Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Saule

Indekss Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Satura rādītājs

  1. 105 attiecības: Absolūtais spožums, Alķīmija, Aldebarans, Ampērs, Arkturs, Īpašības vārds, Ātrums, Baltais punduris, Baricentrs, Blīvums, Brīvās krišanas paātrinājums, Centaura Alfa, Džordžs Elerijs Heils, Deklinācija (astronomija), Dzeltenais punduris, Dzelzs, Eiropa, Eiropas Kosmosa aģentūra, Ekliptika, Elektromagnētisko viļņu skala, Ernests Rezerfords, Fomalhauts, Fotons, Fotosfēra, Gads, Gaisma, Gaismas gads, Galaktika, Galileo Galilejs, Galvenās secības zvaigzne, Gāze, Hanss Bēte, Hēlijs, Horizonts, Hromosfēra, Ikars, Japāna, Jēzus Kristus, Johanness Keplers, Jonizācija, Jons, Kapela, Kelvins, Kodolsintēze, Komēta, Konvekcija, Kristietība, Latviešu mitoloģija, Magnētiskais lauks, Magnijs, ... Izvērst indekss (55 vairāk) »

  2. Dzeltenie punduri
  3. Gaismas avoti

Absolūtais spožums

Absolūtais spožums ir lielums astronomijā, kuru izmanto debess ķermeņu spožuma raksturošanai.

Skatīt Saule un Absolūtais spožums

Alķīmija

fosforu Alķīmija ir protozinātne, kura ietvēra sevī agrīno filozofiju, ķīmiju, metalurģiju, fiziku, medicīnu, astroloģiju, semiotiku, mistiku un mākslu.

Skatīt Saule un Alķīmija

Aldebarans

Aldebarans (no arābu: الدبران Al Dabaran – 'Sekotājs'), pazīstams arī kā Vērša Alfa jeb Vērša α (α Tau, Alpha Tauri), ir spožākā zvaigzne Vērša zvaigznājā, kā arī četrpadsmitā spožākā zvaigzne nakts debesīs.

Skatīt Saule un Aldebarans

Ampērs

Ampērs (simbols: A) ir elektriskās strāvas stipruma mērvienība SI sistēmā.

Skatīt Saule un Ampērs

Arkturs

Arkturs (latīņu: Arcturus; no sengrieķu: Arktouros — 'Lāča sargātājs'Howell, E.. Space.com. September 17, 2013. Atjaunināts 21.11.2015.), pazīstams arī kā Vēršu Dzinēja Alfa jeb Vēršu Dzinēja α (α Boo, Alpha Boötis), ir ceturtā spožākā zvaigzne nakts debesīs, atrodas aptuveni 36,7 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas Vēršu Dzinēja zvaigznājā.

Skatīt Saule un Arkturs

Īpašības vārds

Īpašības vārdi jeb adjektīvi ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc priekšmetu, parādību, procesu pazīmes vai īpašības ("zaļš", "liels", "ašs" u.c.). Īpašības vārdus pēc to nozīmes iedala divās grupās: kādības jeb kvalitatīvajos (pazīme vai īpašība var piemist lielākā vai mazākā mērā, piemēram, "vecs, vecāks, visvecākais") un attieksmes jeb relatīvajos (pazīmes vai īpašības mērs ir nemainīgs, piemēram, "trīskrāsains") īpašības vārdos.

Skatīt Saule un Īpašības vārds

Ātrums

Momentāno ātrumu var aprēķināt, atvasinot pārvietojumu (Δr) pēc laika (Δt) Ātrums, zinātnē arī momentānais ātrums, ir vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo pārvietojuma izmaiņu pret noteiktu atskaites sistēmu pēc iespējas mazākā laika vienībā.

Skatīt Saule un Ātrums

Baltais punduris

Planetārais miglājs, kura centrā atrodas baltais punduris. Baltais punduris ir astronomisks objekts, ko būtībā var uzskatīt par zvaigznes pārpalikumu.

Skatīt Saule un Baltais punduris

Baricentrs

Divi objekti orbītā ap kopīgo baricentru (šajā gadījumā baricentrs — apzīmēts ar "plus" zīmi — atrodas lielākajā no abiem objektiem.) Par baricentru (no (barús) — 'smags' un κέντρ-ον (kéntron) — 'centrs') astronomijā un astrofizikā mēdz dēvēt divu vai vairāku objektu masas centru, ap kuru šie attiecīgie objekti veic savas orbītas.

Skatīt Saule un Baricentrs

Blīvums

Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.

Skatīt Saule un Blīvums

Brīvās krišanas paātrinājums

Brīvās krišanas paātrinājums ir paātrinājums, ar kādu ķermenis krīt uz Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsmu.

Skatīt Saule un Brīvās krišanas paātrinājums

Centaura Alfa

Centaura Alfa jeb Centaura α (α Cen) (Alpha Centauri vai Rigel Kentaurus; no, Rijl al Qanatūr — ‘Kentaura pēda’), pazīstama arī kā Rīgils Kentaurs (grieķu: Rigil Kentaurus)Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.

Skatīt Saule un Centaura Alfa

Džordžs Elerijs Heils

Džordžs Elerijs Heils (dzimis, miris) bija amerikāņu Saules astronoms un zinātnes darbinieks.

Skatīt Saule un Džordžs Elerijs Heils

Deklinācija (astronomija)

right Deklinācija (— novirzīšanās) ir viena no sfēriskajām koordinātām astronomiskajā ekvatoriālajā koordinātu sistēmā.

Skatīt Saule un Deklinācija (astronomija)

Dzeltenais punduris

Saule Dzeltenais punduris ir galvenās secības G spektra klases pundurzvaigzne.

Skatīt Saule un Dzeltenais punduris

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Skatīt Saule un Dzelzs

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Skatīt Saule un Eiropa

Eiropas Kosmosa aģentūra

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA; — ESA, — ASE) ir 1975.

Skatīt Saule un Eiropas Kosmosa aģentūra

Ekliptika

Animācija, kas rāda, kā Saule projicējas uz debess sfēras Ekliptika (— 'aptumsums') ir debess sfēras pilnais riņķis — gada laikā Saules centra veiktais no Zemes redzamais ceļš.

Skatīt Saule un Ekliptika

Elektromagnētisko viļņu skala

Elektromagnētisko viļņu skala ir elektromagnētisko viļņu sakārtojums pēc viļņa garuma vai viļņa svārstību frekvences.

Skatīt Saule un Elektromagnētisko viļņu skala

Ernests Rezerfords

Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.

Skatīt Saule un Ernests Rezerfords

Fomalhauts

Fomalhauts (no arābu: فمالحوت fam al-hut – 'Zivs mute'), pazīstams arī kā Dienvidu Zivs Alfa jeb Dienvidu Zivs α (α PsA, Alpha PsA, Alpha Piscis Austrini), ir spožākā zvaigzne Dienvidu Zivs zvaigznājā, kā arī astoņpadsmitā spožākā zvaigzne nakts debesīs.

Skatīt Saule un Fomalhauts

Fotons

lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.

Skatīt Saule un Fotons

Fotosfēra

Fotosfēra ir zvaigznes redzamā virsma — tās atmosfēras zemākais, blīvākais slānis, no kura nāk tās starojuma galvenā daļa (redzamā gaisma, ultravioletais starojums, siltuma starojums).

Skatīt Saule un Fotosfēra

Gads

Gads ir laika mērvienība.

Skatīt Saule un Gads

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Skatīt Saule un Gaisma

Gaismas gads

Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.

Skatīt Saule un Gaismas gads

Galaktika

'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.

Skatīt Saule un Galaktika

Galileo Galilejs

Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

Skatīt Saule un Galileo Galilejs

Galvenās secības zvaigzne

Hercšprunga—Rasela diagramma, kurā galvenās secības zvaigznes atrodas lielākajā, diagonālajā joslā Galvenās secības zvaigzne ir zvaigzne, kas atrodas Hercšprunga—Rasela diagrammā uz galvenās secības joslas.

Skatīt Saule un Galvenās secības zvaigzne

Gāze

Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.

Skatīt Saule un Gāze

Hanss Bēte

Hanss Albrehts Bēte (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes amerikāņu fiziķis.

Skatīt Saule un Hanss Bēte

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Skatīt Saule un Hēlijs

Horizonts

Saule noriet aiz horizonta (datorgrafika) Horizonts (orizon — ‘norobežojošs’) jeb apvārsnis ir vizuāli šķietama līnija, kur it kā debesis satiek Zemi.

Skatīt Saule un Horizonts

Hromosfēra

Saules attēls Hα spektrālajā līnijā. Hromosfēra (no sengr. χρομα — krāsa; σφαίρα — sfēra) ir relatīvi plāns slānis (10 000 km) virs fotosfēras.

Skatīt Saule un Hromosfēra

Ikars

Ikars pielido pārāk tuvu Saulei, iekrīt jūrā un noslīkst (''Jacob Peter Gowy'', ap 1635) Ikars (Íkaros) ir tēls sengrieķu mitoloģijā.

Skatīt Saule un Ikars

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Skatīt Saule un Japāna

Jēzus Kristus

Jēzus Kristus (dzimis 5.—2. gadā p.m.ē., miris 30.—33. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, Dieva Dēls, arī Cilvēka Dēls ir centrālā figūra kristietībā, un lielākā daļa kristiešu baznīcu viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu.

Skatīt Saule un Jēzus Kristus

Johanness Keplers

Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.

Skatīt Saule un Johanness Keplers

Jonizācija

Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.

Skatīt Saule un Jonizācija

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Skatīt Saule un Jons

Kapela

Lielstraupes pils kapela. Kapela ir baznīcas paveids, kristiešu kulta vieta, kas var būt kā atsevišķa celtne, tā arī var būt kādas sakrālas pamatceltnes sastāvdaļa.

Skatīt Saule un Kapela

Kelvins

Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.

Skatīt Saule un Kelvins

Kodolsintēze

tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.

Skatīt Saule un Kodolsintēze

Komēta

Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.

Skatīt Saule un Komēta

Konvekcija

Konvekcija (— 'sanešana, piegāde') ir siltuma izplatīšanās šķidrumā vai gāzē, pārvietojoties vides molekulām.

Skatīt Saule un Konvekcija

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Skatīt Saule un Kristietība

Latviešu mitoloģija

Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.

Skatīt Saule un Latviešu mitoloģija

Magnētiskais lauks

Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.

Skatīt Saule un Magnētiskais lauks

Magnijs

Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.

Skatīt Saule un Magnijs

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Skatīt Saule un Masa

Mīts

Mīts ir sens tautas izdomājums jeb nostāsts par dievu, dievību vai varoņu dzīves gaitām, pasaules rašanos, aizvēsturiskiem notikumiem.

Skatīt Saule un Mīts

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.

Skatīt Saule un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija

Neitrīno

Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.

Skatīt Saule un Neitrīno

Neons

Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.

Skatīt Saule un Neons

Observatorija

Bordo observatorija Francijā. Observatorija (no — 'novērot') ir ēka, kurā atrodas viens vai vairāki lieli teleskopi.

Skatīt Saule un Observatorija

Ogleklis

Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.

Skatīt Saule un Ogleklis

Orbīta

Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.

Skatīt Saule un Orbīta

Otrais kosmiskais ātrums

Otrais kosmiskais ātrums ir mazākais ātrums, kas vajadzīgs ķermenim, lai tas pārvarētu kāda debess ķermeņa pievilkšanas spēku (gravitāciju).

Skatīt Saule un Otrais kosmiskais ātrums

Perimetrs

Perimetrs ir divdimensionālas figūras apkārtmēra ceļa garums. Perimetrs (perímetron — ‘apkārtmērs’) ir slēgtas plaknes figūras apkārtmērs.

Skatīt Saule un Perimetrs

Piena Ceļš

Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.

Skatīt Saule un Piena Ceļš

Plazma

Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.

Skatīt Saule un Plazma

Protons

Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.

Skatīt Saule un Protons

Protuberance

Saules protuberance Protuberance (— uzpūsties) ir blīva relatīvi aukstas vielas kondensācija, kura paceļas virs Saules virsas un kuru virs tās notur Saules magnētiskais lauks.

Skatīt Saule un Protuberance

Radioaktivitāte

Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).

Skatīt Saule un Radioaktivitāte

Radioviļņi

Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 10 km līdz 1 mm (Atbilstošās frekvences — 30 kHz līdz 300 GHz), kurus var radīt, pievadot piemērotai antenai atbilstošas frekvences maiņstrāvu.

Skatīt Saule un Radioviļņi

Rādiuss

Rādiuss ''r'', kas savieno riņķa līnijas centru ''O'' ar punktu ''P''. Par riņķa līnijas rādiusu sauc jebkuru nogriezni, kas savieno riņķa līnijas centru ar kādu no tās punktiem.

Skatīt Saule un Rādiuss

Redzamais spožums

Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.

Skatīt Saule un Redzamais spožums

Rektascensija

right Rektascensija (— 'taisns' un ascensio — 'uzlēkšana, uzkāpšana') ir viena no sfēriskajām koordinātām astronomiskajā ekvatoriālajā koordinātu sistēmā.

Skatīt Saule un Rektascensija

Rentgenstari

Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.

Skatīt Saule un Rentgenstari

Rentgenteleskops

Rentgenteleskops ir teleskops kosmisko objektu rentgenstarojuma uztveršanai un reģistrēšanai.

Skatīt Saule un Rentgenteleskops

Rotācijas periods

Rotācijas periods ir laika intervāls, kurā planēta vai cits debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm.

Skatīt Saule un Rotācijas periods

Sarkanais milzis

Saules un sarkanā milža iekšējā uzbūve. ''ESO'' attēls. Sarkanais milzis ir liela un ne pārāk karsta zvaigzne, tās virsmas temperatūra ap 3000 K. Pārsvarā sarkanie milži ir maiņzvaigznes.

Skatīt Saule un Sarkanais milzis

Saules aptumsums

Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.

Skatīt Saule un Saules aptumsums

Saules plankumi

Saules plankumi. Saules plankumi ir tumši apgabali uz Saules virsmas, kuru temperatūra ir pazemināta par 1500°K salīdzinot ar apkārtējiem fotosfēras apgabaliem.

Skatīt Saule un Saules plankumi

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Skatīt Saule un Saules sistēma

Saules sistēmas planētas

Saules sistēmas planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns.

Skatīt Saule un Saules sistēmas planētas

Saules vainags

Saules vainags pilna aptumsuma laikā. Saules vainags ir virs hromosfēras esošais Saules atmosfēras ārējais slānis, kur temperatūra pieaug 100 reizes.

Skatīt Saule un Saules vainags

Saules vējš

Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.

Skatīt Saule un Saules vējš

Saulgrieži

Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).

Skatīt Saule un Saulgrieži

Sīriuss

Sīriuss (arī Lielā Suņa Alfa jeb Lielā Suņa α) ir spožākā zvaigzne nakts debesīs.

Skatīt Saule un Sīriuss

Sērs

Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.

Skatīt Saule un Sērs

Senā Ķīna

Senā Ķīna Haņu dinastijas laikā (206. gads p.m.ē. - 220. gads m.ē.) Senā Ķīna bija Āzijas lielvalsts, kas pastāvēja līdz Haņu dinastijas beigām, tomēr reizēm Ķīnas vēsturē tās pastāvēšanas laiku attiecina arī uz sekojošajām Ķīnas imperatoru dinastijām līdz pat Minu dinastijas beigām.

Skatīt Saule un Senā Ķīna

Silīcijs

Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.

Skatīt Saule un Silīcijs

Skaņa

Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.

Skatīt Saule un Skaņa

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Skatīt Saule un Skābeklis

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Skatīt Saule un Slāpeklis

Solar Orbiter

''Solar Orbiter'' testēšanas modelis 2015. gadā. Priekšpusē karstuma vairogs. Solar Orbiter (SolO) ir Saules izpētes kosmiskais aparāts.

Skatīt Saule un Solar Orbiter

Spektra klase

Dažādu klašu zvaigžņu izskats Spektra klase - zvaigžņu klasifikācija pēc starojuma spektra, pirmajām kārtām pēc fotosfēras temperatūras.

Skatīt Saule un Spektra klase

Spektroskopija

prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.

Skatīt Saule un Spektroskopija

Starjauda

Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.

Skatīt Saule un Starjauda

Starpplanētu zonde

Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.

Skatīt Saule un Starpplanētu zonde

Stonhendža

Stonhendža ir neolīta un bronzas laikmetā veidots arheoloģiskais piemineklis Viltšīrā, Apvienotajā Karalistē.

Skatīt Saule un Stonhendža

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Skatīt Saule un Temperatūra

Tesla

Tesla (T) ir SI sistēmas magnētiskā lauka indukcijas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.

Skatīt Saule un Tesla

Tilpums

Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.

Skatīt Saule un Tilpums

Ultravioletais starojums

Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.

Skatīt Saule un Ultravioletais starojums

Vats

Vats (W) ir SI sistēmas jaudas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.

Skatīt Saule un Vats

Vega

Vega, pazīstama arī kā Liras Alfa jeb Liras α (α Lyr), ir spožākā zvaigzne Liras zvaigznājā, kā arī piektā spožākā zvaigzne nakts debesīs un ceturtā spožākā Ziemeļu puslodē.

Skatīt Saule un Vega

Viljams Tomsons

Viljams Tomsons, Pirmais barons Kelvins (dzimis, miris) ir Belfāstā dzimis britu fiziķis, matemātiķis un inženieris.

Skatīt Saule un Viljams Tomsons

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Skatīt Saule un Zeme

Zemes atmosfēra

Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.

Skatīt Saule un Zemes atmosfēra

Zemes garoza

kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.

Skatīt Saule un Zemes garoza

Zemes mākslīgais pavadonis

Sputnik-1: Pirmais mākslīgais zemes pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu.

Skatīt Saule un Zemes mākslīgais pavadonis

Zvaigzne

angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.

Skatīt Saule un Zvaigzne

Skatīt arī

Dzeltenie punduri

Gaismas avoti

, Masa, Mīts, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Neitrīno, Neons, Observatorija, Ogleklis, Orbīta, Otrais kosmiskais ātrums, Perimetrs, Piena Ceļš, Plazma, Protons, Protuberance, Radioaktivitāte, Radioviļņi, Rādiuss, Redzamais spožums, Rektascensija, Rentgenstari, Rentgenteleskops, Rotācijas periods, Sarkanais milzis, Saules aptumsums, Saules plankumi, Saules sistēma, Saules sistēmas planētas, Saules vainags, Saules vējš, Saulgrieži, Sīriuss, Sērs, Senā Ķīna, Silīcijs, Skaņa, Skābeklis, Slāpeklis, Solar Orbiter, Spektra klase, Spektroskopija, Starjauda, Starpplanētu zonde, Stonhendža, Temperatūra, Tesla, Tilpums, Ultravioletais starojums, Vats, Vega, Viljams Tomsons, Zeme, Zemes atmosfēra, Zemes garoza, Zemes mākslīgais pavadonis, Zvaigzne.