80 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Alebrands, Atzele, Autine, Baltijas somi, Bērzpils, Beverīna, Burtnieki, Cēsis, Cesvaine, Drivinalds, Dzērbene, Gaujiena, Gaujienas viduslaiku pils, Gulbene, Henrijs Visendorfs, Idumeja, Igauņi, Imera, Indriķa hronika, Izborska, Jersika (valsts), Kauja pie Imeras, Koknese (valsts), Krievu valoda, Latīņu valoda, Latgaļi, Latgale, Latgaliešu valoda, Latvieši, Latviešu Indriķis, Letijas dalīšanas līgums, Lietuva, Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Lotigola, Meluks, Metimnes pilskalns, Metsepole, Mstislavs Mstislavičs, Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais), Negeste, Novgorodas kņazi, Novgorodas pirmā hronika, Ostrova (Krievija), Pagānisms, Pareizticība, Piebalga, ..., Piebalgas pils, Pitalova, Pleskava, Pleskavas ezers, Pleskavas kņazi, Polocka, Rameka, Rubene, Sakala, Satekle, Seti (etnoss), Smiltene, Tabula Rogeriana, Tālavas dalīšanas līgums, Tālivaldis, Trikāta, Turaidas evaņģēliski luteriskā baznīca, Ugaunieši, Ugaunija, Valka, Valmiera, Varibuls, Varigerbs, Veļikijnovgoroda, Vendi (Livonija), Vidzeme, Vijciems, Vilhelms no Modenas, Vladimirs Mstislavičs, Zobenbrāļu ordenis. Izvērst indekss (30 vairāk) »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Tālava un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Alebrands
Alebrands (latīņu valodā: Alebrandus, Alabrandus; 12./13. gs.), pazīstams arī kā Alabrands, Alobrands, bija katoļu garīdznieks un viens no pirmajiem misionāriem Livonijā.
Jaunums!!: Tālava un Alebrands · Redzēt vairāk »
Atzele
Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.
Jaunums!!: Tālava un Atzele · Redzēt vairāk »
Autine
Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.
Jaunums!!: Tālava un Autine · Redzēt vairāk »
Baltijas somi
Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.
Jaunums!!: Tālava un Baltijas somi · Redzēt vairāk »
Bērzpils
Bērzpils ir apdzīvota vieta Balvu novada Bērzpils pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Tālava un Bērzpils · Redzēt vairāk »
Beverīna
Beverīnas (''Beverin'') iespējamā lokalizācija Tālavas valstī (1185-1230). Beverīna jeb Bebernīne vai Bitarīna bija Tālavas latgaļu vecākā Tālivalža pils, kurā viņš valdījis līdz 1213.
Jaunums!!: Tālava un Beverīna · Redzēt vairāk »
Burtnieki
Burtnieki ir apdzīvota vieta Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.
Jaunums!!: Tālava un Burtnieki · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Tālava un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cesvaine
Cesvaine ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā 164 km no Rīgas.
Jaunums!!: Tālava un Cesvaine · Redzēt vairāk »
Drivinalds
Drivinalds jeb Drunvalds (citos Indriķa hronikas norakstos: Drunwaldus, Drunalde) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Tālava un Drivinalds · Redzēt vairāk »
Dzērbene
Dzērbene ir apdzīvota vieta Cēsu novada Dzērbenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Tālava un Dzērbene · Redzēt vairāk »
Gaujiena
Gaujiena ir apdzīvota vieta Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Tālava un Gaujiena · Redzēt vairāk »
Gaujienas viduslaiku pils
Skats uz Gaujienas baznīcu un viduslaiku pilsdrupām (18. gs.). Gaujienas pils rekonstrukcija pēc 1911. gada K. Levisa of Menāra veikto izrakumu datiem. Ar melnu krāsu iezīmēti saglabājušies mūru fragmenti. Gaujienas viduslaiku pilsdrupas ar galveno pili (b) un priekšpils ziemeļrietumu torni (c) no Broces kolekcijas (1790). Gaujienas pilsdrupas no Pauluči albuma (1830). Gaujienas viduslaiku pils, agrāk Atzeles pils (sākotnēji Adsellen, Atzel) bija Livonijas ordeņa Adzeles komtura galvenā pils 13.-14.
Jaunums!!: Tālava un Gaujienas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Jaunums!!: Tālava un Gulbene · Redzēt vairāk »
Henrijs Visendorfs
Henrijs Visendorfs, Krišjānis Barons un Fricis Brīvzemnieks, Hebensperger & Co, fotodarbnīca Rīgā Henrijs Visendorfs (dzimis Indriķis Ķiparts 1861. gada 24. (12.) martā Paltmales pagastā, miris 1916. gadā 31.augustā Sanktpēterburgā) bija latviešu tirgotājs un uzņēmējs, žurnālists, grāmatizdevējs, latviešu dainas jēdziena veidotājs un pirmais izdevējs.
Jaunums!!: Tālava un Henrijs Visendorfs · Redzēt vairāk »
Idumeja
Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).
Jaunums!!: Tālava un Idumeja · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Tālava un Igauņi · Redzēt vairāk »
Imera
Imera bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme (1208—1223) Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.
Jaunums!!: Tālava un Imera · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Tālava un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Izborska
Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.
Jaunums!!: Tālava un Izborska · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Tālava un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Imeras
Kauja pie Imeras bija viena no Livonijas krusta karu kaujām 1210.
Jaunums!!: Tālava un Kauja pie Imeras · Redzēt vairāk »
Koknese (valsts)
Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.
Jaunums!!: Tālava un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Tālava un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Tālava un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Tālava un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Tālava un Latgale · Redzēt vairāk »
Latgaliešu valoda
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.
Jaunums!!: Tālava un Latgaliešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Tālava un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu Indriķis
Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.
Jaunums!!: Tālava un Latviešu Indriķis · Redzēt vairāk »
Letijas dalīšanas līgums
Letijas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Letijas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Jaunums!!: Tālava un Letijas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Tālava un Lietuva · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Tālava un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: Tālava un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Tālava un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Tālava un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Lotigola
Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.
Jaunums!!: Tālava un Lotigola · Redzēt vairāk »
Meluks
Meluks bija viens no Tālavas vecākajiem un karavadoņiem, kas pieminēts 1219.
Jaunums!!: Tālava un Meluks · Redzēt vairāk »
Metimnes pilskalns
Metimnes pilskalns bija seno letgaļu pilskalns Tālavas teritorijā, kurā 1213./1214.
Jaunums!!: Tālava un Metimnes pilskalns · Redzēt vairāk »
Metsepole
Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.
Jaunums!!: Tālava un Metsepole · Redzēt vairāk »
Mstislavs Mstislavičs
Mstislavs Mstislavičs "Veiksmīgais" (dzimis pirms 1176. gada, miris 1228. gadā) bija Novgorodas kņazs (1210—1215, 1216-1218), vēlāk Galīcijas kņazs (1219, 1221-1226).
Jaunums!!: Tālava un Mstislavs Mstislavičs · Redzēt vairāk »
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) (ap 1143-1180) bija Novgorodas kņazs no 1179.
Jaunums!!: Tālava un Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) · Redzēt vairāk »
Negeste
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Negeste, arī Nigaste (latīņu: Negeste, Egeste) bija latgaļu Jersikas valsts pilsnovads (latīņu: castrum Negeste), kas atradās Ogres upes augšgalā.
Jaunums!!: Tālava un Negeste · Redzēt vairāk »
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Jaunums!!: Tālava un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »
Novgorodas pirmā hronika
Novgorodas pirmā hronika (krievu: Новгородская первая летопись) ir senākā Novgorodas hronika, kurā pierakstīti 1016.-1471.
Jaunums!!: Tālava un Novgorodas pirmā hronika · Redzēt vairāk »
Ostrova (Krievija)
Ostrova ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, Ostrovas rajona centrs netālu no Krievijas—Latvijas robežas.
Jaunums!!: Tālava un Ostrova (Krievija) · Redzēt vairāk »
Pagānisms
Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.
Jaunums!!: Tālava un Pagānisms · Redzēt vairāk »
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Jaunums!!: Tālava un Pareizticība · Redzēt vairāk »
Piebalga
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma). Piebalga ir viens no kultūrvēsturiskajiem novadiem Vidzemes centrālajā daļā.
Jaunums!!: Tālava un Piebalga · Redzēt vairāk »
Piebalgas pils
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma) Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Jaunums!!: Tālava un Piebalgas pils · Redzēt vairāk »
Pitalova
Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.
Jaunums!!: Tālava un Pitalova · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Tālava un Pleskava · Redzēt vairāk »
Pleskavas ezers
Pleskavas ezers ir ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas.
Jaunums!!: Tālava un Pleskavas ezers · Redzēt vairāk »
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Jaunums!!: Tālava un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Jaunums!!: Tālava un Polocka · Redzēt vairāk »
Rameka
Rameka jeb Ramēķis (tekstos: Rameko, Rameke) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Tālava un Rameka · Redzēt vairāk »
Rubene
Rubene ir apdzīvota vieta Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Jaunums!!: Tālava un Rubene · Redzēt vairāk »
Sakala
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.
Jaunums!!: Tālava un Sakala · Redzēt vairāk »
Satekle
Satekle vai Sotekle bija Vidzemes latgaļu zemes Tālavas pils un pilsnovads 13.
Jaunums!!: Tālava un Satekle · Redzēt vairāk »
Seti (etnoss)
Setu sievietes tautastērpos Seti (pašnosaukums setoq) ir neliela etniskā grupa, kas dzīvo Dienvidigaunijā un Krievijā pie Igaunijas—Krievijas robežas.
Jaunums!!: Tālava un Seti (etnoss) · Redzēt vairāk »
Smiltene
Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Tālava un Smiltene · Redzēt vairāk »
Tabula Rogeriana
''Tabula Rogeriana'' (1154) Rogera kartes apvērsums ar ziemeļiem augšpusē Tabula Rogeriana jeb Rožēra karte ( — ‘grāmata par patīkamiem ceļojumiem uz tālām zemēm’) ir viena no vikingu laikmetā tapušajām pasaules kartēm, kas apvērstā veidā attēlo Eirāzijas un Āfrikas kontinentus.
Jaunums!!: Tālava un Tabula Rogeriana · Redzēt vairāk »
Tālavas dalīšanas līgums
Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940) Tālavas dalīšanas līgums ir 1224.
Jaunums!!: Tālava un Tālavas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Tālivaldis
Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).
Jaunums!!: Tālava un Tālivaldis · Redzēt vairāk »
Trikāta
Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.
Jaunums!!: Tālava un Trikāta · Redzēt vairāk »
Turaidas evaņģēliski luteriskā baznīca
Turaidas baznīca Turaidas baznīca ir luterāņu baznīca Turaidā, Siguldā.
Jaunums!!: Tālava un Turaidas evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Ugaunieši
veru dialektos Ugaunieši jeb ugauņi bija viena no somugru maztautām, no kuras 13.—16.
Jaunums!!: Tālava un Ugaunieši · Redzēt vairāk »
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Jaunums!!: Tālava un Ugaunija · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Tālava un Valka · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Tālava un Valmiera · Redzēt vairāk »
Varibuls
Varibuls bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Tālava un Varibuls · Redzēt vairāk »
Varigerbs
Varigerbs jeb Varigribs (tekstos: Warigerbe, Warigribbe) bija viens no 13.
Jaunums!!: Tālava un Varigerbs · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Tālava un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vendi (Livonija)
Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.
Jaunums!!: Tālava un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Tālava un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vijciems
Vijciems ir apdzīvota vieta Valkas novada Vijciema pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Tālava un Vijciems · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Tālava un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Vladimirs Mstislavičs
Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs (dzimis pirms 1178. gada, miris pēc 1226. gada) bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Tālava un Vladimirs Mstislavičs · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Tālava un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »