97 attiecības: Šlēsviga-Holšteina, Ģermāņi, Ķelne, Balkānu pussala, Bādene-Virtemberga, Berlīne, Berlīnes mūris, Eiropa, Eiropas Parlaments, Esene, Ferdinands Ketlers, Ford Motor Company, Frīdrihs II Lielais, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns, Gerhards Šrēders, Hamburga, Islāms, Iterzene, Katoļticība, Konstantinopole, Kurzemes un Zemgales hercogi, Laikraksts, Latvijas turki, Manheima, Mehteru orķestris, Minhene, Mošeja, Neonacisms, Osmaņu impērija, Pirmais pasaules karš, Prūsija, Rietumvācija, Selims I, Skūtgalvji, Stambula, Turcija, Turki, Turki Apvienotajā Karalistē, Turku valoda, Vācieši, Vācija, Vācijas futbola izlase, Vīne, Vidusjūra, Ziemeļkipra, Zolingene, 15. jūnijs, 1529. gads, 1683. gads, 17. gadsimts, ..., 1731. gads, 1740. gads, 18. gadsimts, 1863. gads, 1866. gads, 19. gadsimts, 1961. gads, 1962. gads, 1963. gads, 1964. gads, 1965. gads, 1966. gads, 1967. gads, 1970. gads, 1971. gads, 1972. gads, 1973. gada naftas krīze, 1973. gads, 1974. gads, 1975. gads, 1976. gads, 1981. gads, 1982. gads, 1983. gads, 1984. gads, 1987. gads, 1988. gads, 1989. gads, 1990. gads, 1991. gads, 1992. gads, 1993. gads, 1994. gads, 1998. gads, 2000. gads, 2008. gads, 21. jūlijs, 22. novembris, 23. novembris, 26. maijs, 28. novembris, 29. maijs, 30. jūlijs, 30. jūnijs, 30. septembris, 8. decembris, 9. novembris. Izvērst indekss (47 vairāk) »
Šlēsviga-Holšteina
Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Šlēsviga-Holšteina · Redzēt vairāk »
Ģermāņi
Lielās tautu staigāšanas" (ap 100. – 400. g. m. ē) IV. gadsimtu (1913. gada rekonstrukcija) Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Ģermāņi · Redzēt vairāk »
Ķelne
Ķelne ir pilsēta Vācijas rietumos, Reinas krastos.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Ķelne · Redzēt vairāk »
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Balkānu pussala · Redzēt vairāk »
Bādene-Virtemberga
Bādene-Virtemberga ir viena no sešpadsmit federālajām zemēm Vācijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Bādene-Virtemberga · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Berlīne · Redzēt vairāk »
Berlīnes mūris
Berlīnes mūris 1986. gadā. Pa labi redzama Rietumberlīne, bet kreisajā pusē — Austrumberlīne Berlīnes mūris, oficiāli Pretfašisma aizsargvalnis (Antifaschistischer Schutzwall), bija inženierbūve, kura 28 gadus, no līdz, atdalīja Rietumberlīni no Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR jeb Austrumvācijas).
Jaunums!!: Turki Vācijā un Berlīnes mūris · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas Parlaments
Eiropas Parlamenta loma lēmumu pieņemšanas procesā. Eiropas Parlaments (saīsinājumā EP vai Eiroparlaments) ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vēlēta (vienīgā tieši ievēlētā) ES institūcija,"".
Jaunums!!: Turki Vācijā un Eiropas Parlaments · Redzēt vairāk »
Esene
Esene ir pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Rūras apgabala centrā Rūras upes krastos.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Esene · Redzēt vairāk »
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »
Ford Motor Company
Ford Motor Company jeb Ford ir ASV autobūves kompānija, kas ražo "Ford" markas automobiļus.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Ford Motor Company · Redzēt vairāk »
Frīdrihs II Lielais
Frīdrihs II Hoencollerns, saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Frīdrihs II Lielais · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms I (saukts arī par Zaldātu ķēniņu (der Soldatenkönig); dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1713.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Gerhards Šrēders
Gerhards Frics Kurts Šrēders (dzimis) ir vācu politiķis un no 1998.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Gerhards Šrēders · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Hamburga · Redzēt vairāk »
Islāms
Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Islāms · Redzēt vairāk »
Iterzene
Iterzene (izrunā:, agrākais nosaukums Ütersen) ir pilsēta Šlēsvigas-Holšteinas zemē Vācijas galējos ziemeļos, aptuveni 30 km uz ziemeļrietumiem no Hamburgas.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Iterzene · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Konstantinopole · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Turki Vācijā un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Laikraksts
Tan impērijas valsts avīze (VII gs.) Pirmā avīze latviešu valodā - "Latviešu avīzes", - sāk iznākt 1822. g. Jelgavā Laikraksts jeb avīze (no — "paziņojums") ir periodisks izdevums, uz papīra (vai cita piemērota materiāla) drukāts jaunāko ziņu, notikumu un komentāru apkopojums ar vienu nosaukumu.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Laikraksts · Redzēt vairāk »
Latvijas turki
Latvijas turki ir Latvijā dzīvojošie turki, viena no skaitliski nelielākajām Latvijas mazākumtautībām.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Latvijas turki · Redzēt vairāk »
Manheima
Manheima ir pilsēta Vācijas rietumos, Bādenē-Virtembergā, pie Nekāras ietekas Reinā.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Manheima · Redzēt vairāk »
Mehteru orķestris
''Mehteri'' maršē mūsdienās.Mehteru orķestris bija Osmaņu impērijas sauszemes karaspēka (janičāru) orķestris un tas tiek uzskatīts par vecāko bruņoto spēku orķestri pasaulē.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Mehteru orķestris · Redzēt vairāk »
Minhene
Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Minhene · Redzēt vairāk »
Mošeja
Mošeja ir islāma sekotāju reliģiskā kulta vieta.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Mošeja · Redzēt vairāk »
Neonacisms
Minhenē 2005. gadā Neonacisms ir termins, kuru attiecina uz nacionālsociālisma ideju sekotājiem pēc Otrā pasaules kara.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Neonacisms · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Prūsija · Redzēt vairāk »
Rietumvācija
Rietumvācija (vācu: Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Rietumvācija · Redzēt vairāk »
Selims I
Selims I (1470.-1520.g), zināms arī kā Selims Bargais, bija Osmāņu impērijas devītais sultāns no 1512.-1520.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Selims I · Redzēt vairāk »
Skūtgalvji
Mūsdienu skūtgalvis Skūtgalvji jeb skinhedi (no), saīsinājumā arī vienkārši skini, ir subkultūra, kas radās 20.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Skūtgalvji · Redzēt vairāk »
Stambula
Stambula (vēsturiskie nosaukumi: Bizantija, Konstantinopole, Konstantīnija) pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā (4. lielākā pilsēta pasaulē) un ir Turcijas kultūras un finanšu centrs.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Stambula · Redzēt vairāk »
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Turcija · Redzēt vairāk »
Turki
Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Turki · Redzēt vairāk »
Turki Apvienotajā Karalistē
Turku gājiens Londonas centra ielās.beja (1867 – 1922) mazmazdēls.Turki Apvienotajā Karalistē (arī Apvienotās Karalistes turki vai Lielbritānijas turki) ir Apvienotajā Karalistē dzīvojošie un dzimušie, vai citviet dzīvojošie un Apvienotajā Karalistē dzimušie turku izcelsmes iedzīvotāji.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Turki Apvienotajā Karalistē · Redzēt vairāk »
Turku valoda
Turku valoda (turku: Türkçe) ir valoda, ko prot vairāk nekā 63 miljoni cilvēku, (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par lielāko tjurku valodu pēc pratēju skaita.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Turku valoda · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas futbola izlase
Vācijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Vācijas valsti starptautiskās futbola sacensībās.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Vācijas futbola izlase · Redzēt vairāk »
Vīne
Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Vīne · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
Ziemeļkipra
Nav apraksta.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Ziemeļkipra · Redzēt vairāk »
Zolingene
Zolingene - pilsēta Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes zemē.
Jaunums!!: Turki Vācijā un Zolingene · Redzēt vairāk »
15. jūnijs
15.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 15. jūnijs · Redzēt vairāk »
1529. gads
1529.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1529. gads · Redzēt vairāk »
1683. gads
1683.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1683. gads · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
1731. gads
1731.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1731. gads · Redzēt vairāk »
1740. gads
1740.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1740. gads · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
1863. gads
1863.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1863. gads · Redzēt vairāk »
1866. gads
1866.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1866. gads · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1961. gads
1961.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1961. gads · Redzēt vairāk »
1962. gads
1962.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1962. gads · Redzēt vairāk »
1963. gads
1963.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1963. gads · Redzēt vairāk »
1964. gads
1964.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1964. gads · Redzēt vairāk »
1965. gads
1965.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1965. gads · Redzēt vairāk »
1966. gads
1966.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1966. gads · Redzēt vairāk »
1967. gads
1967.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1967. gads · Redzēt vairāk »
1970. gads
1970.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1970. gads · Redzēt vairāk »
1971. gads
1971.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1971. gads · Redzēt vairāk »
1972. gads
1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1972. gads · Redzēt vairāk »
1973. gada naftas krīze
Uzraksts "Atvainojiet... Šodien benzīna nav". Daudzas ASV degvielas uzpildes stacijas krīzes laikā tika slēgtas vai darbojās tikai darba dienās. 1973.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1973. gada naftas krīze · Redzēt vairāk »
1973. gads
1973.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1973. gads · Redzēt vairāk »
1974. gads
1974.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1974. gads · Redzēt vairāk »
1975. gads
1975.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1975. gads · Redzēt vairāk »
1976. gads
1976.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1976. gads · Redzēt vairāk »
1981. gads
1981.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1981. gads · Redzēt vairāk »
1982. gads
1982.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1982. gads · Redzēt vairāk »
1983. gads
1983.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1983. gads · Redzēt vairāk »
1984. gads
1984.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1984. gads · Redzēt vairāk »
1987. gads
1987.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1987. gads · Redzēt vairāk »
1988. gads
1988.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1988. gads · Redzēt vairāk »
1989. gads
1989.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1989. gads · Redzēt vairāk »
1990. gads
1990.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1990. gads · Redzēt vairāk »
1991. gads
1991.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1991. gads · Redzēt vairāk »
1992. gads
1992.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1992. gads · Redzēt vairāk »
1993. gads
1993.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1993. gads · Redzēt vairāk »
1994. gads
1994.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1994. gads · Redzēt vairāk »
1998. gads
1998.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 1998. gads · Redzēt vairāk »
2000. gads
2000.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 2000. gads · Redzēt vairāk »
2008. gads
2008.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 2008. gads · Redzēt vairāk »
21. jūlijs
21.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 21. jūlijs · Redzēt vairāk »
22. novembris
22.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 22. novembris · Redzēt vairāk »
23. novembris
23.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 23. novembris · Redzēt vairāk »
26. maijs
26.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 26. maijs · Redzēt vairāk »
28. novembris
28.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 28. novembris · Redzēt vairāk »
29. maijs
29.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 29. maijs · Redzēt vairāk »
30. jūlijs
30.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 30. jūlijs · Redzēt vairāk »
30. jūnijs
30.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 30. jūnijs · Redzēt vairāk »
30. septembris
30.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 30. septembris · Redzēt vairāk »
8. decembris
8.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 8. decembris · Redzēt vairāk »
9. novembris
9.
Jaunums!!: Turki Vācijā un 9. novembris · Redzēt vairāk »