Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Tārtiņu dzimta

Indekss Tārtiņu dzimta

Tārtiņu dzimta (Charadriidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas pieder pie bridējputnu apakškārtas.

35 attiecības: Antarktīda, Arktika, Aste, Augi, Austrālija, Ķīvīšu apakšdzimta, Ķīvītes, Bezmugurkaulnieki, Bioģeogrāfiskais apgabals, Bridējputni, Dzeltenais tārtiņš, Dzeltenie tārtiņi, Dzimumdimorfisms, Galva, Gliemji, Kakls, Knābis, Kukaiņi, Latvija, Mērenā josla, Ola, Pļava, Redze, Sauszeme, Sloku dzimta, Spārns, Stepe, Tārpi, Tārtiņi, Tārtiņu apakšdzimta, Tārtiņveidīgie, Tropi, Tundra, Upes tārtiņš, Vēžveidīgie.

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Arktika

Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Arktika · Redzēt vairāk »

Aste

Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Aste · Redzēt vairāk »

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Augi · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Austrālija · Redzēt vairāk »

Ķīvīšu apakšdzimta

Ķīvīšu apakšdzimta (Vanellinae) ir viena no divām tārtiņu dzimtas (Charadriidae) apakšdzimtām, kas apvieno 25 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Ķīvīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Ķīvītes

Ķīvītes, ķīvīšu ģints (Vanellus) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) ģints, kas apvieno 23 sugas.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Ķīvītes · Redzēt vairāk »

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Bioģeogrāfiskais apgabals

Antarktikas bioģeogrāfiskais apgabals nav parādīts. Bioģeogrāfiskais apgabals jeb bioģeogrāfiskā valstība ir vislielākā bioģeogrāfiskā Zemes virsmas iedalījuma vienība.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Bioģeogrāfiskais apgabals · Redzēt vairāk »

Bridējputni

Bridējputni (Charadrii) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) apakškārtām, kas mūsdienās, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, ir sadalījusies vairākās apakškārtās: bridējputni (Charadrii), krasta bridējputni (Chionidi), neparastie bridējputni (Thinocori) un slokveidīgie bridējputni (Scolopaci).

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Bridējputni · Redzēt vairāk »

Dzeltenais tārtiņš

Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Dzeltenais tārtiņš · Redzēt vairāk »

Dzeltenie tārtiņi

Dzeltenie tārtiņi, dzelteno tārtiņu ģints (Pluvialis) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Dzeltenie tārtiņi · Redzēt vairāk »

Dzimumdimorfisms

Fazānu tēviņš un mātīte Dzimumdimorfisms (dimorfisms no — 'divi', 'divreiz', un morphe — 'forma') ir pazīmju atšķirība starp vienas sugas mātītēm un tēviņiem.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Dzimumdimorfisms · Redzēt vairāk »

Galva

200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Galva · Redzēt vairāk »

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Gliemji · Redzēt vairāk »

Kakls

Kakls ir ķermeņa daļa, kas savieno galvu ar rumpi.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Kakls · Redzēt vairāk »

Knābis

Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Knābis · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Latvija · Redzēt vairāk »

Mērenā josla

Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Mērenā josla · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Ola · Redzēt vairāk »

Pļava

Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Pļava · Redzēt vairāk »

Redze

Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Redze · Redzēt vairāk »

Sauszeme

Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Sauszeme · Redzēt vairāk »

Sloku dzimta

Sloku dzimta (Scolopacidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Sloku dzimta · Redzēt vairāk »

Spārns

Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Spārns · Redzēt vairāk »

Stepe

Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Stepe · Redzēt vairāk »

Tārpi

Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Tārpi · Redzēt vairāk »

Tārtiņi

Tārtiņi, tārtiņu ģints (Charadrius) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) ģints, kas apvieno 31 mūsdienās dzīvojošu sugu.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Tārtiņi · Redzēt vairāk »

Tārtiņu apakšdzimta

Tārtiņu apakšdzimta (Charadriinae) ir viena no divām tārtiņu dzimtas (Charadriidae) apakšdzimtām, kas apvieno 42 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 8 ģintīs.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Tārtiņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Tārtiņveidīgie

Tārtiņveidīgie putni (Charadriiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Tārtiņveidīgie · Redzēt vairāk »

Tropi

Tropu atrašanās vieta. To ierobežo ziemeļu tropu loks un dienvidu tropu loks Tropi jeb tropiskie reģioni ir reģions ap ekvatoru, teritorija uz dienvidiem no ziemeļu tropu loka un uz ziemeļiem no dienvidu tropu loka.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Tropi · Redzēt vairāk »

Tundra

Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Tundra · Redzēt vairāk »

Upes tārtiņš

Upes tārtiņš jeb upju tārtiņš (Charadrius dubius) ir maza auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Upes tārtiņš · Redzēt vairāk »

Vēžveidīgie

Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.

Jaunums!!: Tārtiņu dzimta un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Charadriidae.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »