lielo kapu aleja Reinholdu ģimenes kapliča Nikolaja Pihlava ģimenes kapliča. Rīgas Lielie kapi, oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lielie kapi
Lielvārde
Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lielvārde
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lietuva
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lietuvas lielkņaziste
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Livonija
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Livonijas ordeņa mestri
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Livonijas ordenis
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Londona
Lucavsala
Lucavsala ir liela sala, kas atrodas Rīgas centrālajā Daugavas daļā, Zemgales priekšpilsētā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lucavsala
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Luterisms
Magdeburga
Magdeburga ir pilsēta Vācijas centrālajā daļā pie Elbas upes, Saksija-Anhaltes federālās zemes galvaspilsēta.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Magdeburga
Maijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis” Maijs (par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Maijs
Manierisms
Pontormo glezna "Noņemšana no krusta" Manierisms bija mākslas virziens, kas izveidojās Eiropā vēlīnās renesanses periodā no 1515.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Manierisms
Marts
Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Marts
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Maskava
Maskavas forštate
Maskavas forštate (arī Maskavas priekšpilsēta, sarunvalodā Maskačka) ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Maskavas forštate
Matīsa iela (Rīga)
Matīsa iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Matīsa iela (Rīga)
Maxima Grupė
Maxima Grupė UAB jeb Maxima Grupe ir Lietuvas mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Maxima Grupė
Mājas zirgs
Zirgs jeb mājas zirgs (Equus caballus) ir liels zīdītājs, piederošs vienai no septiņām Equus ģints mūsdienu sugām.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mājas zirgs
Māris Purgailis
Māris Purgailis (dzimis, Rīgā, miris) bija latviešu ekonomists un politiķis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Māris Purgailis
Mārupīte
Mārupīte ir neliela upīte, Daugavas kreisā pieteka Rīgā un Mārupes novadā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mārupīte
Mīlgrāvis
Mīlgrāvis ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Jaunmīlgrāvis un Aplokciems.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mīlgrāvis
Mūzika
La nots Mūzika (mousikḗ — ‘mūzu māksla’) ir mākslas veids, kurā ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotas vai nejauši radušās priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapeitisks vai sakrāls līdzeklis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mūzika
Mečislavs Dubra
Mečislavs Dubra (dzimis Ķepovas pagastā, miris) bija Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs (faktiski — Rīgas pašvaldības vadītājs) no 1976.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mečislavs Dubra
Mežaparks (Rīga)
Mežaparks ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst arī Saules dārzs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mežaparks (Rīga)
Meinards
Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Meinards
Melngalvji
Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Melngalvji
Melngalvju nams
krēslā Melngalvju nams (pa kreisi) krievu sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā Rīgas Melngalvju nams ir atjaunots 14.—19.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Melngalvju nams
Merķeļa iela (Rīga)
Merķeļa iela ir Rīgas maģistrālā iela, Centra rajonā, Centra apkaimē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Merķeļa iela (Rīga)
Miera dārzs
Miera dārzs Miera dārzs ir parks Rīgā, Maskavas priekšpilsētā, kuru ierobežo Katoļu, Kalupes, Daugavpils un Jēkabpils iela.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Miera dārzs
Mihaels Hildebrands
Mihaels Hildebrands vai Miķelis Hildebrands (1433.-1509.) bija Rīgas arhibīskaps.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mihaels Hildebrands
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ir viens no vecākajiem Rīgas teātriem, kas dibināts 1883.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris
Mistērija (teātra forma)
Gravīra, kurā attēlota agrīna Česteras mistēriju drāma Mistērija ir teātra un dramaturģijas forma, kas izveidojās Eiropā viduslaikos un tika uzvesta tautas valodā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mistērija (teātra forma)
Mogiļeva
Mogiļeva jeb Mahiļova ir pilsēta Baltkrievijas austrumos pie Dņepras upes, apgabala centrs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mogiļeva
Monēta
Romas impērijas Sīrijas provincē kalta monēta (64.-34. g. p.m.ē.) Monēta ir no metāla (zelta, sudraba, vara vai to sakausējumiem, dzelzs, mūsdienās - vara, niķeļa, alumīnija u.c. sakausējumiem) izgatavota (kalta, štancēta vai lieta) apaļa, ovāla, kvadrātveida vai daudzšķautņaina metāla plāksnīte, kas ir naudas vienība.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Monēta
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Nameisis
Nauda
30 000 eiro skaidrā naudā Nauda ir līdzeklis, ar ko var izteikt preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Nauda
Neatkarība
Neatkarība ir stāvoklis, kad valstij, tautai vai organizācijai ir pašnoteikšanās, pašpārvalde, tā nav citas, augstākas varas pakļautībā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Neatkarība
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Niedras valdība
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Nikolajs fon Nauens
Nils Ušakovs
Nils Ušakovs (dzimis Rīgā) ir Latvijas krievu izcelsmes politiķis un bijušais žurnālists, pārstāv partiju "Saskaņa" un apvienību "Saskaņas Centrs" (bijis to abu priekšsēdētājs, šobrīd partijas "Saskaņa" līdzpriekšsēdētājs).
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Nils Ušakovs
Nocietinājums
accessdate.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Nocietinājums
Novembris
Novembris (no — 'deviņi') ir gada vienpadsmitais mēnesis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Novembris
Oktobris
Oktobris ir gada desmitais mēnesis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Oktobris
Omskas apgabals
Omskas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem Sibīrijas federālajā apgabalā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Omskas apgabals
Osta
Klada Lorēna glezna, 1638. gads Osta ir ar robežām noteikta teritorija, ieskaitot akvatoriju, kas iekārtota ar moliem, piestātnēm, sauszemes infrastruktūru un ūdensceļiem kravu, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai, kuģu un pasažieru apkalpošanai, kā arī dažādu citu ar kuģošanu saistītu palīgoperāciju veikšanai.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Osta
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Otrais Ziemeļu karš
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Padomju Savienība
Panorama Plaza
Panorama Plaza ir dzīvojamo augstceltņu komplekss Rīgā, Pārdaugavā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Panorama Plaza
Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu
Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca
Reinholda Šmēlinga projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010). Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS), sarunvalodā saukta arī par "Stradiņiem", kopš 1999.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs ir muzejs Rīgā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Pavasaris
dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pavasaris
Pārdaugava
Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pārdaugava
Pļavnieki
Pļavnieki ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, A daļā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pļavnieki
Pērkonkrusts
Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts" bija latviešu nacionālistiska, antisemītiska un šovinistiska organizācija un politiska partija, kas darbojās no 1933.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pērkonkrusts
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pēteris I
Pētersala-Andrejsala
Pētersala-Andrejsala ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pētersala-Andrejsala
Pieminekļu valde
Pieminekļu valde bija kultūras pieminekļu aizsardzības institūcija Latvijā no 1923.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pieminekļu valde
Pils
Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidence no 1578. līdz 1795. gadam Pils ir grezna, monumentāla celtne, kas parasti bijusi monarhu vai valsts vadītāja rezidence.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pils
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pilsēta
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pirmais pasaules karš
Plūdi
viesuļvētras "Katrīna" 2005. gadā Plūdi ir sauszemes applūšana ar ūdeni.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Plūdi
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Poļi
Policija
Policists Vācijā. Policija ir valsts pārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un mieru, cīnīties pret noziedzību (noziegumu novēršana, atklāšana un sodīšana).
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Policija
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Polija
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Polocka
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Polockas kņazi
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Prūsijas hercogiste
Preses nams
Preses nama komplekss 2016. gada oktobrī, attēlā redzamā zemākā ēka ir nojaukta Preses nams pārbūves procesā 2022. gada 4. augustā Preses nams ir 1978.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Preses nams
Princis
Karaliskā prinča heraldiskais kronis Prinča heraldiskais kronis Princis, arī firsts (cēlies no, cēlies no — ‘pirmais’) ir principāta (valsts) monarhs; arī viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Princis
Pulkstenis
Sienas pulkstenis. Pulkstenis ir viena no laika mērīšanas ierīcēm.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pulkstenis
Pulkveža Brieža iela (Rīga)
Pulkveža Brieža iela ir Rīgas iela, Ziemeļu rajonā, Centra, Pētersalas-Andrejsalas, Skanstes apkaimēs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pulkveža Brieža iela (Rīga)
Pulvertornis
Pulvertornis Rīgā Pulvertornis bija šaujampulvera un munīcijas noliktava, ko šādiem mērķiem izmantoja līdz pat 20. gadsimtam.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pulvertornis
Purvciems (Rīga)
2005. gads. Purvciems ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži posma Rīga—Zemitāni.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Purvciems (Rīga)
Radisson Blu Hotel Latvija
Radisson Blu Hotel Latvija (agrāk Viesnīca "Latvija", Reval Hotel Latvija) ir 27 stāvus augsta viesnīcu augstceltne Rīgas Centra apkaimē, Vidzemes priekšpilsētā, kas pieder vienīcu ķēdei Radisson Blu.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Radisson Blu Hotel Latvija
Raiņa bulvāris (Rīga)
Raiņa bulvāris ir bulvāris Rīgas Bulvāru lokā Centra apkaimē Rīgā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Raiņa bulvāris (Rīga)
Raimonds Pauls
Ojārs Raimonds Pauls (dzimis Rīgā) ir latviešu komponists, pianists, politiķis, bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Raimonds Pauls
Rainis
Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rainis
Rīdigers fon der Golcs
Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīdigers fon der Golcs
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīga
Rīgas 25. vidusskola
Rīgas 25.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas 25. vidusskola
Rīgas aplenkums (1709—1710)
Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas aplenkums (1709—1710)
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas arhibīskapija
Rīgas ģerbonis
Rīgas pilsētas ģerbonis tagadējā izskatā apstiprināts 1925.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas ģerbonis
Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs
Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs (saīsināti - RBIAC) ir Latvijā lielākais un modernākais biomateriālu pētniecības centrs, atrodas Rīgā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs
Rīgas Brāļu kapi
Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Brāļu kapi
Rīgas Centrāltirgus
Rīgas Centrāltirgus Centrāltirgus ir centrālais un lielākais Rīgas tirgus, kas atrodas pilsētas centrā, Maskavas forštatē, uz dienvidiem no pilsētas kanāla (Kārļa baseina), pretim Rīgas Starptautiskajai autoostai.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Centrāltirgus
Rīgas Doma kora skola
Rīgas Doma kora skola (RDKS) ir Nacionālās Mākslu vidusskolas (NVM) struktūrvienība.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Doma kora skola
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Doma skola
Rīgas dome
Rīgas dome ir Rīgas pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas dome
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Doms
Rīgas Franču licejs
Rīgas Franču licejs ir Rīgas skola, kurā mācības notiek no 1.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Franču licejs
Rīgas guberņa
Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas (sākotnēji Krievijas caristes) sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu daļa).
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas guberņa
Rīgas Herdera institūts
Herdera institūta ēka ap 1930. gadu. Rīgas Herdera institūts bija privāta augstskola Rīgā (1921—1939), kas gatavoja vācbaltiešu teologus, skolotājus un sabiedriskos darbiniekus.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Herdera institūts
Rīgas HES
Rīgas HES ir jaunākā Daugavas hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas HES
Rīgas Horālā sinagoga
Rīgas Horālā sinagoga pirms 1906. gada Rīgas Horālās sinagogas iekšskats (Latvijas neatkarības dienas svinības 1937. gada novembrī). Rīgas Horālā sinagoga dibināta 1871.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Horālā sinagoga
Rīgas Jūrmala
Rīgas Jūrmala bija pilsēta, kas izveidota 1920.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Jūrmala
Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"
Ložas dibinātājs Johans Lotariuss fon Malcāns. Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" („Zum Nordstern”) bija pirmā brīvmūrnieku loža Rīgā, ko 1750.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"
Rīgas maratons
Rīgas maratons jeb Rimi Rīgas maratons ir ikgadējs maratons, kas notiek Rīgā kopš 1991.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas maratons
Rīgas Meža kapi
Meža kapu kompleksa karte Jāņa Čakstes piemineklis Rīgas Meža kapi ir 1913.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Meža kapi
Rīgas metropolitēns
Rīgas metropolitēns jeb Rīgas metro ir nerealizēta 1970. un 1980. gados plānotā pazemes sabiedriskā transporta sistēma Rīgā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas metropolitēns
Rīgas Nacionālā sporta manēža
Rīgas Nacionālā sporta manēža ir sporta manēža Rīgā, Kojusalas ielā 9 (līdz 2018. gadam Maskavas ielā 160).
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Nacionālā sporta manēža
Rīgas OMON
Rīgas OMON, pilnā nosaukumā Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes speciālo uzdevumu milicijas vienība (SUMV), jeb tā sauktās „melnās beretes” bija īpaša milicijas vienība, kas no 1988.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas OMON
Rīgas osta
Rīgas brīvosta ir lielākā osta Latvijā, Daugavas grīvā, Rīgas pilsētā, kuru pārvalda Rīgas Brīvostas pārvalde.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas osta
Rīgas pašvaldības vadītājs
Rīgas pašvaldības vadītājs, arī Rīgas domes vadītājs un Rīgas mērs, ir Rīgas pilsētas vadītājs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas pašvaldības vadītājs
Rīgas pasažieru osta
Rīgas Pasažieru termināla piestātne Rīgas Pasažieru osta (oficiālais nosaukums Rīgas Pasažieru termināls) ir pasažieru osta Latvijas galvaspilsētā Rīgā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas pasažieru osta
Rīgas Pasažieru stacija
Rīgas Pasažieru stacija (agrāk Rīga I, Rīgas Centrālā stacija, Rīga-Pasažieru) ir lielākā pasažieru dzelzceļa stacija Rīgā un Latvijā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Pasažieru stacija
Rīgas Pāvila baznīca
Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīcas tornis Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1887.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Pāvila baznīca
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas pils
Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)
Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)
Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas Sporta pils
Rīgas Sporta pils bija sporta halle, kas atradās Rīgā, Latvijā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Sporta pils
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Stradiņa universitāte (Dzirciema iela 16) Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir viena no sešām Latvijas universitātēm, kas ir izveidota 2002.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Svētā Franciska baznīca
Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes baznīca, kas atrodas Katoļu ielā 16, Rīgā, Latvijā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Svētā Franciska baznīca
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Pētera baznīca
Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Svētā Pētera baznīca
Rīgas Teikas vidusskola
Rīgas Teikas vidusskola ir vispārizglītojošā Rīgas mācību iestāde, kas atrodas Aizkraukles ielā 14, Teikas apkaimē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Teikas vidusskola
Rīgas vagonbūves rūpnīca
Rīgas vagonbūves rūpnīcas ēka 2009. gadā AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) ir maksātnespējīga Latvijas akciju sabiedrība, kas nodarbojās ar sliežu transporta ritošā sastāva ražošanu, modernizāciju un remontu, kā arī komplektējošo daļu ražošanu.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas vagonbūves rūpnīca
Rīgas Valsts 3. ģimnāzija
Rīgas Valsts 3.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Valsts 3. ģimnāzija
Rīgas Valsts tehnikums
Skats uz Rīgas Valsts tehnikumu (bijušo ķeizara Nikolaja I ģimnāziju) no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi) Rīgas Valsts tehnikums, saīsinājumā RVT, ir mācību iestāde Rīgā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Valsts tehnikums
Rīgas Valsts vācu ģimnāzija
Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (RVVĢ) ir vidējās izglītības iestāde Āgenskalnā, Rīgā, kurā mācās skolēni no 7.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Valsts vācu ģimnāzija
Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca
Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, Ģertrūdes un Baznīcas ielas krustojumā, celts pēc arhitekta Johana Daniela Felsko projekta 1864.—1869.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca
Rīgas Zooloģiskais dārzs
Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs jeb Rīgas zoodārzs (RZD) ir zooloģiskais dārzs Rīgā, Mežaparkā (Meža prospekts 1), Latvijas Republikā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Zooloģiskais dārzs
Rūpniecība
Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rūpniecība
Reformācija
Protestantu kustības atzaru izplatība Eiropā Polijas—Lietuvas kopvalstī 1573. gadā Protestantu reformācija bija 16.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Reformācija
Rihards Vāgners
Vilhelms Rihards Vāgners (dzimis Leipcigā, miris Venēcijā) bija vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists, galvenokārt pazīstams ar savām operām.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rihards Vāgners
Rimi Baltic
Rimi Baltic ir pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības ķēde Baltijas valstīs, kura bāzējas Latvijas galvaspilsētā Rīgā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rimi Baltic
Rimi Olimpiskais centrs
Rimi Olimpiskais centrs (sākotnēji Olimpiskais sporta centrs, iepriekš Elektrum olimpiskais centrs) ir daudzfunkcionāla iekštelpu sporta būve Grostonas ielā 6b, Rīgā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rimi Olimpiskais centrs
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Roma
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Romas pāvests
Rudens
Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rudens
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Saksija
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Salaspils
Salaspils vēsture
Salaspils (vācu: Holmburg, Kirchholm) ir viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kas rakstītajos avotos pieminēta kopš 1186.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Salaspils vēsture
Salu tilts
Salu tilts ir garākais tilts pār Daugavu Rīgā, kas būvēts kā Maskavas tilts no 1968.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Salu tilts
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Sarkanā armija
Sarkandaugava
Sarkandaugava ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Eksportosta, Vējzaķsala un Mazā Vējzaķu sala.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Sarkandaugava
Saskaņas Centrs
Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" (SC) bija centriski kreisa politiskā apvienība Latvijā, kas aktīvi darbojās no 2005.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Saskaņas Centrs
Saules akmens
Saules akmens (oficiāli Swedbank Centrālā ēka) ir biroju augstceltne Pārdaugavā, Ķīpsalas apkaimē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Saules akmens
Saules aptumsums
Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Saules aptumsums
Sērkociņš
Sērkociņi, no kuriem viens jau ir izdedzis Sērkociņš ir stienītis, kas izgatavots no viegli degoša materiāla (parasti koka) un kura vienā galā ir īpaši viegli uzliesmojoša galviņa, kas kalpo uguns iegūšanai.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Sērkociņš
Septembris
Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Septembris
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Sibīrija
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Sigismunds II Augusts
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Sigismunds III Vāsa
Silvestrs Stodevešers
Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Silvestrs Stodevešers
Skaņuplate
Skaņuplate (saukta arī vinila plate jeb vienkārši plate) ir analogais skaņas nesējs, divpusējs, retāk vienpusējs disks, kas izveidots no sintētiskiem materiāliem (sākotnēji no šellakas), uz kura virsmas vai virsmām iespiesta nepārtraukta viļņaina iedobe jeb celiņš kā skaņas viļņu atveids.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Skaņuplate
Smoļenskas kņazi
Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Smoļenskas kņazi
Spilve (Rīga)
Spilve ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Spilve (Rīga)
Sports
Sports Sports (cēlies no disport — ‘spēle, izklaidēšanās’) ir fiziskas aktivitātes un spēles, kas tiek veiktas, lai tiktu saglabāta un uzlabota cilvēka fiziskā un garīgā veselība.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Sports
Staro Rīga
"Staro Rīga" logo Staro Rīga ir ikgadējs gaismas festivāls Rīgā, Latvijā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Staro Rīga
Starptautiskā lidosta "Rīga"
Starptautiskā lidosta "Rīga" (IATA: RIX, ICAO: EVRA) ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Starptautiskā lidosta "Rīga"
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Stefans Batorijs
Stefans Grūbe
Stefans Grūbe (latīņu: Stephanus Gruben) bija Rīgas virsbīskaps 12.03.1480.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Stefans Grūbe
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Stikls
Suži (Rīga)
Suži ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Suži (Rīga)
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Svētā Romas impērija
Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas ķeizari (no vārda "cēzars") jeb imperatori.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums
Svētbilžu grautiņi (Livonija)
Svētbilžu grautiņi Livonijā bija svētbilžu un grezno baznīcas iekārtu iznīcināšana, ko izraisīja greznības un svētbilžu kulta noliegums reformācijas laikā, 1524.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Svētbilžu grautiņi (Livonija)
Swedbank
Swedbank ir Zviedrijā reģistrēta banku grupa, kas darbojas Zviedrijā un Baltijas valstīs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Swedbank
Tabaka
200px Tabaka ir lauksaimniecības produkts, ko iegūst no tabaku ģints (Nicotiana) augu lapām.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tabaka
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tallina
Tallinas iela (Rīga)
Tallinas iela ir Rīgas iela, Centra rajona, Centra, kā arī Vidzemes priekšpilsētas Brasas un Grīziņkalna apkaimēs.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tallinas iela (Rīga)
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tartu
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tautas padome
Tērbatas iela (Rīga)
Tērbatas iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tērbatas iela (Rīga)
Teātris
Ņujorkas štata teātris. Teātris ((théatron) — 'skatītāju vietas') ir mākslas veids, kas nodarbojas ar dramaturģijas darbu (lugu) vai māksliniecisku ieceru dramatisku realizāciju, tas ir, dramatisko izrāžu radīšanu un publisku izrādīšanu (parasti uz skatuves), izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku un tā tālāk.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Teātris
Telefons
Apm. 1910.g. pastkarte - vīrietis un sieviete runā pa telefonu Telefons (no (tele) — 'tālu' un φωνή (fōne) — 'balss') jeb tālrunis ir sakaru ierīce, kas pārraida cilvēka runu elektrisku signālu veidā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Telefons
Templiešu ordenis
Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Templiešu ordenis
Tilts
Iekārtais trošu tilts pār aizu Austrijā Dzelzsbetona tilts pār ieleju Šveicē Vanšu tilts Latvijā Tilts ir no stingra materiāla veidota pāreja pār upi, strautu, aizu vai citu padziļinājumu zemes virsmā, kuru izmanto šī šķēršļa šķērsošanai ar kājām vai transportu.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tilts
Tirdzniecība
Rīgas Centrāltirgus paviljoni Tirdzniecība ir preču vai pakalpojumu apmaiņa.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tirdzniecība
Tomass Šēnings
Tomasa Šēninga rezidence - Kokneses pils no trim pusēm (16. gadsimtā -17. gadsimta sākumā). Tomass Šēnings, arī Toms Šēnings (vācu: Thomas Schöning, latīņu: Thomas Schoningus) bija Rīgas virsbīskaps (1528-1539), kura rezidence atradās Kokneses pilī.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tomass Šēnings
Tomskas apgabals
Tomskas apgabals ir viena no Krievijas Federācijas pirmā līmeņa administratīvajām vienībām, kas atrodas Sibīrijas rietumos Obas upes baseina teritorijā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tomskas apgabals
Torņakalns
Torņakalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Torņakalns
Torņakalns (stacija)
Torņakalns, agrāk Rīgas Jelgavas stacija jeb Rīga III, ir dzelzceļa stacija Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Torņakalna apkaimē.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Torņakalns (stacija)
Traķi
Traķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidos, 28 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Traķi
Tramvajs
Tramvajs (no — 'vagons, rati' un way — 'ceļš'Pēc vienas no versijām nosaukums tramvajs radies no ratu nosaukuma, kuri paredzēti ogļu transportēšanai Lielbritānijas šahtās) ir pilsētas sliežu sabiedriskā transporta veids, parasti ar elektrodzinēju, tiek lietots pilsētās pasažieru pārvadāšanai noteiktos maršrutos.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tramvajs
Trolejbuss
Trolejbuss ir pilsētas sabiedriskā transporta veids, parasti ar elektrodzinēju, kas tiek lietots pilsētās pasažieru pārvadāšanai noteiktajos maršrutos.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Trolejbuss
Ugunsgrēks
Ugunsgrēks kādā mājā Kanādas pilsētā Masevilā Ugunsgrēks ir nevēlama un nekontrolējama uguns izplatīšanās, kurā var būt cilvēku un dzīvnieku upuri, kā arī sadeg un iet bojā materiālās vērtības.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Ugunsgrēks
UNESCO
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir specializēta ANO aģentūra.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un UNESCO
Unions
Elektrotehniskās biedrības "Unions" korpusi (arhitekts Heinrihs Šēls, 1899.) Unions bija elektromehāniskā rūpnīca Rīgā 19.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Unions
Valsts ieņēmumu dienests
Rīgā Rīgā Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir Finanšu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Valsts ieņēmumu dienests
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Valters fon Pletenbergs
Vanšu tilts (Rīga)
Vanšu tilta celtniecība Vanšu tilts ir slīpsaišu tilts pār Daugavu Rīgā, tā garums ir 312 metri.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vanšu tilts (Rīga)
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vasara
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vītauts Dižais
Vērmanes dārzs
Vērmanes dārzs ir parks, kas atrodas Rīgas centrā starp Tērbatas, Elizabetes, Krišjāņa Barona un Merķeļa ielu.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vērmanes dārzs
Vēsture
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vēsture
Vētra
Vētra ir ļoti stiprs vējš, kura summārais ātrums 10 minūšu laikā parasti sasniedz vismaz 24 m/s, bet vēja ātrums brāzmās var sasniegt 50 un pat 100 m/s lielu ātrumu.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vētra
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Veļikijnovgoroda
Vecāķi
Vecāķi ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Zvejniekciems.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vecāķi
Vecmīlgrāvis
Vecmīlgrāvis ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Rīnūži un Ziemeļblāzma.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vecmīlgrāvis
Vecrīga
Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido K. Valdemāra viela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela un 11. novembra krastmala.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vecrīga
VEF
VEF (Valsts elektrotehniskā fabrika) bija viena no lielākajām Latvijas rūpnīcām, kas ražoja telefona centrāles, telefona aparātus, radioaparātus, fotoaparātus, gludekļus un citas elektroiekārtas, kā arī lidmašīnas.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un VEF
Velosipēds
1887. gadā zīmēts attēls no vācu enciklopēdijas, kur attēloti dažāda veida velosipēdi Velosipēds (no, no — 'ātrs' un pes — 'kāja, pēda') ir ar pedāļiem darbināms transportlīdzeklis.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Velosipēds
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vidzeme
Vidzemes priekšpilsēta
Vidzemes priekšpilsēta (iepriekš Proletāriešu rajons, Pēterburgas priekšpilsēta, Pēterburgas forštate) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vidzemes priekšpilsēta
Viestura dārzs
Viestura dārza karte. Viesturdārzs ar triumfa arku. Viestura dārzs jeb Dziesmu svētku parks ir vecākais Rīgas parks, kas aizņem 7,60 ha platības starp Eksporta ielu, Hanzas ielu un Rūpniecības ielu.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Viestura dārzs
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vilhelms no Modenas
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Visvaldis
Zasulauks (stacija)
Zasulauks ir dzelzceļa stacija Rīgā, Kurzemes rajonā, Zasulauka apkaimē, līnijā Torņakalns—Tukums II.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zasulauks (stacija)
Zīgfrīds fon Blombergs
Zīgfrīds fon Blombergs vai Zigfrīds no Blombergas (vācu: Siegfried von Blomberg vai Bromberch, latīņu: Suihardus a Blomberg) bija Rīgas virsbīskaps 11.02.1370.-30.06.1374.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zīgfrīds fon Blombergs
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zelts
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zemgaļi
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zemgales bīskapija
Zemgales priekšpilsēta
Zemgales priekšpilsēta, agrāk Jelgavas priekšpilsēta, ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālajām vienībām.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zemgales priekšpilsēta
Zibens
Zibens Arlingtonā (ASV) Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zibens
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Ziemeļu krusta kari
Ziemeļu rajons (Rīga)
Ziemeļu rajons (iepriekš Staļina rajons, tad Oktobra rajons) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Ziemeļu rajons (Rīga)
Zinātņu akadēmijas augstceltne
Zinātņu akadēmijas augstceltne ir 21 stāvu augsta biroju ēka Rīgā, kas tiek uzskatīta par pirmo augstceltni Latvijā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zinātņu akadēmijas augstceltne
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zobenbrāļu ordenis
Zolitūde
Aleksandra Bieziņa iela Zolitūdē. 2007. gads. Zolitūde ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kas atrodas tās R daļā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zolitūde
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zviedrija
1. aprīlis
1.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. aprīlis
1. augusts
1.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. augusts
1. decembris
1.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. decembris
1. februāris
1.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. februāris
1. janvāris
1.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. janvāris
1. jūlijs
1.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. jūlijs
1. maijs
1.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. maijs
1. novembris
1.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. novembris
1. oktobris
1.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. oktobris
1. septembris
1.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. septembris
10. decembris
10.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 10. decembris
10. februāris
10.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 10. februāris
10. jūlijs
10.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 10. jūlijs
10. maijs
10.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 10. maijs
10. novembris
10.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 10. novembris
11. aprīlis
11.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 11. aprīlis
11. augusts
11.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 11. augusts
11. februāris
11.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 11. februāris
11. jūlijs
11.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 11. jūlijs
11. jūnijs
11.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 11. jūnijs
11. maijs
11.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 11. maijs
11. novembra krastmala
11.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 11. novembra krastmala
11. novembris
11.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 11. novembris
11. septembris
11.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 11. septembris
12. augusts
12.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. augusts
12. decembris
12.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. decembris
12. februāris
12.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. februāris
12. gadsimts
12.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. gadsimts
12. janvāris
12.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. janvāris
12. jūlijs
12.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. jūlijs
12. jūnijs
12.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. jūnijs
12. marts
12.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. marts
12. novembris
12.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. novembris
12. oktobris
12.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. oktobris
12. septembris
12.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. septembris
1206. gada kauja pie Salaspils
1206.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1206. gada kauja pie Salaspils
1215. gads
1215.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1215. gads
1253. gads
1253.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1253. gads
13. aprīlis
13.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 13. aprīlis
13. janvāra iela
13.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 13. janvāra iela
13. janvāra Vecrīgas nemieri
13.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 13. janvāra Vecrīgas nemieri
13. janvāris
13.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 13. janvāris
13. jūlijs
13.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 13. jūlijs
13. oktobris
13.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 13. oktobris
13. septembris
13.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 13. septembris
1367. gads
1367 bija parastais gads, kas sākās piektdienā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1367. gads
14. februāris
14.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 14. februāris
14. janvāris
14.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 14. janvāris
14. jūnijs
14.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 14. jūnijs
14. marts
14.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 14. marts
14. novembris
14.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 14. novembris
14. oktobris
14.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 14. oktobris
14. septembris
14.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 14. septembris
1452. gads
1452.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1452. gads
1469. gads
1469.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1469. gads
15. aprīlis
15.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 15. aprīlis
15. jūlijs
15.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 15. jūlijs
15. marts
15.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 15. marts
15. oktobris
15.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 15. oktobris
15. septembris
15.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 15. septembris
1509. gads
1509.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1509. gads
1521. gads
1521.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1521. gads
1524. gads
1524.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1524. gads
1537. gads
1537.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1537. gads
1539. gads
1539.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1539. gads
1549. gads
1549.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1549. gads
1562. gads
1562.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1562. gads
1567. gads
1567.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1567. gads
1571. gads
1571.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1571. gads
1582. gads
1582.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1582. gads
1584. gads
1584.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1584. gads
1586. gads
1586.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1586. gads
1588. gads
1588.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1588. gads
1589. gads
1589.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1589. gads
1590. gads
1590.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1590. gads
1591. gads
1591.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1591. gads
1594. gads
1594 bija parastais gads, kas sākās sestdienā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1594. gads
1595. gads
1595 bija parastais gads, kas sākās svētdienā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1595. gads
1598. gads
1598.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1598. gads
16. aprīlis
16.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 16. aprīlis
16. februāris
16.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 16. februāris
16. jūnijs
16.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 16. jūnijs
16. maijs
16.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 16. maijs
16. marts
16.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 16. marts
16. novembris
16.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 16. novembris
16. oktobris
16.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 16. oktobris
16. septembris
16.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 16. septembris
1601. gads
1601.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1601. gads
1604. gads
1604.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1604. gads
1605. gads
1605.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1605. gads
1608. gads
1608.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1608. gads
1609. gads
1609.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1609. gads
1615. gads
1615.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1615. gads
1617. gads
1617.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1617. gads
1620. gads
1620.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1620. gads
1621. gads
1621.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1621. gads
1626. gads
1626.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1626. gads
1628. gads
1628.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1628. gads
1631. gads
1631.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1631. gads
1632. gads
1632.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1632. gads
1633. gads
1633.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1633. gads
1634. gads
1634.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1634. gads
1636. gads
1636.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1636. gads
1640. gads
1640.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1640. gads
1642. gads
1642.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1642. gads
1645. gads
1645.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1645. gads
1646. gads
1646.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1646. gads
1649. gads
1649.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1649. gads
1650. gads
1650.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1650. gads
1652. gads
1652.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1652. gads
1654. gads
1654.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1654. gads
1656. gads
1656.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1656. gads
1663. gads
1663.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1663. gads
1665. gads
1665.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1665. gads
1667. gads
1667.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1667. gads
1675. gads
1675.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1675. gads
1680. gads
1680.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1680. gads
1684. gads
1684.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1684. gads
1688. gads
1688.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1688. gads
1691. gads
1691.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1691. gads
1695. gads
1695.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1695. gads
1696. gads
1696.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1696. gads
17. aprīlis
17.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 17. aprīlis
17. augusts
17.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 17. augusts
17. janvāris
17.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 17. janvāris
17. jūlijs
17.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 17. jūlijs
17. jūnijs
17.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 17. jūnijs
17. novembris
17.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 17. novembris
17. trolejbusu maršruts (Rīga)
Mainīts maršruts Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 2022. gada 23. augusta. 17.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 17. trolejbusu maršruts (Rīga)
1700. gads
1700.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1700. gads
1701. gads
1701.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1701. gads
1709. gads
1709.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1709. gads
1710. gads
1710.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1710. gads
1711. gads
1711.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1711. gads
1713. gads
1713.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1713. gads
1714. gads
1714.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1714. gads
1719. gads
1719.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1719. gads
1727. gads
1727.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1727. gads
1730. gads
1730.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1730. gads
1750. gads
1750.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1750. gads
1756. gads
1756.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1756. gads
1762. gads
1762.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1762. gads
1773. gads
1773.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1773. gads
1782. gads
1782.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1782. gads
1784. gads
1784.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1784. gads
1785. gads
1785.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1785. gads
1786. gads
1786.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1786. gads
1787. gads
1787.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1787. gads
1788. gads
1788.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1788. gads
1789. gads
1789.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1789. gads
1794. gads
1794.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1794. gads
18. aprīlis
18.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 18. aprīlis
18. februāris
18.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 18. februāris
18. jūlijs
18.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 18. jūlijs
18. jūnijs
18.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 18. jūnijs
18. maijs
18.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 18. maijs
18. novembris
18.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 18. novembris
18. oktobris
18.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 18. oktobris
18. septembris
18.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 18. septembris
1809. gads
1809.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1809. gads
1822. gads
1822.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1822. gads
1828. gads
1828.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1828. gads
1829. gads
1829.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1829. gads
1832. gads
1832.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1832. gads
1834. gads
1834.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1834. gads
1837. gads
1837.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1837. gads
1839. gads
1839.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1839. gads
1841. gads
1841.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1841. gads
1845. gads
1845.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1845. gads
1848. gads
1848.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1848. gads
1851. gads
1851.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1851. gads
1852. gads
1852.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1852. gads
1855. gads
1855.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1855. gads
1862. gads
1862.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1862. gads
1863. gads
1863.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1863. gads
1866. gads
1866.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1866. gads
1868. gads
1868.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1868. gads
1869. gads
1869.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1869. gads
1870. gads
1870.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1870. gads
1871. gads
1871.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1871. gads
1872. gads
1872.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1872. gads
1873. gads
1873.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1873. gads
1874. gads
1874.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1874. gads
1876. gads
1876.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1876. gads
1877. gads
1877.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1877. gads
1878. gads
1878.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1878. gads
1879. gads
1879.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1879. gads
1880. gads
1880.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1880. gads
1882. gads
1882.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1882. gads
1883. gads
1883.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1883. gads
1884. gads
1884.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1884. gads
1885. gads
1885.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1885. gads
1887. gads
1887.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1887. gads
1888. gads
1888.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1888. gads
1889. gads
1889.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1889. gads
1890. gads
1890.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1890. gads
1891. gads
1891.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1891. gads
1892. gads
1892.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1892. gads
1893. gads
1893.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1893. gads
1895. gads
1895.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1895. gads
1896. gads
1896.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1896. gads
1897. gads
1897.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1897. gads
1898. gads
1898.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1898. gads
19. aprīlis
19.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 19. aprīlis
19. augusts
19.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 19. augusts
19. decembris
19.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 19. decembris
19. janvāris
19.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 19. janvāris
19. jūlijs
19.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 19. jūlijs
19. jūnijs
19.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 19. jūnijs
19. novembris
19.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 19. novembris
19. septembris
19.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 19. septembris
1900. gads
1900.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1900. gads
1901. gads
1901.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1901. gads
1902. gads
1902.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1902. gads
1903. gads
1903.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1903. gads
1904. gads
1904.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1904. gads
1905. gads
1905.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1905. gads
1906. gads
1906.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1906. gads
1907. gads
1907.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1907. gads
1908. gads
1908.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1908. gads
1909. gads
1909.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1909. gads
1910. gads
1910.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1910. gads
1912. gads
1912.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1912. gads
1913. gads
1913.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1913. gads
1914. gads
1914.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1914. gads
1915. gads
1915.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1915. gads
1916. gads
1916.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1916. gads
1917. gads
1917.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1917. gads
1918. gads
1918.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1918. gads
1919. gads
1919.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1919. gads
1920. gads
1920.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1920. gads
1921. gads
1921.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1921. gads
1922. gads
1922.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1922. gads
1923. gads
1923.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1923. gads
1924. gads
1924.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1924. gads
1925. gads
1925.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1925. gads
1926. gads
1926.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1926. gads
1927. gads
1927.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1927. gads
1928. gads
1928.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1928. gads
1929. gads
1929.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1929. gads
1930. gads
1930.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1930. gads
1931. gads
1931.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1931. gads
1932. gads
1932.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1932. gads
1933. gads
1933.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1933. gads
1935. gads
1935.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1935. gads
1936. gads
1936.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1936. gads
1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā
1937.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā
1937. gads
1937.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1937. gads
1938. gads
1938.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1938. gads
1940. gads
1940.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1940. gads
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1941. gads
1943. gads
1943.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1943. gads
1944. gads
1944.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1944. gads
1945. gads
1945.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1945. gads
1946. gads
1946.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1946. gads
1947. gads
1947.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1947. gads
1948. gads
1948.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1948. gads
1949. gads
1949.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1949. gads
1950. gads
1950.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1950. gads
1951. gads
1951.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1951. gads
1952. gads
1952.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1952. gads
1953. gads
1953.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1953. gads
1954. gads
1954.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1954. gads
1955. gads
1955.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1955. gads
1956. gads
1956.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1956. gads
1957. gads
1957.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1957. gads
1958. gads
1958.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1958. gads
1959. gads
1959.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1959. gads
1960. gads
1960.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1960. gads
1961. gads
1961.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1961. gads
1962. gads
1962.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1962. gads
1963. gads
1963.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1963. gads
1964. gads
1964.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1964. gads
1965. gads
1965.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1965. gads
1967. gads
1967.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1967. gads
1968. gads
1968.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1968. gads
1969. gads
1969.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1969. gads
1970. gads
1970.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1970. gads
1972. gads
1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1972. gads
1973. gads
1973.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1973. gads
1974. gads
1974.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1974. gads
1975. gads
1975.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1975. gads
1976. gads
1976.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1976. gads
1977. gads
1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1977. gads
1978. gads
1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1978. gads
1979. gads
1979.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1979. gads
1980. gads
1980.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1980. gads
1981. gads
1981.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1981. gads
1982. gads
1982.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1982. gads
1983. gads
1983.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1983. gads
1984. gads
1984.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1984. gads
1985. gads
1985.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1985. gads
1986. gads
1986.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1986. gads
1987. gads
1987.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1987. gads
1988. gads
1988.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1988. gads
1989. gads
1989.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1989. gads
1990. gads
1990.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1990. gads
1991. gads
1991.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1991. gads
1992. gads
1992.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1992. gads
1993. gads
1993.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1993. gads
1994. gads
1994.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1994. gads
1995. gads
1995.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1995. gads
1996. gads
1996.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1996. gads
1997. gads
1997.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1997. gads
1998. gads
1998.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1998. gads
1999. gads
1999.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1999. gads
2. augusts
2.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2. augusts
2. decembris
2.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2. decembris
2. februāris
2.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2. februāris
2. jūlijs
2.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2. jūlijs
2. jūnijs
2.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2. jūnijs
2. marts
2.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2. marts
2. novembris
2.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2. novembris
2. oktobris
2.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2. oktobris
20. augusts
20.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 20. augusts
20. decembris
20.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 20. decembris
20. februāris
20.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 20. februāris
20. jūlijs
20.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 20. jūlijs
20. jūnijs
20.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 20. jūnijs
20. marts
20.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 20. marts
20. novembris
20.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 20. novembris
20. oktobris
20.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 20. oktobris
20. septembris
20.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 20. septembris
2001. gads
2001.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2001. gads
2002. gads
2002.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2002. gads
2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2003.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2003. gads
2003.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2003. gads
2004. gads
2004.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2004. gads
2005. gads
2005.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2005. gads
2006. gada NATO samits
Logo. NATO valstu vadītāji Rīgā. 2006.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2006. gada NATO samits
2006. gada Pasaules čempionāts hokejā
sudraba monēta 2006.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2006. gada Pasaules čempionāts hokejā
2006. gads
2006.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2006. gads
2007. gads
2007.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2007. gads
2008. gads
2008.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2008. gads
2009. gads
2009.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2009. gads
2011. gads
2011.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2011. gads
21. augusts
21.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 21. augusts
21. janvāris
21.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 21. janvāris
21. jūlijs
21.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 21. jūlijs
21. jūnijs
21.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 21. jūnijs
21. maijs
21.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 21. maijs
21. marts
21.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 21. marts
21. novembris
21.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 21. novembris
21. septembris
21.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 21. septembris
22. augusts
22.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 22. augusts
22. decembris
22.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 22. decembris
22. jūlijs
22.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 22. jūlijs
22. jūnijs
22.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 22. jūnijs
22. maijs
22.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 22. maijs
22. oktobris
22.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 22. oktobris
23. aprīlis
23.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 23. aprīlis
23. augusts
23.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 23. augusts
23. janvāris
23.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 23. janvāris
23. jūlijs
23.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 23. jūlijs
23. jūnijs
23.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 23. jūnijs
23. septembris
23.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 23. septembris
24. decembris
24.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 24. decembris
24. februāris
24.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 24. februāris
24. janvāris
24.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 24. janvāris
24. jūlijs
24.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 24. jūlijs
24. maijs
24.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 24. maijs
24. marts
24.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 24. marts
24. oktobris
24.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 24. oktobris
24. septembris
24.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 24. septembris
25. augusts
25.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 25. augusts
25. februāris
25.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 25. februāris
25. jūlijs
25.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 25. jūlijs
25. jūnijs
25.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 25. jūnijs
25. marts
25.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 25. marts
25. novembris
25.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 25. novembris
26. aprīlis
26.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 26. aprīlis
26. februāris
26.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 26. februāris
26. jūlijs
26.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 26. jūlijs
26. jūnijs
26.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 26. jūnijs
26. novembris
26.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 26. novembris
26. oktobris
26.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 26. oktobris
26. septembris
26.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 26. septembris
27. aprīlis
27.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 27. aprīlis
27. augusts
27.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 27. augusts
27. februāris
27.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 27. februāris
27. jūlijs
27.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 27. jūlijs
27. jūnijs
27.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 27. jūnijs
27. marts
27.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 27. marts
27. septembris
27.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 27. septembris
28. aprīlis
28.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. aprīlis
28. augusts
28.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. augusts
28. decembris
28.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. decembris
28. februāris
28.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. februāris
28. jūlijs
28.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. jūlijs
28. jūnijs
28.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. jūnijs
28. maijs
28.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. maijs
28. marts
28.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. marts
28. novembris
28.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. novembris
28. oktobris
28.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. oktobris
28. septembris
28.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. septembris
29. augusts
29.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 29. augusts
29. decembris
29.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 29. decembris
29. jūlijs
29.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 29. jūlijs
29. jūnijs
29.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 29. jūnijs
29. novembris
29.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 29. novembris
3. augusts
3.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 3. augusts
3. decembris
3.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 3. decembris
3. janvāris
3.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 3. janvāris
3. jūlijs
3.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 3. jūlijs
3. jūnijs
3.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 3. jūnijs
3. maijs
3.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 3. maijs
3. marts
3.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 3. marts
3. novembris
3.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 3. novembris
3. septembris
3.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 3. septembris
30. aprīlis
30.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 30. aprīlis
30. decembris
30.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 30. decembris
30. jūnijs
30.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 30. jūnijs
30. maijs
30.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 30. maijs
30. novembris
30.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 30. novembris
30. septembris
30.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 30. septembris
31. decembris
31.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 31. decembris
31. maijs
31.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 31. maijs
31. marts
31.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 31. marts
31. oktobris
31.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 31. oktobris
4. aprīlis
4.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. aprīlis
4. augusts
4.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. augusts
4. decembris
4.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. decembris
4. janvāris
4.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. janvāris
4. jūlijs
4.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. jūlijs
4. jūnijs
4.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. jūnijs
4. maijs
4.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. maijs
4. marts
4.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. marts
4. novembris
4.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. novembris
4. septembris
4.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. septembris
4. tramvaju maršruts (Rīga)
4.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. tramvaju maršruts (Rīga)
5. augusts
5.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 5. augusts
5. jūlijs
5.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 5. jūlijs
5. jūnijs
5.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 5. jūnijs
5. maijs
5.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 5. maijs
5. novembris
5.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 5. novembris
5. oktobris
5.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 5. oktobris
6. jūlijs
6.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 6. jūlijs
6. jūnijs
6.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 6. jūnijs
6. novembris
6.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 6. novembris
6. oktobris
6.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 6. oktobris
6. septembris
6.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 6. septembris
7. aprīlis
7.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. aprīlis
7. augusts
7.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. augusts
7. februāris
7.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. februāris
7. jūlijs
7.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. jūlijs
7. jūnijs
7.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. jūnijs
7. maijs
7.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. maijs
7. marts
7.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. marts
7. novembris
7.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. novembris
7. oktobris
7.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. oktobris
7. septembris
7.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. septembris
8. augusts
8.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 8. augusts
8. decembris
8.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 8. decembris
8. janvāris
8.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 8. janvāris
8. jūlijs
8.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 8. jūlijs
8. jūnijs
8.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 8. jūnijs
8. novembris
8.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 8. novembris
8. oktobris
8.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 8. oktobris
9. februāris
9.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 9. februāris
9. janvāris
9.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 9. janvāris
9. jūlijs
9.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 9. jūlijs
9. jūnijs
9.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 9. jūnijs
9. maijs
9.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 9. maijs
9. marts
9.
Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 9. marts
Skatīt arī
Notikumi Latvijā pēc gada
- Latvijas vēstures hronoloģija
- Rīgas vēstures hronoloģija
Rīgas vēsture
- Daugavgrīvas cietoksnis
- Daugavgrīvas klosteris
- Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)
- Lielā ģilde (Rīga)
- Melngalvji
- Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
- Pokrova kapi
- Rīgas 1. pilsētas teātris
- Rīgas Centrāltirgus
- Rīgas Melnais balzams
- Rīgas aplenkums (1621)
- Rīgas aplenkums (1656)
- Rīgas aplenkums (1700)
- Rīgas aplenkums (1812)
- Rīgas arhibīskapija
- Rīgas brīvpilsēta
- Rīgas karogs
- Rīgas vēsture
- Rīgas vēstures hronoloģija
- Rīgas ģerbonis