Sibīrijas haniste un Zelta Orda

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Sibīrijas haniste un Zelta Orda

Sibīrijas haniste vs. Zelta Orda

Krievijas caru ģerbonī (1672). Sibīrijas haniste jeb Sibīrijas jurta bija pēc Zelta Ordas sabrukuma radusies feodāla tjurku valsts, kas no 1468. Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.

Astrahaņa

Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.

Astrahaņa un Sibīrijas haniste · Astrahaņa un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Čingishans

Čingishans (pēcnāves vārds Tai-dzu; dzimis Temūdžins,, dzimis ap 1155. vai 1162. gadu, miris) bija mongoļu karavadonis, valdnieks, pirmais Mongoļu impērijas imperators.

Sibīrijas haniste un Čingishans · Zelta Orda un Čingishans · Redzēt vairāk »

Kauja pie Vorsklas

Kauja pie Vorsklas notika 1399.

Kauja pie Vorsklas un Sibīrijas haniste · Kauja pie Vorsklas un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Kazahstāna

Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.

Kazahstāna un Sibīrijas haniste · Kazahstāna un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Kazahu haniste

Kazahu haniste Jesimhana valdīšanas laikā (ap 1600. gadu). Kazahu orda (''Kasaccia Horda'') 1780. gadā izdotā kartē. Kazahu haniste bija kazahu valsts (1465—1781) Kazahstānas teritorijā.

Kazahu haniste un Sibīrijas haniste · Kazahu haniste un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Krievija un Sibīrijas haniste · Krievija un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.

Krievijas cariste un Sibīrijas haniste · Krievijas cariste un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Krimas haniste

Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.

Krimas haniste un Sibīrijas haniste · Krimas haniste un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Maskavas lielkņazi

Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Peipusa ezerā (1472). Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.

Maskavas lielkņazi un Sibīrijas haniste · Maskavas lielkņazi un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Maskavija

Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.

Maskavija un Sibīrijas haniste · Maskavija un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Nogaju orda

Lielā Nogaju Orda. Maskavijas karte ar Nogajiešu tatāru zemi Volgas lejtecē (1549). Beja Jusufa (valdīja 1549—1554) iespējamais portrets (A.G. Rokštūls, 19. gadsimts) Nogaju ordai pakļautās zemes. Nogaju orda (nosaukums no Zelta ordas karavadoņa Nogaja vārda) bija stepes klejotāju valsts (1440—1634).

Nogaju orda un Sibīrijas haniste · Nogaju orda un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Sibīrija un Sibīrijas haniste · Sibīrija un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Tohtamišs

Hans Tohtamišs 16. gadsimta hronikas zīmējumā Zelta Orda un Tamerlana lielvalsts (brūnā krāsā) kā Mongoļu impērijas vasaļvalstis Tohtamišs (توقتمش,; dzimis ap 1342. gadu, miris 1406. gadā) bija Zelta Ordas hans (1380—1395), vēlāk Tjumeņas hans (1396—1406).

Sibīrijas haniste un Tohtamišs · Tohtamišs un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Zelta Ordas hanu uzskaitījums

Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.

Sibīrijas haniste un Zelta Ordas hanu uzskaitījums · Zelta Orda un Zelta Ordas hanu uzskaitījums · Redzēt vairāk »