Satura rādītājs
42 attiecības: Alberts Einšteins, Antidaļiņa, Antikvarki, B kvarks, Barioni, Bozoni, C kvarks, CERN, D kvarks, Elektriskais lādiņš, Elektromagnētiskā mijiedarbība, Elektromagnētisms, Elektrons, Elektronvolts, Elementārdaļiņu fizika, Fermioni, Fotons, Fundamentālā mijiedarbība, Gluons, Gravitācija, Gravitons, Hadroni, Higsa bozons, Kvants, Kvarki, Leptoni, Masa, Mezoni, Mions, Neitrīno, Nesējdaļiņas, Pozitrons, S kvarks, Spins, Stiprā mijiedarbība, Subatomāra daļiņa, T kvarks, Tau daļiņa, U kvarks, Vājā mijiedarbība, Vispārīgā relativitātes teorija, Visums.
- Elementārdaļiņu fizika
- Jēdzieni fizikā
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Skatīt Standartmodelis un Alberts Einšteins
Antidaļiņa
Katram daļiņu tipam eksistē antidaļiņa ar pretējām īpašībām, tādām kā elektriskā lādiņa zīme (piemēram, elektronam ir negatīvs elektriskais lādiņš un antielektronam jeb pozitronam ir pozitīvs lādiņš) un citas īpašības, kā barionu skaitlis vai leptonu skaitlis.
Skatīt Standartmodelis un Antidaļiņa
Antikvarki
Antikvarki ir kvarku antidaļiņas.
Skatīt Standartmodelis un Antikvarki
B kvarks
B kvarks jeb pamata (bottom) kvarks ir vieglākais kvarks trešajā ģimenē.
Skatīt Standartmodelis un B kvarks
Barioni
Barioni (no grieķu βαρύς (barys) smags) ir smagās subatomārās daļiņas (hadroni), kuru masa ir vienāda vai lielāka par protona masu.
Skatīt Standartmodelis un Barioni
Bozoni
Elementārdaļiņu "standartmodelis". Bozoni (no indiešu fiziķa Šatjendranata Bozes uzvārda) ir daļiņas ar veselu spina vērtību.
Skatīt Standartmodelis un Bozoni
C kvarks
C kvarks jeb šarmantais (charm) kvarks ir smagākais kvarks otrajā ģimenē un trešais smagākais no visiem kvarkiem.
Skatīt Standartmodelis un C kvarks
CERN
Eiropas kodolpētījumu organizācija, plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem.
Skatīt Standartmodelis un CERN
D kvarks
D kvarks jeb apakšējais (down) kvarks - pirmās ģimenes kvarks, otrais vieglākais no kvarkiem.
Skatīt Standartmodelis un D kvarks
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Skatīt Standartmodelis un Elektriskais lādiņš
Elektromagnētiskā mijiedarbība
Elektromagnētiskā mijiedarbība ir fundamentāla mijiedarbība, kas realizējas ar elektromagnētiskā lauka starpniecību.
Skatīt Standartmodelis un Elektromagnētiskā mijiedarbība
Elektromagnētisms
Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.
Skatīt Standartmodelis un Elektromagnētisms
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Skatīt Standartmodelis un Elektrons
Elektronvolts
Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.
Skatīt Standartmodelis un Elektronvolts
Elementārdaļiņu fizika
Elementārdaļiņu fizika (arī daļiņu fizika) ir fizikas nozare, kas pēta elementārdaļiņu uzbūvi un īpašības, kā arī to mijiedarbību.
Skatīt Standartmodelis un Elementārdaļiņu fizika
Fermioni
Elementārdaļiņu "standartmodelis" (angliski) Fermioni (no itāļu fiziķa Enriko Fermi uzvārda) ir daļiņas ar pusveselu spina vērtību.
Skatīt Standartmodelis un Fermioni
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Skatīt Standartmodelis un Fotons
Fundamentālā mijiedarbība
Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.
Skatīt Standartmodelis un Fundamentālā mijiedarbība
Gluons
Gluons (no — 'līme') ir nesējdaļiņa, kura pārnes stipro spēku no viena kvarka uz otru un liek atomu kodolos kvarkiem turēties kopā protonos un neitronos.
Skatīt Standartmodelis un Gluons
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Skatīt Standartmodelis un Gravitācija
Gravitons
Gravitons ir nesējdaļiņa, kas pārnes gravitācijas spēku starp visām Visuma daļiņām, arī starp pašiem gravitoniem.
Skatīt Standartmodelis un Gravitons
Hadroni
Hadroni (no (hadrós) — 'resns, smags, stiprs'), agrāk izdotā literatūrā arī adroni, ir subatomāras daļiņas, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā.
Skatīt Standartmodelis un Hadroni
Higsa bozons
Higsa bozons jeb Higsa daļiņa ir elementārdaļiņa, kuru paredz Standartmodelis.
Skatīt Standartmodelis un Higsa bozons
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Skatīt Standartmodelis un Kvants
Kvarki
standartmodelī (angļu valodā) Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni.
Skatīt Standartmodelis un Kvarki
Leptoni
Leptoni (- viegls, plāns) ir elementārdaļiņas ar pusveselu spinu, kas nepiedalās stiprajā mijiedarbībā.
Skatīt Standartmodelis un Leptoni
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Skatīt Standartmodelis un Masa
Mezoni
Mezoni (no grieķu μέσος - vidējais) ir subatomāras daļiņas — bozoni, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā.
Skatīt Standartmodelis un Mezoni
Mions
Mions (mī(mez)ons) ir nestabils leptons, ko apzīmē ar grieķu burtu μ (precīzāk - μ−).
Skatīt Standartmodelis un Mions
Neitrīno
Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.
Skatīt Standartmodelis un Neitrīno
Nesējdaļiņas
Daļiņu fizikā kvantu lauku teorija, ko dēvē par standartmodeli, apraksta stipro kodolspēku, vājo kodolspēku un elektromagnētisko spēku - fundamentālās mijiedarbības.
Skatīt Standartmodelis un Nesējdaļiņas
Pozitrons
Pozitrons (no - pozitīvs un "-trons" - elektrona nosaukuma daļa) ir elektrona antidaļiņa.
Skatīt Standartmodelis un Pozitrons
S kvarks
S kvarks jeb dīvainais (strange) kvarks - vieglākais kvarks otrajā ģimenē.
Skatīt Standartmodelis un S kvarks
Spins
Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.
Skatīt Standartmodelis un Spins
Stiprā mijiedarbība
Stiprās mijiedarbības animācija atomu kodolā. Stiprā jeb hadronu mijiedarbība ir stiprākais no četriem fundamentālajiem spēkiem dabā.
Skatīt Standartmodelis un Stiprā mijiedarbība
Subatomāra daļiņa
Subatomāra daļiņa ir daļiņa, kas ir mazāka par atomu.
Skatīt Standartmodelis un Subatomāra daļiņa
T kvarks
T kvarks jeb virsotnes (top) kvarks - smagākais kvarks trešajā ģimenē.
Skatīt Standartmodelis un T kvarks
Tau daļiņa
Tau daļiņa jeb tau leptons (apzīmē ar grieķu burtu τ) ir nestabila elementārdaļiņa - smagākais no pazīstamajiem leptoniem.
Skatīt Standartmodelis un Tau daļiņa
U kvarks
U kvarks jeb augšējais (up) kvarks - pirmās ģimenes kvarks, pats vieglākais no kvarkiem.
Skatīt Standartmodelis un U kvarks
Vājā mijiedarbība
Vājā mijiedarbība ir viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām dabā.
Skatīt Standartmodelis un Vājā mijiedarbība
Vispārīgā relativitātes teorija
Alberts Einšteins - vispārīgās relativitātes teorijas pamatlicējs. Vispārīgā relativitātes teorija (VRT) jeb vispārīgā relativitāte ir ģeometriska gravitācijas teorija, kuru 1916.
Skatīt Standartmodelis un Vispārīgā relativitātes teorija
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Skatīt Standartmodelis un Visums
Skatīt arī
Elementārdaļiņu fizika
- Antidaļiņa
- Elektronvolts
- Elementārdaļiņu fizika
- Nesējdaļiņas
- Standartmodelis
- Tuneļefekts
- Čerenkova—Vavilova starojums
Jēdzieni fizikā
- Fizikāls ķermenis
- Fizikālā sistēma
- Koherence
- Komutativitāte
- Laiktelpa
- Materiāls punkts
- Pašsakārtošanās
- Pauli princips
- Pulksteņa rādītāja kustības virziens
- Spektrs
- Standartmodelis
- Turbulence
- Vektors
- Vektoru telpa
Zināms kā Elementārdaļiņu standartmodelis.