Satura rādītājs
72 attiecības: Acs, Ala, Amerika, Amerikas cūkšņukura skunkss, Aste, Augi, Austrumu plankumainais skunkss, Bezastainie abinieki, Bites, Brūnā krāsa, Cūkšņukura skunksi, Centimetrs, Centrālamerika, Cilvēks, Diena, Dienvidu plankumainais skunkss, Dzīvnieki, Dzeltenā krāsa, Eiropas kurmis, Filipīnas, Gads, Grauzēji, Gumija, Hibernācija, Indonēzija, Javas smirdīgais āpsis, Kanāda, Kapucīnskunkss, Kāja, Kilograms, Kukaiņi, Kvadrātkilometrs, Lakstaugs, Lapas, Lāči, Maita, Mazais plankumainais skunkss, Mēnesis, Metrs, Molīna cūkšņukura skunkss, Nags, Nedēļa, Oža, Oga, Ola, Palavanas smirdīgais āpsis, Patagonijas cūkšņukura skunkss, Pavasaris, Piens, Plankumainie skunksi, ... Izvērst indekss (22 vairāk) »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Skatīt Skunksi un Acs
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Skatīt Skunksi un Ala
Amerika
Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — Dienvidameriku un Ziemeļameriku — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.
Skatīt Skunksi un Amerika
Amerikas cūkšņukura skunkss
Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Skatīt Skunksi un Amerikas cūkšņukura skunkss
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Skatīt Skunksi un Aste
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Skatīt Skunksi un Augi
Austrumu plankumainais skunkss
Austrumu plankumainais skunkss (Spilogale putorius) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Skatīt Skunksi un Austrumu plankumainais skunkss
Bezastainie abinieki
Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.
Skatīt Skunksi un Bezastainie abinieki
Bites
Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām.
Skatīt Skunksi un Bites
Brūnā krāsa
Brūnā krāsa jeb brūns ir krāsa, kas netiek īpaši izdalīta spektrā.
Skatīt Skunksi un Brūnā krāsa
Cūkšņukura skunksi
Cūkšņukura skunksi (Conepatus) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm.
Skatīt Skunksi un Cūkšņukura skunksi
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Skatīt Skunksi un Centimetrs
Centrālamerika
Centrālamerikas atrašanās vieta pasaulē Centrālamerika ir Amerikas vidusdaļas reģions, kurš atrodas Ziemeļamerikas dienvidos un aizņem 523 000 km2 lielu platību.
Skatīt Skunksi un Centrālamerika
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Skatīt Skunksi un Cilvēks
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Skatīt Skunksi un Diena
Dienvidu plankumainais skunkss
Dienvidu plankumainais skunkss jeb Meksikas plankumainais skunkss (Spilogale angustifrons) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Skatīt Skunksi un Dienvidu plankumainais skunkss
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Skatīt Skunksi un Dzīvnieki
Dzeltenā krāsa
Dažādi dzeltenās krāsas toņi Dzeltenā krāsa jeb dzeltens ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 565 līdz 590 nanometriem.
Skatīt Skunksi un Dzeltenā krāsa
Eiropas kurmis
Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.
Skatīt Skunksi un Eiropas kurmis
Filipīnas
Filipīnu Republika (Repúbliká ng̃ Pilipinas, Republic of the Philippines) ir salu valsts Āzijas austrumos, Klusajā okeānā, starp Indonēziju un Taivānu.
Skatīt Skunksi un Filipīnas
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Skatīt Skunksi un Gads
Grauzēji
Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.
Skatīt Skunksi un Grauzēji
Gumija
Skrituļhokeja bumba no gumijas Gumija (— 'sveķi') ir materiāls, ko iegūst dabīgā vai sintētiskā kaučuka vulkanizācijas (apstrādes ar sēru) procesā.
Skatīt Skunksi un Gumija
Hibernācija
Ziemeļu sikspārnis hibernācijas stāvoklī Hibernācija (no hībernus — 'ziema') jeb ziemas guļa ir dzīvnieku spēja ilgstoši saglabāt neaktivitāti un samazinātu vielmaiņu.
Skatīt Skunksi un Hibernācija
Indonēzija
Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Skunksi un Indonēzija
Javas smirdīgais āpsis
Javas smirdīgais āpsis jeb Indonēzijas smirdīgais āpsis, arī Malaizijas smirdīgais āpsis (Mydaus javanensis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).
Skatīt Skunksi un Javas smirdīgais āpsis
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Skatīt Skunksi un Kanāda
Kapucīnskunkss
Kapucīnskunkss (Mephitis macroura) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).
Skatīt Skunksi un Kapucīnskunkss
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Skatīt Skunksi un Kāja
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Skatīt Skunksi un Kilograms
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Skunksi un Kukaiņi
Kvadrātkilometrs
Kvadrātkilometrs ir viena no SI atvasinātajām laukuma mērvienībām.
Skatīt Skunksi un Kvadrātkilometrs
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Skatīt Skunksi un Lakstaugs
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Skatīt Skunksi un Lapas
Lāči
Lāči (Ursus) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) ģintīm.
Skatīt Skunksi un Lāči
Maita
Ērglis barojas ar ķengura maitu Maita ir miruša dzīvnieka atliekas.
Skatīt Skunksi un Maita
Mazais plankumainais skunkss
Mazais plankumainais skunkss (Spilogale pygmaea) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Skatīt Skunksi un Mazais plankumainais skunkss
Mēnesis
Mēnesis ir laika vienība, kuru lieto kalendāros, un vēsturiski ir veidojies, kā laika posms, kurā nomainās visas četras mēness fāzes (29,53 dienas).
Skatīt Skunksi un Mēnesis
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Skatīt Skunksi un Metrs
Molīna cūkšņukura skunkss
Molīna cūkšņukura skunkss jeb parastais cūkšņukura skunkss, arī Andu cūkšņukura skunkss (Conepatus chinga) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Skatīt Skunksi un Molīna cūkšņukura skunkss
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Skatīt Skunksi un Nags
Nedēļa
Nedēļa ir noteikts laika periods, kurā ietilpst septiņas diennaktis, lai gan atsevišķām kultūrām var būt atšķirīgs dienu skaits nedēļā.
Skatīt Skunksi un Nedēļa
Oža
deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.
Skatīt Skunksi un Oža
Oga
Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).
Skatīt Skunksi un Oga
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Skatīt Skunksi un Ola
Palavanas smirdīgais āpsis
Palavanas smirdīgais āpsis (Mydaus marchei) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).
Skatīt Skunksi un Palavanas smirdīgais āpsis
Patagonijas cūkšņukura skunkss
Patagonijas cūkšņukura skunkss (Conepatus humboldtii) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Skatīt Skunksi un Patagonijas cūkšņukura skunkss
Pavasaris
dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.
Skatīt Skunksi un Pavasaris
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Skatīt Skunksi un Piens
Plankumainie skunksi
Plankumainie skunksi (Spilogale) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 4 sugas.
Skatīt Skunksi un Plankumainie skunksi
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Skatīt Skunksi un Plēsēji
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Skunksi un Putni
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Skatīt Skunksi un Redze
Rieksts
Lazdu rieksti Kastaņi Rieksts ir dažādu augu (galvenokārt koku) auglis, kas morfoloģiski ir neveronis un pieder pie sausajiem augļiem.
Skatīt Skunksi un Rieksts
Riests
Svītrainā zālsžubīte (''Amytornis striatus'') riesta laikā Riests ir rāpuļu, putnu, zīdītāju dzimumuzbudinājuma izpausme, kas saistīta ar pārošanos.
Skatīt Skunksi un Riests
Rietumu plankumainais skunkss
Rietumu plankumainais skunkss (Spilogale gracilis) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Skatīt Skunksi un Rietumu plankumainais skunkss
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Skatīt Skunksi un Sakne
Salamandru apakškārta
Salamandru apakškārta (Salamandroidea) ir astaino abinieku kārtas (Caudata) apakškārta, kas apvieno 90% no mūsdienās dzīvojošajiem astainajiem abiniekiem.
Skatīt Skunksi un Salamandru apakškārta
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Skatīt Skunksi un Sēnes
Sermuļu dzimta
Sermuļu dzimtas jeb caunu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Skatīt Skunksi un Sermuļu dzimta
Sliekas
Slieku apakškārta (Lumbricina) ir viena no posmtārpu apakškārtām, kurā ir apvienotas vairākas dzimtas.
Skatīt Skunksi un Sliekas
Smarža
Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.
Skatīt Skunksi un Smarža
Smirdīgie āpši
Smirdīgie āpši (Mydaus) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 2 sugas.
Skatīt Skunksi un Smirdīgie āpši
Stunda
Stundas apritēšana (no pulksten divpadsmitiem līdz pulksten vieniem) analogajā pulkstenī Stunda ir laika mērvienība.
Skatīt Skunksi un Stunda
Suņveidīgie
Suņveidīgo apakškārta (Caniformia) ir viena no divām plēsēju apakškārtām.
Skatīt Skunksi un Suņveidīgie
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Skatīt Skunksi un Suga
Svītrainais cūkšņukura skunkss
Svītrainais cūkšņukura skunkss (Conepatus semistriatus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Skatīt Skunksi un Svītrainais cūkšņukura skunkss
Svītrainais skunkss
Svītrainais skunkss (Mephitis mephitis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).
Skatīt Skunksi un Svītrainais skunkss
Svītrainie skunksi
Svītrainie skunksi (Mephitis) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 2 sugas.
Skatīt Skunksi un Svītrainie skunksi
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Skunksi un Zeme
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Skatīt Skunksi un Ziema
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Skatīt Skunksi un Zinātnieks
Zināms kā Mephitidae, Skunks, Skunkss, Skunksu dzimta.