Satura rādītājs
105 attiecības: Absolūtais spožums, Alķīmija, Aldebarans, Ampērs, Arkturs, Īpašības vārds, Ātrums, Baltais punduris, Baricentrs, Blīvums, Brīvās krišanas paātrinājums, Centaura Alfa, Džordžs Elerijs Heils, Deklinācija (astronomija), Dzeltenais punduris, Dzelzs, Eiropa, Eiropas Kosmosa aģentūra, Ekliptika, Elektromagnētisko viļņu skala, Ernests Rezerfords, Fomalhauts, Fotons, Fotosfēra, Gads, Gaisma, Gaismas gads, Galaktika, Galileo Galilejs, Galvenās secības zvaigzne, Gāze, Hanss Bēte, Hēlijs, Horizonts, Hromosfēra, Ikars, Japāna, Jēzus Kristus, Johanness Keplers, Jonizācija, Jons, Kapela, Kelvins, Kodolsintēze, Komēta, Konvekcija, Kristietība, Latviešu mitoloģija, Magnētiskais lauks, Magnijs, ... Izvērst indekss (55 vairāk) »
- Dzeltenie punduri
- Gaismas avoti
Absolūtais spožums
Absolūtais spožums ir lielums astronomijā, kuru izmanto debess ķermeņu spožuma raksturošanai.
Skatīt Saule un Absolūtais spožums
Alķīmija
fosforu Alķīmija ir protozinātne, kura ietvēra sevī agrīno filozofiju, ķīmiju, metalurģiju, fiziku, medicīnu, astroloģiju, semiotiku, mistiku un mākslu.
Skatīt Saule un Alķīmija
Aldebarans
Aldebarans (no arābu: الدبران Al Dabaran – 'Sekotājs'), pazīstams arī kā Vērša Alfa jeb Vērša α (α Tau, Alpha Tauri), ir spožākā zvaigzne Vērša zvaigznājā, kā arī četrpadsmitā spožākā zvaigzne nakts debesīs.
Skatīt Saule un Aldebarans
Ampērs
Ampērs (simbols: A) ir elektriskās strāvas stipruma mērvienība SI sistēmā.
Skatīt Saule un Ampērs
Arkturs
Arkturs (latīņu: Arcturus; no sengrieķu: Arktouros — 'Lāča sargātājs'Howell, E.. Space.com. September 17, 2013. Atjaunināts 21.11.2015.), pazīstams arī kā Vēršu Dzinēja Alfa jeb Vēršu Dzinēja α (α Boo, Alpha Boötis), ir ceturtā spožākā zvaigzne nakts debesīs, atrodas aptuveni 36,7 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas Vēršu Dzinēja zvaigznājā.
Skatīt Saule un Arkturs
Īpašības vārds
Īpašības vārdi jeb adjektīvi ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc priekšmetu, parādību, procesu pazīmes vai īpašības ("zaļš", "liels", "ašs" u.c.). Īpašības vārdus pēc to nozīmes iedala divās grupās: kādības jeb kvalitatīvajos (pazīme vai īpašība var piemist lielākā vai mazākā mērā, piemēram, "vecs, vecāks, visvecākais") un attieksmes jeb relatīvajos (pazīmes vai īpašības mērs ir nemainīgs, piemēram, "trīskrāsains") īpašības vārdos.
Skatīt Saule un Īpašības vārds
Ātrums
Momentāno ātrumu var aprēķināt, atvasinot pārvietojumu (Δr) pēc laika (Δt) Ātrums, zinātnē arī momentānais ātrums, ir vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo pārvietojuma izmaiņu pret noteiktu atskaites sistēmu pēc iespējas mazākā laika vienībā.
Skatīt Saule un Ātrums
Baltais punduris
Planetārais miglājs, kura centrā atrodas baltais punduris. Baltais punduris ir astronomisks objekts, ko būtībā var uzskatīt par zvaigznes pārpalikumu.
Skatīt Saule un Baltais punduris
Baricentrs
Divi objekti orbītā ap kopīgo baricentru (šajā gadījumā baricentrs — apzīmēts ar "plus" zīmi — atrodas lielākajā no abiem objektiem.) Par baricentru (no (barús) — 'smags' un κέντρ-ον (kéntron) — 'centrs') astronomijā un astrofizikā mēdz dēvēt divu vai vairāku objektu masas centru, ap kuru šie attiecīgie objekti veic savas orbītas.
Skatīt Saule un Baricentrs
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Skatīt Saule un Blīvums
Brīvās krišanas paātrinājums
Brīvās krišanas paātrinājums ir paātrinājums, ar kādu ķermenis krīt uz Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsmu.
Skatīt Saule un Brīvās krišanas paātrinājums
Centaura Alfa
Centaura Alfa jeb Centaura α (α Cen) (Alpha Centauri vai Rigel Kentaurus; no, Rijl al Qanatūr — ‘Kentaura pēda’), pazīstama arī kā Rīgils Kentaurs (grieķu: Rigil Kentaurus)Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.
Skatīt Saule un Centaura Alfa
Džordžs Elerijs Heils
Džordžs Elerijs Heils (dzimis, miris) bija amerikāņu Saules astronoms un zinātnes darbinieks.
Skatīt Saule un Džordžs Elerijs Heils
Deklinācija (astronomija)
right Deklinācija (— novirzīšanās) ir viena no sfēriskajām koordinātām astronomiskajā ekvatoriālajā koordinātu sistēmā.
Skatīt Saule un Deklinācija (astronomija)
Dzeltenais punduris
Saule Dzeltenais punduris ir galvenās secības G spektra klases pundurzvaigzne.
Skatīt Saule un Dzeltenais punduris
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Skatīt Saule un Dzelzs
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Saule un Eiropa
Eiropas Kosmosa aģentūra
Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA; — ESA, — ASE) ir 1975.
Skatīt Saule un Eiropas Kosmosa aģentūra
Ekliptika
Animācija, kas rāda, kā Saule projicējas uz debess sfēras Ekliptika (— 'aptumsums') ir debess sfēras pilnais riņķis — gada laikā Saules centra veiktais no Zemes redzamais ceļš.
Skatīt Saule un Ekliptika
Elektromagnētisko viļņu skala
Elektromagnētisko viļņu skala ir elektromagnētisko viļņu sakārtojums pēc viļņa garuma vai viļņa svārstību frekvences.
Skatīt Saule un Elektromagnētisko viļņu skala
Ernests Rezerfords
Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.
Skatīt Saule un Ernests Rezerfords
Fomalhauts
Fomalhauts (no arābu: فمالحوت fam al-hut – 'Zivs mute'), pazīstams arī kā Dienvidu Zivs Alfa jeb Dienvidu Zivs α (α PsA, Alpha PsA, Alpha Piscis Austrini), ir spožākā zvaigzne Dienvidu Zivs zvaigznājā, kā arī astoņpadsmitā spožākā zvaigzne nakts debesīs.
Skatīt Saule un Fomalhauts
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Skatīt Saule un Fotons
Fotosfēra
Fotosfēra ir zvaigznes redzamā virsma — tās atmosfēras zemākais, blīvākais slānis, no kura nāk tās starojuma galvenā daļa (redzamā gaisma, ultravioletais starojums, siltuma starojums).
Skatīt Saule un Fotosfēra
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Skatīt Saule un Gads
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Skatīt Saule un Gaisma
Gaismas gads
Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.
Skatīt Saule un Gaismas gads
Galaktika
'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.
Skatīt Saule un Galaktika
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Skatīt Saule un Galileo Galilejs
Galvenās secības zvaigzne
Hercšprunga—Rasela diagramma, kurā galvenās secības zvaigznes atrodas lielākajā, diagonālajā joslā Galvenās secības zvaigzne ir zvaigzne, kas atrodas Hercšprunga—Rasela diagrammā uz galvenās secības joslas.
Skatīt Saule un Galvenās secības zvaigzne
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Skatīt Saule un Gāze
Hanss Bēte
Hanss Albrehts Bēte (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes amerikāņu fiziķis.
Skatīt Saule un Hanss Bēte
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Skatīt Saule un Hēlijs
Horizonts
Saule noriet aiz horizonta (datorgrafika) Horizonts (orizon — ‘norobežojošs’) jeb apvārsnis ir vizuāli šķietama līnija, kur it kā debesis satiek Zemi.
Skatīt Saule un Horizonts
Hromosfēra
Saules attēls Hα spektrālajā līnijā. Hromosfēra (no sengr. χρομα — krāsa; σφαίρα — sfēra) ir relatīvi plāns slānis (10 000 km) virs fotosfēras.
Skatīt Saule un Hromosfēra
Ikars
Ikars pielido pārāk tuvu Saulei, iekrīt jūrā un noslīkst (''Jacob Peter Gowy'', ap 1635) Ikars (Íkaros) ir tēls sengrieķu mitoloģijā.
Skatīt Saule un Ikars
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Skatīt Saule un Japāna
Jēzus Kristus
Jēzus Kristus (dzimis 5.—2. gadā p.m.ē., miris 30.—33. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, Dieva Dēls, arī Cilvēka Dēls ir centrālā figūra kristietībā, un lielākā daļa kristiešu baznīcu viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu.
Skatīt Saule un Jēzus Kristus
Johanness Keplers
Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.
Skatīt Saule un Johanness Keplers
Jonizācija
Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.
Skatīt Saule un Jonizācija
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Skatīt Saule un Jons
Kapela
Lielstraupes pils kapela. Kapela ir baznīcas paveids, kristiešu kulta vieta, kas var būt kā atsevišķa celtne, tā arī var būt kādas sakrālas pamatceltnes sastāvdaļa.
Skatīt Saule un Kapela
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Skatīt Saule un Kelvins
Kodolsintēze
tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.
Skatīt Saule un Kodolsintēze
Komēta
Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.
Skatīt Saule un Komēta
Konvekcija
Konvekcija (— 'sanešana, piegāde') ir siltuma izplatīšanās šķidrumā vai gāzē, pārvietojoties vides molekulām.
Skatīt Saule un Konvekcija
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Skatīt Saule un Kristietība
Latviešu mitoloģija
Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.
Skatīt Saule un Latviešu mitoloģija
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Skatīt Saule un Magnētiskais lauks
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Skatīt Saule un Magnijs
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Skatīt Saule un Masa
Mīts
Mīts ir sens tautas izdomājums jeb nostāsts par dievu, dievību vai varoņu dzīves gaitām, pasaules rašanos, aizvēsturiskiem notikumiem.
Skatīt Saule un Mīts
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.
Skatīt Saule un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Neitrīno
Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.
Skatīt Saule un Neitrīno
Neons
Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.
Skatīt Saule un Neons
Observatorija
Bordo observatorija Francijā. Observatorija (no — 'novērot') ir ēka, kurā atrodas viens vai vairāki lieli teleskopi.
Skatīt Saule un Observatorija
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Skatīt Saule un Ogleklis
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Skatīt Saule un Orbīta
Otrais kosmiskais ātrums
Otrais kosmiskais ātrums ir mazākais ātrums, kas vajadzīgs ķermenim, lai tas pārvarētu kāda debess ķermeņa pievilkšanas spēku (gravitāciju).
Skatīt Saule un Otrais kosmiskais ātrums
Perimetrs
Perimetrs ir divdimensionālas figūras apkārtmēra ceļa garums. Perimetrs (perímetron — ‘apkārtmērs’) ir slēgtas plaknes figūras apkārtmērs.
Skatīt Saule un Perimetrs
Piena Ceļš
Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.
Skatīt Saule un Piena Ceļš
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Skatīt Saule un Plazma
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Skatīt Saule un Protons
Protuberance
Saules protuberance Protuberance (— uzpūsties) ir blīva relatīvi aukstas vielas kondensācija, kura paceļas virs Saules virsas un kuru virs tās notur Saules magnētiskais lauks.
Skatīt Saule un Protuberance
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Skatīt Saule un Radioaktivitāte
Radioviļņi
Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 10 km līdz 1 mm (Atbilstošās frekvences — 30 kHz līdz 300 GHz), kurus var radīt, pievadot piemērotai antenai atbilstošas frekvences maiņstrāvu.
Skatīt Saule un Radioviļņi
Rādiuss
Rādiuss ''r'', kas savieno riņķa līnijas centru ''O'' ar punktu ''P''. Par riņķa līnijas rādiusu sauc jebkuru nogriezni, kas savieno riņķa līnijas centru ar kādu no tās punktiem.
Skatīt Saule un Rādiuss
Redzamais spožums
Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.
Skatīt Saule un Redzamais spožums
Rektascensija
right Rektascensija (— 'taisns' un ascensio — 'uzlēkšana, uzkāpšana') ir viena no sfēriskajām koordinātām astronomiskajā ekvatoriālajā koordinātu sistēmā.
Skatīt Saule un Rektascensija
Rentgenstari
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.
Skatīt Saule un Rentgenstari
Rentgenteleskops
Rentgenteleskops ir teleskops kosmisko objektu rentgenstarojuma uztveršanai un reģistrēšanai.
Skatīt Saule un Rentgenteleskops
Rotācijas periods
Rotācijas periods ir laika intervāls, kurā planēta vai cits debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm.
Skatīt Saule un Rotācijas periods
Sarkanais milzis
Saules un sarkanā milža iekšējā uzbūve. ''ESO'' attēls. Sarkanais milzis ir liela un ne pārāk karsta zvaigzne, tās virsmas temperatūra ap 3000 K. Pārsvarā sarkanie milži ir maiņzvaigznes.
Skatīt Saule un Sarkanais milzis
Saules aptumsums
Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.
Skatīt Saule un Saules aptumsums
Saules plankumi
Saules plankumi. Saules plankumi ir tumši apgabali uz Saules virsmas, kuru temperatūra ir pazemināta par 1500°K salīdzinot ar apkārtējiem fotosfēras apgabaliem.
Skatīt Saule un Saules plankumi
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Skatīt Saule un Saules sistēma
Saules sistēmas planētas
Saules sistēmas planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns.
Skatīt Saule un Saules sistēmas planētas
Saules vainags
Saules vainags pilna aptumsuma laikā. Saules vainags ir virs hromosfēras esošais Saules atmosfēras ārējais slānis, kur temperatūra pieaug 100 reizes.
Skatīt Saule un Saules vainags
Saules vējš
Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.
Skatīt Saule un Saules vējš
Saulgrieži
Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).
Skatīt Saule un Saulgrieži
Sīriuss
Sīriuss (arī Lielā Suņa Alfa jeb Lielā Suņa α) ir spožākā zvaigzne nakts debesīs.
Skatīt Saule un Sīriuss
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Skatīt Saule un Sērs
Senā Ķīna
Senā Ķīna Haņu dinastijas laikā (206. gads p.m.ē. - 220. gads m.ē.) Senā Ķīna bija Āzijas lielvalsts, kas pastāvēja līdz Haņu dinastijas beigām, tomēr reizēm Ķīnas vēsturē tās pastāvēšanas laiku attiecina arī uz sekojošajām Ķīnas imperatoru dinastijām līdz pat Minu dinastijas beigām.
Skatīt Saule un Senā Ķīna
Silīcijs
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.
Skatīt Saule un Silīcijs
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Skatīt Saule un Skaņa
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Saule un Skābeklis
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Skatīt Saule un Slāpeklis
Solar Orbiter
''Solar Orbiter'' testēšanas modelis 2015. gadā. Priekšpusē karstuma vairogs. Solar Orbiter (SolO) ir Saules izpētes kosmiskais aparāts.
Skatīt Saule un Solar Orbiter
Spektra klase
Dažādu klašu zvaigžņu izskats Spektra klase - zvaigžņu klasifikācija pēc starojuma spektra, pirmajām kārtām pēc fotosfēras temperatūras.
Skatīt Saule un Spektra klase
Spektroskopija
prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.
Skatīt Saule un Spektroskopija
Starjauda
Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.
Skatīt Saule un Starjauda
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Skatīt Saule un Starpplanētu zonde
Stonhendža
Stonhendža ir neolīta un bronzas laikmetā veidots arheoloģiskais piemineklis Viltšīrā, Apvienotajā Karalistē.
Skatīt Saule un Stonhendža
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Saule un Temperatūra
Tesla
Tesla (T) ir SI sistēmas magnētiskā lauka indukcijas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.
Skatīt Saule un Tesla
Tilpums
Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.
Skatīt Saule un Tilpums
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Skatīt Saule un Ultravioletais starojums
Vats
Vats (W) ir SI sistēmas jaudas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.
Skatīt Saule un Vats
Vega
Vega, pazīstama arī kā Liras Alfa jeb Liras α (α Lyr), ir spožākā zvaigzne Liras zvaigznājā, kā arī piektā spožākā zvaigzne nakts debesīs un ceturtā spožākā Ziemeļu puslodē.
Skatīt Saule un Vega
Viljams Tomsons
Viljams Tomsons, Pirmais barons Kelvins (dzimis, miris) ir Belfāstā dzimis britu fiziķis, matemātiķis un inženieris.
Skatīt Saule un Viljams Tomsons
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Saule un Zeme
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Skatīt Saule un Zemes atmosfēra
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Skatīt Saule un Zemes garoza
Zemes mākslīgais pavadonis
Sputnik-1: Pirmais mākslīgais zemes pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu.
Skatīt Saule un Zemes mākslīgais pavadonis
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Skatīt Saule un Zvaigzne
Skatīt arī
Dzeltenie punduri
- 109 Piscium
- 51 Pegasi
- Altāra Mī
- COROT-7
- Centaura Alfa
- Dzeltenais punduris
- Kepler-10
- Saule
- Tau Ceti
- WASP-12
Gaismas avoti
- Bioluminiscence
- Elektroluminiscence
- Fotosfēra
- Gaismas piesārņojums
- Katodluminiscence
- Lielā komēta
- Luminiscence
- Mēness gaisma
- Pelnu gaisma
- Pārnova
- Sarkanā feja
- Saule
- Saules stabs
- Spožāko zvaigžņu saraksts
- Triboluminiscence
- Uguņošana
- Zibspuldze
- Ziemeļblāzma
- Zodiakālā gaisma
- Zvaigzne
- Čerenkova—Vavilova starojums