Satura rādītājs
21 attiecības: Aktinīdi, Atomskaitlis, Gaiss, Izotops, Jenss Jākobs Bercēliuss, Keramika, Kušanas temperatūra, Magnijs, Masas skaitlis, Metāli, Neitrons, Oksidēšanas pakāpe, Plutonijs, Pussabrukšanas periods, Radioaktivitāte, Sakausējums, Tors (mitoloģija), Urāns (elements), Vērtības elektrons, Visums, Zemes garoza.
- Aktinīdi
Aktinīdi
Aktinīdi jeb aktinoīdi ir četrpadsmit ķīmisko elementu saime, kuru atomskaitļi ir no 90 līdz 103 (no torija līdz lourensijam).
Skatīt Torijs un Aktinīdi
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Skatīt Torijs un Atomskaitlis
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Skatīt Torijs un Gaiss
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Skatīt Torijs un Izotops
Jenss Jākobs Bercēliuss
Jenss Jākobs Bercēliuss (dzimis Veversundā (Väversunda), miris Stokholmā) bija zviedru ķīmiķis.
Skatīt Torijs un Jenss Jākobs Bercēliuss
Keramika
Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.
Skatīt Torijs un Keramika
Kušanas temperatūra
Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).
Skatīt Torijs un Kušanas temperatūra
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Skatīt Torijs un Magnijs
Masas skaitlis
Atoma masas skaitlis ir kodolā esošo protonu un neitronu kopīgais skaits.
Skatīt Torijs un Masas skaitlis
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Torijs un Metāli
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Skatīt Torijs un Neitrons
Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).
Skatīt Torijs un Oksidēšanas pakāpe
Plutonijs
Plutonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pu un atomskaitli 94.
Skatīt Torijs un Plutonijs
Pussabrukšanas periods
Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.
Skatīt Torijs un Pussabrukšanas periods
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Skatīt Torijs un Radioaktivitāte
Sakausējums
Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.
Skatīt Torijs un Sakausējums
Tors (mitoloģija)
"Tora kauja pret milžiem", Mortena Eskila Vinges glezna (1872). Tors (senangļu: Þunor, senaugšvācu: Punra) senskandināvu mitoloģijā ir pērkona un auglības dievs, Odina un Jerdas dēls.
Skatīt Torijs un Tors (mitoloģija)
Urāns (elements)
Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.
Skatīt Torijs un Urāns (elements)
Vērtības elektrons
Vērtības jeb valences elektrons ir atoma elektronapvalka ārējā vai ārējā un priekšpēdējā (pārejas metāliem) enerģijas līmenī esošs elektrons, kas piedalās ķīmisko saišu veidošanā ar citiem atomiem.
Skatīt Torijs un Vērtības elektrons
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Skatīt Torijs un Visums
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Skatīt Torijs un Zemes garoza
Skatīt arī
Aktinīdi
- Aktinīdi
- Aktīnijs
- Amerīcijs
- Berklijs
- Einšteinijs
- Fermijs
- Kalifornijs
- Kirijs
- Lourensijs
- Mendeļejevijs
- Neptūnijs
- Nobēlijs
- Plutonijs
- Protaktīnijs
- Torijs
- Urāns (elements)