Ātrāk nekā pārlūku!
25 attiecības: Afroaziātu valodas, Akadiešu valoda, Amharu valoda, Aramiešu valoda, Arābu alfabēts, Arābu valoda, Arābu valodas varietātes, Bībele, Centrālās semītu valodas, Dzimtā valoda, Ebliešu valoda, Feniķiešu raksts, Indoeiropiešu pirmvaloda, Ivrits, Latīņu raksts, Malta, Maltiešu valoda, Noass, Rakstība, Rietumsemītu valodas, Sīriešu valoda, Somālijas pussala, Tigrinja, Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika.
Afroaziātu valodas
Afroaziātu valodu saime, agrāk semītu-hamītu jeb hamītu-semītu valodu saime, ir viena no galvenajām pasaules valodu saimēm, kurā ietilpst 377 valodas ar vairāk kā 300 miljoniem dzimtās valodas runātāju.
Jaunums!!: Semītu valodas un Afroaziātu valodas · Redzēt vairāk »
Akadiešu valoda
Akadiešu valoda ir mirusi semītu saimes valoda, kurā runāja senās Divupes iedzīvotāji.
Jaunums!!: Semītu valodas un Akadiešu valoda · Redzēt vairāk »
Amharu valoda
Amharu valoda (አማርኛ āmariññā) ir semītu saimes valoda, kurā runā centrālās un ziemeļu Etiopijas tauta amhari.
Jaunums!!: Semītu valodas un Amharu valoda · Redzēt vairāk »
Aramiešu valoda
Aramiešu valoda ir semītu saimes makrovaloda (valodu grupa) ar vairāk kā 3000 gadu ilgu vēsturi.
Jaunums!!: Semītu valodas un Aramiešu valoda · Redzēt vairāk »
Arābu alfabēts
Valstis, kurās arābu alfabēts tiek izmantots, kā vienīgais rakstības veids, ir iekrāsotas tumši zaļā krāsā, bet valstis, kurās bez arābu alfabēta izmanto arī citus alfabētus, ir iekrāsotas gaiši zaļā krāsā. Arābu alfabēts (abjadiyyah ‘arabiyyah) ir alfabēts, kuru izmanto, lai pierakstītu arābu valodu.
Jaunums!!: Semītu valodas un Arābu alfabēts · Redzēt vairāk »
Arābu valoda
Arābu valoda ( — al ʿarabiyyah vai vienkārši — ʿarabī) runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda.
Jaunums!!: Semītu valodas un Arābu valoda · Redzēt vairāk »
Arābu valodas varietātes
Arābu valoda ir semītu saimes valoda ar daudzām varietātēm, kas var ievērojami atšķirties cita no citas; kā starp valstīm, tā arī vienas valsts robežās.
Jaunums!!: Semītu valodas un Arābu valodas varietātes · Redzēt vairāk »
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Jaunums!!: Semītu valodas un Bībele · Redzēt vairāk »
Centrālās semītu valodas
Centrālās semītu valodas ir viens no Afroaziātu valodu saimes semītu valodu atzariem.
Jaunums!!: Semītu valodas un Centrālās semītu valodas · Redzēt vairāk »
Dzimtā valoda
Par dzimto valodu sauc valodu, kuru cilvēks mācās kopš dzimšanas.
Jaunums!!: Semītu valodas un Dzimtā valoda · Redzēt vairāk »
Ebliešu valoda
Ebliešu valoda ir izmirusi valoda, kura piederējusi semītu valodu saimei.
Jaunums!!: Semītu valodas un Ebliešu valoda · Redzēt vairāk »
Feniķiešu raksts
Feniķiešu raksts ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība, viena no pirmajām fonētiskajām rakstībām.
Jaunums!!: Semītu valodas un Feniķiešu raksts · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu pirmvaloda
„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.
Jaunums!!: Semītu valodas un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »
Ivrits
Ivrits (עִבְרִית, ‘ivrit) ir semītu saimes mūsdienu ebreju valoda, kas ir Izraēlas valsts valoda.
Jaunums!!: Semītu valodas un Ivrits · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Semītu valodas un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Malta
Malta, oficiāli Maltas Republika (Repubblika ta' Malta, Republic of Malta), ir neliela salu valsts Dienvideiropā.
Jaunums!!: Semītu valodas un Malta · Redzēt vairāk »
Maltiešu valoda
Maltiešu valoda (malti, lingwa Maltija) ir semītu saimes valoda, ko lieto lielākoties maltieši Vidusjūras salā Maltā, kā arī nozīmīgās diasporās citur pasaulē.
Jaunums!!: Semītu valodas un Maltiešu valoda · Redzēt vairāk »
Noass
Mozaīka, kurā attēlots, kā Noass no šķirsta palaiž balodi, kas dodas meklēt sauszemi Noass (Noáh) Vecajā Derībā bija pēdējais (desmitais) Ādama pēctecis pirms grēku plūdiem.
Jaunums!!: Semītu valodas un Noass · Redzēt vairāk »
Rakstība
Rakstības pasaulē. Visizplatītākā ir latīņu alfabēts Rakstība ir kādas valodas rakstisku sazināšanās līdzekļu kopums, kas ietver rakstu zīmju sistēmu un lietošanas metodi kopā ar galvenajiem principiem valodas formu fiksēšanai.
Jaunums!!: Semītu valodas un Rakstība · Redzēt vairāk »
Rietumsemītu valodas
Rietumsemītu valodu atzars ir galvenais semītu valodu saimes atzars.
Jaunums!!: Semītu valodas un Rietumsemītu valodas · Redzēt vairāk »
Sīriešu valoda
Sīriešu valoda (leššānā suryāyā) ir semītu valoda, aramiešu makrovalodas atzars.
Jaunums!!: Semītu valodas un Sīriešu valoda · Redzēt vairāk »
Somālijas pussala
Somālijas pussalā atrodošās valstis Somālijas pussala Somālijas pussala, arī Āfrikas rags, ir pussala Austrumāfrikā, kas iestiepjas Arābijas jūrā.
Jaunums!!: Semītu valodas un Somālijas pussala · Redzēt vairāk »
Tigrinja
Roterdamā Tigrinja (ትግርኛ, tigriñā), arī tigriņu valoda, ir afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara.
Jaunums!!: Semītu valodas un Tigrinja · Redzēt vairāk »
Tuvie Austrumi
Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ēģipti, kas lielākoties atrodas Āfrikā. Reģions atrodas starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim.
Jaunums!!: Semītu valodas un Tuvie Austrumi · Redzēt vairāk »
Ziemeļāfrika
Ziemeļāfrika ir Āfrikas ziemeļu reģions, kurš pārsvarā atrodas Sahāras tuksneša teritorijā.
Jaunums!!: Semītu valodas un Ziemeļāfrika · Redzēt vairāk »
