Somijas pilsoņu karš un Ēmils Nestors Setele

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Somijas pilsoņu karš un Ēmils Nestors Setele

Somijas pilsoņu karš vs. Ēmils Nestors Setele

Somijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš Somijā 1918. Ēmils Nestors Setele (Eemil Nestor Setälä, dzimis, miris) bija Somijas politiķis un valodnieks.

Eduskunta

Eduskunta (jeb Suomen eduskunta, jeb Finlands riksdag) ir Somijas parlaments.

Eduskunta un Somijas pilsoņu karš · Eduskunta un Ēmils Nestors Setele · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Krievijas Impērija un Somijas pilsoņu karš · Krievijas Impērija un Ēmils Nestors Setele · Redzēt vairāk »

Oskari Tokoi

Anti Oskari Tokoi (Antti Oskari Tokoi, agrākais uzvārds Hirvi; dzimis 1873. gada 15. maijā, miris 1963. gada 4. aprīlī) bija somu politiķis no Somijas sociāldemokrātiskās partijas.

Oskari Tokoi un Somijas pilsoņu karš · Oskari Tokoi un Ēmils Nestors Setele · Redzēt vairāk »

Pārkrievošana

eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no  — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.

Pārkrievošana un Somijas pilsoņu karš · Pārkrievošana un Ēmils Nestors Setele · Redzēt vairāk »

Pērs Ēvinds Svīnhūvuds

Pērs Ēvinds Svīnhūvuds (dzimis, miris) bija Somijas trešais prezidents.

Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Somijas pilsoņu karš · Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Ēmils Nestors Setele · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Somija un Somijas pilsoņu karš · Somija un Ēmils Nestors Setele · Redzēt vairāk »

Somijas lielhercogiste

Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.

Somijas lielhercogiste un Somijas pilsoņu karš · Somijas lielhercogiste un Ēmils Nestors Setele · Redzēt vairāk »

Somijas senāts

Somijas senāts (bija Somijas lielhercogistes (no 1816. līdz 1917. gadam) un neatkarīgās Somijas (no 1917. līdz 1918. gadam) varas institūcija, kas pildīja valdības un augstākās tiesas funkcijas. Helsinkos 1809. gadā Somijas teritorija no Zviedrijas nonāca Krievijas pakļautībā. 1809. gadā uz dažiem mēnešiem tika sasaukts kārtu parlaments Borgo landtāgs, kas apstiprināja Somijas lielhercogistes autonomiju Krievijas sastāvā. 1811. gada 6. augustā izveidota Imperatoriskā pārvaldības padome. Tā 1816. gada 9. februārī pārveidota par Imperatorisko (Ķeizarisko) Somijas senātu. Senāta priekšsēdētājs bija imperatora ieceltais Somijas ģenerālgubernators. Senāta locekļi bija pakļauti tikai imperatoram. Senāts bija sadalīts ekonomiskajā departamentā un tiesas departamentā. 1822. gadā katram departamentam izveidots vicepriekšsēdētāja amats, kuru ieņēma Somijas pavalstnieks. Ekonomiskajā departamentā bija deviņas ekspedīcijas (ministrijas): tieslietu, civilā (iekšlietu), finanšu, kameras (valsts īpašums un kontrole), milicijas (militārā), garīgā (reliģiskās lietas un izglītība), lauksaimniecības, satiksmes, tirdzniecības un rūpniecības. Ekspedīcijas priekšnieku iecēla imperators no ekonomiskā departamenta locekļiem. Tiesas departaments bija augstākā tiesu institūcija un uzraudzīja taisnīgumu lielkņazistē. Kopš 1858. gada Senāta locekļus sāka saukt par senatoriem. Līdz 1863. gadam, kad ne reizi netika sasaukts Somijas ladtāgs, Senāts aktīvi piedalījās Somijas likumdošanas veidošanā, kaut arī formāli tam bija tiesības tikai ierosināt likumprojektus. Senāta ierosināto likumprojektu pēc imperatora apstiprināšanas vajadzētu nodot apspriešanai ladtāgam. Tā kā ladtāgs netika sasaukts, tad pēc tam, kad likumprojektu apstiprināja imperators, tas uzreiz ieguva likuma statusu. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, kad Krievijā tika gāzts cars, 20. martā Pagaidu valdība izdeva manifestu, kas Somijai atgrieza visas agrākās autonomijas tiesības. Tika apsolīts sasaukt jaunu parlamentu un veikt plašas likumdošanas izmaiņas. 1916. gadā ievēlētais parlaments, kurā vairākumu bija ieguvusi Sociāldemokrātiskā partija, 1917. gada 26. martā izveidoja jaunu Senātu. Vietas tajā uz pusēm dalīja sociāldemokrāti un buržuāziskās partijas. Valdības nosaukumā tika izņemts vārds "Imperatoriskais". Ekonomiskā departamenta vicepriekšsēdētājs kļuva par Somijas Senāta priekšsēdētāju. Tokoi senāts nespēja atrisināt pieaugušā bezdarba, inflācija un pārtikas trūkuma problēmas. Pēc iedzīvotāju uzbrukumiem pārtikas noliktavām augustā atkāpās sociāldemokrāti, Senātā atstājot tikai buržuāziskās partijas. 8. septembrī Krievijas Pagaidu valdība no atlikušajiem Senāta locekļiem apstiprināja jaunu Senāta sastāvu Ēmila Nestora Seteles vadībā. 1917. gada 27. novembrī izveidots Senāts ar konservatīvi noskaņoto Pēru Ēvindu Svīnhūvudu vadībā. Šī valdība 1917. gada 4. decembrī pieņēma Somijas neatkarības deklarāciju, kuru parlaments apstiprināja 6. decembrī. Pilsoņu kara laikā Helsinkus ieņēma Sarkanā gvarde, bet Senāta locekļiem izdevās izbēgt no pilsētas. Valdība no 1918. gada 29. janvāra līdz 3. maijam darbojās Vāsā, kad tika saukta arī par Vāsas senātu. 1918. gada 27. maijā Pērs Ēvinds Svīnhūvuds nolika Senāta priekšsēdētāja pilnvaras, jo 18. maijā viņš bija ievēlēts par Somijas reģentu. Lielākā daļa Svīnhūvuda senāta locekļu turpināja darboties Pāsikivi senātā. 1918. gada novembrī, pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā, parlaments pieņēma republikas valsts pārvaldes formu. 1918. gada 27. novembrī Senāts tika izformēts; tā ekonomiskais departaments pārveidots par Somijas Valsts Padomi (ministru kabinetu), bet tiesas departaments kļuva par Augstāko tiesu un Augstāko administratīvo tiesu.

Somijas pilsoņu karš un Somijas senāts · Somijas senāts un Ēmils Nestors Setele · Redzēt vairāk »

Somijas sociāldemokrātiskā partija

Somijas sociāldemokrātiskā partija (saīsinājumā SDP) ir viena no četrām lielākajām politiskajām partijām Somijā.

Somijas pilsoņu karš un Somijas sociāldemokrātiskā partija · Somijas sociāldemokrātiskā partija un Ēmils Nestors Setele · Redzēt vairāk »

Svīnhūvuda senāts

Svīnhūvuda senāts 1917. gada 27. novembrī Svīnhūvuda senāts bija pirmā neatkarīgās Somijas valdība.

Somijas pilsoņu karš un Svīnhūvuda senāts · Svīnhūvuda senāts un Ēmils Nestors Setele · Redzēt vairāk »

Tokoi senāts

Ģenerālgubernators Mihails Stahovičs un Senāta priekšsēdētājs Oskari Tokoi atgriežas Senāta laukumā 1917. gada 11. aprīlī Tokoi senāts bija Somijas lielhercogistes Senāts (valdība), kas darbojās no 1917.

Somijas pilsoņu karš un Tokoi senāts · Tokoi senāts un Ēmils Nestors Setele · Redzēt vairāk »