Satura rādītājs
32 attiecības: Aleksandrija, Aleksandrijas bāka, Artemīda, Artemīdas templis, Austrumromas impērija, Ēģipte, Ēģiptes piramīdas, Babilonas gaisa dārzi, Bodruma, Efesa, Eifrata, Fidijs, Gīza, Gīzas piramīdas, Grieķija, Halikarnāsas mauzolejs, Hērodots, Hērostrats, Heopsa piramīda, Ištaras vārti, Irāka, Kaira, Kallimahs (dzejnieks), Kilometrs, Metrs, Nebukadnecars II, Rodas koloss, Senā Grieķija, Turcija, Vidusjūra, Viduslaiki, Zeva statuja.
- Bijušās celtnes vai būves
- Senie laiki
Aleksandrija
Aleksandrija (Al-ʼIskandariya, koptu: Ⲣⲁⲕⲟⲧⲉ) ir otra lielākā Ēģiptes pilsēta.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Aleksandrija
Aleksandrijas bāka
Aleksandrijas bākas zīmējums (1909). Aleksandrijas bāka, pazīstama arī kā Faras bāka, bija laika posmā no 280.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Aleksandrijas bāka
Artemīda
"Versaļas Artemīda", hellēniskas marmora skulptūras romiešu kopija (Luvra) Artemīda (grieķu Ἀρτεμις) sengrieķu mitoloģijā ir medību un šķīstības dieviete.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Artemīda
Artemīdas templis
Artemīdas tempļa miniatūrā versija. 240px Artemīdas templis bija grieķu templis, kas tika veltīts medību un šķīstības dievietei Artemīdai.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Artemīdas templis
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Austrumromas impērija
Ēģipte
Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Ēģipte
Ēģiptes piramīdas
Gīzas piramīdas Ēģiptes piramīdas ir izcili Senās Ēģiptes arhitektūras pieminekļi — milzīgas piramidālas formas akmens būves, kas kalpoja par faraonu kapenēm.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Ēģiptes piramīdas
Babilonas gaisa dārzi
Babilonas gaisa dārzi 16. gadsimta nīderlandiešu mākslinieka Martina Hemskerka gravīrā Babilonas gaisa dārzi (alternatīvais nosaukums - Semiramīdas gaisa dārzi) bija viens no septiņiem pasaules brīnumiem, atradās Babilonijas pilsētā, celti ap 600.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Babilonas gaisa dārzi
Bodruma
Bodruma ir pilsēta Muglas ilā, Turcijā.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Bodruma
Efesa
Efesa (Ephesos) bija sena grieķu pilsēta un vēlāk liela Romas impērijas pilsēta Mazāzijas pussalas rietumu daļā, mūsdienās tās drupas ir tūristu apskates objekts Selčukā, Izmiras provincē, Turcijā.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Efesa
Eifrata
Eifrata ir upe Tuvajos Austrumos, Turcijas, Sīrijas un Irākas teritorijā.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Eifrata
Fidijs
Fidijs Fidijs (Pheidías; dzimis ap 480. gadu p.m.ē., miris 430. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu skulptors, gleznotājs un arhitekts.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Fidijs
Gīza
Gīza (al-Gīzah) ir pilsēta Ēģiptē, muhafazas administratīvais centrs.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Gīza
Gīzas piramīdas
Gīzas piramīdas Gīzas piramīdas ir trīs no Ēģiptes piramīdām, kas atrodas Gīzas nekropolē aptuveni 9 km attālumā no Gīzas vecpilsētas un 26 km uz dienvidrietumiem no Ēģiptes galvaspilsētas Kairas.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Gīzas piramīdas
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Grieķija
Halikarnāsas mauzolejs
Halikarnāsas mauzoleja gravīra 16. gadsimtā. Halikarnāsas mauzolejs bija kapenes, kas tika būvētas laika posmā no 353.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Halikarnāsas mauzolejs
Hērodots
Hērodots no Halikarnāsas (dzimis starp 490. un 480. gadu p.m.ē, miris aptuveni 425. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu vēsturnieks.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Hērodots
Hērostrats
Artemīdas tempļa mūsdienu modelis (mērogā 1:25) Stambulā. Hērostrats (Hêróstratos) bija 4.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Hērostrats
Heopsa piramīda
Heopsa piramīda jeb Lielā piramīda ir vecākā no trim Gīzas piramīdām, kā arī lielākā no visām Ēģiptes piramīdām.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Heopsa piramīda
Ištaras vārti
Ištaras vārti bija astotie Babilonijas iekšpilsētas vārti.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Ištaras vārti
Irāka
Irāka (Al-ʾIrāq), oficiāli Irākas Republika (Jumhūrīyat Al-ʾIrāq, Komara Iraqê), ir valsts Tuvajos Austrumos, kas dienvidos robežojas ar Saūda Arābiju un Kuveitu, ziemeļos ar Turciju, ziemeļrietumos ar Sīriju, rietumos ar Jordāniju, bet austrumos ar Irānu (Kurdistāna).
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Irāka
Kaira
Kaira vakarā Kaira (al Qāhirah) ir Ēģiptes galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta, izvietojusies valsts ziemeļos Nīlas upes deltas sākuma.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Kaira
Kallimahs (dzejnieks)
Kallimahs (Καλλίμαχος, dzimis ap 310.—305. g. p.m.ē. Kirēnē, miris ap 240. g. p.m.ē.) bija viens no izcilākajiem hellēnisma laikmeta sengrieķu dzejniekiem.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Kallimahs (dzejnieks)
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Kilometrs
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Metrs
Nebukadnecars II
Babilonas gaisa dārzi Nebukadnecars II (valdīja no 605. līdz 562. gadam p.m.ē.) tiek uzskatīts par dižāko Jaunbabilonijas (Haldejas) valdnieku, pazīstams ar pilsētbūvniecību, kuru viņš bija plaši izvērsis savas valdīšanas laikā.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Nebukadnecars II
Rodas koloss
Rodas koloss. 19. gadsimta gravīra. Rodas koloss bija milzīga statuja Rodas salā (280.–226.p.m.ē.), viens no septiņiem pasaules brīnumiem.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Rodas koloss
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Senā Grieķija
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Turcija
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Vidusjūra
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Viduslaiki
Zeva statuja
Pēc Feidija parauga gatavota romiešu statuja Zeva statuja ir viens no septiņiem pasaules brīnumiem.
Skatīt Septiņi pasaules brīnumi un Zeva statuja
Skatīt arī
Bijušās celtnes vai būves
- Drupas
- Septiņi pasaules brīnumi
Senie laiki
- Pasaules brīnumi
- Senie laiki
- Senā Maķedonija
- Senā Roma
- Septiņi pasaules brīnumi