Satura rādītājs
73 attiecības: Ala, Amonjaks, Argons, Astronoms, Atmosfēra, Austrālija, Cassini, Cassini-Huygens, Džons Heršels, Dienvidpols, Erozija, Gaisa mitrums, Galileja pavadoņi, Ganimēds (pavadonis), Grams, Habla kosmiskais teleskops, Huygens, Ieži, Ieleja, Jupiters (planēta), Kallisto (pavadonis), Kalnu grēda, Kelvins, Kilograms, Kilometrs, Kristiāns Heigenss, Krons, Kubikcentimetrs, Kvadrātkilometrs, Lava, Ledus, Lietus, Mākoņi, Merkurs (planēta), Metāns, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Ogļūdeņraži, Oglekļa monoksīds, Oktobris, Paātrinājums, Paskāls, Pioneer 11, Plutons (pundurplanēta), Rudens, Saturna pavadoņi, Saturns (planēta), Saule, Saules enerģija, Saules sistēma, Saules vējš, ... Izvērst indekss (23 vairāk) »
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Ala
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Amonjaks
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Argons
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Astronoms
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Atmosfēra
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Austrālija
Cassini
''Cassini'' montāžas laikā Cassini bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) kosmiskais aparāts Saturna apkārtnes izpētei, starpplanētu zondes Cassini-Huygens orbitālais aparāts.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Cassini
Cassini-Huygens
Cassini mākslinieka skatījumā Cassini-Huygens (vienkāršības dēļ saukta arī Cassini) bija sadarbības misija starp NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Itālijas Kosmosa aģentūru (IKA), lai nosūtītu zondi Saturna sistēmas izpētei.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Cassini-Huygens
Džons Heršels
Sers Džons Frederiks Viljams Heršels, Pirmais baronets Heršels (dzimis, miris) bija angļu matemātiķis, astronoms un ķīmiķis.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Džons Heršels
Dienvidpols
Dienvidpols ir vistālāk dienvidos esošais Zemes punkts.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Dienvidpols
Erozija
Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Erozija
Gaisa mitrums
Tropiskajos mežos bieži ir augsts mitruma līmenis Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku daudzums gaisā.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Gaisa mitrums
Galileja pavadoņi
Kallisto. Galileja pavadoņi ir četri Jupitera pavadoņi, kurus atklāja Galileo Galilejs.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Galileja pavadoņi
Ganimēds (pavadonis)
Ganimēds ir Jupitera pavadonis, viens no Galileja pavadoņiem.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Ganimēds (pavadonis)
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Grams
Habla kosmiskais teleskops
HST, uzņemts no ''Space Shuttle Discovery'' otrās apkopes misijas STS-82 laikā Habla kosmiskais teleskops (Hubble Space Telescope) jeb HST ir orbitālā observatorija, kas palaista un atrodas Zemā Zemes orbītā.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Habla kosmiskais teleskops
Huygens
Huygens modelis Vienīgais attēls, ko uzņēmis ''Huygens'' pēc nolaišanās uz Titāna virsmas Huygens bija Eiropas Kosmosa aģentūras starpplanētu zonde, nolaižamais aparāts Saturna pavadoņa Titāna izpētei.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Huygens
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Skatīt Titāns (pavadonis) un Ieži
Ieleja
Josemitu ieleja Kalifornijas štatā, Amerikas Savienotajās Valstīs Ieleja ir negatīva, lineāri stiepta reljefa forma, kam ir slīpums vienā virzienā un kas radusies erozijas darbības rezultātā.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Ieleja
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Jupiters (planēta)
Kallisto (pavadonis)
Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Kallisto (pavadonis)
Kalnu grēda
Himalaji — pasaulē augstākā kalnu sistēma Kalnu grēda ir kalnu virkne, kuru ierobežo zemienes vai no citām kalnu grēdām atdala ielejas, upes un kalnu pārejas.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Kalnu grēda
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Kelvins
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Skatīt Titāns (pavadonis) un Kilograms
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Kilometrs
Kristiāns Heigenss
Kristiāns Heigenss (dzimis, miris) bija ievērojams Nīderlandes fiziķis, mehāniķis, matemātiķis un astronoms.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Kristiāns Heigenss
Krons
Krons ar sirpi rokā Rubensa glezna, kurā Saturns jeb Krons apēd vienu no saviem bērniem Krons (sengrieķu valodā: Κρόνος, Krónos) sengrieķu mitoloģijā bija Urāna (debess) un Gajas (zeme) dēls.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Krons
Kubikcentimetrs
Kubikcentimetrs ir viena no tilpuma mērvienībām.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Kubikcentimetrs
Kvadrātkilometrs
Kvadrātkilometrs ir viena no SI atvasinātajām laukuma mērvienībām.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Kvadrātkilometrs
Lava
Havaju salās Lava ir magma, kas nokļuvusi virs zemes vulkānu izvirdumos.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Lava
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Ledus
Lietus
Lietus. Lietus ir viena no dabas visizplatītākajām parādībām, kas veido laikapstākļus.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Lietus
Mākoņi
'''Cumulonimbus capillatus incus''' - D mākoņu grupa. Virs mākoņiem Mākoņi Mākoņi ir atmosfēras ūdens tvaiku kondensēto produktu sakopojums sīkos ūdens pilienos vai ledus kristālos lielā daudzumā.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Mākoņi
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Merkurs (planēta)
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Metāns
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Ogļūdeņraži
Ogļūdeņraži ir organiski savienojumi, kas satur tikai oglekli un ūdeņradi.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Ogļūdeņraži
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Skatīt Titāns (pavadonis) un Oglekļa monoksīds
Oktobris
Oktobris ir gada desmitais mēnesis.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Oktobris
Paātrinājums
Paātrinājums ir ķermeņa ātruma izmaiņa laika vienībā. Paātrinājums ir ķermeņa ātruma maiņas temps.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Paātrinājums
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Paskāls
Pioneer 11
''Pioneer 11'' pirms starta Pioneer 11 (sākotnējais nosaukums Pioneer G) bija ASV starpplanētu zonde, kas veica Jupitera un Saturna pārlidojumu.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Pioneer 11
Plutons (pundurplanēta)
Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Plutons (pundurplanēta)
Rudens
Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Rudens
Saturna pavadoņi
Tabulā norādīti Saturna pavadoņi (sākot ar tuvāko planētai).
Skatīt Titāns (pavadonis) un Saturna pavadoņi
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Saturns (planēta)
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Saule
Saules enerģija
Saules starojuma Eiropas karte Saules enerģija ir enerģija, kuru Saule izstaro elektromagnētisko viļņu veidā, cilvēki galvenokārt to jūt gaismas un siltuma veidā.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Saules enerģija
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Saules sistēma
Saules vējš
Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Saules vējš
Septembris
Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Septembris
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Slāpeklis
Smogs
Singapūrā 2006. gada 7. oktobrī Smogs jeb smacenis ir viens no gaisa piesārņojuma veidiem.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Smogs
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Starpplanētu zonde
Teleskops
Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Teleskops
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Temperatūra
Titāni
Reja, Krona sieva, viens no titāniem Titāni (Titãnes) sengrieķu mitoloģijā ir spēcīga dievību rase, kas bija Gajas un Urāna pēcnācēji un valdīja tā saucamajā Zelta laikmetā.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Titāni
Tritons (pavadonis)
Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Tritons (pavadonis)
Troposfēra
Zemes troposfēra pa lidmašīnas logu. Troposfēra ir zemākais un vislabāk izpētītais Zemes atmosfēras slānis, kura vidējais augstums ir 11 km (8—10 km virs polārajiem apgabaliem, 10—12 km mērenajos platumos un 16—18 km virs tropu rajoniem).
Skatīt Titāns (pavadonis) un Troposfēra
Turbulence
cilindru Turbulence ( — 'saviļņots') ir parādība, kuras būtība ir tāda, ka šķidruma vai gāzes plūsmas intensitātes palielināšanās gadījumā plūsmā izveidojas daudzi virpuļi.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Turbulence
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Upe
Vētra
Vētra ir ļoti stiprs vējš, kura summārais ātrums 10 minūšu laikā parasti sasniedz vismaz 24 m/s, bet vēja ātrums brāzmās var sasniegt 50 un pat 100 m/s lielu ātrumu.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Vētra
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Venera (planēta)
Voyager 1
Voyager 1 ir kosmiskais aparāts, kurš paredzēts Saules sistēmas ārējo planētu un starpplanētu vides pētīšanai, viens no Voyager programmas aparātiem.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Voyager 1
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Titāns (pavadonis) un Zeme
1847. gads
1847.
Skatīt Titāns (pavadonis) un 1847. gads
1944. gads
1944.
Skatīt Titāns (pavadonis) un 1944. gads
1980. gads
1980.
Skatīt Titāns (pavadonis) un 1980. gads
1995. gads
1995.
Skatīt Titāns (pavadonis) un 1995. gads
1997. gads
1997.
Skatīt Titāns (pavadonis) un 1997. gads
2004. gads
2004.
Skatīt Titāns (pavadonis) un 2004. gads
2005. gads
2005.
Skatīt Titāns (pavadonis) un 2005. gads
2006. gads
2006.
Skatīt Titāns (pavadonis) un 2006. gads