Satura rādītājs
26 attiecības: Alotropija, Atomskaitlis, Šķidrais skābeklis, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Cēlgāzes, Fluors, Gaiss, Garša, Halkogēni, Halogēni, Hēlijs, Karbonāti, Krāsa, Kvarcs, Nemetāli, Normāli apstākļi, Oksīdi, Oksidēšanas pakāpe, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Ozons, Silīcijs, Smarža, Vienkārša viela, Visums, Zemes atmosfēra, Zemes garoza.
- Oksidētāji
Alotropija
Dažādas oglekļa alotropiskās modifikācijas (pa kreisi — dimants, pa labi — grafīts) Alotropija — parādība, kad viens ķīmiskais elements veido vairākas vienkāršas vielas.
Skatīt Skābeklis un Alotropija
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Skatīt Skābeklis un Atomskaitlis
Šķidrais skābeklis
Šķidrais skābeklis mērglāzē Šķidrais skābeklis, arī LOX (no) ir skābekļa šķidrā forma.
Skatīt Skābeklis un Šķidrais skābeklis
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Skatīt Skābeklis un Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Cēlgāzes
Cēlgāzes ir periodiskās tabulas VIIIA grupas elementi.
Skatīt Skābeklis un Cēlgāzes
Fluors
Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.
Skatīt Skābeklis un Fluors
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Skatīt Skābeklis un Gaiss
Garša
Garša ir viena no sarežģītākajām un grūtāk izskaidrojamām maņām.
Skatīt Skābeklis un Garša
Halkogēni
Halkogēni (skābeklis, sērs, selēns un telūrs) ampulās Halkogēni (- varš, arī rūda; genos (γενος) - izcelsme) ir periodiskās sistēmas VIA jeb 16.
Skatīt Skābeklis un Halkogēni
Halogēni
agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.
Skatīt Skābeklis un Halogēni
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Skatīt Skābeklis un Hēlijs
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Skatīt Skābeklis un Karbonāti
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Skatīt Skābeklis un Krāsa
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Skatīt Skābeklis un Kvarcs
Nemetāli
Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.
Skatīt Skābeklis un Nemetāli
Normāli apstākļi
Pēc Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) ieteikuma par normāliem apstākļiem termodinamikā sauc apstākļus, kur temperatūra ir 273,15 K (0oC) un spiediens ir 1 bar (750 mmHg; 100 000 Pa; 0,99 atm).
Skatīt Skābeklis un Normāli apstākļi
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Skatīt Skābeklis un Oksīdi
Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).
Skatīt Skābeklis un Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Skatīt Skābeklis un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
Ozons
Ozons ( — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).
Skatīt Skābeklis un Ozons
Silīcijs
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.
Skatīt Skābeklis un Silīcijs
Smarža
Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.
Skatīt Skābeklis un Smarža
Vienkārša viela
fosfora alotropiskās modifikācijas Vienkārša viela ir ķīmiskā viela, kas sastāv no viena ķīmiskā elementa atomiem.
Skatīt Skābeklis un Vienkārša viela
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Skatīt Skābeklis un Visums
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Skatīt Skābeklis un Zemes atmosfēra
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Skatīt Skābeklis un Zemes garoza
Skatīt arī
Oksidētāji
- 1,4-benzohinons
- Amonija dihromāts
- Amonija nitrāts
- Amonija nitrīts
- Broms
- Fluors
- Fēlinga šķīdums
- Hlors
- Jods (elements)
- Kālija dihromāts
- Kālija heksacianoferāts(III)
- Kālija hromāts
- Kālija permanganāts
- Nātrija hipohlorīts
- Nātrija hlorāts
- Nātrija nitrāts
- Nātrija peroksīds
- Nātrija superoksīds
- Oksidētājs
- Ozons
- Perhlorāti
- Skābeklis
- Sudraba nitrāts
- Svina nitrāts
- Tollensa reaģents
- Vanādija(V) oksīds
- Ūdeņraža peroksīds
Zināms kā E948, O2.