Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Sennorvēģu valoda

Indekss Sennorvēģu valoda

Sennorvēģu, senislandiešu jeb senskandināvu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300.

Satura rādītājs

  1. 36 attiecības: Anglija, Ģermāņu valodas, Īrija, Būkmols, Dāņi, Dāņu valoda, Dānija, Fēru Salas, Fēru valoda, Fonēma, Grenlande, Grobiņa, Indoeiropiešu valodas, Islande, Islandieši, Islandiešu valoda, Jaunnorvēģu valoda, Latīņu raksts, Menas Sala, Normandija, Norvēģi, Norvēģija, Patskanis, Rūnu raksts, Salaspils, Semantika, Skandināvija, Skotija, Turaida (zeme), Velsa, Viduslaiki, Vikingu laiki, Ziemeļģermāņu valodas, Zviedri, Zviedrija, Zviedru valoda.

  2. Ziemeļģermāņu valodas

Anglija

Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Anglija

Ģermāņu valodas

Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valodai nav oficiāla statusa, bet tā ir ievērojama, t.i., tiek lietota dažās dzīves jomās un/vai tiek runāta vietējās minoritātes vidū Līnija, kas atdala ziemeļģermāņu un rietumģermaņu valodas Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Ģermāņu valodas

Īrija

Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Īrija

Būkmols

Būkmols (— ‘grāmatu valoda’), līdz 1929.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Būkmols

Dāņi

Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Dāņi

Dāņu valoda

Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Dāņu valoda

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Dānija

Fēru Salas

Fēru salas ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Fēru Salas

Fēru valoda

Fēru valoda jeb fēriešu valoda (føroyskt mál) ir valoda, ko prot aptuveni cilvēku Fēru Salās, kā arī aptuveni fēriešu Dānijā.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Fēru valoda

Fonēma

Fonēma ir valodas fonoloģiskās sistēmas mazākā vienība.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Fonēma

Grenlande

Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Grenlande

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Grobiņa

Indoeiropiešu valodas

Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Indoeiropiešu valodas

Islande

Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Islande

Islandieši

Islandieši ir Islandes pamatiedzīvotāji.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Islandieši

Islandiešu valoda

Islandiešu valoda (íslenska) ir ģermāņu valoda, faktiskā valsts valoda Islandē.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Islandiešu valoda

Jaunnorvēģu valoda

Jaunnorvēģu valoda (nynorsk) ir viena no divām oficiālām norvēģu valodas rakstības formām (otra ir būkmols).

Skatīt Sennorvēģu valoda un Jaunnorvēģu valoda

Latīņu raksts

Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Latīņu raksts

Menas Sala

Menas Sala (vai vienkārši Mannin) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums (Crown dependency) ar plašām pašpārvaldes tiesībām.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Menas Sala

Normandija

Normandijas karogs Normandijas karte Normandija ir Francijas reģions valsts ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Normandija

Norvēģi

Norvēģi ir viena no Eiropas nācijām, Norvēģijas pamatiedzīvotāji (86%).

Skatīt Sennorvēģu valoda un Norvēģi

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Norvēģija

Patskanis

Mutes dobuma rentgenuzņēmumi patskaņu izrunas laikā Patskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Patskanis

Rūnu raksts

''Codex Runicus'' lappuse (ap 1300 g.) Rūnu raksti ir komplekss apzīmējums dažādās kultūrās lietotiem alfabētiem.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Rūnu raksts

Salaspils

Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Salaspils

Semantika

Zīme un nozīme Semantika (cēlies no, sēmantikós — ‘nozīmējošs’) ir valodniecības nozare par valodas vienību (zīmju, vārdu utt.) nozīmi, pretstatā sintaksei, kas apskata informācijas nesēju struktūru.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Semantika

Skandināvija

Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Skandināvija

Skotija

Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).

Skatīt Sennorvēģu valoda un Skotija

Turaida (zeme)

Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Turaida (zeme)

Velsa

Velsa ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Velsa

Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Viduslaiki

Vikingu laiki

Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154).

Skatīt Sennorvēģu valoda un Vikingu laiki

Ziemeļģermāņu valodas

Ziemeļģermāņu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas apakšgrupa, pie kuras pieder dāņu, fēriešu, islandiešu, norvēģu un zviedru valoda.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Ziemeļģermāņu valodas

Zviedri

Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).

Skatīt Sennorvēģu valoda un Zviedri

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Zviedrija

Zviedru valoda

Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.

Skatīt Sennorvēģu valoda un Zviedru valoda

Skatīt arī

Ziemeļģermāņu valodas

Zināms kā Senislandiešu valoda, Senskandināvu valoda, Senīslandiešu valoda.