Satura rādītājs
98 attiecības: Acetons, Acs, Ala, Aleksandrs fon Humbolts, Alumīnijs, Amplitūda, Attālums, Auss, Ūdeņradis, Ūdens, Ūdens tvaiks, Čuguns, Balss, Blīvums, Bungādiņa, Cikādes, Cilindrs, Cilvēks, Circeņi, Decibels, Deguns, Delfīni, DO, Dzelzs, Dzirde, Enerģija, Fa (nots), Fizikāls ķermenis, Fizioloģija, Fonogrāfs, Frekvence, Gadalaiks, Gaiss, Gāze, Glicerīns, Granīts, Hēlijs, Infraskaņa, Junga modulis, Kaķis, Kauls, Kliedziens, Koks, Kompaktdisks, Krīts, LA, Laka, Lāzers, Leņķis, Logaritms, ... Izvērst indekss (48 vairāk) »
- Dzirde
- Viļņi
Acetons
Acetons (propanons, dimetilketons, 2-propanons; (CH3)2CO) ir vienkāršākais, pazīstamākais un svarīgākais ketons.
Skatīt Skaņa un Acetons
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Skatīt Skaņa un Acs
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Skatīt Skaņa un Ala
Aleksandrs fon Humbolts
Aleksandrs fon Humbolts (Friedrich Wilhelm Heinrich Alexander Freiherr von Humboldt; dzimis, miris) bija vācu dabas pētnieks, ceļotājs, ģeogrāfijas kā mūsdienīgas zinātnes pamatlicējs.
Skatīt Skaņa un Aleksandrs fon Humbolts
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Skatīt Skaņa un Alumīnijs
Amplitūda
right Amplitūda (— ‘plašums’) ir maksimālā absolūtā vērtība y0, ko harmoniskajās svārstībās sasniedz kāds fizikāls lielums "s" (ķermeņa novirze no līdzsvara stāvokļa, ātrums, paātrinājums, strāva), mainoties laikā "t".
Skatīt Skaņa un Amplitūda
Attālums
Personas, kas atrodas dažādos attālumos viens no otra Attālums jeb distance ir iedomātas vai reālas līnijas garums, kas parasti ir starp diviem punktiem.
Skatīt Skaņa un Attālums
Auss
Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.
Skatīt Skaņa un Auss
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Skatīt Skaņa un Ūdeņradis
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Skatīt Skaņa un Ūdens
Ūdens tvaiks
Ūdens tvaiks ir ūdens gāzveida agregātstāvoklī.
Skatīt Skaņa un Ūdens tvaiks
Čuguns
Aprūsējis 5 kg čuguna atsvars Čuguns (no) jeb ķets (no) ir dzelzs un oglekļa sakausējums, kura sastāvā parasti ir 2,0 līdz 4,3% oglekļa.
Skatīt Skaņa un Čuguns
Balss
Balss saišu spektogramma Balss ir skaņa, ko rada cilvēks runājot, kliedzot, raudot, dziedot, u.tml.
Skatīt Skaņa un Balss
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Skatīt Skaņa un Blīvums
Bungādiņa
Bungādiņa ir plāna membrāna, kas atrodas ārējās dzirdes ejas iekšējā galā.
Skatīt Skaņa un Bungādiņa
Cikādes
Cikādes (Auchenorrhyncha) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas aptver lielāko daļu no kādreizējās augu sūcēju kārtas (Homoptera) (apmēram 42 000 sugu).
Skatīt Skaņa un Cikādes
Cilindrs
Taisns riņķa cilindrs Cilindrs ((kulindros) — 'ritulis') ir telpiska figūra, ko ierobežo virsma, kuras punkti atrodas vienādā attālumā no ass un divas paralēlas plaknes, kas ir perpendikulāras šai asij.
Skatīt Skaņa un Cilindrs
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Skatīt Skaņa un Cilvēks
Circeņi
Circeņi, circeņu dzimta (Gryllidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.
Skatīt Skaņa un Circeņi
Decibels
Decibels (dB) ir relatīva logaritmiska vienība.
Skatīt Skaņa un Decibels
Deguns
Deguns ir anatomisks izvirzījums mugurkaulniekiem uz purna vai uz sejas (cilvēkam), kas atrodas virs mutes, un kuram ir elpošanas, ožas, barības iegūšanas un saziņas funkcijas.
Skatīt Skaņa un Deguns
Delfīni
Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.
Skatīt Skaņa un Delfīni
DO
Do var būt.
Skatīt Skaņa un DO
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Skatīt Skaņa un Dzelzs
Dzirde
250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.
Skatīt Skaņa un Dzirde
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Skatīt Skaņa un Enerģija
Fa (nots)
Fa (latīņu fa) jeb F ir ceturtā nots solfedžo.
Skatīt Skaņa un Fa (nots)
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Skatīt Skaņa un Fizikāls ķermenis
Fizioloģija
Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.
Skatīt Skaņa un Fizioloģija
Fonogrāfs
Edisona cilindra fonogrāfs 1899 Fonogrāfs ir ierīce, ar kuru varēja ierakstīt un atskaņot skaņas.
Skatīt Skaņa un Fonogrāfs
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Skatīt Skaņa un Frekvence
Gadalaiks
Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks jeb gadskārta ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.
Skatīt Skaņa un Gadalaiks
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Skatīt Skaņa un Gaiss
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Skatīt Skaņa un Gāze
Glicerīns
Glicerīns (propāntriols-1,2,3, glicerols, CH2OHCHOHCH2OH) ir caurspīdīgs, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar saldu garšu.
Skatīt Skaņa un Glicerīns
Granīts
Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).
Skatīt Skaņa un Granīts
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Skatīt Skaņa un Hēlijs
Infraskaņa
Infraskaņa ir ļoti zemas frekvences (mazāk nekā 20 Hz) skaņas svārstības.
Skatīt Skaņa un Infraskaņa
Junga modulis
Junga modulis jeb materiāla elastības modulis ir koeficients, kas raksturo materiāla pretestību stiepes vai spiedes elastīgajai deformācijai.
Skatīt Skaņa un Junga modulis
Kaķis
Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kas pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.
Skatīt Skaņa un Kaķis
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Skatīt Skaņa un Kauls
Kliedziens
"Kliedziens" (veidota 1893.—1910. gadā"The Scream returns, damaged but younger". News.com.au..) ir nosaukums norvēģu mākslinieka Edvarda Munka ekspresionisma stilā gleznotai gleznu un grafiku sērijai, kurā parādīta agonijā esoša figūra ar asinssarkanām debesīm fonā.
Skatīt Skaņa un Kliedziens
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Skatīt Skaņa un Koks
Kompaktdisks
Kompaktdisks (saīsināti CD, no) ir apaļas formas plakans polikarbonāta disks (optiskais disks), ko lieto cipardatu glabāšanai.
Skatīt Skaņa un Kompaktdisks
Krīts
Krīts ir mīksts, balts nogulumiezis.
Skatīt Skaņa un Krīts
LA
LA, La vai la var būt.
Skatīt Skaņa un LA
Laka
Laka ir gaisā sacietējošs šķidrums dažādu materiālu pārklāšanai.
Skatīt Skaņa un Laka
Lāzers
Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.
Skatīt Skaņa un Lāzers
Leņķis
Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts.
Skatīt Skaņa un Leņķis
Logaritms
Logaritma funkcijas ar dažādām bāzēm. Sarkanās funkcijas logaritms ir ar bāzi e (ln). Zaļās funkcijas logaritms ir ar bāzi 10 (lg) un purpurkrāsas funkcija ir logaritms ar bāzi 1,7. Logaritms ir matemātiska operācija, kas ir pretēja kāpināšanai (ja grib atgūt kāpinātāju).
Skatīt Skaņa un Logaritms
Maņu orgānu sistēma
redzi Maņu orgānu sistēma jeb sensorā sistēma ir daļa no nervu sistēmas, kas nodrošina apkārtējās vides kairinājumu uztveršanu.
Skatīt Skaņa un Maņu orgānu sistēma
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Skatīt Skaņa un Medicīna
Mi
mi var būt.
Skatīt Skaņa un Mi
Mikrofons
Mikrofons Mikrofons (microphone) ir ierīce akustisku svārstību pārvēršanai elektriskās svārstībās skaņas pastiprināšanas, pārraidīšanas, ierakstīšanas vai mērīšanas nolūkos.
Skatīt Skaņa un Mikrofons
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Skatīt Skaņa un Molekula
Molmasa
Molmasa (apzīmē ar M \) ir vielas masa, kuras daudzums ir viens mols.
Skatīt Skaņa un Molmasa
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Skatīt Skaņa un Mute
Nazis
Dažādi naži Nazis ir rokas griezējinstruments.
Skatīt Skaņa un Nazis
Nervs
Kājas nervi (iekrāsoti dzelteni) Nervs ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas sastāv no vairākiem paralēliem nervu šķiedru kūlīšiem, kuri ir ietverti saistaudu apvalkā.
Skatīt Skaņa un Nervs
Pavasaris
dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.
Skatīt Skaņa un Pavasaris
Periods
Periods ir mazākais laika intervāls, pēc kura ķermeņa kustība pilnībā atkārtojas.
Skatīt Skaņa un Periods
Plastmasas
Dažādi izstrādājumi no plastmasas Plastmasas (plastikós — ‘veidojams; — ‘mīkla, masa’) ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem polimēriem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem.
Skatīt Skaņa un Plastmasas
Porcelāns
Zili balti nokrāstots porcelāna šķīvis no Mingu Dinastijas Porcelāns ir balta (parasti) saķepusi masa ar blīvu, gaismcaurlaidīgu (plānā slānī), ūdensnecaurlaidīgu un gāznecaurlaidīgu drumstalu, kas sastāv no augstvērtīga māla, kvarca smiltīm un laukšpata.
Skatīt Skaņa un Porcelāns
Psiholoģija
Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.
Skatīt Skaņa un Psiholoģija
Rīkle
deguna (''nasopharynx'') un balsenes daļās (''laryngopharynx'') Rīkle ir muskuļains orgāns mutes dobuma aizmugurē, rīkles dobuma daļa.
Skatīt Skaņa un Rīkle
RE
Re var apzīmēt:;Re.
Skatīt Skaņa un RE
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Skatīt Skaņa un Sekunde
SI
SI var būt:;si.
Skatīt Skaņa un SI
Sikspārņi
Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.
Skatīt Skaņa un Sikspārņi
Skaņas ātrums
Skaņas ātrums ir ātrums, ar kādu vibrācijas (skaņa) viļņu veidā pārvietojas elastīgā vidē, t. i., cik lielu attālumu šie viļņi veic noteiktā laika posmā.
Skatīt Skaņa un Skaņas ātrums
Skaņuplate
Skaņuplate (saukta arī vinila plate jeb vienkārši plate) ir analogais skaņas nesējs, divpusējs, retāk vienpusējs disks, kas izveidots no sintētiskiem materiāliem (sākotnēji no šellakas), uz kura virsmas vai virsmām iespiesta nepārtraukta viļņaina iedobe jeb celiņš kā skaņas viļņu atveids.
Skatīt Skaņa un Skaņuplate
Skaitlis
Naturālie skaitļi Skaitlis ir abstrakts jēdziens, kas ir viens no matemātikas pamatjēdzieniem un apzīmē daudzumu.
Skatīt Skaņa un Skaitlis
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Skatīt Skaņa un Slāpeklis
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Skatīt Skaņa un Smadzenes
Sol
SOL var būt:;Sol.
Skatīt Skaņa un Sol
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Skatīt Skaņa un Spiediens
Stars
Stars Stars ir taisnes viena daļa kopā ar punktu, kurš to sadala divās daļās.
Skatīt Skaņa un Stars
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Skatīt Skaņa un Stikls
Suņi
Suņu ģints (Canis) pieder pie suņu dzimtas (Canidae) plēsējiem.
Skatīt Skaņa un Suņi
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Skatīt Skaņa un Suns
Svārstības
Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.
Skatīt Skaņa un Svārstības
Televizors
Televizors ((tēle) — 'tālu' + — 'skatītājs') jeb tālrādis ir elektroniska ierīce, kas paredzēta televīzijas pārraižu uztveršanai un demonstrēšanai, kā arī attēla un skaņas attēlošanai no dažādiem videosignāla avotiem (videomagnetofoniem, DVD atskaņotājiem).
Skatīt Skaņa un Televizors
Tembrs
Tembrs jeb skaņas nokrāsa ir īpašība, pēc kuras atšķir vienāda augstuma skaņas, kuras var būt dažādu mūzikas instrumentu vai cilvēka balss radītas.
Skatīt Skaņa un Tembrs
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Skaņa un Temperatūra
Tonis
Tonis jeb lielā sekunda ir viens no trim izplatītākajiem mūzikas intervāliem, kas atdala divas diatoniskā diapazona iedaļas (pārējie ir mazā sekunda un palielinātā sekunda).
Skatīt Skaņa un Tonis
Troksnis
Troksnis ir jebkura nepatīkama vai nevēlama skaņa, kā arī skaņu ar dažādu spiedienu frekvenci un intensitāti haotisks sakārtojums.
Skatīt Skaņa un Troksnis
Trusis
Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).
Skatīt Skaņa un Trusis
Ultraskaņa
Ultraskaņa ir ciklisks skaņas spiediens ar lielāku frekvenci nekā cilvēka dzirdes augstākā robeža.
Skatīt Skaņa un Ultraskaņa
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Skatīt Skaņa un Vakuums
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Skatīt Skaņa un Varš
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Skatīt Skaņa un Vasara
Vārds
Vārds ir mazākā patstāvīgā valodas vienība.
Skatīt Skaņa un Vārds
Vējš
Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.
Skatīt Skaņa un Vējš
Viļņa garums
Viļņa garums λ ir attālums starp diviem viļņa punktiem ar vienādu fāzi Viļņa garums ir attālums starp diviem līdzās esošiem viļņa punktiem, kuriem ir vienāda fāze.
Skatīt Skaņa un Viļņa garums
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Skatīt Skaņa un Viela
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Skatīt Skaņa un Vulkāns
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Skatīt Skaņa un Zemestrīce
Zibens
Zibens Arlingtonā (ASV) Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā.
Skatīt Skaņa un Zibens
Skatīt arī
Dzirde
- Dzirde
- Skaņa
Viļņi
Zināms kā Dzirdamā skaņa.