Ātrāk nekā pārlūku!
75 attiecības: Aļģes, Abava, Adzes, Aizpute, Aleirīti, Aleirolīts, Antiarhi, Augšdevons, Augi, Ģipsis, Baldone, Bezslēdzenes pleckāji, Bothriolepis panderi, Brekčija, Daugava, Daugavas svīta, Detrīts, Divvākčauļi, Dolomītmerģelis, Dolomīts, Eirihalīni, Fauna, Fācija, Flora, Foraminīferas, Frānas stāvs, Gauja, Gliemeņvēži, Gliemji, Gliptomorfoze, Gulbenes ieplaka, Halīts, Jūras transgresija, Kaļķakmens, Karsta process, Kaulzivis, Koksne, Koraļļi, Koura, Kristāls, Kuldīga, Kurzeme, Kvarcs, Kvartārs, Latvija, Latvijas ieliece, Laukšpats, Lielā Jugla, Lietuva, Mazā Jugla, ..., Māls, Mēmele, Merģelis, Nāves sala, Otiņspures, Pļaviņu svīta, Pērse, Renda, Sabile, Salaspils, Saulkalne, Saurieši (Stopiņu pagasts), Skaistkalne, Slēdzenes pleckāji, Smiltis, Stratotips, Stroncijs, Subates-Kokneses valnis, Tukums, Vāda, Vēžskorpioni, Venta, Viļakas valnis, Vizla, Zvīņas. Izvērst indekss (25 vairāk) »
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Aļģes · Redzēt vairāk »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Jaunums!!: Salaspils svīta un Abava · Redzēt vairāk »
Adzes
Adzes (agrāk arī Adze vai Adzmuiža) ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Adzes · Redzēt vairāk »
Aizpute
Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Aizpute · Redzēt vairāk »
Aleirīti
Aleirīti (no sengr. ἄλευρον - "milti") ir irdeni drupu ieži, kas sastāv pārsvarā no kvarca, laukšpata un vizlas graudiņiem, kuru izmērs ir 0,1 — 0,01 mm (pēc citas klasifikācijas 0,05 — 0,005 mm), tādējādi granulometriski ierindojoties starp māliem un smiltīm.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Aleirīti · Redzēt vairāk »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Salaspils svīta un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Antiarhi
Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Antiarhi · Redzēt vairāk »
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Augi · Redzēt vairāk »
Ģipsis
herbertsmitīta — piejaukumu Ģipsis (no (mageirévo) — 'vārīt', atsaucoties uz kalcinēšanu) ir izplatīts, ļoti mīksts minerāls — kalcija sulfāta dihidrāts.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Ģipsis · Redzēt vairāk »
Baldone
Baldone ir pilsēta Ķekavas novadā, 33 km no Rīgas.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Baldone · Redzēt vairāk »
Bezslēdzenes pleckāji
Bezslēdzenes pleckāji (Inarticulata) ir pleckāju klase.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Bezslēdzenes pleckāji · Redzēt vairāk »
Bothriolepis panderi
Bothriolepis panderi ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas Pļaviņu svītas Sņetogoras slāņos Sjasas upes krastos pie Moncevas ciema, Krievijā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Bothriolepis panderi · Redzēt vairāk »
Brekčija
eocēna. Brekčija ( — 'laušana') ir iezis, kas sastāv no stūrainām nenogludinātām iežu šķembām (virs 1 cm), kas iecementētas cementa masā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Brekčija · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavas svīta
Atsegums Daugavas krastā lejpus Rīgas HES. Daugavas svīta. Daugavas svīta (D3dg) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Daugavas svīta · Redzēt vairāk »
Detrīts
Krastā izskalots aļģu detrīts Detrīts (lat. detritus — saberzts) ir organogēns drupu materiāls nogulumos vai nogulumiežos.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Detrīts · Redzēt vairāk »
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »
Dolomītmerģelis
Pļaviņu svītas dolomītmerģelis ar zivju paliekām. Dolomītmerģelis, dolomīta merģelis jeb domerīts ir mālaini karbonātisks nogulumiezis, kurā iezi veidojošais karbonātiskais minerāls ir dolomīts, kas sastāda 50—75% no ieža kopējā daudzuma, bet pārējo daļu veido māls.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Dolomītmerģelis · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Eirihalīni
Krasta peldkrabis Eirihalīni ir ūdenī dzīvojoši organismi, kas ir spējīgi pielāgoties plašam ūdens sāļuma diapazonam.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Eirihalīni · Redzēt vairāk »
Fauna
Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Fauna · Redzēt vairāk »
Fācija
Fācija ģeoloģijā ir nogulumu uzkrāšanās vide, kuras klimatisko, ģeomorfoloģisko, hidrodinamisko, ģeoķīmisko un citu apstākļu, kā arī faunas un floras sastāva specifika atspoguļojas attiecīgo nogulumu īpatnībās.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Fācija · Redzēt vairāk »
Flora
Flora (no — 'ziedēt') — vēsturiski izveidojies augu sugu kopums kādā noteiktā teritorijā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Flora · Redzēt vairāk »
Foraminīferas
Foraminīferas (Foraminifera, Foramminiferida) ir vienšūņu organismu grupa, kas dažādās klasifikācijās variē no tipa līdz kārtai.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Foraminīferas · Redzēt vairāk »
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Frānas stāvs · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Gauja · Redzēt vairāk »
Gliemeņvēži
Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Gliemeņvēži · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Gliemji · Redzēt vairāk »
Gliptomorfoze
Halīta kristālu gliptomorfozes amulas svītas iežos. Amula pie Kalnamuižas. Gliptomorfoze (gr. γλυπτός — izgriezts, iegravēts un μορφή — forma) ir reljefs kristālu (parasti halīta vai ledus) nospiedums uz karbonātiski-mālainu vai smilšakmens, slāņojumu virsmas, kas var būt aizpildīts ar citiem iežiem vai minerāliem.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Gliptomorfoze · Redzēt vairāk »
Gulbenes ieplaka
Gulbenes ieplaka jeb Gulbenes depresija ir tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu pacēlumu un Daugavpils monoklināli.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Gulbenes ieplaka · Redzēt vairāk »
Halīts
Halīts (gr. ἅλς — sāls) jeb akmenssāls ir hlorīdu klases minerāls ar nātrija hlorīda (NaCl) kristālisko formu.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Halīts · Redzēt vairāk »
Jūras transgresija
Bēringa zemes tilta izzušana starp Āziju un Aļasku Jūras transgresija (no "pāri iet") ir ģeoloģisks process, kurā paaugstinās jūras līmenis, krasta līnija pārvietojas uz augstākām vietām, izraisot sauszemes applūšanu.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Jūras transgresija · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Karsta process
Karsta procesu rezultātā veidojusies ainava Karsta process ir iežu šķīšana pazemes ūdeņos.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Karsta process · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Koksne
Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Koksne · Redzēt vairāk »
Koraļļi
Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).
Jaunums!!: Salaspils svīta un Koraļļi · Redzēt vairāk »
Koura
Koura (arī Kiura, Kira, Kyura) ir Vādas labā pieteka Balvu novadā un Krievijas Pleskavas apgabalā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Koura · Redzēt vairāk »
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Kristāls · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Kvartārs
Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Kvartārs · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas ieliece
Latvijas ieliece jeb Latvijas sedliene ir tektoniska struktūra Austrumeiropas platformā, kas aptver Latvijas austrumu daļu, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļu Krievijā un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļu.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Latvijas ieliece · Redzēt vairāk »
Laukšpats
Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Laukšpats · Redzēt vairāk »
Lielā Jugla
Lielā Jugla ir upe Latvijā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Lielā Jugla · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Lietuva · Redzēt vairāk »
Mazā Jugla
Mazā Jugla ir upe Latvijā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Mazā Jugla · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Māls · Redzēt vairāk »
Mēmele
Mēmele, Lietuvas teritorijā saukta Nemunēle, ir upe Lietuvā un Latvijā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Mēmele · Redzēt vairāk »
Merģelis
silūra merģelī. Merģelis ir mālains karbonātisks nogulumiezis, kas satur 50—75% kalcija karbonātu un 25—50% sālsskābē nešķīstošu atlikumu, ko veido silīcija dioksīds, alumīnija, dzelzs u.c. oksīdi.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Merģelis · Redzēt vairāk »
Nāves sala
3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karavīri Nāves salā (1916). Nāves sala ir salu grupa Daugavas kreisajā piekrastē, Rīgas HES ūdenskrātuvē, Ķekavas novada Daugmales pagastā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Nāves sala · Redzēt vairāk »
Otiņspures
Otiņspures jeb bārkšspures (Crossopterygii) bija viena no daivspurzivju (Sarcopterygii) virskārtām, kas tika pretstatīta divējādelpojošajām zivīm un ietvēra sevī visas pārējās daivspurzivis.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Otiņspures · Redzēt vairāk »
Pļaviņu svīta
Ventas rumba. Pļaviņu svīta. Pļaviņu svīta (D3pl) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielākajā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Pļaviņu svīta · Redzēt vairāk »
Pērse
Pērse ir Daugavas labā pieteka, kas tek caur Madonas un Aizkraukles novadiem.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Pērse · Redzēt vairāk »
Renda
Renda ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Rendas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Renda · Redzēt vairāk »
Sabile
Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos Ziemeļkursas augstienes dienviddaļā,Latvijas ģeogrāfijas atlants.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Sabile · Redzēt vairāk »
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Salaspils · Redzēt vairāk »
Saulkalne
Saulkalne ir apdzīvota vieta Salaspils novada Salaspils pagasta dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Saulkalne · Redzēt vairāk »
Saurieši (Stopiņu pagasts)
Saurieši ir ciems Pierīgā Ropažu novada Stopiņu pagastā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Saurieši (Stopiņu pagasts) · Redzēt vairāk »
Skaistkalne
Skaistkalne (agrāk Šēnberga) ir ciems Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Skaistkalne · Redzēt vairāk »
Slēdzenes pleckāji
Slēdzenes pleckāji (Articulata) ir pleckāju klase.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Slēdzenes pleckāji · Redzēt vairāk »
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Smiltis · Redzēt vairāk »
Stratotips
Amulas svītas stratotips Amulas upes krastā pie Kalnamuižas dzirnavām. Stratotips ir konkrētu nogulumu griezums no kāda atseguma vai tuvu esošu atsegumu grupas no vienas stratigrāfiskās vienības (stāva, horizonta, svītas u.c.), kuru pētnieks pirmo reizi ir izdalījis un aprakstījis, pamatojoties uz šo griezumu, kas tiek atzīmēts kā tipveida griezums.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Stratotips · Redzēt vairāk »
Stroncijs
Stroncijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sr un atomskaitli 38.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Stroncijs · Redzēt vairāk »
Subates-Kokneses valnis
Subates-Kokneses valnis ir tektoniska struktūra Latvijas ielieces dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Subates-Kokneses valnis · Redzēt vairāk »
Tukums
Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada centrs.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Tukums · Redzēt vairāk »
Vāda
Vāda (arī Vjada, Vēda) ir upe Latvijā un Krievijā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Vāda · Redzēt vairāk »
Vēžskorpioni
Vēžskorpioni (Eurypterida) ir merostomātu klases apakšklase.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Vēžskorpioni · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Venta · Redzēt vairāk »
Viļakas valnis
Viļakas valnis ir lielākā tektoniskā struktūra Latvijas sedlienes austrumu daļā.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Viļakas valnis · Redzēt vairāk »
Vizla
Vizla ir silikātu grupas minerāls, precīzāk, filosilikāts.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Vizla · Redzēt vairāk »
Zvīņas
Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.
Jaunums!!: Salaspils svīta un Zvīņas · Redzēt vairāk »
