Ātrāk nekā pārlūku!
97 attiecības: Abuls, Agrārā reforma Latvijā, Ainārs Mežulis, Ape, Arvīds Krīpens, Atlantijas okeāns, Aumeisteri, Aumeisteru paugurvalnis, Austrumeiropas laiks, Autoceļš P18, Autoceļš P24, Autoceļš P25, Autoceļš P27, Ļviva, Baltijas pārkrievošana, Bernds fon der Borhs, Brandenburgas Vilhelms, Brantu pagasts, Cērtene, Džordžs Brauns, Drohobiča, Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene, FK Smiltene/BJSS, Fromholds fon Fifhūzens, Futbols, Gulbene, Heinrihs fon Gālens, Hoencollernu dinastija, Jānis Menska, Jānis Venners, Jēkabs Dranda, Jēkabs Lange, Kalnamuiža (Smiltenes pagasts), Katrīna II Lielā, Kārlis Kundziņš, Kārlis Zušmanis, Kontrreformācija, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Latviešu strēlnieki, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas futbola Nākotnes līga, Latvijas Nacionālais teātris, Launkalnes pagasts, Lāčplēša Kara ordenis, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas bīskapija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, ..., Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Livonijas—Maskavijas kari, Mežoles pauguraine, Ojārs Rubenis, Palsmane, Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934), Pauls Līvens, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pāvilosta, Pēteris Krievs, Pilsēta, Pilsētu sadraudzība, Pirmais pasaules karš Latvijā, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Pustomiti, Rauna, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rovigo, Sinagoga, Smiltenes baptistu baznīca, Smiltenes draudzes novads, Smiltenes luterāņu baznīca, Smiltenes muiža, Smiltenes novads, Smiltenes pagasts, Smiltenes pils, Smiltenes rajons, Smiltenes vidusskola, Steinhjera, Strenči, Svante Gustavs Dīcs, Tālavas zemiene, Teperis, Trikāta, Valka, Valmiera, Vācbaltieši, Vidzeme, Vidzemes augstiene, Vidzemes guberņa, Vilhelms fon Frimersheims, Ziemeļlatvija (laikraksts), Zviedru Vidzeme, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, 1920. gads. Izvērst indekss (47 vairāk) »
Abuls
Abuls pie Brutuļiem 2021. gada martā Abuls (arī Abula, Abulīte) ir Vidzemes upe, Gaujas kreisā pieteka (ietek 6 km augšpus Valmieras) Latvijā.
Jaunums!!: Smiltene un Abuls · Redzēt vairāk »
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Smiltene un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Ainārs Mežulis
Ainārs Mežulis (dzimis Smiltenē) ir latviešu filologs, pedagogs, sabiedriskais darbinieks un politiķis.
Jaunums!!: Smiltene un Ainārs Mežulis · Redzēt vairāk »
Ape
Ape ir pilsēta Vidzemē, Latvijas ziemeļaustrumos, tuvu Igaunijas robežai.
Jaunums!!: Smiltene un Ape · Redzēt vairāk »
Arvīds Krīpens
Arvīds Krīpens (1893-1968) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: Smiltene un Arvīds Krīpens · Redzēt vairāk »
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Jaunums!!: Smiltene un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »
Aumeisteri
Aumeisteri (agrāk Aumeisters, Serbigale) ir ciems Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Jaunums!!: Smiltene un Aumeisteri · Redzēt vairāk »
Aumeisteru paugurvalnis
Aumeisteru paugurvalnis ir dabas apgabals Vidzemes augstienes ziemeļos, tās ziemeļu atzars.
Jaunums!!: Smiltene un Aumeisteru paugurvalnis · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Jaunums!!: Smiltene un Austrumeiropas laiks · Redzēt vairāk »
Autoceļš P18
| | P18 autoceļš Valmiera—Smiltene ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A3 pie Valmieras ar Smilteni.
Jaunums!!: Smiltene un Autoceļš P18 · Redzēt vairāk »
Autoceļš P24
| | P24 autoceļš Smiltene—Valka ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Smilteni ar Valku.
Jaunums!!: Smiltene un Autoceļš P24 · Redzēt vairāk »
Autoceļš P25
| | Autoceļš P25 Pie Brutuļiem 2021. gadā. P25 autoceļš Smiltene—Strenči ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Smilteni ar autoceļu A3 Strenčos.
Jaunums!!: Smiltene un Autoceļš P25 · Redzēt vairāk »
Autoceļš P27
| | P27 autoceļš Smiltene—Gulbene ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno Smilteni, autoceļu A2 un Gulbeni.
Jaunums!!: Smiltene un Autoceļš P27 · Redzēt vairāk »
Ļviva
Ļviva, vēsturiski arī Ļvova un Lemberga, ir pilsēta Ukrainas rietumos apmēram 80 kilometrus no Polijas robežas.
Jaunums!!: Smiltene un Ļviva · Redzēt vairāk »
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Jaunums!!: Smiltene un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Bernds fon der Borhs
šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.
Jaunums!!: Smiltene un Bernds fon der Borhs · Redzēt vairāk »
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Jaunums!!: Smiltene un Brandenburgas Vilhelms · Redzēt vairāk »
Brantu pagasts
Brantu pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Smiltene un Brantu pagasts · Redzēt vairāk »
Cērtene
Cērtene (arī Abulstrauts) ir Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā.
Jaunums!!: Smiltene un Cērtene · Redzēt vairāk »
Džordžs Brauns
Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas Impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.
Jaunums!!: Smiltene un Džordžs Brauns · Redzēt vairāk »
Drohobiča
Drohobiča ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā, netālu no Dņestras iztekas.
Jaunums!!: Smiltene un Drohobiča · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene
Dzelzceļa Ainaži-Valmiera-Smiltene shēma (1935) Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene bija 114 km gara 750 mm šaursliežu dzelzceļa līnija, kas savienoja Ainažu ostu ar Valmieras staciju un turpinājās līdz Smiltenei.
Jaunums!!: Smiltene un Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene · Redzēt vairāk »
FK Smiltene/BJSS
FK Smiltene/BJSS ir Latvijas futbola klubs no Smiltenes, kas pašlaik spēlē Latvijas čempionāta 1. līgā.
Jaunums!!: Smiltene un FK Smiltene/BJSS · Redzēt vairāk »
Fromholds fon Fifhūzens
Fromholds fon Fifhūzens (latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348.
Jaunums!!: Smiltene un Fromholds fon Fifhūzens · Redzēt vairāk »
Futbols
Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.
Jaunums!!: Smiltene un Futbols · Redzēt vairāk »
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Jaunums!!: Smiltene un Gulbene · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Gālens
Heinriha fon Gālena attēls (pa kreisi) uz Rīgā kaltas pusmārkas (1556). Heinrihs fon Gālens (latīņu: Henricus von Galen; ap 1480. - 1557. 30. maijs) bija Kandavas fogts (1519—1529), Kuldīgas komturs (1529—1535), ordeņa landmaršals (1535—1551) un Livonijas ordeņa mestrs no 1551.
Jaunums!!: Smiltene un Heinrihs fon Gālens · Redzēt vairāk »
Hoencollernu dinastija
Hoencollernu ģerbonis Hohencollernu pils Bādenē-Virtembergā Hoencollerni (Hohenzollern) ir vācu aristokrātu dzimta, pie tās pieder vairākas Eiropas valdnieku dinastijas.
Jaunums!!: Smiltene un Hoencollernu dinastija · Redzēt vairāk »
Jānis Menska
Jānis Menska, 1. Daugavgrīvas Latviešu strēlnieku bataljona 4.
Jaunums!!: Smiltene un Jānis Menska · Redzēt vairāk »
Jānis Venners
Jānis Venners (vecajā ortogrāfijā: Jahnis Wenners) bija agronoms, pašvaldības darbinieks, trimdas latviešu aktīvists.
Jaunums!!: Smiltene un Jānis Venners · Redzēt vairāk »
Jēkabs Dranda
Jēkabs Dranda (arī Drande) (dzimis, miris) bija latviešu keramiķis.
Jaunums!!: Smiltene un Jēkabs Dranda · Redzēt vairāk »
Jēkabs Lange
Kapa vieta Smiltenē Jēkabs Lange jeb Jakobs Lange (1711–1777) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes teologs un valodnieks, Vidzemes ģenerālsuperintendents (1771–1777).
Jaunums!!: Smiltene un Jēkabs Lange · Redzēt vairāk »
Kalnamuiža (Smiltenes pagasts)
Kalnamuiža ir ciems Smiltenes novada Smiltenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Smiltene un Kalnamuiža (Smiltenes pagasts) · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Smiltene un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kārlis Kundziņš
Kārlis Kundziņš (1850—1937) bija Smiltenes luterāņu mācītājs, rakstnieks.
Jaunums!!: Smiltene un Kārlis Kundziņš · Redzēt vairāk »
Kārlis Zušmanis
Kārlis Zušmanis (dzimis Smiltenē, miris Smiltenē) bija latviešu teātra un kino aktieris.
Jaunums!!: Smiltene un Kārlis Zušmanis · Redzēt vairāk »
Kontrreformācija
Trentas koncils Kontrreformācija bija katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā.
Jaunums!!: Smiltene un Kontrreformācija · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Smiltene un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Smiltene un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Smiltene un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Smiltene un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas futbola Nākotnes līga
Optibet Nākotnes līga (agrāk Latvijas futbola 1. līga) ir otra augstākā divīzija Latvijas futbolā.
Jaunums!!: Smiltene un Latvijas futbola Nākotnes līga · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālais teātris
Latvijas Nacionālais teātris ir teātris Rīgā, Latvijā, kas darbojas kopš 1919.
Jaunums!!: Smiltene un Latvijas Nacionālais teātris · Redzēt vairāk »
Launkalnes pagasts
Launkalnes pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā dienviddaļā.
Jaunums!!: Smiltene un Launkalnes pagasts · Redzēt vairāk »
Lāčplēša Kara ordenis
Lāčplēša Kara ordenis ar lenti Lāčplēša Kara ordeņa zvaigzne Ordeņa lentes atgriezums Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920.
Jaunums!!: Smiltene un Lāčplēša Kara ordenis · Redzēt vairāk »
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Jaunums!!: Smiltene un Lielais mēris Latvijā · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Smiltene un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: Smiltene un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Smiltene un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Smiltene un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Smiltene un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Smiltene un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Jaunums!!: Smiltene un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Mežoles pauguraine
Mežoles pauguraine ir dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Smiltene un Mežoles pauguraine · Redzēt vairāk »
Ojārs Rubenis
Ojārs Rubenis (dzimis Smiltenē) ir latviešu žurnālists, sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Nacionālā teātra direktors.
Jaunums!!: Smiltene un Ojārs Rubenis · Redzēt vairāk »
Palsmane
Palsmane ir apdzīvota vieta Smiltenes novada Palsmanes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Smiltene un Palsmane · Redzēt vairāk »
Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)
Parlamentārā demokrātija Latvijā sākās ar Satversmes sapulces ievēlēšanu 1920.
Jaunums!!: Smiltene un Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934) · Redzēt vairāk »
Pauls Līvens
Pauls Līvens (1875—1963) bija Smiltenes muižas īpašnieks, firsts (kņazs).
Jaunums!!: Smiltene un Pauls Līvens · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Smiltene un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pāvilosta
Pāvilosta ir ostas pilsēta Latvijas rietumos, Dienvidkurzemes novadā pie Sakas upes ietekas Baltijas jūrā attālumā no Rīgas (180 km taisnā līnijā), attālumā no novada centra Grobiņas, (40 km) uz ziemeļiem no Liepājas, (60 km) uz dienvidiem no Ventspils un 80 jūras jūdzes (apm. 150 km) uz austrumiem no Gotlandes salas.
Jaunums!!: Smiltene un Pāvilosta · Redzēt vairāk »
Pēteris Krievs
Pēteris Krievs (—)Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920.
Jaunums!!: Smiltene un Pēteris Krievs · Redzēt vairāk »
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Jaunums!!: Smiltene un Pilsēta · Redzēt vairāk »
Pilsētu sadraudzība
Monpeljē sadraudzības pilsētas Pilsētu sadraudzība vai pašvaldību sadraudzība ir pilsētu un dažāda līmeņa pašvaldību sadarbības forma dažādu sociālo, kultūras un ekonomisko saišu veicināšanai.
Jaunums!!: Smiltene un Pilsētu sadraudzība · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš Latvijā
Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.
Jaunums!!: Smiltene un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Smiltene un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Smiltene un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Pustomiti
Pustomiti ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabala Pustomitu rajona centrs.
Jaunums!!: Smiltene un Pustomiti · Redzēt vairāk »
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Smiltene un Rauna · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Smiltene un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rovigo
Rovigo ir pilsēta Veneto reģionā, Itālijas ziemeļos pie Adidžes upes.
Jaunums!!: Smiltene un Rovigo · Redzēt vairāk »
Sinagoga
Prāgā Sinagoga (no (synago) — 'sapulcēties') ir ebreju sapulcēšanās vieta un dievnams lūgšanām, Toras un svēto rakstu studijām un mācīšanai.
Jaunums!!: Smiltene un Sinagoga · Redzēt vairāk »
Smiltenes baptistu baznīca
Smiltenes baptistu baznīca ir baptistu dievnams Smiltenes novada Smiltenē.
Jaunums!!: Smiltene un Smiltenes baptistu baznīca · Redzēt vairāk »
Smiltenes draudzes novads
Smiltenes draudzes novads (1793. gada karte). Smiltenes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Smiltene un Smiltenes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Smiltenes luterāņu baznīca
Tagadējās Smiltenes baznīcas atklāšana (1859) Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Smiltenē.
Jaunums!!: Smiltene un Smiltenes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Smiltenes muiža
Smiltenes muižas kungu māja (2002). Smiltenes muižas karte (1904). Smiltenes pilsmuižas kungu māja atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā.
Jaunums!!: Smiltene un Smiltenes muiža · Redzēt vairāk »
Smiltenes novads
Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Smiltene un Smiltenes novads · Redzēt vairāk »
Smiltenes pagasts
Smiltenes pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā vidienē.
Jaunums!!: Smiltene un Smiltenes pagasts · Redzēt vairāk »
Smiltenes pils
Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.
Jaunums!!: Smiltene un Smiltenes pils · Redzēt vairāk »
Smiltenes rajons
Smiltenes rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.
Jaunums!!: Smiltene un Smiltenes rajons · Redzēt vairāk »
Smiltenes vidusskola
Smiltenes vidusskola ir pirmā vidējās izglītības posma mācību iestāde Smiltenē, par tās sākumu uzskatāma 1909.
Jaunums!!: Smiltene un Smiltenes vidusskola · Redzēt vairāk »
Steinhjera
Steinhjera ir pilsēta Norvēģijā, Trendelāgas filkes un Steinhjeras komūnas administratīvais centrs.
Jaunums!!: Smiltene un Steinhjera · Redzēt vairāk »
Strenči
Strenči ir pilsēta Vidzemē, Valmieras novadā, Gaujas krastā.
Jaunums!!: Smiltene un Strenči · Redzēt vairāk »
Svante Gustavs Dīcs
Svante Gustavs Dīcs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, garīgais dzejnieks, latviešu garīgās dzejas autors.
Jaunums!!: Smiltene un Svante Gustavs Dīcs · Redzēt vairāk »
Tālavas zemiene
Tālavas zemiene, arī Ziemeļvidzemes vai Ziemeļlatvijas zemiene, ir zemiene Latvijas ziemeļos, Latvijas—Igaunijas robežas tuvumā.
Jaunums!!: Smiltene un Tālavas zemiene · Redzēt vairāk »
Teperis
Teperis (arī Tepera ūdenskrātuve, Ēmura ezers) ir ūdenskrātuve Abula upē Smiltenes novada Smiltenes pilsētā, uz robežas ar Launkalnes pagastu un Smiltenes pagastu.
Jaunums!!: Smiltene un Teperis · Redzēt vairāk »
Trikāta
Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.
Jaunums!!: Smiltene un Trikāta · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Smiltene un Valka · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Smiltene un Valmiera · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Smiltene un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Smiltene un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes augstiene
Skats no Gaiziņkalna Vidzemes augstiene ir Latvijas augstākā augstiene.
Jaunums!!: Smiltene un Vidzemes augstiene · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Smiltene un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Frimersheims
Vilhelma fon Frimersheima laikā Tallinā kaltais ārtavs Vilhelms fon Frimersheims bija Livonijas ordeņa mestrs 1364.29.IX—1385.
Jaunums!!: Smiltene un Vilhelms fon Frimersheims · Redzēt vairāk »
Ziemeļlatvija (laikraksts)
Ziemeļlatvija ir reģionālās preses izdevums Latvijā, lielākais Valkas un Smiltenes novada laikraksts.
Jaunums!!: Smiltene un Ziemeļlatvija (laikraksts) · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Smiltene un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). L. Bolšteins, E. Bullis, J. Kleinbergs, V. Amatnieks. Trešajā rindā: praporščiki T. Kalniņš, V. Bekmanis, V. Gailis, K. Šepko, J. Lutcars, Ž. Elmuts, M. Austriņš, J. Šnuka, Sīlis, O. Everts. Ceturtajā rindā: praporščiki Briedis (I), N. Vildbergs, Briedis (II). 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona rota 1915. gada oktobrī. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona apbalvotie karavīri ar poručiku F.Briedi pēc Jura krustu saņemšanas 1915. gadā. 1. Daugavgrīvas LSP strēlnieki Ziemassvētku kaujās (1917. gada janvārī). 1.
Jaunums!!: Smiltene un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Smiltene un 1920. gads · Redzēt vairāk »
