Satura rādītājs
58 attiecības: Absolūtā vērtība, Amplitūda, Artikulācijas vieta, Atspere, Atsperes svārsts, Belousova—Žabotinska reakcija, Berze, Brīvās krišanas paātrinājums, Cikliskā frekvence, Daba, Darbs (fizika), E (matemātiska konstante), Eksponentfunkcija, Elipse, Fizikālais svārsts, Fizikāls ķermenis, Frekvence, Fuko svārsts, Funkcija, Griezes kustība, Hormoni, Inerce, Kinētiskā enerģija, Klimata pārmaiņas, Konservatīvais spēks, Koordinātu sistēma, Kosinuss, Kvarca rezonators, Laiks, Lāzers, Leņķis, Loks (matemātika), Maiņstrāva, Masa, Matemātiskais svārsts, Materiāls punkts, Mehāniskā enerģija, Mehāniskā kustība, Naturālais logaritms, Neitronu zvaigzne, Oscilators, Paātrinājums, Periods, Plakne, Potenciālā enerģija, Riņķa līnija, Sinuss, Sistēma, Spēks, Stīgu instrumenti, ... Izvērst indekss (8 vairāk) »
Absolūtā vērtība
Absolūtās vērtības funkcijas grafiks reāliem skaitļiem. Matemātikā par reāla skaitļa a absolūto vērtību jeb moduli sauc skaitli a bez zīmes un to apzīmē ar |a|.
Skatīt Svārstības un Absolūtā vērtība
Amplitūda
right Amplitūda (— ‘plašums’) ir maksimālā absolūtā vērtība y0, ko harmoniskajās svārstībās sasniedz kāds fizikāls lielums "s" (ķermeņa novirze no līdzsvara stāvokļa, ātrums, paātrinājums, strāva), mainoties laikā "t".
Skatīt Svārstības un Amplitūda
Artikulācijas vieta
Artikulācijas vietas (pasīvās un aktīvās):1) eksolabiāla, 2) endolabiāla, 3) dentāla, 4) alveolāra, 5) postalveolāra, 6) prepalatāla, 7) palatāla, 8) velāra, 9) uvulāra, 10) faringāla, 11) glotāla, 12) epiglotāla, 13) radikāla, 14) posterodorsāla, 15) anterodorsāla, 16) lamināla, 17) apikāla, 18) subapikāla Artikulatorajā fonētikā par līdzskaņa artikulācijas vietu sauc aktīvā (kustīgā; parasti kāda no mēles daļām) un pasīvā (nekustīgā) artikulētēju saskarsmes vieta balss traktā gaisa plūsmas noslēgšanas brīdi.
Skatīt Svārstības un Artikulācijas vieta
Atspere
Atsperes thumb Atspere ir izstrādājums, kas izgatavots no elastīgas metāla stieples vai lentes un ko izmanto ierīcēs un mehānismos, kur nepieciešamas elastīgas deformācijas.
Skatīt Svārstības un Atspere
Atsperes svārsts
Atsperes svārsts ir iekārta, kurā spēku, kas cenšas ķermeni atgriezt līdzsvara stāvoklī (ja ķermenis izvirzīts no tā), rada izstiepta vai saspiesta atspere.
Skatīt Svārstības un Atsperes svārsts
Belousova—Žabotinska reakcija
Belousova—Žabotinska reakcijas norise Belousova—Žabotinska reakcija ir ciklisku ķīmisku reakciju (precīzāk, ķīmisku sistēmu) klase.
Skatīt Svārstības un Belousova—Žabotinska reakcija
Berze
Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu. Berze ir parādības, kas saistītas ar berzes spēku darbību, tie darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru.
Skatīt Svārstības un Berze
Brīvās krišanas paātrinājums
Brīvās krišanas paātrinājums ir paātrinājums, ar kādu ķermenis krīt uz Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsmu.
Skatīt Svārstības un Brīvās krišanas paātrinājums
Cikliskā frekvence
Cikliskā jeb leņķiskā frekvence ir svārstību skaits nevis sekundē, bet gan 2\pi sekundēs.
Skatīt Svārstības un Cikliskā frekvence
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Skatīt Svārstības un Daba
Darbs (fizika)
Fizikā darbs ir enerģija, ko spēka iedarbības rezultātā saņem ķermenis.
Skatīt Svārstības un Darbs (fizika)
E (matemātiska konstante)
Matemātikas konstante e ir vienīgais reālais skaitlis, kam atvasinājuma vērtība funkcijai f(x).
Skatīt Svārstības un E (matemātiska konstante)
Eksponentfunkcija
Eksponentfunkcijas y.
Skatīt Svārstības un Eksponentfunkcija
Elipse
Elipse iegūta kā konusa šķēlums ar plakni Elipse Elipse (— ‘trūkums’) ir plaknes līnija, kuras jebkura punkta attālumu līdz diviem fiksētiem punktiem summa ir konstanta.
Skatīt Svārstības un Elipse
Fizikālais svārsts
Fizikālais svārsts ir jebkurš galīgu izmēru un patvaļīgas formas fizikāls ķermenis, kas nostiprināts punktā, kas atrodas virs šī ķermeņa masas centra un ap kuru tas var brīvi rotēt.
Skatīt Svārstības un Fizikālais svārsts
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Skatīt Svārstības un Fizikāls ķermenis
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Skatīt Svārstības un Frekvence
Fuko svārsts
Fuko svārsts Valdivijā Fuko svārsts ir ierīce, ko izmanto, lai pierādītu Zemes griešanos.
Skatīt Svārstības un Fuko svārsts
Funkcija
Funkcija ir viena mainīgā atkarība no otra mainīgā, ja katrai neatkarīgā mainīgā vērtībai atbilst ne vairāk kā viena atkarīgā mainīgā vērtība.
Skatīt Svārstības un Funkcija
Griezes kustība
Gliemežpārvads — griezes kustībā atrodas gan tā gliemezis, gan zobrats Griezes kustība jeb rotācijas kustība ir absolūti cieta ķermeņa mehāniska kustība, ar kuru parasti saprot griešanos ap nekustīgu asi: visi ķermeņa punkti kustas pa riņķa līnijām, kas atrodas paralēlās plaknēs un kuru centri atrodas uz vienas griešanās ass.
Skatīt Svārstības un Griezes kustība
Hormoni
Hormoni ir bioloģiski aktīvas vielas, ko izstrādā iekšējās sekrēcijas dziedzeri un arī audi citos orgānos.
Skatīt Svārstības un Hormoni
Inerce
Inerce ir jebkura ķermeņa īpašība saglabāt relatīvu miera stāvokli, vai vienmērīgu taisnvirziena kustību, ja uz to neiedarbojas citi ķermeņi.
Skatīt Svārstības un Inerce
Kinētiskā enerģija
Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup — palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.
Skatīt Svārstības un Kinētiskā enerģija
Klimata pārmaiņas
Klimata pārmaiņas vai klimata maiņa ir izmaiņas klimatu raksturojošos rādītājos (piemēram, vidējā gaisa temperatūrā, vidējā nokrišņu daudzumā, ekstrēmu laikapstākļu biežumā), kas novērotas ilgākā laika posmā — vismaz vairākos gadu desmitos.
Skatīt Svārstības un Klimata pārmaiņas
Konservatīvais spēks
Konservatīvais spēks ir ķermeņu mijiedarbības spēks, kura iedarbībā eksistē arī potenciālā enerģija.
Skatīt Svārstības un Konservatīvais spēks
Koordinātu sistēma
Dekarta koordinātu sistēma plaknē Koordinātu sistēma ir matemātiska atskaites sistēma, ar kuras palīdzību nosaka punkta vai ķermeņa atrašanās vietu plaknē vai telpā, izmantojot skaitliskos lielumus — koordinātas.
Skatīt Svārstības un Koordinātu sistēma
Kosinuss
Par leņķa kosinusu sauc uz tā balstīta taisnleņķa trijstūra piekatetes un hipotenūzas garumu attiecību.
Skatīt Svārstības un Kosinuss
Kvarca rezonators
Kvarca rezonatora apzīmējums shēmās Kvarca rezonators ir ierīce, kas paredzēta precīzas un noturīgas frekvences maiņstrāvas stabilizēšanai.
Skatīt Svārstības un Kvarca rezonators
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Skatīt Svārstības un Laiks
Lāzers
Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.
Skatīt Svārstības un Lāzers
Leņķis
Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts.
Skatīt Svārstības un Leņķis
Loks (matemātika)
Attēlā redzami divi loki: ∪ ''DL''. Mazākā riņķa līnijas daļa ir ∪ ''DGL''.
Skatīt Svārstības un Loks (matemātika)
Maiņstrāva
Maiņstrāva ir elektriskā strāva, kuras virziens (polaritāte) un stiprums elektriskajā ķēdē laika gaitā periodiski mainās.
Skatīt Svārstības un Maiņstrāva
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Skatīt Svārstības un Masa
Matemātiskais svārsts
Svārsts ar novirzes leņķi ''θ'', ātruma ''v'' un paātrinājuma ''a'' vektoriem Matemātiskais svārsts ir idealizēts svārsts, kuru veido neizstiepjamā diegā ar neievērojamu masu iekārts materiāls punkts, kas svārstās smaguma spēka ietekmē.
Skatīt Svārstības un Matemātiskais svārsts
Materiāls punkts
svārstā iekārts masas punkts; Materiāls punkts vai masas punkts ir ķermeņa modelis mehānikā.
Skatīt Svārstības un Materiāls punkts
Mehāniskā enerģija
Fizikā mehāniskā enerģija apzīmē potenciālās un kinētiskās enerģijas summu, kas sastopamas mehānisko sistēmu komponentēs.
Skatīt Svārstības un Mehāniskā enerģija
Mehāniskā kustība
Mehāniskā kustība ir kāda ķermeņa stāvokļa maiņa telpā attiecībā pret citiem ķermeņiem.
Skatīt Svārstības un Mehāniskā kustība
Naturālais logaritms
Naturālā logaritma funkcijas grafiks. Naturālais logaritms ir logaritms, kura bāze ir skaitlis \ e, e.
Skatīt Svārstības un Naturālais logaritms
Neitronu zvaigzne
Neitronu zvaigznes uzbūves shēma Neitronu zvaigzne ir zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kurai ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums.
Skatīt Svārstības un Neitronu zvaigzne
Oscilators
Oscilators (- šūpoties, svārstīties) ir jebkura ierīce, kurā notiek svārstības, piemēram, diegā iekārts atsvars vai atspere, uz kuras novietots smags objekts.
Skatīt Svārstības un Oscilators
Paātrinājums
Paātrinājums ir ķermeņa ātruma izmaiņa laika vienībā. Paātrinājums ir ķermeņa ātruma maiņas temps.
Skatīt Svārstības un Paātrinājums
Periods
Periods ir mazākais laika intervāls, pēc kura ķermeņa kustība pilnībā atkārtojas.
Skatīt Svārstības un Periods
Plakne
Divas šķeļošas plaknes trīsdimensionālā telpā Plakne ir virsma, kas satur katru taisni, kura savieno jebkurus divus tās punktus.
Skatīt Svārstības un Plakne
Potenciālā enerģija
Potenciālā enerģija ir ķermeņa stāvokļa enerģija, kas atkarīga tikai no ķermeņu savstarpējā novietojuma.
Skatīt Svārstības un Potenciālā enerģija
Riņķa līnija
Riņķa līnija Riņķa līnija ir visu to plaknes punktu kopa, kuri atrodas vienādā attālumā no kāda fiksēta plaknes punkta.
Skatīt Svārstības un Riņķa līnija
Sinuss
Ja vienības riņķī ievelk leņķi, kura lielums ir α, tad atbilstošās pretkatetes garums ir sin α. Par leņķa sinusu sauc uz tā balstīta taisnleņķa trijstūra pretkatetes un hipotenūzas garumu attiecību.
Skatīt Svārstības un Sinuss
Sistēma
Saules sistēma Sistēma ir metožu un elementu kopums, kas savstarpējā mijiedarbībā pilda noteiktas funkcijas un/vai sasniedz noteiktus mērķus.
Skatīt Svārstības un Sistēma
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Skatīt Svārstības un Spēks
Stīgu instrumenti
Dažādi stīgu instrumenti Stīgu instrumenti, stīgskaņi jeb hordofoni ir mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir nostieptu stīgu vibrācijas.
Skatīt Svārstības un Stīgu instrumenti
Svārstības
Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.
Skatīt Svārstības un Svārstības
Svārstību kontūrs
Svārstību kontūra elektriskā shēma Svārstību kontūrs ir elektriskā ķēde, kura satur savā starpā savienotus kondensatoru un induktivitātes spoli.
Skatīt Svārstības un Svārstību kontūrs
Taisne
Dažāda slīpuma taisnes koordinātu plaknē. Sarkanā un zilā taisne ir paralēlas, zaļā taisne tās krusto. Taisne ir viens no ģeometrijas pamatelementiem.
Skatīt Svārstības un Taisne
Trajektorija
Trajektorija pēc būtības var būt pēdas sniegā, kas paliek pēc slēpotāja. Trajektorija ir līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis, precīzāk, materiāls punkts.
Skatīt Svārstības un Trajektorija
Vesels skaitlis
Veselo skaitļu kopu apzīmē ar \mathbbZ Vesels skaitlis ir skaitlis, kas var būt naturāls skaitlis, naturālo skaitļu pretējais skaitlis vai nulle.
Skatīt Svārstības un Vesels skaitlis
Virzes kustība
Virzes kustība Virzes jeb translācijas kustība ir absolūti cieta ķermeņa mehāniska kustība, kuras gaitā visi ķermeņa punkti kustas pa vienādām trajektorijām, kas ir savstarpēji paralēlas.
Skatīt Svārstības un Virzes kustība
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Skatīt Svārstības un Zemestrīce
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Skatīt Svārstības un Zvaigzne
Zināms kā Brīvās svārstības, Harmoniskas svārstības, Harmoniskās svārstības, Mehāniskās svārstības, Mehāniskās svārtības, Svārstība, Uzspiestās svārstības.