Satura rādītājs
63 attiecības: Aleksandrs I Romanovs, Baltijas provinces, Baltijas Tehniskā augstskola, Bāzele, Benediktiešu ordenis, Boloņas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Džovanni Paolo Kampana, Dominikāņi, Eiropa, Greifsvaldes Universitāte, Gustava akadēmija, Gustavs II Ādolfs, Heidelberga, Heidelbergas Universitāte, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Jezuīti, Kārļa Universitāte, Kembridžas Universitāte, Klosteris, Koimbras Universitāte, Kopenhāgenas Universitāte, Kordovas kalifāts, Krakova, Krievijas Impērija, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Latvijas augstskolu reitingi, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas Republikas Ministru kabinets, Latvijas Universitāte, Latvijas Vēstnesis, Leipciga, Leipcigas Universitāte, Liepājas Universitāte, Musulmaņi, Oksfordas Universitāte, Padujas Universitāte, Parīzes Universitāte, Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings, Pāvils I Romanovs, Pēteris Bīrons, Prāga, Rīgas Politehniskais institūts, Rīgas Politehniskā augstskola, Rīgas rāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rektors, ... Izvērst indekss (13 vairāk) »
- Augstskolas
- Augstākā izglītība
- Izglītības posmi
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Skatīt Universitāte un Aleksandrs I Romanovs
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Skatīt Universitāte un Baltijas provinces
Baltijas Tehniskā augstskola
Baltijas Tehniskās augstskolas avīzes ''Rigaer Akademische Blätter'' 2. burtnīca 1918. gada 2. oktobrī. Baltijas Tehniskā augstskola bija tehniskā augstskola Rīgā, kas darbojās 1918.
Skatīt Universitāte un Baltijas Tehniskā augstskola
Bāzele
Bāzele ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodigajā daļā, pie Reinas upes.
Skatīt Universitāte un Bāzele
Benediktiešu ordenis
Montekasīno abatija mūsdienās Svētā Benedikta ordenis (saīsinājums: OSB) ir senākais katoļu mūku ordenis, dibināts 6.
Skatīt Universitāte un Benediktiešu ordenis
Boloņas Universitāte
Boloņas Universitāte (UNIBO) ir vecākā pasaules universitāte.
Skatīt Universitāte un Boloņas Universitāte
Daugavpils Universitāte
Daugavpils Universitātes galvenā ēka mūsdienās Vecā Daugavpils Skolotāju institūta ēka Saules ielā (tolaik Pēterpils ielā 1/3). Daugavpils Universitāte (saīsināti DU) ir augstākās izglītības iestāde Latvijā, vienīgā universitāte Latgalē.
Skatīt Universitāte un Daugavpils Universitāte
Džovanni Paolo Kampana
Džovanni Paolo Kampana (vai Campani,; 1540—1592) bija itāļu izcelsmes jezuītu priesteris un diplomāts.
Skatīt Universitāte un Džovanni Paolo Kampana
Dominikāņi
Dominikāņi ir multietniska tauta Centrālamerikā, Dominikānas Republikas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Universitāte un Dominikāņi
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Universitāte un Eiropa
Greifsvaldes Universitāte
Ernsta Morica Arndta Greifsvaldes Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Greifsvaldē, Vācijā.
Skatīt Universitāte un Greifsvaldes Universitāte
Gustava akadēmija
Tērbatas Gustava akadēmijas ēkas fasāde Pērnavas ''Academia Gustavo-Carolina'' ēkas zīmējums no Zviedrijas valsts arhīva (1699) Gustava akadēmija, vēlāk Gustava-Kārļa akadēmija, bija pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma dibināta akadēmija Tērbatā (1632—1656), kas kalpoja kā tolaik Zviedrijai piederošo Baltijas provinču augstskola.
Skatīt Universitāte un Gustava akadēmija
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Skatīt Universitāte un Gustavs II Ādolfs
Heidelberga
Heidelberga ir pilsēta Vācijas Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Skatīt Universitāte un Heidelberga
Heidelbergas Universitāte
Kārļa Ruprehta Heidelbergas Universitāte ir uz pētniecību orientēta publiska universitāte, kas atrodas Heidelbergā, Bādenē-Virtembergā, Vācijā.
Skatīt Universitāte un Heidelbergas Universitāte
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Skatīt Universitāte un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Skatīt Universitāte un Jezuīti
Kārļa Universitāte
Kārļa Universitāte, agrāk zināma kā Kārļa Universitāte Prāgā un Prāgas Universitāte, ir lielākā un vecākā universitāte Čehijā.
Skatīt Universitāte un Kārļa Universitāte
Kembridžas Universitāte
Kembridžas Universitāte (vai Cambridge University) ir sabiedriski finansēta universitāte Kembridžā, Apvienotajā Karalistē.
Skatīt Universitāte un Kembridžas Universitāte
Klosteris
Itālijā Klosteris ir mūku vai mūķeņu kopienas ēkas komplekss, kuriem ir vienoti statūti.
Skatīt Universitāte un Klosteris
Koimbras Universitāte
Koimbras Universitāte ir senākā universitāte Portugālē.
Skatīt Universitāte un Koimbras Universitāte
Kopenhāgenas Universitāte
Kopenhāgenas Universitāte ir vecākā un lielākā universitāte un izpētes institūts Dānijā.
Skatīt Universitāte un Kopenhāgenas Universitāte
Kordovas kalifāts
Kordovas emirāts Kordovas kalifāts bija musulmaņu valsts, kas laikā no 929.
Skatīt Universitāte un Kordovas kalifāts
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Skatīt Universitāte un Krakova
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Universitāte un Krievijas Impērija
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Skatīt Universitāte un Kurzemes un Zemgales hercogi
Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796).
Skatīt Universitāte un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Latvijas augstskolu reitingi
Latvijas augstskolu reitingi ir Latvijas augstākās izglītības iestāžu sarindošana pēc dažādiem akadēmiskajiem kritērijiem.
Skatīt Universitāte un Latvijas augstskolu reitingi
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), ir biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kas īsteno pētniecību un studiju programmas biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs.
Skatīt Universitāte un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Latvijas neatkarības atjaunošana
Latvijas Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un 10. Saeimas deputāti (2011. gada 4. maija foto). Latvijas neatkarības atjaunošana bija vairāku politisku notikumu secība, kas sākās ar Atmodas laika sabiedrisko kustību dibināšanu un Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu un beidzās ar neatkarības atjaunošanas starptautisku atzīšanu pēc Augusta puča sagrāves.
Skatīt Universitāte un Latvijas neatkarības atjaunošana
Latvijas Republikas Ministru kabinets
Ministru kabineta logotips Latvijas Republikas Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara.
Skatīt Universitāte un Latvijas Republikas Ministru kabinets
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Skatīt Universitāte un Latvijas Universitāte
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Skatīt Universitāte un Latvijas Vēstnesis
Leipciga
Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.
Skatīt Universitāte un Leipciga
Leipcigas Universitāte
Leipcigas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Leipcigā, Vācijā.
Skatīt Universitāte un Leipcigas Universitāte
Liepājas Universitāte
Liepājas Universitāte ir jaunākā Latvijas universitāte, kas ieguvusi šādu statusu 2008.
Skatīt Universitāte un Liepājas Universitāte
Musulmaņi
Musulmaņu procentuālā izplatība dažādās pasaules valstīs 2012. gadā Šanhajā Musulmaņi (no, kas galu galā no (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم (muslim)) ir islāma sekotāji.
Skatīt Universitāte un Musulmaņi
Oksfordas Universitāte
Oksfordas Universitāte (vai Oxford University) ir sabiedriski finansēta universitāte Oksfordā, Lielbritānijā.
Skatīt Universitāte un Oksfordas Universitāte
Padujas Universitāte
Padujas Universitāte (UNIPD) ir publiska universitāte Padujā, Itālijā.
Skatīt Universitāte un Padujas Universitāte
Parīzes Universitāte
Parīzes Universitāte, pazīstama arī kā Sorbonna (Sorbonne, la Sorbonne), bija universitāte Parīzē, Francijā.
Skatīt Universitāte un Parīzes Universitāte
Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings
Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings ir viens no populārākajiem universitāšu salīdzinošajiem reitingiem.
Skatīt Universitāte un Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Skatīt Universitāte un Pāvils I Romanovs
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Skatīt Universitāte un Pēteris Bīrons
Prāga
Prāga ir Čehijas galvaspilsēta, kas atrodas valsts vidienē pie Vltavas upes.
Skatīt Universitāte un Prāga
Rīgas Politehniskais institūts
Rīgas Politehniskais institūts bija uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes 1896.
Skatīt Universitāte un Rīgas Politehniskais institūts
Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.
Skatīt Universitāte un Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Skatīt Universitāte un Rīgas rāte
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Stradiņa universitāte (Dzirciema iela 16) Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir viena no sešām Latvijas universitātēm, kas ir izveidota 2002.
Skatīt Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Tehniskā universitāte
Raiņa Bulvārī 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā Latvijas Universitātes ēka language.
Skatīt Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte
Rektors
Rektors ir augstākās izglītības iestādes vadītājs.
Skatīt Universitāte un Rektors
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Universitāte un Romas impērija
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Universitāte un Romas Katoļu baznīca
Rostokas Universitāte
Rostokas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Rostokā, Vācijā.
Skatīt Universitāte un Rostokas Universitāte
Satversme (nozīmju atdalīšana)
Satversme var būt.
Skatīt Universitāte un Satversme (nozīmju atdalīšana)
Senāts
Senāts bija Senās Romas padome, republikas laikā tas bija padomdevējs orgāns.
Skatīt Universitāte un Senāts
Skola
Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados Skola ir mācību un audzināšanas iestāde, kur skolotāji apmāca skolēnus.
Skatīt Universitāte un Skola
Tībingenes Universitāte
Tībingenes Universitāte ir uz pētniecību orientēta publiska universitāte.
Skatīt Universitāte un Tībingenes Universitāte
Universitāte
Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.
Skatīt Universitāte un Universitāte
Upsālas Universitāte
Upsālas Universitāte ir 1477.
Skatīt Universitāte un Upsālas Universitāte
Vīne
Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Universitāte un Vīne
Vīnes Universitāte
Vīnes Universitāte ir Austrijas lielākā universitāte, kas atrodas tās galvaspilsētā Vīnē.
Skatīt Universitāte un Vīnes Universitāte
Velings
Velings (Welling vai Wellingk) var būt.
Skatīt Universitāte un Velings
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Universitāte un Viduslaiki
Skatīt arī
Augstskolas
- Koledža
- Universitāte
Augstākā izglītība
Izglītības posmi
- Bērnudārzs
- Koledža
- Pamatskola
- Sākumskola
- Universitāte
- Vidusskola
- Vidējā izglītība