Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Džakobini—Cinnera komēta, Ekliptika, Gravitācijas manevrs, Haleja armāda, Haleja komēta, Hidrazīns, Japāna, Nesējraķete, Sakigake, Saule, Saules vējš, Sensors, Starpplanētu zonde, Tempela—Tatla komēta, Ultravioletais starojums, Zeme, Zvaigzne, 1987. gads.
Džakobini—Cinnera komēta
Džakobini—Cinnera komēta (oficiālais apzīmējums 21P/Giacobini-Zinner) ir periodiskā komēta, kuru Ūdensvīra zvaigznājā atklāja franču astronoms Mišels Džakobini (Michel Giacobini).
Jaunums!!: Suisei un Džakobini—Cinnera komēta · Redzēt vairāk »
Ekliptika
Animācija, kas rāda, kā Saule projicējas uz debess sfēras Ekliptika (— 'aptumsums') ir debess sfēras pilnais riņķis — gada laikā Saules centra veiktais no Zemes redzamais ceļš.
Jaunums!!: Suisei un Ekliptika · Redzēt vairāk »
Gravitācijas manevrs
Gravitācijas manevrs ir kosmiskā aparāta kustības paātrināšana, palēnināšana vai virziena maiņa debess ķermeņu gravitācijas spēku ietekmē.
Jaunums!!: Suisei un Gravitācijas manevrs · Redzēt vairāk »
Haleja armāda
Haleja armāda ir apzīmējums kosmisko aparātu grupai, kurus nosūtīja pētīt Haleja komētu, kad tā pietuvojās.
Jaunums!!: Suisei un Haleja armāda · Redzēt vairāk »
Haleja komēta
Haleja komēta (oficiālais apzīmējums 1P/Halley) ir periodiskā komēta, kuru var redzēt ik pēc 75 — 76 gadiem.
Jaunums!!: Suisei un Haleja komēta · Redzēt vairāk »
Hidrazīns
Hidrazīns (N2H4) ir bezkrāsains, higroskopisks šķidrums ar asu smaku, šķīst ūdenī, spirtos, tvaiki ar gaisu veido eksplozīvu maisījumu; toksisks.
Jaunums!!: Suisei un Hidrazīns · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Suisei un Japāna · Redzēt vairāk »
Nesējraķete
Nesējraķete — kosmiskais nesējs, raķete, kuru izmanto kā transportlīdzekli kosmisko lidaparātu ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
Jaunums!!: Suisei un Nesējraķete · Redzēt vairāk »
Sakigake
Sakigake (さきがけ), arī MS-T5, arī Pioneer bija Japānas pirmā starpplanētu zonde.
Jaunums!!: Suisei un Sakigake · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Suisei un Saule · Redzēt vairāk »
Saules vējš
Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.
Jaunums!!: Suisei un Saules vējš · Redzēt vairāk »
Sensors
Kustības sensors Sensors (no — 'sajūta') jeb devējs ir mērpārveidotājs vai ierīce, kas tieši uztver mērījamo lielumu (piemēram, spiedienu, temperatūru, deformāciju, spriegumu, gaismas daudzumu, vielas stāvokli) un veido tā vērtībām atbilstošu signālu virkni.
Jaunums!!: Suisei un Sensors · Redzēt vairāk »
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Jaunums!!: Suisei un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »
Tempela—Tatla komēta
Tempela—Tatla komētu (oficiālais apzīmējums 55P/Tempel-Tuttle) neatkarīgi viens no otra atklāja vācu astronoms Ernsts Tempels (Ernst Tempel) un amerikāņu astronoms Horass Pernels Tatls.
Jaunums!!: Suisei un Tempela—Tatla komēta · Redzēt vairāk »
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Jaunums!!: Suisei un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Suisei un Zeme · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Suisei un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
1987. gads
1987.
Jaunums!!: Suisei un 1987. gads · Redzēt vairāk »
