30 attiecības: Airkāji, Antarktīda, Augi, Ausroņi, Enaliarktīdi, Hiēnu dzimta, Jūra, Jenotu dzimta, Kaķveidīgie, Koks, Kontinents, Latīņu valoda, Lāčsuņu dzimta, Lāču dzimta, Lielā panda, Mazo pandu dzimta, Nags, Okeāns, Paleocēns, Pasaule, Plēsēji, Roņi, Sermuļu dzimta, Sermuļu virsdzimta, Skunksi, Suņlāču dzimta, Suņu dzimta, Valzirgs, Visēdāji, Zobi.
Airkāji
Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Jaunums!!: Suņveidīgie un Airkāji · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Suņveidīgie un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Suņveidīgie un Augi · Redzēt vairāk »
Ausroņi
Ausroņi jeb ausainie roņi, ausroņu dzimta (Otariidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju dzimtām.
Jaunums!!: Suņveidīgie un Ausroņi · Redzēt vairāk »
Enaliarktīdi
Enaliarktīdi (Enaliarctos) ir aizvēsturisku dzīvnieku vienīgā zināmā ģints enaliarktīdu dzimtā (Enaliarctidae).
Jaunums!!: Suņveidīgie un Enaliarktīdi · Redzēt vairāk »
Hiēnu dzimta
Hiēnu dzimtas (Hyaenidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.
Jaunums!!: Suņveidīgie un Hiēnu dzimta · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Suņveidīgie un Jūra · Redzēt vairāk »
Jenotu dzimta
Jenotu dzimtas (Procyonidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Suņveidīgie un Jenotu dzimta · Redzēt vairāk »
Kaķveidīgie
Kaķveidīgie, kaķveidīgo apakškārtas (Feliformia) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas (Carnivora).
Jaunums!!: Suņveidīgie un Kaķveidīgie · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Suņveidīgie un Koks · Redzēt vairāk »
Kontinents
Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.
Jaunums!!: Suņveidīgie un Kontinents · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Suņveidīgie un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Lāčsuņu dzimta
Lāčsuņi ir izmirusi, aizvēsturiska plēsēju kārtas (Carnivora) dzimta, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Jaunums!!: Suņveidīgie un Lāčsuņu dzimta · Redzēt vairāk »
Lāču dzimta
Lāču dzimtas (Ursidae) dzīvnieki ir lieli plēsēju kārtas zīdītāji, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia), un ir tuvi radinieki airkājiem (Pinnipedia).
Jaunums!!: Suņveidīgie un Lāču dzimta · Redzēt vairāk »
Lielā panda
Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Suņveidīgie un Lielā panda · Redzēt vairāk »
Mazo pandu dzimta
Mazo pandu dzimtas (Ailuridae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Suņveidīgie un Mazo pandu dzimta · Redzēt vairāk »
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Jaunums!!: Suņveidīgie un Nags · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Suņveidīgie un Okeāns · Redzēt vairāk »
Paleocēns
Paleocēns (— "sens" + — "jauns") ir paleogēna perioda pirmā epoha ar kuru sākas kainozojs.
Jaunums!!: Suņveidīgie un Paleocēns · Redzēt vairāk »
Pasaule
Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.
Jaunums!!: Suņveidīgie un Pasaule · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Suņveidīgie un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Jaunums!!: Suņveidīgie un Roņi · Redzēt vairāk »
Sermuļu dzimta
Sermuļu dzimtas jeb caunu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Suņveidīgie un Sermuļu dzimta · Redzēt vairāk »
Sermuļu virsdzimta
Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) ir viena no suņveidīgo apakškārtas (Caniformia) plēsēju virsdzimtām, kas apvieno 4 dzimtas.
Jaunums!!: Suņveidīgie un Sermuļu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Skunksi
Skunksi, skunksu dzimtas (Mephitidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Suņveidīgie un Skunksi · Redzēt vairāk »
Suņlāču dzimta
Suņlāči ir izmirusi, aizvēsturiska plēsēju kārtas (Carnivora) dzimta, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Jaunums!!: Suņveidīgie un Suņlāču dzimta · Redzēt vairāk »
Suņu dzimta
Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.
Jaunums!!: Suņveidīgie un Suņu dzimta · Redzēt vairāk »
Valzirgs
Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Suņveidīgie un Valzirgs · Redzēt vairāk »
Visēdāji
Kraukļi ir visēdāji. Visēdāji ir sugas, kas ikdienā pārtiek no augiem un dzīvniekiem.
Jaunums!!: Suņveidīgie un Visēdāji · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Suņveidīgie un Zobi · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Caniformia, Suņveidīgo apakškārta.