Satura rādītājs
80 attiecības: Alus, Ampērs, Aršīna, Atoms, Bekerels, Cēzijs, Celsija grāds, Džouls, Diena, Elektriskais lādiņš, Elektriskā kapacitāte, Elektriskā pretestība, Elektriskā strāva, Elektrovadītspēja, Enerģija, Farads, Franču akadēmija, Franču revolūcija, Frekvence, Gaismas intensitāte, Gaismas plūsma, Garums, Grams, Grāds (leņķis), Grejs (mērvienība), Henrijs, Hercs, Induktivitāte, Izotops, Jauda, Kandela, Katalīze, Katals, Kāpināšana, Kelvins, Kilograms, Krievijas Impērija, Krievijas mēru sistēma, Kubikmetrs, Kulons, Laiks, Lūmens, Leņķis, Litrs, Lukss, Magnētiskās indukcijas plūsma, Masa, Mārciņa (mērvienība), Metriskā sistēma, Metroloģija, ... Izvērst indekss (30 vairāk) »
- Starptautiskie standarti
Alus
Dažāda šķirņu un veidu alus pudelēs Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārraudzējot apiņotu miežu vai kviešu iesala misu.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Alus
Ampērs
Ampērs (simbols: A) ir elektriskās strāvas stipruma mērvienība SI sistēmā.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Ampērs
Aršīna
Senās krievu garuma mērvienības. Aršīna šeit parādīta ar sarkanu kā izstieptas rokas garums. Aršīna, arī solis ir sena krievu garuma mērvienība, kas atbilda 28 collām, 16 veršokiem un 1,5 lokotiem ("elkoņiem").
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Aršīna
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Atoms
Bekerels
Bekerels (saīsinājums Bq) ir radioaktivitātes SI mērvienība.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Bekerels
Cēzijs
Cēzijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cs un atomskaitli 55.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Cēzijs
Celsija grāds
Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Celsija grāds
Džouls
Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība SI.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Džouls
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Diena
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Elektriskais lādiņš
Elektriskā kapacitāte
Elektriskā kapacitāte ( — 'ietilpība') ir materiālu ķermeņu (strāvas vadītāju) vai to sistēmu spēja uzkrāt elektrisko lādiņu.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Elektriskā kapacitāte
Elektriskā pretestība
Elektriskā pretestība ir visām vielām, tajā skaitā vadītājiem, piemītoša īpašība bremzēt brīvo elektronu kustību tajos.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Elektriskā pretestība
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Elektriskā strāva
Elektrovadītspēja
Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Elektrovadītspēja
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Enerģija
Farads
Farads (par godu angļu fiziķim Maiklam Faradejam) - elektriskās kapacitātes mērvienība SI sistēmā.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Farads
Franču akadēmija
Franču akadēmija ir vecākā Francijas zinātniskā iestāde, viena no piecām Francijas institūta akadēmijām.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Franču akadēmija
Franču revolūcija
Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Franču revolūcija
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Frekvence
Gaismas intensitāte
Gaismas intensitāte jeb gaismas stiprums - gaismas plūsmas attiecība pret telpas leņķi, kurā iekļauta attiecīgā plūsma.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Gaismas intensitāte
Gaismas plūsma
Spīdošs ķermenis izstaro gaismas plūsmu.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Gaismas plūsma
Garums
Garums ir priekšmeta izmērs garenvirzienā (parasti vislielākā izmēra virzienā un horizontālā virzienā).
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Garums
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Grams
Grāds (leņķis)
Vienu grādu liels leņķis ir iekrāsots sarkanā krāsā. Zilā krāsā iekrāsots 89 grādu liels leņķis. Abi sektori veido 90 grādu lielu leņķi Grāds ir plaknes leņķa mērvienība, kas parasti tiek apzīmēts ar grāda simbolu °, un ir vienāds ar 1/360 daļu no pilna leņķa.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Grāds (leņķis)
Grejs (mērvienība)
Grejs (simbols: Gy) ir jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienība SI sistēmā.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Grejs (mērvienība)
Henrijs
Henrijs (H) ir elektriskās induktivitātes mērvienība SI sistēmā, tā nosaukta par godu amerikāņu fiziķim Džozefam Henrijam.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Henrijs
Hercs
Hercs (Hz) ir periodisku procesu frekvences mērvienība.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Hercs
Induktivitāte
Induktivitāte (no — 'ierosināšana') raksturo elektriskās ķēdes daļas magnētiskās īpašības un ir uzskatāma par materiālu ķermeņu (strāvas vadītāju) vai to sistēmu spēju uzkrāt magnētisko enerģiju.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Induktivitāte
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Izotops
Jauda
Jauda — fizikāls lielums, kas raksturo veikto darbu noteiktā laika periodā.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Jauda
Kandela
Kandela (no — 'svece'; apzīmējums: cd) ir SI sistēmas gaismas stipruma mērvienība.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Kandela
Katalīze
cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Katalīze
Katals
Katals (simbols: kat) ir katalītiskās aktivitātes mērvienība SI sistēmā.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Katals
Kāpināšana
Kāpināšana ir matemātiska operācija, kas atbilst lieluma atkārtotai reizināšanai ar sevi.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Kāpināšana
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Kelvins
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Kilograms
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Krievijas Impērija
Krievijas mēru sistēma
Krievijas mēru sistēma tika lietota Krievijas impērijas, Krievijas PSFR un PSRS teritorijā no 1797.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Krievijas mēru sistēma
Kubikmetrs
Kubikmetrs ir viena no SI tilpuma mērvienībām.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Kubikmetrs
Kulons
Kulons (C) ir elektriskā lādiņa mērvienība.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Kulons
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Laiks
Lūmens
Lūmens (lm) ir SI sistēmas gaismas plūsmas mērvienība, kas ir punktveida izotropa (uz visām pusēm vienmērīgi izstarojoša) gaismas avota ar gaismas stiprumu 1 kandela dotā gaismas plūsma 1 steradiānu lielā telpiskajā leņķī.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Lūmens
Leņķis
Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Leņķis
Litrs
Kuba ar 10 cm garu malu tilpums ir 1 litrs Litrs ir tilpuma mērvienība, ko apzīmē ar "L" vai "l".
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Litrs
Lukss
Lukss (simbols: lx) ir apgaismojuma mērvienība SI sistēmā.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Lukss
Magnētiskās indukcijas plūsma
Magnētiskās indukcijas plūsmu fizikā apzīmē ar \Phi \. Magnētiskās indukcijas plūsma \Phi \ caur jebkuru patvaļīgu, slēgtu, viensakarīgu virsmu S \ vienmēr ir vienāda ar nulli.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Magnētiskās indukcijas plūsma
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Masa
Mārciņa (mērvienība)
Mārciņa (simbols: lb, lbm, lbm vai ℔) ir masas mērvienība, kuru plaši izmanto valstīs ar oficiālo angļu valodu.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Mārciņa (mērvienība)
Metriskā sistēma
Mērinstrumenti dažu metriskās sistēmas lielumu nomērīšanai. Termometrs temperatūras mērīšanai, ar svariem mēra masu, ar mērlenti — attālumu, bet ar multimetru var izmērīt strāvas stiprumu, spriegumu un pretestību Metriskā sistēma ir starptautiski atzīta decimāla mērīšanas sistēma.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Metriskā sistēma
Metroloģija
Metroloģija (no sengrieķu μέτρον — "mērs" un λόγος — "vārds, mācība") ir zinātne par mērīšanu.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Metroloģija
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Metrs
Mikroviļņi
Mikroviļņi ir elektromagnētiskais starojums ar viļņa garumu no 30 cm līdz 1 mm (frekvenci 1GHz — 300GHz) Mikroviļņi būtībā ir īsi radioviļņi, un agrāk tos nemaz nenodalīja no radioviļņiem.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Mikroviļņi
Minūte
Pulkstenis ar minūšu rādītāju, norādošu uz 14 minūtēm Minūte (cēlies no — ‘sīks, mazs’), saīsinājums — min (arī min.), ir laika vai leņķa mērvienība.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Minūte
Mols
Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Mols
Oms
Oms (Ω) ir elektriskās pretestības mērvienība SI sistēmā, tā nosaukta par godu vācu fiziķim Georgam Simonam Omam.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Oms
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Paskāls
Pēda
Vīrieša pēda. Pēda ir kājas apakšējā daļa, kas nodrošina balsta un kustības funkcijas.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Pēda
Periods
Periods ir mazākais laika intervāls, pēc kura ķermeņa kustība pilnībā atkārtojas.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Periods
Radiāns
1 radiānu liels leņķis atdala no riņķa līnijas loku, kura garums vienāds ar riņķa rādiusu. Radiāns ir SI pamatmērvienība plaknes leņķu mērīšanai, to saīsināti apzīmē ar rad.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Radiāns
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Radioaktivitāte
Sīmenss
Sīmenss ir elektrovadītspējas SI mērvienība, kas nosaukta vācu zinātnieka Vernera fon Sīmensa vārdā.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Sīmenss
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Sekunde
Spainis
Dzeltens spainis Spainis ir nošķelta konusa formas trauks, kas paredzēts šķidruma nešanai nelielos attālumos.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Spainis
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Spēks
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Spiediens
Spriegums
Starptautiska zīme, kas norāda par augsta sprieguma klātbūtni un tā bīstamību. Fizikā spriegums, potenciālu starpība jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Spriegums
Steradiāns
Steradiāna grafiskais attēlojums Steradiāns ir telpas leņķa bezdimensionāla mērvienība SI.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Steradiāns
Stops (mērvienība)
1 Rīgas stops.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Stops (mērvienība)
Stunda
Stundas apritēšana (no pulksten divpadsmitiem līdz pulksten vieniem) analogajā pulkstenī Stunda ir laika mērvienība.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Stunda
Svārstības
Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Svārstības
Telpas leņķis
Telpas leņķis ir telpas daļa, ko ierobežo no viena punkta (telpas leņķa virsotnes) izejošu staru kopums, kuri krusto kādu noteiktu virsmu.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Telpas leņķis
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Temperatūra
Tesla
Tesla (T) ir SI sistēmas magnētiskā lauka indukcijas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Tesla
Tilpums
Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Tilpums
Tonna
Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Tonna
Vats
Vats (W) ir SI sistēmas jaudas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Vats
Vielas daudzums
Vielas daudzums ir daļiņu (atomu, molekulu, jonu, brīvo radikāļu) skaits.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Vielas daudzums
Volts
Volts (V) ir elektriskā sprieguma SI mērvienība, tā nosaukta par godu itāļu fiziķim Alesandro Voltam (1745—1827).
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Volts
Zīverts
Zīverts (saīsinājums Sv) ir jonizējošā starojuma efektīvās un ekvivalentās dozas SI sistēmas mērvienība.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un Zīverts
1924. gads
1924.
Skatīt Starptautiskā mērvienību sistēma un 1924. gads
Skatīt arī
Starptautiskie standarti
- Starptautiskā mērvienību sistēma
Zināms kā SI mērvienību sistēma, SI sistēma.