72 attiecības: Acs, Ala, Amerika, Amerikas cūkšņukura skunkss, Aste, Augi, Austrumu plankumainais skunkss, Bezastainie abinieki, Bites, Brūnā krāsa, Cūkšņukura skunksi, Centimetrs, Centrālamerika, Cilvēks, Diena, Dienvidu plankumainais skunkss, Dzīvnieki, Dzeltenā krāsa, Eiropas kurmis, Filipīnas, Gads, Grauzēji, Gumija, Hibernācija, Indonēzija, Javas smirdīgais āpsis, Kanāda, Kapucīnskunkss, Kāja, Kilograms, Kukaiņi, Kvadrātkilometrs, Lakstaugs, Lapas, Lāči, Maita, Mazais plankumainais skunkss, Mēnesis, Metrs, Molīna cūkšņukura skunkss, Nags, Nedēļa, Oža, Oga, Ola, Palavanas smirdīgais āpsis, Patagonijas cūkšņukura skunkss, Pavasaris, Piens, Plankumainie skunksi, ..., Plēsēji, Putni, Redze, Rieksts, Riests, Rietumu plankumainais skunkss, Sakne, Salamandru apakškārta, Sēnes, Sermuļu dzimta, Sliekas, Smarža, Smirdīgie āpši, Stunda, Suņveidīgie, Suga, Svītrainais cūkšņukura skunkss, Svītrainais skunkss, Svītrainie skunksi, Zeme, Ziema, Zinātnieks. Izvērst indekss (22 vairāk) »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Skunksi un Acs · Redzēt vairāk »
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Jaunums!!: Skunksi un Ala · Redzēt vairāk »
Amerika
Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — Dienvidameriku un Ziemeļameriku — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.
Jaunums!!: Skunksi un Amerika · Redzēt vairāk »
Amerikas cūkšņukura skunkss
Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Skunksi un Amerikas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Skunksi un Aste · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Skunksi un Augi · Redzēt vairāk »
Austrumu plankumainais skunkss
Austrumu plankumainais skunkss (Spilogale putorius) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Jaunums!!: Skunksi un Austrumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »
Bezastainie abinieki
Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.
Jaunums!!: Skunksi un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »
Bites
Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām.
Jaunums!!: Skunksi un Bites · Redzēt vairāk »
Brūnā krāsa
Brūnā krāsa jeb brūns ir krāsa, kas netiek īpaši izdalīta spektrā.
Jaunums!!: Skunksi un Brūnā krāsa · Redzēt vairāk »
Cūkšņukura skunksi
Cūkšņukura skunksi (Conepatus) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm.
Jaunums!!: Skunksi un Cūkšņukura skunksi · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Skunksi un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Centrālamerika
Centrālamerikas atrašanās vieta pasaulē Centrālamerika ir Amerikas vidusdaļas reģions, kurš atrodas Ziemeļamerikas dienvidos un aizņem 523 000 km2 lielu platību.
Jaunums!!: Skunksi un Centrālamerika · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Skunksi un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Skunksi un Diena · Redzēt vairāk »
Dienvidu plankumainais skunkss
Dienvidu plankumainais skunkss jeb Meksikas plankumainais skunkss (Spilogale angustifrons) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Jaunums!!: Skunksi un Dienvidu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Skunksi un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzeltenā krāsa
Dažādi dzeltenās krāsas toņi Dzeltenā krāsa jeb dzeltens ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 565 līdz 590 nanometriem.
Jaunums!!: Skunksi un Dzeltenā krāsa · Redzēt vairāk »
Eiropas kurmis
Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.
Jaunums!!: Skunksi un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »
Filipīnas
Filipīnu Republika (Repúbliká ng̃ Pilipinas, Republic of the Philippines) ir salu valsts Āzijas austrumos, Klusajā okeānā, starp Indonēziju un Taivānu.
Jaunums!!: Skunksi un Filipīnas · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Skunksi un Gads · Redzēt vairāk »
Grauzēji
Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.
Jaunums!!: Skunksi un Grauzēji · Redzēt vairāk »
Gumija
Skrituļhokeja bumba no gumijas Gumija (— 'sveķi') ir materiāls, ko iegūst dabīgā vai sintētiskā kaučuka vulkanizācijas (apstrādes ar sēru) procesā.
Jaunums!!: Skunksi un Gumija · Redzēt vairāk »
Hibernācija
Ziemeļu sikspārnis hibernācijas stāvoklī Hibernācija (no hībernus — 'ziema') jeb ziemas guļa ir dzīvnieku spēja ilgstoši saglabāt neaktivitāti un samazinātu vielmaiņu.
Jaunums!!: Skunksi un Hibernācija · Redzēt vairāk »
Indonēzija
Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Skunksi un Indonēzija · Redzēt vairāk »
Javas smirdīgais āpsis
Javas smirdīgais āpsis jeb Indonēzijas smirdīgais āpsis, arī Malaizijas smirdīgais āpsis (Mydaus javanensis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).
Jaunums!!: Skunksi un Javas smirdīgais āpsis · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Skunksi un Kanāda · Redzēt vairāk »
Kapucīnskunkss
Kapucīnskunkss (Mephitis macroura) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).
Jaunums!!: Skunksi un Kapucīnskunkss · Redzēt vairāk »
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Jaunums!!: Skunksi un Kāja · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Skunksi un Kilograms · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Skunksi un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Kvadrātkilometrs
Kvadrātkilometrs ir viena no SI atvasinātajām laukuma mērvienībām.
Jaunums!!: Skunksi un Kvadrātkilometrs · Redzēt vairāk »
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Jaunums!!: Skunksi un Lakstaugs · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Skunksi un Lapas · Redzēt vairāk »
Lāči
Lāči (Ursus) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) ģintīm.
Jaunums!!: Skunksi un Lāči · Redzēt vairāk »
Maita
Ērglis barojas ar ķengura maitu Maita ir miruša dzīvnieka atliekas.
Jaunums!!: Skunksi un Maita · Redzēt vairāk »
Mazais plankumainais skunkss
Mazais plankumainais skunkss (Spilogale pygmaea) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Jaunums!!: Skunksi un Mazais plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »
Mēnesis
Mēnesis ir laika vienība, kuru lieto kalendāros, un vēsturiski ir veidojies, kā laika posms, kurā nomainās visas četras mēness fāzes (29,53 dienas).
Jaunums!!: Skunksi un Mēnesis · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Skunksi un Metrs · Redzēt vairāk »
Molīna cūkšņukura skunkss
Molīna cūkšņukura skunkss jeb parastais cūkšņukura skunkss, arī Andu cūkšņukura skunkss (Conepatus chinga) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Skunksi un Molīna cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Jaunums!!: Skunksi un Nags · Redzēt vairāk »
Nedēļa
Nedēļa ir noteikts laika periods, kurā ietilpst septiņas diennaktis, lai gan atsevišķām kultūrām var būt atšķirīgs dienu skaits nedēļā.
Jaunums!!: Skunksi un Nedēļa · Redzēt vairāk »
Oža
deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.
Jaunums!!: Skunksi un Oža · Redzēt vairāk »
Oga
Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).
Jaunums!!: Skunksi un Oga · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Skunksi un Ola · Redzēt vairāk »
Palavanas smirdīgais āpsis
Palavanas smirdīgais āpsis (Mydaus marchei) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).
Jaunums!!: Skunksi un Palavanas smirdīgais āpsis · Redzēt vairāk »
Patagonijas cūkšņukura skunkss
Patagonijas cūkšņukura skunkss (Conepatus humboldtii) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Skunksi un Patagonijas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Pavasaris
dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.
Jaunums!!: Skunksi un Pavasaris · Redzēt vairāk »
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Jaunums!!: Skunksi un Piens · Redzēt vairāk »
Plankumainie skunksi
Plankumainie skunksi (Spilogale) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 4 sugas.
Jaunums!!: Skunksi un Plankumainie skunksi · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Skunksi un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Skunksi un Putni · Redzēt vairāk »
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Jaunums!!: Skunksi un Redze · Redzēt vairāk »
Rieksts
Lazdu rieksti Kastaņi Rieksts ir dažādu augu (galvenokārt koku) auglis, kas morfoloģiski ir neveronis un pieder pie sausajiem augļiem.
Jaunums!!: Skunksi un Rieksts · Redzēt vairāk »
Riests
Svītrainā zālsžubīte (''Amytornis striatus'') riesta laikā Riests ir rāpuļu, putnu, zīdītāju dzimumuzbudinājuma izpausme, kas saistīta ar pārošanos.
Jaunums!!: Skunksi un Riests · Redzēt vairāk »
Rietumu plankumainais skunkss
Rietumu plankumainais skunkss (Spilogale gracilis) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Jaunums!!: Skunksi un Rietumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Jaunums!!: Skunksi un Sakne · Redzēt vairāk »
Salamandru apakškārta
Salamandru apakškārta (Salamandroidea) ir astaino abinieku kārtas (Caudata) apakškārta, kas apvieno 90% no mūsdienās dzīvojošajiem astainajiem abiniekiem.
Jaunums!!: Skunksi un Salamandru apakškārta · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Skunksi un Sēnes · Redzēt vairāk »
Sermuļu dzimta
Sermuļu dzimtas jeb caunu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Skunksi un Sermuļu dzimta · Redzēt vairāk »
Sliekas
Slieku apakškārta (Lumbricina) ir viena no posmtārpu apakškārtām, kurā ir apvienotas vairākas dzimtas.
Jaunums!!: Skunksi un Sliekas · Redzēt vairāk »
Smarža
Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.
Jaunums!!: Skunksi un Smarža · Redzēt vairāk »
Smirdīgie āpši
Smirdīgie āpši (Mydaus) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 2 sugas.
Jaunums!!: Skunksi un Smirdīgie āpši · Redzēt vairāk »
Stunda
Stundas apritēšana (no pulksten divpadsmitiem līdz pulksten vieniem) analogajā pulkstenī Stunda ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Skunksi un Stunda · Redzēt vairāk »
Suņveidīgie
Suņveidīgo apakškārta (Caniformia) ir viena no divām plēsēju apakškārtām.
Jaunums!!: Skunksi un Suņveidīgie · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Skunksi un Suga · Redzēt vairāk »
Svītrainais cūkšņukura skunkss
Svītrainais cūkšņukura skunkss (Conepatus semistriatus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Skunksi un Svītrainais cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Svītrainais skunkss
Svītrainais skunkss (Mephitis mephitis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).
Jaunums!!: Skunksi un Svītrainais skunkss · Redzēt vairāk »
Svītrainie skunksi
Svītrainie skunksi (Mephitis) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 2 sugas.
Jaunums!!: Skunksi un Svītrainie skunksi · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Skunksi un Zeme · Redzēt vairāk »
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Jaunums!!: Skunksi un Ziema · Redzēt vairāk »
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Jaunums!!: Skunksi un Zinātnieks · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Mephitidae, Skunks, Skunkss, Skunksu dzimta.