Siguldas viduslaiku pils un Valmieras Livonijas ordeņa pils

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Siguldas viduslaiku pils un Valmieras Livonijas ordeņa pils

Siguldas viduslaiku pils vs. Valmieras Livonijas ordeņa pils

Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā. Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.

Aksels Ūksenšerna

Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.

Aksels Ūksenšerna un Siguldas viduslaiku pils · Aksels Ūksenšerna un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Cēsu vaivadija

Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Cēsu vaivadija un Siguldas viduslaiku pils · Cēsu vaivadija un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jamas Zapoļskas miera līgums un Siguldas viduslaiku pils · Jamas Zapoļskas miera līgums un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Lielais Ziemeļu karš un Siguldas viduslaiku pils · Lielais Ziemeļu karš un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Livonijas karš un Siguldas viduslaiku pils · Livonijas karš un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Siguldas viduslaiku pils · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Siguldas viduslaiku pils · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Siguldas viduslaiku pils un Zobenbrāļu ordenis · Valmieras Livonijas ordeņa pils un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »