Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Talsu novads un Ventspils novads
Talsu novads un Ventspils novads ir 39 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Abava, Abavas senleja, Anno Domini, Čigāni, Baltijas jūra, Baltijas ledus ezers, Baltkrievi, Devons, Dolomīts, Grants, Igauņi, Kūdra, Krievi, Krievijas Impērija, Krusta kari, Kuldīgas novads, Kurši, Kursas zemiene, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvieši, Lietuvieši, Livonija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Māls, Piejūras zemiene, Piltenes apgabals, Pirmais pasaules karš, ..., Poļi, Polijas—Lietuvas ūnija, Smilšakmens, Stende (upe), Ugāles līdzenums, Ukraiņi, Usmas ezers, Vanema, Vācija. Izvērst indekss (9 vairāk) »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Abava un Talsu novads · Abava un Ventspils novads ·
Abavas senleja
Abavas senleja, dažkārt arī Abavas—Slocenes senleja, ir dabas apvidus Austrumkursas augstienē, veido robežjoslu starp Austrumkursas augstieni dienvidos un Ziemeļkursas augstieni ziemeļos.
Abavas senleja un Talsu novads · Abavas senleja un Ventspils novads ·
Anno Domini
Anno Domini (no ‘Kunga gadā, mūsu ērā’), latviski tiek lietots saīsinājums m. ē., ir nosaukums, ar kuru apzīmē gadus, kas tiek lietoti Jūlija un Gregora kalendārā.
Anno Domini un Talsu novads · Anno Domini un Ventspils novads ·
Čigāni
Čigāni ir tauta, kas dzīvo izkaisīti dažādās pasaules valstīs un kuru vieno čigānu valoda un kopējas tradīcijas.
Talsu novads un Čigāni · Ventspils novads un Čigāni ·
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Baltijas jūra un Talsu novads · Baltijas jūra un Ventspils novads ·
Baltijas ledus ezers
Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem) Baltijas ledus ezers bija auksts saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).
Baltijas ledus ezers un Talsu novads · Baltijas ledus ezers un Ventspils novads ·
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Baltkrievi un Talsu novads · Baltkrievi un Ventspils novads ·
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Devons un Talsu novads · Devons un Ventspils novads ·
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Dolomīts un Talsu novads · Dolomīts un Ventspils novads ·
Grants
No 5 līdz 15 mm diametra grants Grants ir iežu dēdēšanā radies irdens vai rupjgraudains nogulumiezis.
Grants un Talsu novads · Grants un Ventspils novads ·
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Igauņi un Talsu novads · Igauņi un Ventspils novads ·
Kūdra
Kūdras ieguve Vācijā Kūdra ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojas no augu paliekām purvos.
Kūdra un Talsu novads · Kūdra un Ventspils novads ·
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Krievi un Talsu novads · Krievi un Ventspils novads ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Krievijas Impērija un Talsu novads · Krievijas Impērija un Ventspils novads ·
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Krusta kari un Talsu novads · Krusta kari un Ventspils novads ·
Kuldīgas novads
Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Kuldīgas novads un Talsu novads · Kuldīgas novads un Ventspils novads ·
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Kurši un Talsu novads · Kurši un Ventspils novads ·
Kursas zemiene
Kursas zemiene ir zemiene Latvijas rietumdaļā, Kurzemes centrālajā daļā, pamatiežu ieliecē starp Rietumkursas un Austrumkursas augstieni.
Kursas zemiene un Talsu novads · Kursas zemiene un Ventspils novads ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Talsu novads · Kurzemes bīskapija un Ventspils novads ·
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Kurzemes guberņa un Talsu novads · Kurzemes guberņa un Ventspils novads ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Talsu novads · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ventspils novads ·
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Latvieši un Talsu novads · Latvieši un Ventspils novads ·
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Lietuvieši un Talsu novads · Lietuvieši un Ventspils novads ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Livonija un Talsu novads · Livonija un Ventspils novads ·
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Livonijas krusta kari un Talsu novads · Livonijas krusta kari un Ventspils novads ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Livonijas ordenis un Talsu novads · Livonijas ordenis un Ventspils novads ·
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Māls un Talsu novads · Māls un Ventspils novads ·
Piejūras zemiene
Piejūras zemiene ir dabas apgabals Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.
Piejūras zemiene un Talsu novads · Piejūras zemiene un Ventspils novads ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Piltenes apgabals un Talsu novads · Piltenes apgabals un Ventspils novads ·
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Pirmais pasaules karš un Talsu novads · Pirmais pasaules karš un Ventspils novads ·
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Poļi un Talsu novads · Poļi un Ventspils novads ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Polijas—Lietuvas ūnija un Talsu novads · Polijas—Lietuvas ūnija un Ventspils novads ·
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Smilšakmens un Talsu novads · Smilšakmens un Ventspils novads ·
Stende (upe)
Stende ir Irbes labā satekupe Ziemeļkurzemē, Talsu un Ventspils novados.
Stende (upe) un Talsu novads · Stende (upe) un Ventspils novads ·
Ugāles līdzenums
Ugāles līdzenums ir dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļos.
Talsu novads un Ugāles līdzenums · Ugāles līdzenums un Ventspils novads ·
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Talsu novads un Ukraiņi · Ukraiņi un Ventspils novads ·
Usmas ezers
Usmas ezers ir liels ezers Ventspils novada Usmas pagastā, robežojas ar Kuldīgas novadu un Talsu novadu.
Talsu novads un Usmas ezers · Usmas ezers un Ventspils novads ·
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Talsu novads un Vanema · Vanema un Ventspils novads ·
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Talsu novads un Ventspils novads ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Talsu novads un Ventspils novads
Salīdzinājums starp Talsu novads un Ventspils novads
Talsu novads ir 140 attiecības, bet Ventspils novads ir 99. Tā kā viņi ir kopīgs 39, Jaccard indekss ir 16.32% = 39 / (140 + 99).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Talsu novads un Ventspils novads. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
