65 attiecības: Aizkarpatu apgabals, Akmens laikmets, Arhitektūra, Austroungārija, Austrumromas impērija, Ļviva, Ļvivas apgabals, Čerņihiva, Čerņihivas apgabals, Čerņivcu apgabals, Čerkasu apgabals, Bahčisaraja, Baltkrievija, Baroks, Bronzas laikmets, Centrāleiropa, Dižskābarži, Ekosistēma, Hābsburgi, Hersonas apgabals, Hersonēsa, Hmeļnickas apgabals, Horvātija, Igaunija, Ivanofrankivskas apgabals, Kijiva, Kijivas Pečeru klosteris, Kijivas Svētās Sofijas katedrāle, Konstantinopole, Krievija, Krima, Krimas haniste, Kristietība, Latvija, Ledus laikmets, Lietuva, Melnā jūra, Mikolajivas apgabals, Moldova, Norvēģija, Odesa, Odesas apgabals, Polija, Slovākija, Somija, Strūves ģeodēziskais loks, Sudaka, Ukraina, UNESCO, UNESCO Pasaules mantojuma saraksts, ..., Vācija, Vīns, Vidusjūra, Viduslaiki, Zaporižjas apgabals, Zviedrija, 11. gadsimts, 12. oktobris, 15. gadsimts, 16. gadsimts, 17. gadsimts, 1864. gads, 1882. gads, 19. gadsimts, 1988. gads. Izvērst indekss (15 vairāk) »
Aizkarpatu apgabals
Aizkarpatu apgabals vai Aizkarpatija ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Aizkarpatu apgabals · Redzēt vairāk »
Akmens laikmets
Akmens laikmeta darbarīki — nazis un cirvis Akmens laikmets ir senākais cilvēces attīstības posms, kad darbarīki un ieroči tika izgatavoti no akmens (it īpaši no krama), koka, kauliem un citiem dabā pieejamajiem materiāliem.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Akmens laikmets · Redzēt vairāk »
Arhitektūra
Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Arhitektūra · Redzēt vairāk »
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Austroungārija · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Ļviva
Ļviva, vēsturiski arī Ļvova un Lemberga, ir pilsēta Ukrainas rietumos apmēram 80 kilometrus no Polijas robežas.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Ļviva · Redzēt vairāk »
Ļvivas apgabals
Ļvivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Ļvivas apgabals · Redzēt vairāk »
Čerņihiva
Čerņihiva jeb Čerņigova ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabala centrs.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Čerņihiva · Redzēt vairāk »
Čerņihivas apgabals
Čerņihivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Čerņihivas apgabals · Redzēt vairāk »
Čerņivcu apgabals
Čerņivcu apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Čerņivcu apgabals · Redzēt vairāk »
Čerkasu apgabals
Čerkasu apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Čerkasu apgabals · Redzēt vairāk »
Bahčisaraja
Bahčisaraja jeb Baghčasaraja ir pilsēta Krimas Autonomajā Republikā, Bahčisarajas rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Bahčisaraja · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Baroks
Karavadžo glezna "Svētā Pētera krustā sišana" (1601) Baroks bija mākslas stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Baroks · Redzēt vairāk »
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »
Centrāleiropa
archive-url.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »
Dižskābarži
Dižskābarži (Fagus) ir dižskābaržu dzimtas ģints.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Dižskābarži · Redzēt vairāk »
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Ekosistēma · Redzēt vairāk »
Hābsburgi
Hābsburgas pils tagadējā Ārgavas kantonā Šveicē (1642). Hābsburgi jeb Habsburgi ir viena no senākajām un plašākajām Eiropas karaliskajām dinastijām, kuru cilme meklējama Hābsburgas pilī tagadējās Šveices teritorijā.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Hābsburgi · Redzēt vairāk »
Hersonas apgabals
Hersonas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Hersonas apgabals · Redzēt vairāk »
Hersonēsa
Hersonēsa (Chersonēsos;;, Khersones,, Khersones) ir antīka Senās Grieķijas kolonija Krimā, atrodas mūsdienu Sevastopoles teritorijā.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Hersonēsa · Redzēt vairāk »
Hmeļnickas apgabals
Hmeļnickas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās rietumdaļā.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Hmeļnickas apgabals · Redzēt vairāk »
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Horvātija · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Igaunija · Redzēt vairāk »
Ivanofrankivskas apgabals
Ivanofrankivskas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās rietumos.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Ivanofrankivskas apgabals · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Kijiva · Redzēt vairāk »
Kijivas Pečeru klosteris
Kijivas Pečeru klosteris ir vēsturisks Austrumu Pareizticīgās baznīcas klosteris Kijivā, Ukrainā.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Kijivas Pečeru klosteris · Redzēt vairāk »
Kijivas Svētās Sofijas katedrāle
Kijivas Svētās Sofijas katedrāle ir arhitektūras piemineklis Ukrainas galvaspilsētā Kijivā.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Kijivas Svētās Sofijas katedrāle · Redzēt vairāk »
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Konstantinopole · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Krievija · Redzēt vairāk »
Krima
Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Krima · Redzēt vairāk »
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Krimas haniste · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Kristietība · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Latvija · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Lietuva · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Mikolajivas apgabals
Mikolajivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos, Melnās jūras krastā.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Mikolajivas apgabals · Redzēt vairāk »
Moldova
Moldova, oficiāli Moldovas Republika, ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Moldova · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Odesa
Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Odesa · Redzēt vairāk »
Odesas apgabals
Odesas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidrietumos, Melnās jūras krastā.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Odesas apgabals · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Polija · Redzēt vairāk »
Slovākija
Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Slovākija · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Somija · Redzēt vairāk »
Strūves ģeodēziskais loks
Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Strūves ģeodēziskais loks · Redzēt vairāk »
Sudaka
Sudaka (ukraiņu un) ir kūrortpilsēta un vīna rūpniecības centrs Ukrainā, Krimas pussalas dienvidu krastā.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Sudaka · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Ukraina · Redzēt vairāk »
UNESCO
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir specializēta ANO aģentūra.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un UNESCO · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
UNESCO Pasaules mantojuma komitejas logo. UNESCO Pasaules mantojuma saraksts ir oficiāls saraksts, kurā iekļauti visi UNESCO Pasaules mantojuma objekti.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un UNESCO Pasaules mantojuma saraksts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Vācija · Redzēt vairāk »
Vīns
Vīns ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Vīns · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Zaporižjas apgabals
Zaporižjas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidaustrumos starp Dņepru un Azovas jūru.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Zaporižjas apgabals · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un Zviedrija · Redzēt vairāk »
11. gadsimts
11.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un 11. gadsimts · Redzēt vairāk »
12. oktobris
12.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un 12. oktobris · Redzēt vairāk »
15. gadsimts
15.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un 15. gadsimts · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
1864. gads
1864.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un 1864. gads · Redzēt vairāk »
1882. gads
1882.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un 1882. gads · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1988. gads
1988.
Jaunums!!: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā un 1988. gads · Redzēt vairāk »