Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Apsīda, Apvienotā Karaliste, Aromātiskie savienojumi, Astronomija, Astronomiskā vienība, Deep Impact, Ernsts Tempels, Gravitācija, Jūlija gads (astronomija), Jupiters (planēta), Karbonāti, Kilometrs, Marseļa, Neapbruņota acs, Orbīta, Periodiskā komēta, Sekunde, Stardust, Triecienkrāteris, Vācija, Zeme, Zvaigžņlielums, 1867. gads, 1881. gads, 2005. gads, 3. aprīlis, 4. jūlijs.
Apsīda
Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Apsīda · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Aromātiskie savienojumi
Aromātiskie savienojumi ir tādi cikliski savienojumi (visbiežāk organiski), kuru molekulām piemīt tā saucamais aromātiskums — sevišķa stabilitāte dubultsaišu mijiedarbības (rezonanses) dēļ.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Aromātiskie savienojumi · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Astronomija · Redzēt vairāk »
Astronomiskā vienība
Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »
Deep Impact
Deep Impact ir NASA starpplanētu zonde Tempela 1 komētas izpētei.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Deep Impact · Redzēt vairāk »
Ernsts Tempels
Ernsts Vilhelms Leberehts Tempels (Ernst Wilhelm Leberecht Tempel) (dzimis, miris) bija vācu astronoms un mākslinieks-grafiķis.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Ernsts Tempels · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Jūlija gads (astronomija)
Jūlija gads ir laika mērvienība astronomijā.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Jūlija gads (astronomija) · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Kilometrs · Redzēt vairāk »
Marseļa
Marseļa ir pilsēta Francijas dienvidos Vidusjūras krastā pie Ronas upes grīvas.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Marseļa · Redzēt vairāk »
Neapbruņota acs
Neabruņota acs. Neapbruņota acs ir tēlaina izteiksme, kas attiecas uz cilvēka skatīšanās uztveri bez jebkādiem palīglīdzekļiem, piemēram, bez teleskopa, binokļa, mikroskopa, lupas un citiem.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Neapbruņota acs · Redzēt vairāk »
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Orbīta · Redzēt vairāk »
Periodiskā komēta
Periodiskās komētas ir komētas, kuru apriņķošanas periods ir mazāks par 200 gadiem, vai arī tās ir novērotas šķērsojam vairāk kā vienu perihēliju, piemēram 153P/Ikeya-Zhang.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Periodiskā komēta · Redzēt vairāk »
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Sekunde · Redzēt vairāk »
Stardust
Stardust (no angļu valodas — 'zvaigžņu putekļi') ir NASA starpplanētu zonde Vilda 2 komētas un tās astes izpētei.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Stardust · Redzēt vairāk »
Triecienkrāteris
Arizonas triecienkrāteris. Triecienkrāteris (arī meteorīta krāteris) ir kosmiska ķermeņa virsmas padziļinājums, kas izveidojies, mazākam ķermenim (piemēram, meteorītam) ietriecoties virsmā.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Triecienkrāteris · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Vācija · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Zeme · Redzēt vairāk »
Zvaigžņlielums
Zvaigžņlielums ir bezdimensijas lielums, kuru izmanto astronomijā, lai raksturotu debess ķermeņu spožumu.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un Zvaigžņlielums · Redzēt vairāk »
1867. gads
1867.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un 1867. gads · Redzēt vairāk »
1881. gads
1881.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un 1881. gads · Redzēt vairāk »
2005. gads
2005.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un 2005. gads · Redzēt vairāk »
3. aprīlis
3.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un 3. aprīlis · Redzēt vairāk »
4. jūlijs
4.
Jaunums!!: Tempela 1 komēta un 4. jūlijs · Redzēt vairāk »
