Atvērt Google MapsSatura rādītājs
123 attiecības: Akmeņogles, Augstākā Rada, Austrijas Impērija, Austrumeiropas laiks, Austrumeiropas līdzenums, Austrumeiropas vasaras laiks, Austrumslāvi, Ļviva, Čehoslovākija, Āzija, Baltkrievija, Brestļitovskas miera līgums, Dņepra, Dņestra, Dņestras limāns, Deniss Šmihaļs, Desna, Dienvidbuga, Doņecas skrausts, Donava, Donbasa karš, Dzelzsrūda, Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zona, Dzintars, Eiromaidans, Eiropa, Februāra revolūcija, Galīcija, Galīcijas un Lodomērijas karaliste, Gāze, Halīts, Hetmanāts, Hoverla, Inhuleca, Kaļķakmens, Kahovkas ūdenskrātuve, Karpati, Kazaki, Kijiva, Kijivas ūdenskrātuve, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Krams, Krievija, Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2023), Krievu—turku kari, Krima, ... Izvērst indekss (73 vairāk) »
Akmeņogles
Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.
Skatīt Ukraina un Akmeņogles
Augstākā Rada
Ukrainas Augstākā Rada ir Ukrainas parlaments.
Skatīt Ukraina un Augstākā Rada
Austrijas Impērija
Austrijas Impērija bija Hābsburgu dinastijas pārvaldītās impērijas nosaukums no 1804.
Skatīt Ukraina un Austrijas Impērija
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Skatīt Ukraina un Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas līdzenums
Austrumeiropas līdzenums vai Krievijas līdzenums ir viens no Zemes lielākajiem līdzenumiem.
Skatīt Ukraina un Austrumeiropas līdzenums
Austrumeiropas vasaras laiks
Austrumeiropas vasaras laiks (EEST) ir viens no UTC+3 laika zonas nosaukumiem.
Skatīt Ukraina un Austrumeiropas vasaras laiks
Austrumslāvi
Austrumslāvu ciltis 8. un 9. gadsimtā Austrumslāvi ir austrumslāvu valodās runājošu slāvu kopa, kas valodas un kultūras ziņā ir atšķirīga no rietumslāviem un dienvidslāviem.
Skatīt Ukraina un Austrumslāvi
Ļviva
Ļviva, vēsturiski arī Ļvova un Lemberga, ir pilsēta Ukrainas rietumos apmēram 80 kilometrus no Polijas robežas.
Skatīt Ukraina un Ļviva
Čehoslovākija
Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918.
Skatīt Ukraina un Čehoslovākija
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Ukraina un Āzija
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Ukraina un Baltkrievija
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Ukraina un Brestļitovskas miera līgums
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Skatīt Ukraina un Dņepra
Dņestra
Dņestra ir upe Austrumeiropā.
Skatīt Ukraina un Dņestra
Dņestras limāns
Dņestras limāns ir limāns Melnās jūras ziemeļrietumu piekrastē, Ukrainas Odesas apgabalā.
Skatīt Ukraina un Dņestras limāns
Deniss Šmihaļs
Deniss Šmihaļs (dzimis Ļvivā) ir Ukrainas uzņēmējs un politiķis.
Skatīt Ukraina un Deniss Šmihaļs
Desna
Desna ir upe Krievijā un Ukrainā, Dņepras kreisā krasta pieteka.
Skatīt Ukraina un Desna
Dienvidbuga
Dienvidbuga ir upe Ukrainā.
Skatīt Ukraina un Dienvidbuga
Doņecas skrausts
Skrausta krīta kalni Severskijdoņecas krastā pie Svjatohirskas Doņecas skrausts ir augstiene Ukrainas austrumos (Doneckas, Harkivas un Luhanskas apgabalos) un Krievijas Rostovas apgabalā, daļa no Doņecas augstienes.
Skatīt Ukraina un Doņecas skrausts
Donava
Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.
Skatīt Ukraina un Donava
Donbasa karš
Prokrievisko separātistu un Krievijas karaspēka kontrolētā Ukrainas teritorija 2014. gada oktobrī Donbasa karš jeb Karš Austrumukrainā ir daļa no Krievijas—Ukrainas kara Ukrainas Donbasa teritorijā (Doneckas un Luhanskas apgabalā), kas sākās pēc Krimas aneksijas 2014.
Skatīt Ukraina un Donbasa karš
Dzelzsrūda
Hematīts — viena no pasaulē visizplatītākajām dzelzsrūdām Dzelzsrūda jeb dzelzs rūda ir iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt dzelzi.
Skatīt Ukraina un Dzelzsrūda
Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zona
Eiropas Savienības Muitas savienība Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zona ir brīvās tirdzniecības telpa, kurā ietilpst Eiropas Savienības (ES) valstis un trīs Austrumu partnerības valstis (Gruzija, Moldova un Ukraina).
Skatīt Ukraina un Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zona
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Skatīt Ukraina un Dzintars
Eiromaidans
ES karogiem 2013. gada 27. novembrī Protesta demonstrācija pēc pirmās sadursmes ar specvienībām 2013. gada 1. decembrī Eiromaidans jeb Pašcieņas revolūcija ir apzīmējums pret Ukrainas valdību vērstajai protesta kustībai, kas sākās 2013.
Skatīt Ukraina un Eiromaidans
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Ukraina un Eiropa
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Skatīt Ukraina un Februāra revolūcija
Galīcija
Galīcija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Ivanofrankivskas apgabals, Ļvivas apgabals, Ternopiļas apgabals un Polijas Piekarpatu vojevodiste, kā arī lielākā daļa Mazpolijas vojevodistes.
Skatīt Ukraina un Galīcija
Galīcijas un Lodomērijas karaliste
Galīcijas un Lodomērijas karaliste 1897. gadā. Galīcijas un Lodomērijas karaliste kā Austroungārijas daļa. Karaliste mūsdienu Eiropas kartē Teritorijas izmaiņas Galīcijas un Lodomērijas karaliste ar Krakovas lielhercogisti un Aušvicas un Zatoras hercogistēm bija Austrijas Hābsburgu zemju, vēlāk Austrijas impērijas un Austroungārijas teritorija, kas tika izveidota Polijas-Lietuvas dalīšanu rezultātā iegūtajās zemēs.
Skatīt Ukraina un Galīcijas un Lodomērijas karaliste
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Skatīt Ukraina un Gāze
Halīts
Halīts (gr. ἅλς — sāls) jeb akmenssāls ir hlorīdu klases minerāls ar nātrija hlorīda (NaCl) kristālisko formu.
Skatīt Ukraina un Halīts
Hetmanāts
Hetmanāts, oficiāli Zaporižjas Armija (ukraiņu: Військо Запорозьке; latīņu: Exercitus Zaporoviensis), bija Ukrainas kazaku valsts mūsdienu Centrālukrainas reģionā, kas pastāvēja no 1649. līdz 1764. gadam (lai gan tās administratīvi tiesiskā sistēma pastāvēja līdz 1782.
Skatīt Ukraina un Hetmanāts
Hoverla
Hoverla ir kalns Karpatos, Ukrainas augstākā virsotne.
Skatīt Ukraina un Hoverla
Inhuleca
Inhuleca ir 549 kilometrus gara Dņepras labā krasta pieteka Ukrainas dienvidos.
Skatīt Ukraina un Inhuleca
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Skatīt Ukraina un Kaļķakmens
Kahovkas ūdenskrātuve
Kahovkas ūdenskrātuve ir Kahovkas HES ūdenskrātuve Dņepras upes lejtecē.
Skatīt Ukraina un Kahovkas ūdenskrātuve
Karpati
Karpatu kalnu satelītattēls Karpati ir kalnu sistēma Viduseiropas austrumos, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas teritorijās.
Skatīt Ukraina un Karpati
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Skatīt Ukraina un Kazaki
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Skatīt Ukraina un Kijiva
Kijivas ūdenskrātuve
Kijivas ūdenskrātuve ir ūdenskrātuve Dņepras upes vidustecē, augstākā no sešu Dņepras ūdenskrātuvju kaskādes.
Skatīt Ukraina un Kijivas ūdenskrātuve
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Skatīt Ukraina un Kijivas Krievzeme
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Skatīt Ukraina un Kijivas lielkņazi
Krams
Krama gabals Krams ir slēpti kristālisks (grauda izmērs.
Skatīt Ukraina un Krams
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Ukraina un Krievija
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Krievijas 2022.
Skatīt Ukraina un Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Ukraina un Krievijas Impērija
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Skatīt Ukraina un Krievijas PFSR
Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2023)
NATO dalībvalstis (zilā krāsā) un valstis (Bosnija un Hercegovina un Zviedrija gaišzilā, Gruzija un Ukraina violetā krāsā), kas izteikušas vēlmi iestāties NATO. Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) valstis (Krievijas Federācija, Baltkrievija, Armēnija, Kazahstāna) iezīmētas sarkanā krāsā.
Skatīt Ukraina un Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2023)
Krievu—turku kari
Krievu—turku karš ir viens no apzīmējumiem katram no sekojošiem militārajiem konfliktiem Osmaņu impērijas un Krievijas Impērijas starpā.
Skatīt Ukraina un Krievu—turku kari
Krima
Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.
Skatīt Ukraina un Krima
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Skatīt Ukraina un Krimas haniste
Krimas kalni
Krimas kalni ir kalnu sistēma Ukrainas Krimas pussalas dienviddaļā paralēli dienvidu piekrastei.
Skatīt Ukraina un Krimas kalni
Krimas okupācija
Iesaistītās valstis Krimas okupācija 2014.
Skatīt Ukraina un Krimas okupācija
Leonīds Kravčuks
Leonīds Kravčuks (dzimis, miris) bija ukraiņu politiķis, bijušais Ukrainas PSR Augstākās padomes priekšsēdētājs (1990-1991) un Ukrainas Republikas prezidents (1991-1994).
Skatīt Ukraina un Leonīds Kravčuks
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Ukraina un Lietuvas lielkņaziste
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Skatīt Ukraina un Maskavija
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Skatīt Ukraina un Mērenā josla
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Ukraina un Mežs
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Skatīt Ukraina un Melnā jūra
Minerālūdens
Gruzijas ''Borjomi'' minerālūdens 0,5L PET pudelē Minerālūdens ir gāzēts vai negāzēts dzeramais ūdens ar salīdzinoši lielu minerālvielu saturu.
Skatīt Ukraina un Minerālūdens
Moldova
Moldova, oficiāli Moldovas Republika, ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Ukraina un Moldova
Moločnas limāns
Moločnas limāns ir limāns Azovas jūras ziemeļrietumu piekrastē, Ukrainas Zaporižjas apgabalā.
Skatīt Ukraina un Moločnas limāns
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Skatīt Ukraina un Nafta
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Skatīt Ukraina un NATO
Neatkarība
Neatkarība ir stāvoklis, kad valstij, tautai vai organizācijai ir pašnoteikšanās, pašpārvalde, tā nav citas, augstākas varas pakļautībā.
Skatīt Ukraina un Neatkarība
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Skatīt Ukraina un Oktobra revolūcija
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Ukraina un Padomju Savienība
Pavlo Skoropadskis
Pavlo Skoropadskis (1873—1945) bija ukraiņu ģenerālleitnants un politiķis, Ukrainas Valsts hetmanis (1918).
Skatīt Ukraina un Pavlo Skoropadskis
Pieazovas augstiene
Pieazovas augstiene ir augstiene Ukrainas austrumos Doneckas un Zaporižjas apgabalos.
Skatīt Ukraina un Pieazovas augstiene
Piedņepras augstiene
Piedņepras augstiene ir augstiene Ukrainas centrālajā daļā starp Dņepras un Dienvidbugas vidustecēm.
Skatīt Ukraina un Piedņepras augstiene
Piedņepras zemiene
Piedņepras zemiene ir terasēts līdzenums Austrumeiropas līdzenuma dienviddaļā Dņepras kreisajā krastā.
Skatīt Ukraina un Piedņepras zemiene
Poļesje
Poļesjes teritorija mūsdienu Ukrainas kartē. Poļesjes teritorija sadalīta starp Turovas-Pinskas kņazisti un Kijevas kņazisti. Poļesje ir vēsturisks novads Pripetes baseinā Poļesjes zemienē Austrumeiropā, kurā atrodas Ukrainas Volīnijas, Rivnes, Žitomiras un Kijivas apgabalu ziemeļu daļas, kā arī Baltkrievijas Brestas un Gomeļas apgabalu dienvidu daļa.
Skatīt Ukraina un Poļesje
Poļesjes zemiene
Poļesjes zemiene ir zemiene, kas atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Baltkrievijas—Ukrainas robežas abās pusēs (Baltkrievijas dienvidos, galvenokārt Brestas, Gomeļas un Mogiļevas apgabalos — Baltkrievijas Poļesje un Ukrainas ziemeļos lielā daļā Volīnijas, Rivnes un Žitomiras apgabalu, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, Čeņihivas un Sumu apgabalos — Ukrainas Poļesje), nedaudz arī Krievijas teritorijā (Brjanskas apgabalā) un Polijā.
Skatīt Ukraina un Poļesjes zemiene
Podolijas augstiene
Podolijas augstiene ir augstiene Ukrainas rietumos un Moldovas ziemeļaustrumos Piedņestrā.
Skatīt Ukraina un Podolijas augstiene
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Ukraina un Polija
Polijas kampaņa
Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.
Skatīt Ukraina un Polijas kampaņa
Polijas karaliste
Polijas Karaliste bija nosaukums vairākām monarhijām, kas secīgi pastāvēja no aptuveni 1000.
Skatīt Ukraina un Polijas karaliste
Polijas Otrā republika
Polijas Otrā republika (pēc 1919. gada 13. marta oficiāli Rzeczpospolita Polska) bija 1918.
Skatīt Ukraina un Polijas Otrā republika
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Ukraina un Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Ukraina un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Pripete
Pripete ir upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras pieteka.
Skatīt Ukraina un Pripete
Pruta
Pruta ir upe, kuras izteka atrodas Ukrainā un pēc tam galvenokārt plūst pa Rumānijas un Moldovas robežu.
Skatīt Ukraina un Pruta
Psela
Psela ir 717 kilometrus gara upe Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā.
Skatīt Ukraina un Psela
PSRS sabrukums
Belovežas vienošanās parakstīšana 1991. gada 8. decembrī. PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990.
Skatīt Ukraina un PSRS sabrukums
Pusprezidentālisms
Pusprezidentālisms ir valdīšanas forma, kurā apvienojas gan prezidentālās, gan parlamentārās sistēmas elementi.
Skatīt Ukraina un Pusprezidentālisms
Rīgas miera līgums
Rīgas miera sarunu dalībnieki Melngalvju nama lielajā zālē (1920. gada rudenī) Rīgas miera līguma parakstīšana, pa kreisi padomju, pa labi poļu delegācija (1921. gada 18. martā) Rīgas miera līgums bija starptautisks līgums, ko 1921.
Skatīt Ukraina un Rīgas miera līgums
Rietumukrainas Tautas Republika
Republikas teritorija Rietumukrainas Tautas Republika (ukraiņu: Західноукраїнська Народна Республіка) bija starptautiski neatzīta valsts, kas pēc Austroungārijas impērijas sabrukuma pastāvēja bijušās Galīcijas un Lodomērijas karalistes teritorijā 1918.
Skatīt Ukraina un Rietumukrainas Tautas Republika
Romankošs
Romankošs (ukraiņu un) ir Krimas kalnu augstākā virsotne.
Skatīt Ukraina un Romankošs
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Skatīt Ukraina un Rumānija
Rumānijas Karaliste
Rumānijas Karaliste (rumāņu: Regatul României) bija monarhija tagadējās Rumānijas teritorijā, kas pastāvēja no 1881.
Skatīt Ukraina un Rumānijas Karaliste
Samara (Dņepras pieteka)
Samara ir upe Ukrainas centrālajā daļā, Dņepras kreisā krasta pieteka Dņipropetrovskas, Harkivas un Doneckas apgabalos.
Skatīt Ukraina un Samara (Dņepras pieteka)
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Ukraina un Sarkanā armija
Severskijdoņeca
Severskijdoņeca vai Siverskijdoneca ir upe Krievijā un Ukrainā, Donas labā un tās lielākā pieteka.
Skatīt Ukraina un Severskijdoņeca
Skujkoku klase
Skujkoki, skuju koki (Pinopsida) ir kailsēkļu nodalījuma vienīgā klase.
Skatīt Ukraina un Skujkoku klase
Slovākija
Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.
Skatīt Ukraina un Slovākija
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Skatīt Ukraina un Smilšakmens
Starptautiskais Valūtas fonds
Starptautiskais Valūtas fonds jeb SVF (IMF) ir starptautiska finanšu institūcija, kas pārrauga pasaules finanšu sistēmu ar mērķi nodrošināt tās stabilitāti, tādējādi sekmējot veiksmīgu tās dalībvalstu ekonomisko attīstību un sociālo labklājību.
Skatīt Ukraina un Starptautiskais Valūtas fonds
Stepe
Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.
Skatīt Ukraina un Stepe
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Skatīt Ukraina un Turcija
Ukraiņu valoda
Ukraiņu valoda (украї́нська мо́ва, ukrayins'ka mova), vēsturiski ruska jeb rusinska (ру́ська, руси́нська), ir austrumslāvu valoda.
Skatīt Ukraina un Ukraiņu valoda
Ukrainas administratīvais iedalījums
Ukrainas novietojums Ukrainas administratīvo iedalījumu veido 27 reģioni: 24 apgabali, 1 autonomā republika un 2 pilsētas ar speciālu statusu.
Skatīt Ukraina un Ukrainas administratīvais iedalījums
Ukrainas Centrālā Rada
Centrālā rada (ukrainiski - Центральна Рада) bija pirmā Ukrainas pārvaldes institūcija (1917. gada 17. marts - 1918. gada 29. aprīlis).
Skatīt Ukraina un Ukrainas Centrālā Rada
Ukrainas himna
Ukrainas himnas notis un vārdi „Vēl nav mirusi Ukraina” ir Ukrainas valsts himna.
Skatīt Ukraina un Ukrainas himna
Ukrainas hrivna
Ukrainas hrivna ir Ukrainas nacionālā valūta kopš.
Skatīt Ukraina un Ukrainas hrivna
Ukrainas neatkarības deklarācija (1991)
Ukrainas neatkarības pasludināšanas akts Ukrainas neatkarības pasludināšanas akts (ukraiņu: Акт проголошення незалежності України) jeb 1991.
Skatīt Ukraina un Ukrainas neatkarības deklarācija (1991)
Ukrainas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Ukrainas pilsētas.
Skatīt Ukraina un Ukrainas pilsētu uzskaitījums
Ukrainas premjerministri
Ukrainas premjerministrs ir Ukrainas valdības vadītājs.
Skatīt Ukraina un Ukrainas premjerministri
Ukrainas prezidentu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Ukrainas prezidenti, kopš 1991.
Skatīt Ukraina un Ukrainas prezidentu uzskaitījums
Ukrainas PSR
Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.
Skatīt Ukraina un Ukrainas PSR
Ukrainas Tautas Republika
Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.
Skatīt Ukraina un Ukrainas Tautas Republika
Ukrainas Valsts
Ukrainas Valsts bija īslaicīgi pastāvoša valsts Vācijas okupētās Ukrainas teritorijā no 1918.
Skatīt Ukraina un Ukrainas Valsts
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Skatīt Ukraina un Ungārija
Unitāra valsts
Federatīvas valstis Unitāra valsts ir viena no valsts iekārtas pamatformām, valsts, kura nedalās politiski patstāvīgās daļās.
Skatīt Ukraina un Unitāra valsts
Varjagi
Nikolaja Rēriha glezna “Aizjūras viesi”, ar varjagu kuģotājiem Varjagi (senaustrumslāvu: варяже, варязи) bija sengrieķu un senkrievu valodā dots nosaukums skandināvu vikingiem, kuri kopš 8.
Skatīt Ukraina un Varjagi
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Ukraina un Viduslaiki
Viktors Janukovičs
Viktors Janukovičs (dzimis) ir Ukrainas politiķis, bijušais Ukrainas prezidents (2010—2014).
Skatīt Ukraina un Viktors Janukovičs
Volīnijas augstiene
Volīnijas augstiene ir augstiene Ukrainas ziemeļrietumos un Polijas dienvidaustrumos.
Skatīt Ukraina un Volīnijas augstiene
Volodimirs Zelenskis
Volodimirs Zelenskis (dzimis) ir Ukrainas sestais prezidents.
Skatīt Ukraina un Volodimirs Zelenskis
Zaporižjas Seča
alt.
Skatīt Ukraina un Zaporižjas Seča
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Ukraina un Zelta Orda
.ua
.ua ir Ukrainas nacionālais augšējā līmeņa domēns.
Skatīt Ukraina un .ua
13. gadsimts
13.
Skatīt Ukraina un 13. gadsimts
9. gadsimts
9.
Skatīt Ukraina un 9. gadsimts
Zināms kā UKR, Ukrainas Republika, Ukraine.