Satura rādītājs
26 attiecības: Aleksandrs Kerenskis, Autokrātija, Berlīnes papildvienošanās (1918), Boļševiki, Eduards Bernšteins, Fanija Kaplāne, Februāra revolūcija, Krievijas Impērija, Krievijas Pagaidu valdība, Krievijas PFSR, Krievijas Republika, Latvijas Revolucionāro sociālistu partija, Narodņicisms, Oktobra revolūcija, Proletariāts, Sociālistu revolucionāru partija, Terors (politika), Viskrievijas Satversmes sapulce, Zemnieks, 1905. gada revolūcija, 1906. gads, 1917. gads, 1918. gads, 1921. gads, 1922. gads, 1923. gads.
Aleksandrs Kerenskis
Aleksandrs Kerenskis (dzimis, miris) bija krievu politiķis, jurists, brīvmūrnieks.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Aleksandrs Kerenskis
Autokrātija
Autokrātija ir pārvaldes vai valdīšanas forma, kurā vienam cilvēkam valstī ir neierobežota augstākā vara — patvaldība.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Autokrātija
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Berlīnes papildvienošanās (1918)
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Boļševiki
Eduards Bernšteins
Eduards Bernšteins (dzimis, miris) bija vācu marksists, politikas teorētiķis un politiķis.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Eduards Bernšteins
Fanija Kaplāne
Fanija Kaplāne, īstajā vārdā Feiga Roitblate ( —) bija anarhiste un vēlāk esere, visvairāk zināma ar to, ka mēģināja nošaut Viskrievijas sociāldemokrātiskās (boļševiku) partijas vadītāju un Padomju Krievijas Tautas komisāru padomes priekšsēdētāju Ļeņinu.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Fanija Kaplāne
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Februāra revolūcija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Krievijas Impērija
Krievijas Pagaidu valdība
Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Krievijas Pagaidu valdība
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Krievijas PFSR
Krievijas Republika
Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Krievijas Republika
Latvijas Revolucionāro sociālistu partija
Latvijas Revolucionāro sociālistu partija (LRSP) jeb eseri bija skaitliski neliela, radikāli noskaņota demokrātiska kreisa politiska partija Krievijas impērijā un Latvijas Republikā laikā no 1913.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Latvijas Revolucionāro sociālistu partija
Narodņicisms
Iļjas Repina 1892. gada glezna "Propagandista arests" Narodņicisms (no народ — 'tauta') kā sociāla parādība un narodņiki kā tās pārstāvji bija sociāli aktīva kustība Krievijas impērijā, kas visspilgtāk izpaudās 19.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Narodņicisms
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Oktobra revolūcija
Proletariāts
Proletariāts kā kapitālistiskās sistēmas bāze un visvairāk ekspluatētā klase Proletariāts (no — nabagi) ir sociālā šķira, kurai nepieder īpašums un ražošanas līdzekļi.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Proletariāts
Sociālistu revolucionāru partija
Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Sociālistu revolucionāru partija
Terors (politika)
Petrogradā ar propagandas plakātu: “Nāvi buržuāzijai un tās līdzskrējējiem. Lai dzīvo Sarkano terors!!” Igaunijā Terors (no — ‘bailes’, ‘šausmas’) ir varas īstenota visaptverošas vardarbības draudu uzturēšana politisku vai reliģisku mērķu sasniegšanai.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Terors (politika)
Viskrievijas Satversmes sapulce
Krievijas Satversmes sapulces vienīgā sēde 1918. gada 18. janvārī. Viskrievijas Satversmes sapulce bija Krievijas Republikas demokrātiski vēlētais parlaments, ko ievēlēja 1917.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Viskrievijas Satversmes sapulce
Zemnieks
Zemniece no Austrumeiropas. Zemnieks, lauksaimnieks jeb fermeris (no), ir persona, kura nodarbojas ar kultūraugu un mājlopu audzēšanu.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un Zemnieks
1905. gada revolūcija
1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un 1905. gada revolūcija
1906. gads
1906.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un 1906. gads
1917. gads
1917.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un 1917. gads
1918. gads
1918.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un 1918. gads
1921. gads
1921.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un 1921. gads
1922. gads
1922.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un 1922. gads
1923. gads
1923.
Skatīt Sociālistu revolucionāru partija un 1923. gads
Zināms kā Eseri, Eseru partija, Sociāli Revolucionārā partija, Sociālrevolucionāru partija.