49 attiecības: Anna Jagailiete, Anrī III Valuā, Ļubļinas ūnija, Žečpospolita, Žemaitija, Francija, Gdaņska, Gothards Ketlers, Grodņa, Hābsburgi, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jans Zamoiskis, Jelgava, Katoļticība, Kijiva, Kontrreformācija, Krakova, Krievija, Krievijas cariste, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuva, Lietuvas ģerbonis, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonija, Livonijas hercogi, Livonijas karš, Maksimiliāns II Hābsburgs, Mazovija, Osmaņu impērija, Pleskava, Podlases vojevodiste, Polija, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsija, Rīga, Rīgas brīvpilsēta, Sigismunds II Augusts, Sigismunds III Vāsa, Svētā Romas impērija, Transilvānija, Transilvānijas hercogiste, Ungāri, Viļņas Universitāte, Volīnijas apgabals, 1571. gads, 1576. gads.
Anna Jagailiete
Karaliene Anna Jagailiete kronēšanās laikā (Mārtiņa Kobera glezna, 1576.) Anna Jagailiete (1523—1596) bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Polijas-Lietuvas kopvalsts līdzvaldniece ar titulu "Polijas karalis" un valdnieka Stefana Batorija sieva (1575—1586).
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Anna Jagailiete · Redzēt vairāk »
Anrī III Valuā
Anrī III (dzimis, miris) bija Valuā dinastijas Francijas karalis no 1574.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Anrī III Valuā · Redzēt vairāk »
Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Ļubļinas ūnija · Redzēt vairāk »
Žečpospolita
Žečpospolita ( — 'kopvalsts, republika') ir tradicionāli lietots saīsinājums apzīmējums kopēji pārvaldītajai Polijas valstij dažādos tās attīstības posmos.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Žečpospolita · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Francija · Redzēt vairāk »
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Gdaņska · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Grodņa · Redzēt vairāk »
Hābsburgi
Hābsburgas pils tagadējā Ārgavas kantonā Šveicē (1642). Hābsburgi jeb Habsburgi ir viena no senākajām un plašākajām Eiropas karaliskajām dinastijām, kuru cilme meklējama Hābsburgas pilī tagadējās Šveices teritorijā.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Hābsburgi · Redzēt vairāk »
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Jans Zamoiskis
Jans Zamoiskis Polijas-Lietuvas kopvalsts kanclera tērpā ar lielhetmaņa zizli rokā Jans Zamoiskis kā karaļa Stefana Batorija kanclers sarkanā tērpā 1582. gada sarunās pēc uzvarētā Livonijas kara (Jans Matejko, 1872) Jans Zamoiskis jeb Jans Zamojskis (1542—1605) bija ietekmīgs 16. gadsimta Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīrs, diplomāts un rakstnieks.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Jans Zamoiskis · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Jelgava · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Kijiva · Redzēt vairāk »
Kontrreformācija
Trentas koncils Kontrreformācija bija katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Kontrreformācija · Redzēt vairāk »
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Krakova · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas ģerbonis
Lietuvas ģerbonis ir viens no Lietuvas simboliem.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Lietuvas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Maksimiliāns II Hābsburgs
Maksimiliāns II (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1564.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Maksimiliāns II Hābsburgs · Redzēt vairāk »
Mazovija
Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Mazovija · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Pleskava · Redzēt vairāk »
Podlases vojevodiste
Podlases vojevodiste jeb Podlahijas vojevodiste (Województwo podlaskie) ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Podlases vojevodiste · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Prūsija · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Transilvānija
Transilvānija Rumānijā un Eiropā Transilvānija (vai Transilvania, — 'aizmežu zeme') ir vēsturisks reģions Eiropā, mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, ko pārsvarā apdzīvo rumāņi un ungāri.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Transilvānija · Redzēt vairāk »
Transilvānijas hercogiste
Transilvānijas hercogiste (vai Transilvania, — 'aizmežu zeme') bija daļēji no Osmaņu impērijas atkarīga valsts mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, Transilvānijā.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Transilvānijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Ungāri · Redzēt vairāk »
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Viļņas Universitāte · Redzēt vairāk »
Volīnijas apgabals
Volīnijas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un Volīnijas apgabals · Redzēt vairāk »
1571. gads
1571.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un 1571. gads · Redzēt vairāk »
1576. gads
1576.
Jaunums!!: Stefans Batorijs un 1576. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Batorijs, Batory, Stefan Batory, Stephen Báthory.