Satura rādītājs
167 attiecības: Akmeņogles, Anglija, Arktika, Arktikugoļ, Augājs, Aviācija, Špicbergena, Ģipsis, Ūlava V Zeme, Īsfjords, Ķīna (reģions), Ņūtona kalns, Baranuvka, Barbarosa (plāns), Barenca jūra, Barenca sala, Barencburga, Brīvā ekonomiskā zona, Bruņuzivis, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Cirkonijs, Dabas aizsardzība, Dānija, Delfīni, Demilitarizēta zona, Devons, Dolomīts, Dziedātājputni, Edža sala, Eiropa, Finnmarka, Fosilijas, Franča Jozefa Zeme, Francija, Gājputni, Gliemenes, Gneiss, Golfa straume, Granīts, Grauzēji, Grenlande, Grenlandes jūra, Haudegene, Hūpene, Hūpenradio, Hūrnsunna, Hērvighamna, Holande, Ieži, ... Izvērst indekss (117 vairāk) »
- Norvēģijas administratīvais iedalījums
Akmeņogles
Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.
Skatīt Svalbāra un Akmeņogles
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Skatīt Svalbāra un Anglija
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Skatīt Svalbāra un Arktika
Arktikugoļ
Arktikugoļ vai Valsts trests «Arktikugoļ» ir Krievijas kalnrūpniecības uzņēmums, kas savas aktivitātes veic Norvēģijai piederošajā Svalbāras arhipelāgā.
Skatīt Svalbāra un Arktikugoļ
Augājs
Augājs jeb veģetācija (no vegetare — 'augt') vispārīgā izpratnē apzīmē augu valsti, kas klāj zemes virskārtu kādā reģionā.
Skatīt Svalbāra un Augājs
Aviācija
Aviācija ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots lidaparāts, cilvēks, organizācijas un lidsabiedrības.
Skatīt Svalbāra un Aviācija
Špicbergena
Špicbergena, agrāk arī Rietumšpicbergena, ir Norvēģijai piederoša sala Arktikā, lielākā no Svalbāras arhipelāgas salām.
Skatīt Svalbāra un Špicbergena
Ģipsis
herbertsmitīta — piejaukumu Ģipsis (no (mageirévo) — 'vārīt', atsaucoties uz kalcinēšanu) ir izplatīts, ļoti mīksts minerāls — kalcija sulfāta dihidrāts.
Skatīt Svalbāra un Ģipsis
Ūlava V Zeme
Ūlava V Zeme ir neapdzīvots dabas apgabals Špicbergenas austrumos, Svalbārā.
Skatīt Svalbāra un Ūlava V Zeme
Īsfjords
Isfjords (— ‘ledus fjords’) ir fjords Špicbergenas salas rietumos, Svalbārā.
Skatīt Svalbāra un Īsfjords
Ķīna (reģions)
Ķīna (piņjiņs: Zhōngguó) ir kultūras reģions, sena civilizācija un atkarībā no perspektīvas nacionāla vai daudznacionāla saimnieciska vienība plašā teritorijā Austrumāzijā.
Skatīt Svalbāra un Ķīna (reģions)
Ņūtona kalns
Ņūtona kalns ir kalns Svalbārā, Špicbergenas salas un visa arhipelāga augstākā virsotne.
Skatīt Svalbāra un Ņūtona kalns
Baranuvka
Baranuvka vai Stanislava Baranovska polārstacija Špicbergenā, arī Verenhusa, ir vasaras sezonas Polijas polārstacija Arktikā.
Skatīt Svalbāra un Baranuvka
Barbarosa (plāns)
"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Svalbāra un Barbarosa (plāns)
Barenca jūra
Barenca jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga jūra ziemeļos no Norvēģijas un Krievijas Eiropas daļas.
Skatīt Svalbāra un Barenca jūra
Barenca sala
Barenca sala ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, ceturtā lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.
Skatīt Svalbāra un Barenca sala
Barencburga
Barencburga ir kalnraču ciemats Svalbārā, arhipelāga otra lielākā apdzīvotā vieta.
Skatīt Svalbāra un Barencburga
Brīvā ekonomiskā zona
Brīvā ekonomiskā zona ir speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) paveids, kurās saimnieciskajai darbībai netiek piemēroti nodokļi vai arī tie ir ļoti zemi.
Skatīt Svalbāra un Brīvā ekonomiskā zona
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Skatīt Svalbāra un Bruņuzivis
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Skatīt Svalbāra un Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas vasaras laiks
Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.
Skatīt Svalbāra un Centrāleiropas vasaras laiks
Cirkonijs
Cirkonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Zr un atomskaitli 40.
Skatīt Svalbāra un Cirkonijs
Dabas aizsardzība
Liela uzmanība ir pievērsta Hopetoun Falls (Austrālija) dabisko īpašību saglabāšanai, vienlaikus nodrošinot piekļuvi apmeklētājiem. Dabas aizsardzība ir vides zinātnes apakšnozare, kas pēta un izstrādā ieteikumus dabas daudzveidības, unikālu dabas pieminekļu un visas biosfēras aizsardzībai uz dažādu cilvēka saimnieciskās darbības ietekmju fona.
Skatīt Svalbāra un Dabas aizsardzība
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Svalbāra un Dānija
Delfīni
Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.
Skatīt Svalbāra un Delfīni
Demilitarizēta zona
Demilitarizēta zona (DMZ) ir apvidus, kurā saskaņā ar līgumu vai vienošanos starp valstīm, militārajiem spēkiem vai konkurējošām pusēm ir aizliegtas militārās struktūras, aktivitātes vai personāls.
Skatīt Svalbāra un Demilitarizēta zona
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Skatīt Svalbāra un Devons
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Skatīt Svalbāra un Dolomīts
Dziedātājputni
Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.
Skatīt Svalbāra un Dziedātājputni
Edža sala
Edža sala ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, trešā lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.
Skatīt Svalbāra un Edža sala
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Svalbāra un Eiropa
Finnmarka
Finnmarka ir viena no 18 Norvēģijas filkēm.
Skatīt Svalbāra un Finnmarka
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Skatīt Svalbāra un Fosilijas
Franča Jozefa Zeme
Franča Jozefa Zeme ir arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā ziemeļos no Novaja Zemļas, un austrumos no Svalbāras.
Skatīt Svalbāra un Franča Jozefa Zeme
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Svalbāra un Francija
Gājputni
Mazā gaura (''Mergellus albellus'') Gājputni ir putni, kas veic regulāras un kalendārā laika ziņā samērā noteiktas sezonālās migrācijas no ligzdošanas vietām uz diezgan pastāvīgām un attālām ziemošanas vietām.
Skatīt Svalbāra un Gājputni
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Skatīt Svalbāra un Gliemenes
Gneiss
Gneiss Gneiss (no) ir metamorfs iezis, kuru veidojošie minerāli ir plagioklazs, kvarcs, kālija laukšpats (mikroklīns un ortoklazs); mazākā mērā biotīts, muskovīts, piroksēns, granāts u.c. Nosaukums, iespējams, cēlies no sakšu kalnraču termina, ar ko apzīmēti tukši, rūdas pavadošie ieži.
Skatīt Svalbāra un Gneiss
Golfa straume
Atlantijas okeāna ūdens virsējā slāņa temperatūras sadalījums pie Ziemeļamerikas krastiem. Var saskatīt Golfa straumes plūsmu Golfa straume (— ‘Līča straume’) ir silta un strauja okeāna straume Atlantijas okeāna ziemeļos, kas veidojas pie Floridas krastiem saplūstot kopā Floridas straumei no Meksikas līča ar Antiļu straumi.
Skatīt Svalbāra un Golfa straume
Granīts
Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).
Skatīt Svalbāra un Granīts
Grauzēji
Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.
Skatīt Svalbāra un Grauzēji
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Skatīt Svalbāra un Grenlande
Grenlandes jūra
Grenlandes jūra (dāņu un) ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra.
Skatīt Svalbāra un Grenlandes jūra
Haudegene
Haudegene (— ‘kara zirgs’) bija Vācijas Kriegsmarine un Luftwaffe slepena meteostacija Arktikā 2.
Skatīt Svalbāra un Haudegene
Hūpene
Hūpene, saukta arī Hopena vai Cerības sala, ir klinšaina sala Barenca jūrā uz dienvidaustrumiem no Svalbāras, pie kuras tā pieder administratīvi.
Skatīt Svalbāra un Hūpene
Hūpenradio
Hūpenradio vai Hūpenes meteroloģiskā stacija (Hopen meterologiske stasjon) ir Norvēģijas vissezonas meteostacija Arktikā.
Skatīt Svalbāra un Hūpenradio
Hūrnsunna
Polijas Stanislava Sedlecka Hūrnsunnas polārstacija, dažkārt arī Īsbjērnhamna, ir vissezonas polārstacija Arktikā.
Skatīt Svalbāra un Hūrnsunna
Hērvighamna
Hērvighamna, arī Bjērnejaradio (Björnøya Radio) vai Lāču salas meteroloģiskā stacija (Bjørnøya Meteorologiske Stasjon), ir Norvēģijas vissezonas meteostacija Arktikā.
Skatīt Svalbāra un Hērvighamna
Holande
Ziemeļholandes un Dienvidholandes provinces Nīderlandes kartē Holande ir ģeogrāfisks reģions Nīderlandes rietumos.
Skatīt Svalbāra un Holande
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Skatīt Svalbāra un Ieži
Ienākuma nodoklis Latvijā
Ienākuma nodoklis ir nodoklis, ar ko apliek fizisku vai juridisku personu gūtos ienākumus.
Skatīt Svalbāra un Ienākuma nodoklis Latvijā
Iguanodons
Iguanodoni ir cerapodu apakškārtas ģints dinozauri.
Skatīt Svalbāra un Iguanodons
Islandieši
Islandieši ir Islandes pamatiedzīvotāji.
Skatīt Svalbāra un Islandieši
ISO 3166-1
Standarts ISO 3166-1, kas ir daļa no ISO 3166 standarta, nodrošina valstu un teritoriju nosaukumu kodus un to izplata Starptautiskā standartu organizācija (ISO).
Skatīt Svalbāra un ISO 3166-1
Jūras putns
''Tumšais zīriņš'' (''Onychoprion fuscatus''), viena no jūras putnu sugām Jūras putni ir putni, kas pielāgojušies dzīvei jūras vidē.
Skatīt Svalbāra un Jūras putns
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Skatīt Svalbāra un Jūras zīdītāji
Jūras zīriņš
Jūras zīriņš (Sterna paradisaea) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga.
Skatīt Svalbāra un Jūras zīriņš
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Skatīt Svalbāra un Jura (periods)
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Skatīt Svalbāra un Kaļķakmens
Kalcija sulfāts
Kalcija sulfāts (CaSO4) ir balta, kristāliska viela, kas slikti šķīst ūdenī.
Skatīt Svalbāra un Kalcija sulfāts
Kalipsobīene
Kalipsobīene vai Marijas Kirī-Sklodovskas universitātes polārstacija ir vasaras sezonas Polijas polārstacija Arktikā.
Skatīt Svalbāra un Kalipsobīene
Kalmāri
Kalmāri (Teuthida) ir desmitkājveidīgo virskārtai (Decapodiformes) piederoša galvkāju (Cephalopoda) kārta, kurā ietilpst apmēram 350 sugas.
Skatīt Svalbāra un Kalmāri
Kalnrūpniecība
vara raktuves Čīlē Kalnrūpniecība ir rūpniecības nozare, kurā nodarbojas ar derīgo izrakteņu ieguvi, kā arī ar to izpēti un bagātināšanu.
Skatīt Svalbāra un Kalnrūpniecība
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Skatīt Svalbāra un Karbons
Kongseja
Kongseja (— 'Karaļa sala') ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā.
Skatīt Svalbāra un Kongseja
Kongsfjords
Kongsfjords (— ‘karaļa fjords’) ir fjords Špicbergenas salas ziemeļrietumos, Svalbārā.
Skatīt Svalbāra un Kongsfjords
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Svalbāra un Krievija
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Skatīt Svalbāra un Krievijas pilsoņu karš
Kristiāns IV
Kristiāns IV (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1588.
Skatīt Svalbāra un Kristiāns IV
Kvartārs
Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.
Skatīt Svalbāra un Kvartārs
Kviteja
Kviteja (— ‘Baltā sala’) ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, piektā lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.
Skatīt Svalbāra un Kviteja
Lāču sala
Lāču sala ir Norvēģijai piederoša sala Barenca jūrā no Nordkapa un no Svalbāras, pie kuras tā pieder administratīvi.
Skatīt Svalbāra un Lāču sala
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Skatīt Svalbāra un Ledājs
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Skatīt Svalbāra un Ledus laikmets
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Skatīt Svalbāra un Leduslācis
Longjērbīene
Longjērbīene ir Norvēģijas valdījuma Svalbāras lielākā apdzīvotā vieta un tās administratīvais centrs.
Skatīt Svalbāra un Longjērbīene
Magmatiskie ieži
Granīts ir viens no magmatiskajiem iežiem Magmatiskie ieži ir ieži, kas veidojas no magmas.
Skatīt Svalbāra un Magmatiskie ieži
Marmors
Marmors Marmors (— ‘spīguļot, spīdēt’) ir metamorfais iezis, viena no kaļķakmens formām, kuru galvenokārt veido kalcīts, CaCO3.
Skatīt Svalbāra un Marmors
Mazais alks
Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.
Skatīt Svalbāra un Mazais alks
Mākslīgais pavadonis
Zemes novērošanas mākslīgais pavadonis - ERS 2. Mākslīgais pavadonis ir mākslīgi radīts kosmiskais aparāts, kas pa noslēgtu orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni, piemēram, ap Zemi, Mēnesi utt.
Skatīt Svalbāra un Mākslīgais pavadonis
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Skatīt Svalbāra un Māls
Mūžīgais sasalums
Mūžīgā sasaluma zona kartē iekrāsota violetā krāsā Mūžīgais sasalums ir sauszemes daļa, kurā vairāku gadu laikā neizkūst un saglabājas ledus.
Skatīt Svalbāra un Mūžīgais sasalums
Metamorfie ieži
Kvarcīts ir viens no metamorfajiem iežiem Metamorfie ieži ir ieži, kas metamorfisma procesā veidojušies no nogulumiežiem, magmatiskiem iežiem un no vecākiem metamorfiem iežiem.
Skatīt Svalbāra un Metamorfie ieži
Meteostacija
Meteostacija Viktorijā, Austrālijā Meteostacija — dažādu meteoroloģisko mērinstrumentu kopums meteoroloģisko datu izmērīšanai un laikapstākļu novērošanai.
Skatīt Svalbāra un Meteostacija
Muskusvērsis
Muskusvērsis (Ovibos moschatus) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga muskusvēršu ģintī (Ovibos).
Skatīt Svalbāra un Muskusvērsis
Nīolesunna
Nīolesunna (Ny-Ålesund — ‘Jaunā Olesunna’) ir pētniecības pilsētiņa Svalbārā.
Skatīt Svalbāra un Nīolesunna
Nūrlanne
Nūrlanne ir viena no 18 Norvēģijas filkēm.
Skatīt Svalbāra un Nūrlanne
Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija
Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija Špicbergenā, dažkārt arī Hahuta (Hahut) vai pēc abreviētā universitātes nosaukuma UMK, ir vasaras sezonas Polijas polārstacija Arktikā.
Skatīt Svalbāra un Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Skatīt Svalbāra un Norvēģija
Norvēģijas administratīvais iedalījums
Norvēģijas novietojums Norvēģijas administratīvo iedalījumu veido no 18 filkes (norvēģu: fylker).
Skatīt Svalbāra un Norvēģijas administratīvais iedalījums
Norvēģijas filkes
Norvēģija ir sadalīta 18 filkēs Filke ir Norvēģijas administratīvā iedalījuma pirmā līmeņa vienība.
Skatīt Svalbāra un Norvēģijas filkes
Norvēģijas Polārais institūts
Trumsē. Karalienes Modas Zemē. Norvēģijas Polārais institūts ir Norvēģijas galvenā valsts institūcija polārās izpētes jomā.
Skatīt Svalbāra un Norvēģijas Polārais institūts
Norvēģu jūra
Norvēģu jūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra, atrodas okeāna ziemeļu daļā starp Skandināvijas pussalu un Grenlandes jūru.
Skatīt Svalbāra un Norvēģu jūra
Norwegian Air Shuttle
Norwegian (oficiāli Norwegian Air Shuttle) ir Norvēģijas lidsabiedrība.
Skatīt Svalbāra un Norwegian Air Shuttle
Novaja Zemļa
Novaja Zemļa ( — ‘Jaunā zeme’) ir Krievijas Federācijai piederošs salu arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā starp Barenca un Karas jūrām.
Skatīt Svalbāra un Novaja Zemļa
Optiskā šķiedra
Optiskās šķiedras Optiskā šķiedra ir caurspīdīga, elastīga dielektriska materiāla šķiedra, kas izgatavota, stiepjot stiklu (silīcija dioksīdu) vai plastmasu diametrā, kas ir nedaudz biezāka nekā cilvēka mats.
Skatīt Svalbāra un Optiskā šķiedra
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Skatīt Svalbāra un Ordoviks
Oslo
Oslo ir pilsēta Norvēģijas dienvidaustrumos, osta pie Ziemeļjūras Oslofjorda.
Skatīt Svalbāra un Oslo
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Svalbāra un Padomju Savienība
Pakledus
Atlantijas okeāna ziemeļdaļā Pakledus ir peldošs jūras ledus, kas veidojies, sasalstot jūras ūdenim, pastāvējis ne mazāk kā divu gadu ciklus un sasniedzis vismaz biezumu.
Skatīt Svalbāra un Pakledus
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Skatīt Svalbāra un Paleozojs
Pangeja
Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.
Skatīt Svalbāra un Pangeja
Pētniecība
laboratorijās Pētniecība jeb pētīšana ir abstrakts jēdziens, kuru var definēt kā zināšanu meklēšanu vai jebkādu sistemātisku izmeklēšanu, izmantojot zinātniskas metodes, lai konstatētu jaunus faktus, atrisinātu kādu problēmu, pierādītu jaunas idejas vai attīstītu jaunas teorijas.
Skatīt Svalbāra un Pētniecība
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Skatīt Svalbāra un Perms
Petuniabukta
Ādama Mickeviča universitātes polārstacija, zināma arī kā Petuniabukta vai pēc abreviatūras AMUPS, ir vasaras sezonas Polijas polārstacija Arktikā.
Skatīt Svalbāra un Petuniabukta
Pievienotās vērtības nodoklis
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
Skatīt Svalbāra un Pievienotās vērtības nodoklis
Piramidene
Piramidene vai Piramida ir pamests kalnraču ciemats Svalbārā.
Skatīt Svalbāra un Piramidene
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Svalbāra un Pirmais pasaules karš
Pirmskembrijs
Pirmskembrija periods (arī prekembrijs) vai kriptozojs (no — ‘slēpts’ un ζωή — ‘dzīve’) ir ģeoloģiskais periods, kas ietver laiku pirms fanerozoja eona.
Skatīt Svalbāra un Pirmskembrijs
Plakankalne
Kanjonlendsas nacionālajā parkā, Jūtas štatā Plakankalne jeb plato (no plat — 'plakans') ir teritorija ar relatīvi līdzenu reljefu, kas atrodas augstāk par 500 metriem virs jūras līmeņa.
Skatīt Svalbāra un Plakankalne
Polārā diena
Saule polārajā dienā Nordkapā, Norvēģijas galējos ziemeļos 6. jūnijā plkst. 0:44 Polārā diena - laika periods, kad Saule nepazūd zem horizonta ilgāk par 1 diennakti.
Skatīt Svalbāra un Polārā diena
Polārā nakts
Polārā nakts - laika periods, kad Saule neparādās virs horizonta ilgāk par 1 diennakti.
Skatīt Svalbāra un Polārā nakts
Polārie vaļi
Polārie vaļi (Balaena) ir viena no divām polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) ģintīm, kas apvieno vienu mūsdienās dzīvojošu sugu un vairākas aizvēsturiskas, izmirušas sugas.
Skatīt Svalbāra un Polārie vaļi
Polārlapsa
Polārlapsa (Vulpes lagopus) ir lapsu ģints (Vulpes) suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Skatīt Svalbāra un Polārlapsa
Polārstacija
Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.
Skatīt Svalbāra un Polārstacija
Polārzaķis
Polārzaķis (Lepus arcticus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kas ir pielāgojusies polāriem un kalnu apgabaliem.
Skatīt Svalbāra un Polārzaķis
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Svalbāra un Polija
Pomori
Pomori ir mazskaitlīga Krievijas ziemeļrietumos dzīvojoša krievu etniska grupa.
Skatīt Svalbāra un Pomori
Prinča Kārļa Zeme
Prinča Kārļa Zeme ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, sestā lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.
Skatīt Svalbāra un Prinča Kārļa Zeme
Rāmsaras konvencija
Konvencijas logo. Rāmsaras konvencija ir starptautisks līgums par nozīmīgu mitrāju saglabāšanu un ilgtspējīgu lietošanu.
Skatīt Svalbāra un Rāmsaras konvencija
Resnknābja kaira
Resnknābja kaira (Uria lomvia) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 4 pasugas.
Skatīt Svalbāra un Resnknābja kaira
Ričards Bērds
Ričards Īvlins Bērds (dzimis Vinčestrā, Virdžīnijā, miris Bostonā, Masačūsetsā) bija ASV virsnieks, aviators un polārpētnieks.
Skatīt Svalbāra un Ričards Bērds
Roalds Amundsens
Roalds Engelbregts Gravnings Amundsens (izrunā:; dzimis, miris, iespējams) bija norvēģu polārpētnieks, kas pasaules ievērību ir guvis kā pirmais, kas sasniedza Dienvidpolu, pirmais, kas veicis Ziemeļrietumu jūrasceļu starp Atlantijas okeānu un Kluso okeānu, un kā viens no pirmajiem, kas ar lidaparātu pārlidoja pāri Arktikai.
Skatīt Svalbāra un Roalds Amundsens
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Skatīt Svalbāra un Roņi
Salomons Augusts Andrē
Salomons Augusts Andrē (dzimis Grennā, miris 1897. gadā, domājams, oktobrī Svalbāras arhipelāgā) bija zviedru inženieris, gaisa kuģotājs un polārpētnieks, kurš gāja bojā, mēģinot sasniegt Ziemeļpolu gaisa balonā.
Skatīt Svalbāra un Salomons Augusts Andrē
Scandinavian Airlines
Scandinavian Airlines (SAS), agrāk Scandinavian Airlines System, ir Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas nacionālā lidsabiedrība un lielākā lidsabiedrība Skandināvijā.
Skatīt Svalbāra un Scandinavian Airlines
Sennorvēģu valoda
Sennorvēģu, senislandiešu jeb senskandināvu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300.
Skatīt Svalbāra un Sennorvēģu valoda
Silūrs
Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).
Skatīt Svalbāra un Silūrs
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Skatīt Svalbāra un Smilšakmens
Smiltāju čakstīte
Smiltāju čakstīte jeb dūkainā čakstīte (Oenanthe isabellina) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Svalbāra un Smiltāju čakstīte
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Skatīt Svalbāra un Smiltis
Sniedze
Sniedze (Plectrophenax nivalis) ir neliela auguma Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) Latvijā ziemojoša putnu suga.
Skatīt Svalbāra un Sniedze
Sniega motocikls
Sniega motocikls ir individuāls motorizēts transportlīdzeklis braukšanai pa sniegu un ledu.
Skatīt Svalbāra un Sniega motocikls
Store Norske Spitsbergen Kulkompani
Store Norske Spitsbergen Kulkompani (SNSK) vai Store Norske ir Norvēģijas kalnrūpniecības uzņēmums, kas bāzējas un savas aktivitātes veic Norvēģijai piederošajā Svalbāras arhipelāgā.
Skatīt Svalbāra un Store Norske Spitsbergen Kulkompani
Suverenitāte
Suverenitāte ( — 'augstākā vara') ir abstrakts juridiskais jēdziens, kas apzīmē valsts augstāko varu savās iekšējās lietās, neatkarību no citām valstīm starptautiskajās attiecībās un brīvību no jebkuriem ārējiem spēkiem.
Skatīt Svalbāra un Suverenitāte
Svalbāras akts
Svalbāras Akts vai Likums par Svalbāru ir Norvēģijas likums, kas nosaka Svalbāras arhipelāga galvenos aspektus.
Skatīt Svalbāra un Svalbāras akts
Svalbāras Globālā sēklu glabātuve
Svalbāras Globālā sēklu glabātuve ir droša kultūraugu sēklu glabātuve.
Skatīt Svalbāra un Svalbāras Globālā sēklu glabātuve
Svalbāras līgums
Svalbāras līgums, sākotnēji Špicbergenas līgums, pilnā nosaukumā «Līgums starp Norvēģiju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, un Lielbritānijas aizjūras domīnijām un Zviedriju saistībā ar Špicbergenu» ir līgums, kurš nosaka Norvēģijas suverenitāti pār Svalbāras arhipelāgu Arktikā.
Skatīt Svalbāra un Svalbāras līgums
Svalbāras Longjēres lidosta
Svalbāras Longjēres lidosta ir starptautiska lidosta Norvēģijas teritorijā Svalbārā.
Skatīt Svalbāra un Svalbāras Longjēres lidosta
Svalbāras Universitātes Centrs
Svalbāras Universitātes Centrs (UNIS) ir Norvēģijas valstij piederoša augstākā mācību iestāde, kas nodarbojas ar pētniecību un nodrošina universitātes līmeņa izglītību Arktikas studijās.
Skatīt Svalbāra un Svalbāras Universitātes Centrs
Sveagruva
Sveagruva (— ‘Zviedru raktuves’) ir kalnraču ciemats Svalbārā, arhipelāga trešā lielākā apdzīvotā vieta.
Skatīt Svalbāra un Sveagruva
Svenskeja
Svenskeja (— 'Zviedru sala') ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā.
Skatīt Svalbāra un Svenskeja
Tūrisms
Jomas iela Tūrisms (no tour — ‘ceļojums, brauciens’) ir visas personas darbības, kā rezultātā tiek veikti ceļojumi brīvajā laikā ārpus pastāvīgās dzīvesvietas, kas nav ilgāki par gadu.
Skatīt Svalbāra un Tūrisms
Trests
Trests ir uzņēmumu apvienība, kurā ietilpstošie dažādie uzņēmumi saplūduši vienā lielā kompleksā, zaudējot savu juridisko un saimniecisko patstāvību.
Skatīt Svalbāra un Trests
Triass
Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu.
Skatīt Svalbāra un Triass
Trumse
Trumse ir pilsēta Norvēģijas ziemeļos, Trumses un Finnmarkas filkes un Trumses komūnas administratīvais centrs.
Skatīt Svalbāra un Trumse
Tundra
Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.
Skatīt Svalbāra un Tundra
Umberto Nobile
Umberto Nobile (izrunā:; dzimis, miris) bija itāļu aviators, aviācijas inženieris un Arktikas pētnieks, kas pasaules ievērību guvis kā pirmais, kas ar lidaparātu pārlidoja Ziemeļpolam.
Skatīt Svalbāra un Umberto Nobile
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Skatīt Svalbāra un Vaļi
Vaļu medības
Fēru salās. Vaļu medības ir rūpnieciska vaļveidīgo jūras zīdītāju nomedīšana to ķermeņu vai ķermeņu daļu komerciālai izmantošanai vai lietošanai pārtikā.
Skatīt Svalbāra un Vaļu medības
Valzirgs
Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.
Skatīt Svalbāra un Valzirgs
Van Mijena fjords
Van Mijena fjords ir fjords Špicbergenas salas dienvidrietumos, Svalbārā.
Skatīt Svalbāra un Van Mijena fjords
Veidefjords
Veidefjords (— ‘platais fjords’) ir fjords Špicbergenas salas ziemeļos, Svalbārā, arhipelāga garākais fjords.
Skatīt Svalbāra un Veidefjords
Versaļas līgums
Versaļas līguma teksta angliskā versija Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D.
Skatīt Svalbāra un Versaļas līgums
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Skatīt Svalbāra un Vikingi
Vilems Barencs
Vilems Barencs (dzimis apmēram 1550. gadā, miris) bija nīderlandiešu navigators, kartogrāfs, pētnieks un pirmo ekspedīciju uz tālajiem ziemeļiem vadītājs.
Skatīt Svalbāra un Vilems Barencs
Vilhelma sala
Vilhelma sala ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā.
Skatīt Svalbāra un Vilhelma sala
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Skatīt Svalbāra un Zīdītāji
Ziemeļaustrumu Zeme
Ziemeļaustrumu Zeme ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, otra lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.
Skatīt Svalbāra un Ziemeļaustrumu Zeme
Ziemeļbriedis
Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).
Skatīt Svalbāra un Ziemeļbriedis
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Skatīt Svalbāra un Ziemeļeiropa
Ziemeļpols
Ziemeļpols ir vistālāk ziemeļos esošais Zemes punkts (vieta, kurā planētas iedomātā griešanās ass krusto Ziemeļu puslodes virsmu).
Skatīt Svalbāra un Ziemeļpols
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Skatīt Svalbāra un Ziemeļu Ledus okeāns
.no
.no ir Norvēģijas Interneta augstākā līmeņa domēns.
Skatīt Svalbāra un .no
.sj
.sj ir Svalbāras un Jana Majena salas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Skatīt Svalbāra un .sj
1194. gads
1194.
Skatīt Svalbāra un 1194. gads
1919. gada Parīzes miera konference
"Lielais četrinieks" Parīzes miera konferences laikā (''no kreisās uz labo, Deivids Loids Džordžs, Vitorio Orlando, Žoržs Klemanso, Vudro Vilsons'') Viena no Parīzes miera konferences sesijām Parīzes miera konference 1919.
Skatīt Svalbāra un 1919. gada Parīzes miera konference
Skatīt arī
Norvēģijas administratīvais iedalījums
Zināms kā SJM.